Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē no interesantu dokumentu, kas skaidrāk ļauj apjaust, kā uz pasauli raugās Latvijas ierēdņi un kādiem nolūkiem viņi ierosina izmantot valsts budžeta līdzekļus. Šis dokuments ir Valsts kancelejas jaunā direktora Mārtiņa Krieviņa (attēlā pa kreisi) pārraudzībā tapušais ziņojums „Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešana”.

Ziņojuma anotācijā saistībā ar iecerētajiem jauninājumiem minēts: „Plānots, ka tiktu izveidotas 2 jaunas amata vietas Valsts kancelejā. Vienas amata vietas izmaksas: Atlīdzība kopā: 27 795 EUR, no tā mēnešalga 1647 EUR (1 mēnesis), atvaļinājuma pabalsts (50%) 824, novērtēšanas prēmija (75%) 1235 EUR, aizvietošanas piemaksa (30%) 494 EUR, veselības apdrošināšanas polise 213 EUR, darba devēja soc.nod. 5265 EUR.”

Tāpat „plānots, ka ik gadu tiktu veikti divi ārēji novērtējumi par cenu, kas ir vidējās izmaksas par pēdējos trīs gados veiktajiem pētījumiem (līdzīgi pētījumi ex-post novērtējumam var tikt vērtēti kā funkciju auditu veiktie pētījumi). Ietekme uz Valsts kancelejas cilvēkresursiem ir nemainīga, jo arī līdz šim Valsts kancelejas speciālisti veikuši tehnisko specifikāciju izstrādi, ārējā novērtējuma izstrādes vadību un rezultātu ieviešanu. Ņemot vērā, ka viena novērtējuma vidējās izmaksas ir 36 117,37 EUR, divu novērtējumu vidējās izmaksas ir 72 234,74 EUR ik gadu, sākot no 2017.gada”.

Informatīvais ziņojums „Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešana”

Valsts kanceleja, pamatojoties uz informatīvā ziņojuma "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai" (Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta sēdes prot. Nr. 45.  45. §) 10. punktu, kas noteica "Valsts kancelejai sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai normatīvajiem aktiem, kuri būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, tiktu vērtēta nepieciešamība veikt ietekmes pēcpārbaudi (ex-post novērtēšanu)", kā arī ņemot vērā pamatnostādnēs "Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam" (Ministru kabineta 2014. gada 30. decembra rīkojums Nr. 827) noteikto 3.3.2. uzdevumu "Izstrādāt kārtību, kādā tiek veikts atsevišķu Ministru kabineta noteikumu ex-post novērtējums noteiktā laika periodā", ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanu izpildvaras līmenī.

I. Ietekmes pēcpārbaudes ietvars

Starptautiskajā praksē ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek definēts kā viens no būtiskajiem soļiem attīstības plānošanā un likumdošanas procesā, kas var būt kā noslēgums noteiktu reformu ieviešanai vai iniciators jaunām pārmaiņām. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt veikts vairāku iemeslu dēļ, taču būtiski, ka valstis, kurās ieviesta sistēmiska ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma pieeja, to saista ar sākotnējās ietekmes (ex-ante novērtējums) izvērtējumu, lai novērtētu mērķa sasniegšanas pakāpi[1]. Līdz ar to tiek ieteikts ietekmes pēcpārbaudes analīzi veidot saiknē ar sākotnējās ietekmes izvērtēšanas sistēmu[2]. Ievērojot minēto, ietekmes pēcpārbaude pēc būtības aptver visus procesus un darbības, kas tiek veiktas, lai izvērtētu ieviesto darbību ietekmi uz tautsaimniecību, iedzīvotājiem, institūcijām u. c. Konkrētā uzdevuma ietvaros nepieciešams izvērtēt un piedāvāt risinājumu, kā ieviest ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu tiesību aktiem, kas tiek apstiprināti Ministru kabinetā.

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiesību aktiem aptver šādus galvenos jautājumus:

vai tiesību akts ir sasniedzis mērķi – mērķis ir noteikts tiesību akta pieņemšanas procesā un ir skaidri noteikti mērījumi, saskaņā ar kuriem var veikt mērķa sasniegšanas analīzi;

vai tiesību akts ir sagatavots pietiekami kvalitatīvi, lai sasniegtu mērķi – visaptveroša analīze par to, vai pieņemtais tiesību akts ir tieši tāds, lai sasniegtu mērķi;

kāda ir ārējo faktoru (to, kas nav likumdošanas faktori) ietekme uz mērķa sasniegšanu;

kopējais ietekmes pēcpārbaudes ietvars – visi fakti, mērījumi, dati, kas jāaptver konkrētajam ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumam, kā arī visaptveroša analīze un secinājumi, iespējams, ieteikumi turpmākajām izmaiņām[3].

Vienlaikus tiek noteikts, ka tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums nebūtu jāveic kā monitorings (datu apkopojums konkrētā laika periodā), bet gan jāveic ar sistemātisku, analītisku pieeju, izvērtējot tieši konkrētā tiesību akta būtiskos aspektus[4].

Lai gan šis ir teorētisks ietvars ietekmes pēcpārbaudes analīzes veikšanai, tiek uzsvērts, ka līdz šim ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums vairumā gadījumu tiek mērķēts tieši uz noteiktām jomām, piemēram, administratīvā sloga mazināšanu vai konkurences veicināšanu, ietekmi uz mazo vidējo uzņēmumu attīstību[5]. Tādējādi viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc tiek ieviests ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums, ir likumdošanas kvalitātes uzlabošana, kas ir viens no labāka regulējuma politikas instrumentiem.

Tāpat, lai veiktu ietekmes pēcpārbaudi tiesību aktiem, valstis ievieš noteiktus kritērijus, kurus izpildot, tiesību aktam nepieciešams veikt ietekmes pēcpārbaudes novērtējumu.

Kritēriji ietekmes pēcpārbaudes veikšanai

Valsts/institūcija

Raksturojums

Austrālija

Iestādēm ir jāizstrādā pēcieviešanas ziņojums tiesību aktiem, kuriem ir ietekme uz valsts ekonomiku. Šāds ziņojums jāizstrādā, ja tiesību akti ir ieviesti, būtiski mainīti vai tiek atzīti par spēkā neesošiem vai šādu uzdevumu dod Ministru prezidents

Igaunija

Ministru kabinets pavadvēstulē Rīgikogu (parlamentam) iekļauj informāciju par nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi gadījumā, ja normatīvā akta priekšlikums paredz būtisku ietekmi

Vācija

Ietekmes pēcpārbaude veicama, ja ir spēkā šādi kritēriji: 1 milj. EUR izmaksas iedzīvotājiem vai 100 000 darba stundu; 1 milj. EUR biznesa sektoram; 1 milj. EUR valsts institūcijām

Slovēnija

Ja tiesību akts pieņemts kā steidzams, pēc diviem gadiem tam ir jāveic ietekmes pēcpārbaudes novērtējums

Eiropas Komisija

Ieviests princips – pirms jaunu likumdošanas priekšlikumu piedāvāšanas noteiktā jomā tiek izvērtēta esošā situācija un jau ieviestie risinājumi

Lai uzsvērtu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu nozīmīgumu un veicinātu izvērtējuma kultūras attīstību, Apvienoto Nāciju Organizācija 2015. gadu nodēvēja par Starptautisko izvērtējuma gadu. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka likumdošanas novērtēšanā vislielāko atzinību gūst tieši sākotnējās ietekmes izvērtēšana, kamēr ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums vēl netiek plaši lietots. Tāpat ir izveidota atsevišķa platforma – forums parlamentāriešiem, lai veicinātu izvērtēšanas nozīmi ikdienas procesos un apmainītos ar labās prakses piemēriem. Daudzas valstis (piemēram, Jaunzēlande) šī gada ietvaros ir īpaši uzsvērušas uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas nozīmi politikas plānošanā.

II. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums ārvalstīs

Valstis veic dažādas darbības, lai nodrošinātu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionalizāciju, uzsverot tā nozīmi likumdošanas procesu pilnveidē, taču ievērojami atšķiras formas un veids, kādā tas tiek ieviests[6]. Tiek uzsvērts, ka jebkura tiesību akta ieviešanas gadījumā paredzētais regulējums var kļūt neaktuāls, radīt pretēju efektu vai citas vēlamas vai nevēlamas sekas. Līdz ar to tiek pieņemts, ka regulārs novērtējums jāveic, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir nepieciešams, ka tas nerada nelabvēlīgas sekas un ka tas ir atbilstošs tiesību akta izdošanas mērķim[7].

Izvērtējot ārvalstu prakses piemērus, secināms, ka:

nav izveidota vienota pieeja un metodoloģija ietekmes pēcpārbaudes analīzei un valstis, kas to veic, izmanto atšķirīgas metodes;

ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk – OECD) nav izstrādāta metodoloģija un prakse ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanai, diskusijas par vienotām vadlīnijām ir sākuma stadijā[8];

ietekmes pēcpārbaudi veic likumdevējs, tajā izveidota struktūrvienība vai piesaistīta institūcija.

Būtiska nozīme ietekmes pēcpārbaudes analīzes veikšanā ir institūciju organizatoriskajai un administratīvajai kapacitātei. Tas nozīmē, ka ir jābūt sistēmiskai pieejai novērtējumu veikšanā. Tāpat nepieciešams uzkrāt visus datus un izvērtējumus, labos piemērus novērtējuma veikšanai, kas norāda, ka šai sistēmai ir jābūt balstītai kādā centralizētā formā, noteiktā institūcijā. Lai noteiktu potenciālās izvērtējuma jomas un tēmas, nepieciešams iesaistīt arī "ietekmētās", ieinteresētās puses.

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionālā forma ārvalstīs

Valsts

Raksturojums

Zviedrija

Riksdāga (parlamenta) Novērtēšanas un izpētes vienība atbild par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu un koordinēšanu. Vienība izveidota 2002. gadā, tajā strādā 8 amatpersonas, kas palīdz Riksdāga komitejām veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu, piesaista ārējos ekspertus un organizē pētnieku darbu, nodrošina pamata informāciju, veic dažādu projektu kvalitātes kontroli u. c.

Šveice

Novērtējuma nozīmība iekļauta konstitūcijā. Federālajā asamblejā 1992. gadā izveidota atsevišķa struktūrvienība Federālās asamblejas pakalpojumu departamentā. Tā veic atsevišķus novērtējumus Federālās asamblejas uzdevumā un nodrošina novērtējumu neatkarību

Lielbritānija

Izvērtējumu veic liels skaits dažādu speciālistu, kā arī pieaicinātie īstermiņa eksperti: akadēmiķi, pētnieki, konkrētās jomas praktiķi. Kopš 2002. gada Lordu palātā un Apakšpalātā izveidota struktūrvienība ar vidēji 18–20 darbiniekiem. Struktūrvienības darbiniekiem jāievēro politiskā neitralitāte. Struktūrvienība veic pētījumu pasūtījumus atbilstoši nepieciešamībai

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek daļēji veikts arī Latvijas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, taču saskaņā ar Lietuvā veiktā pētījuma datiem valstu pieejas šādas analīzes veikšanai ir ļoti dažādas. Kā redzams Lietuvas Seima struktūrā, tas ir atsevišķs pētniecības departaments, kurā iekļauti arī bibliotēkas resursu pārvaldītāji[9]. Sazinoties ar Lietuvas pārstāvjiem, tika konstatēts, ka Lietuvas parlamenta Pētniecības departaments vairāk fokusējas uz sākotnējās ietekmes analīzi, savukārt ietekmes pēcpārbaudes analīzi dažkārt veic Lietuvas Tieslietu ministrija[10]. Savukārt Igaunijas Rīgikogu (parlamenta) Pētniecības departamenta uzdevums ir sniegt padomu parlamentāriešiem, frakcijām un citiem speciālistiem, lai nodrošinātu uz zināšanām balstītu diskusiju[11]. Vienlaikus Pētniecības departaments sadarbībā ar nozares ekspertiem izstrādā dažādus pētījumus un ieteikumus, kas nodrošina atbalstu lēmumu pieņēmējiem[12].

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionālā forma kaimiņvalstīs

Valsts

Izveidošanas gads

Struktūrvienības nosaukums

Darbinieku skaits

Funkcijas

Raksturojums

Igaunija

1995

Pētniecības departaments

14

Sniegt padomu, analīzi, izstrādāt pētījumus sadarbībā ar citām institūcijām

Nepietiekami resursi

Lietuva

1990

Parlamenta pētniecības departaments

30

Attīstīta likumdošanas sākotnējās ietekmes novērtēšana

Neatkarīgs, dažādas funkcijas, specializēts, resursiem apgādāts

Avots: Šulmane D. Tiesību normu ietekmes novērtēšana (institucionālais risinājums) ārvalstīs, http://www.juristavards.lv/doc/267421-tiesibu-normu-ietekmes-novertesana-institucionalais-risinajums-barvalstisb/ 

Ievērojot minēto, tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veic (iepērk) atsevišķas pētniecības vienības, kuras savā izpētē neaprobežojas ar konkrētu likumu juridisko analīzi, bet iesaista arī politologus, ekonomistus, sociologus, finanšu analītiķus u. c.[13] Arī Latvijā trūkst svarīgu nozares speciālistu, kuri spētu analizēt ekonomiskos procesus daudz plašāk, kā arī izvērtēt potenciālo ietekmi. Tāpat var secināt, ka nepastāv viens vienots ietekmes pēcpārbaudes izvērtēšanas modelis, bet katra valsts cenšas atrast efektīvāko veidu, kā nodrošināt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu.

III. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešana Latvijā

Latvijā šobrīd sistemātisks ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek nodrošināts attīstības plānošanas dokumentiem, ko paredz Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta septītā daļa, kas nosaka, ka "uzraudzības un novērtēšanas princips – attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem", un ko pakārtoti nosaka Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", paredzot kārtību, kādā notiek attīstības plānošanas dokumentu izvērtēšanas kārtība. Tajā pašā laikā nav vienotas pieejas tiesību aktu izvērtēšanai pēc to ieviešanas – institūcijas var pasūtīt pētījumus (tostarp ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumus), ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 1 "Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumus" noteikto.

Atsevišķas iniciatīvas norisinājušās Saeimā, kurā aizsākta diskusija par sistemātisku un analītisku ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanu noteiktā laika periodā pieņemtajiem likumiem. Tomēr šīs iniciatīvas līdz šim brīdim vēl nav realizējušās konkrētā institucionālā formā, kādā tiktu veikts šis izvērtējums.

Ņemot vērā, ka Valsts kancelejai ir uzdevums ieviest ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu izpildvaras līmenī, secināms, ka tas var tikt veikts, nosakot priekšnoteikumus būtiskiem Ministru kabineta noteikumiem. Savukārt likumprojekti, kas tiek virzīti apstiprināšanai Saeimā, var un tiek būtiski mainīti, tāpēc Ministru kabinetam nav iespējas pilnvērtīgi veikt likumu ietekmes pēcpārbaudes.

Lai noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokli par sistemātiska ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanas iespējām Latvijā izpildvaras līmenī, Valsts kanceleja 2015. gada 21. maijā rīkoja neformālu diskusiju ar ekspertiem (PROVIDUS), valsts pārvaldes institūcijām (Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija) un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (Sabiedrība par atklātību – DELNA, Latvijas platforma attīstības sadarbībai, Kurzemes NVO atbalsta centrs). Diskusijas rezultātā tika izvirzīti šādi galvenie secinājumi:

Ieteikums

Raksturojums

Ārējs novērtējums

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt veidots kā ārējs novērtējums (publisks iepirkums), taču tas jāveic centralizēti un tam nepieciešami papildu finanšu līdzekļi

Sistēma jāveido pakāpeniski

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma sistēmu veidot pakāpeniski, sākot ar mazāku procedūru skaitu, orientējoties uz izmēģinājum­projektiem (pilotprojektiem) sistēmas ieviešanā, tādējādi attīstot labās pieredzes apmaiņu, sagatavojot ziņojumus u. c. Laika gaitā iespējams attīstīt centralizētu struktūru, kas pārvaldītu šo sistēmu un piedalītos ietekmes izvērtējumu veikšanā

Attīstīt analītisko bāzi

Pakāpeniski attīstīt iestāžu un sadarbības partneru analītisko bāzi un institucionālo atmiņu noteiktu procesu izvērtējumā

Informatīvā ziņojuma veids

Ieteikums gatavot ietekmes pēcpārbaudes analīzi informatīvo ziņojuma veidā bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē

Ieinteresēto pušu iesaistīšana

Kā obligātu priekšnosacījumu ietekmes pēcpārbaudes ziņojuma sagatavošanā noteikt sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu vai ieinteresēto pušu obligātu iesaisti ziņojuma sagatavošanā, lai nodrošinātu vispusīgu analīzi

Metodoloģijas izstrāde

Ievērojot iespējamo ziņojumu dažādo apjomu un regularitāti, jānosaka ziņojumā iekļaujamie minimālie nosacījumi un informācija

Stiprināt sadarbību ar Saeimu

Turpināt sarunas ar Saeimu par likumu ietekmes pēcpārbaudes izvērtēšanas sistēmas izveidi likumdevēja varā

Ievērojot minēto, secināms, ka iespējami vairāki rīcības varianti ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanai izpildvarā, taču katram no tiem ir savas stiprās puses un trūkumi. Galvenie jautājumi, kuriem nepieciešams rast risinājumu:

kādiem Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums;

kāda ir forma, kādā tiek dots uzdevums ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanai;

kādā formā īsteno ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu.

3.1. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma noteikšana atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, Ministru kabinets var izveidot ietekmes pēcpārbaudes risinājumu Ministru kabineta noteikumiem. Lai identificētu Ministru kabineta noteikumus, par kuriem veicama ietekmes pēcpārbaude, nepieciešams izvirzīt atlases kritērijus.

3.1.1. Risinājuma variants – ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums valdības deklarācijā noteiktajos prioritārajos uzdevumos

Risinājuma variants paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums būs jāveic visiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri pieņemti, lai īstenotu valdības deklarācijā noteiktos prioritāros uzdevumus un sasniegtu noteiktos mērķus.

Risinājums neizslēdz iespēju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem.

Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis".

Stiprās puses

Vājās puses

Ministrijām viegli identificēt konkrētos Ministru kabineta noteikumus, ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veicot valdības prioritārajās darbības jomās

Ne vienmēr valdības deklarācijās iespējams identificēt galvenās prioritātes

Ministru prezidentam un ministriem ir skaidrs, par ko izvērtējums tiks veikts, koncentrējoties uz prioritāšu īstenošanu un rezultātiem

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var būt jāveic plašam jautājumu lokam, ja prioritātes formulētas vispārīgi

Latvijā ir koalīciju valdības, kuras samērā bieži mainās, kas rada nepastāvību ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanai

3.1.2. Risinājuma variants – ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums saiknē ar politikas rezultātiem valdības deklarācijā noteiktajās prioritārajās jomās

Risinājuma variants paredz veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu Ministru kabineta noteikumiem, kuru īstenošanas rezultātā var tikt ietekmēti no valdības deklarācijas prioritātēm izrietošie politikas rezultāti.

Risinājums neizslēdz iespēju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot, ka tiesību aktiem var tikt identificēti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, to novērtējums pa gadiem, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis". 

Stiprās puses

Vājās puses

Nodrošināta sasaiste ar valdības veicamajiem darbiem un rezultātiem

Ne vienmēr valdības deklarācijās iespējams identificēt galvenās prioritātes

Rezultāti izmērāmi

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var būt jāveic plašam jautājumu lokam, ja prioritātes formulētas vispārīgi

Ietekmes pēcpārbaudes ieviešamas tikai noteiktās jomās, kurās plānots, ka tās var ietekmēt konkrētas politikas attīstību

Latvijā ir koalīciju valdības, kuras samērā bieži mainās, kas rada nepastāvību ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanai

3.1.3. Risinājuma variants – ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums saiknē ar administratīvajām izmaksām

Risinājuma variants paredz veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu tikai tiem Ministru kabineta noteikumiem, kuru administratīvās izmaksas privātpersonām pārsniedz 10 000 EUR, juridiskām personām – 30 000 EUR. Administratīvās izmaksas identificē tiesību akta sākotnējās ietekmes ziņojuma (anotācijas) izstrādes posmā.

Risinājums neizslēdz iespēju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot, ka tiesību akta projekta anotācijā tiek norādīts, vai tiks veikts ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums un kādā laika periodā tas jāveic, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis". 

Stiprās puses

Vājās puses

Skaidri noteikts finanšu ietekmes apjoms, kad Ministru kabineta noteikumiem jāveic ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums

Neprognozējams skaits Ministru kabineta noteikumu, kuriem būtu jāveic ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums

Veicot ietekmes pēcpārbaudi, ir iespējams pēc būtības izvērtēt, vai netiek uzlikts papildu administratīvais slogs un izmaksas privātpersonām un uzņēmējiem

Administratīvās izmaksas tiešā veidā nekorelē ar finansiālo ietekmi uz ekonomiku un tautsaimniecību

3.2. Ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma identificēšana

Lai nodrošinātu, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiks veikts, nepieciešama kārtība, kādā tiek noteikts un identificēts, ka šis novērtējums tiks veikts un kādā laika periodā. Lai to veiktu, tiek piedāvāti divi iespējamie risinājuma varianti.

3.2.1. Ietekmes pēcpārbaudes identificēšana tiesību akta projekta anotācijā

Lai nodrošinātu, ka informācija par iespējamo ietekmes pēcpārbaudes veikšanu būtu vispārpieejama un zināma visām iesaistītajām pusēm, nepieciešams iekļaut atsevišķu sadaļu par nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējumā.

Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot atbilstošu kārtību.

Stiprās puses

Vājās puses

Informācija pieejama visām iesaistītajām pusēm

Nav kontroles mehānisma, lai konstatētu ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma faktu noteiktajā laika termiņā

Saskaņošanas laikā iesaistītās puses var vienoties par ietekmes pēcpārbaudes veikšanu konkrētajam tiesību aktam

3.2.2. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma identificēšana tiesību akta projekta anotācijā un Ministru kabineta protokollēmuma projektā

Risinājuma variants paredz, ka informācija par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu un laika periodu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanai tiktu iekļauta ne tikai tiesību akta projekta anotācijā, bet arī Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, tādējādi nodrošinot, ka konkrētajam uzdevumam tiek nodrošināts kontroles mehānisms.

Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot atbilstošu kārtību.

Stiprās puses

Vājās puses

Informācija pieejama visām iesaistītajām pusēm

Papildu administratīvās izmaksas Valsts kancelejai, veicot Ministru kabineta protokol­lēmumos noteikto uzdevumu kontroli

Saskaņošanas laikā iesaistītās puses var vienoties par ietekmes pēcpārbaudes veikšanu konkrētajam tiesību aktam

Ir kontroles mehānisms, lai nodrošinātu, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiešām tiek veikts

3.3. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma īstenošanas forma

Ņemot vērā citu valstu pieredzes analīzi, konstatēts, ka nepastāv vienota forma ietekmes pēcpārbaudes veikšanai. Vienlaikus valstis attīsta dažādas formas un veidus šo ziņojumu izstrādei. OECD norāda, ka vienota metodoloģija un metodoloģijas apkopojums plašākai auditorijai tiks sniegts 2017. gadā. Šis apkopojums aptvers dažādu valstu praksi, meklējot labāko risinājumu. Tāpat tiek norādīts, ka ietekmes pēcpārbaudes sistēma ir ieviešanas stadijā.

3.3.1. Risinājuma variants – iekšējais novērtējums

3.3.1.1. Ietekmes pēcpārbaude kā iekšējais novērtējums informatīvā ziņojuma veidā, ko veic Valsts kanceleja

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veic Valsts kancelejas eksperti, kas tiek speciāli atlasīti darbam jaunā struktūrvienībā. Valsts kanceleja tādā veidā attīstītu savu vispārējo analītisko kapacitāti, kas veicinātu kopējo valsts pārvaldes spēju veikt noteiktus pētnieciskus uzdevumus. Valsts kanceleja izvērtējuma ietvaros sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lai šādu sistēmu ieviestu, nepieciešami grozījumi Valsts kancelejas nolikumā, kas Valsts kancelejai paredzētu jaunu uzdevumu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu sagatavošanā.

Stiprās puses

Vājās puses

Attīstīta Valsts kancelejas analītisko kapacitāti

Papildu uzdevums Valsts kancelejai

Nodrošināts neatkarīgs un no nozares atsaistīts politikas jomas vai nozares izvērtējums

Ietekme uz cilvēkresursu skaitu valsts pārvaldē un ietekme budžetu. Šobrīd netiek atbalstīta jaunu amata vietu izveide valsts pārvaldē

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšana tiktu koncentrēta vienā valsts pārvaldes iestādē, kas ļauj attīstīt sistēmisku pieeju un vienotu praksi

Nepieciešams piesaistīt ekspertus dažādās politikas jomās, kas spētu veikt kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi

3.3.1.2. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums kā iekšējs izvērtējums informatīvā ziņojuma veidā, ko veic ministrijas

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt ieviests kā informatīvais ziņojums, kuru sagatavo atbildīgās ministrijas saskaņā ar Ministru kabineta uzdevumu, izstrādājot noteiktus tiesību aktus. Ministrijas novērtējuma ietvaros sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" paredz nozaru ministrijām veikt politikas ietekmes izvērtēšanu un būt par to atbildīgām. Līdz ar to nozarēs tiek attīstīta un būs izveidota kapacitāte virspusējas analīzes veikšanai.

Stiprās puses

Vājās puses

Ministrijas kā nozares politikas veidotājs vistiešāk saskaras ar nozares problēmām

Papildu uzdevumi ministrijām

Attīstīta nozaru ministriju kapacitāte politikas jomas vai nozares izvērtējuma veikšanā

Ministrijas dažādu apsvērumu dēļ var veikt birokrātisku izvērtējumu, nevis izpēti pēc būtības

Ministrijām ir pieredze ietekmes izvērtējumu veikšanā politikas plānošanas dokumentiem

Nepietiekamas iespējas piesaistīt ārējus izvērtētājus

Nevienmērīga darba noslodze, jo ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums jāveic noteiktos termiņos, taču ne visu laiku

Netiek veicināta vienota pieeja un prakse novērtējumu veikšanā

3.3.2. Risinājuma variants ārējais izvērtējums

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt veikts kā ārējs izvērtējums (publisks iepirkums) Valsts kancelejas vadībā. Šādi ietekmes izvērtējumi būtu kā noteikti atsevišķi pētījumi saskaņā ar izstrādātu metodoloģiju. Valsts kanceleja izvērtējuma gala rezultātā sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lai šādu sistēmu ieviestu, nepieciešami grozījumi Valsts kancelejas nolikumā, kas Valsts kancelejai paredzētu jaunu uzdevumu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu sagatavošanā.

Stiprās puses

Vājās puses

Pilnīgi neatkarīgs novērtējums

Papildu funkcija Valsts kancelejai

Izvērtējumu veic nozares eksperti, kas specializējušies noteiktās politikas jomās

Ietekme uz budžetu ārēju novērtējumu finansēšanai un Valsts kancelejai uzdevuma īstenošanai

Tiek veicināta vispārēja Latvijas pētniecības un zinātnes attīstība

Netiek attīstīta nozaru ministriju kapacitāte

Tiek attīstīta izpildvaras analītiskā kapacitāte visa procesa vadībā, sadarbojoties ar dažādiem ārējiem ekspertiem un pētniekiem

Tiek attīstīts vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) informācijas un pieredzes uzkrāšanai, vēsturiskās atmiņas veidošanai

Tiek attīstīts vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu kopīgas ietekmes pēcpārbaudes sistēmas izveidē

IV. Ietekmes izvērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Izvērtējot visu risinājuma variantu ietekmi uz valsts budžetu, secināms, ka gandrīz ikvienam no variantiem, kas saistīts ar ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma formas ieviešanu valsts pārvaldē, ir finanšu ietekme uz valsts budžetu:

3.3.1.1. risinājuma variants "Ietekmes pēcpārbaudes kā iekšējs novērtējums informatīvā ziņojuma veidā, ko veic Valsts kanceleja" – 55 590 EUR;

3.3.2. risinājuma variants "Ārējs izvērtējums" – 72 235 EUR (Valsts kanceleja nodrošina ārēju ekspertīzi un ziņojuma sagatavošanu (publiskais iepirkums)).

Mazāka finansiālā ietekme pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanai ir risinājumam, kas paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes novērtējumu veiktu ministrijas, savukārt lielākā finansiālā ietekme ir gadījumā, ja Valsts kanceleja veic ārēju novērtējumu un nodrošina publiska iepirkuma veikšanu. Turpretim risinājuma variantam, kurš paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veiktu ministrijas, ir potenciāla ietekme uz ministrijās pieejamiem cilvēkresursiem, tajā pašā laikā negarantējot pilnu darba noslodzi ministrijās šādiem darbiniekiem.

Detalizēts papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins sniegts pielikumā. 

V. Turpmākā rīcība

Ievērojot visu iespējamo risinājumu variantu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī ņemot vērā, ka nav nepieciešams palielināt amata vietu skaitu valsts pārvaldē, Valsts kanceleja kā atbilstošāko un Latvijas situācijai piemērotāko variantu ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma ieviešanai izpildvarā uzskata 3.3.2. risinājuma variantu – ārējais novērtējums, kas garantētu pilnīgu neitralitāti novērtējuma izstrādē, kā arī nozaru ekspertīzi vispārējas analīzes veikšanai.

Šāds risinājums arī veicinātu to, ka pastāv vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu ietekmes pēcpārbaudes sistēmas izveidē un ieviešanā. Tādējādi tiktu nodrošināts sadarbības mehānisms starp izpildvaru un likumdevējvaru, jo Valsts kanceleja izpildvaras līmenī var nodrošināt tikai Ministru kabineta noteikumu izvērtēšanu. Tāpat jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumi var tikt izvērtēti tikai saiknē ar Saeimas pieņemtajiem lēmumiem noteiktu likumu kontekstā, jo no tiem izriet būtiski Ministru kabineta noteikumi. Ieviešot šādu risinājumu, papildus tiktu nodrošināti šādi ieguvumi:

pēc iespējas nodrošināta vispusīga konsultēšanās ar ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm, kā arī nodrošināta sabiedrības līdzdalība;

novērtējums ir neatkarīgs, un sistēma tiek ieviesta pakāpeniski;

attīstīta pētniecības un valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāte;

ievērota citu valstu labā prakse šādas ārējās ekspertīzes piesaistē (Igaunija, Vācija, Lielbritānija u. c.);

nodrošināts, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek veikts sasaistē ar vienu institūciju izpildvarā (Valsts kanceleju), tādējādi piemērojot ārvalstu pieredzi novērtējumu veikšanā (Kanāda, Austrālija, Zviedrija u. c.), kā arī nodrošināta pieredzes uzkrāšana un institucionālās atmiņas veidošana;

saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo izmaksu ziņā nebūtiski dārgāks risinājums garantē neatkarīgu, kvalitatīvu un profesionālu izvērtējumu.

Tāpat kā atbilstošāko veidu, kā noteikt Ministru kabineta noteikumus, kuriem veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu, Valsts kanceleja saskata administratīvo izmaksu barjeru noteikšanu (3.1.3. risinājums), kas paredz formālus un izmērāmus kritērijus ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma sagatavošanai. Vienlaikus šis risinājums neaptver visu iespējamo analīzes nepieciešamību ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanai (ietekme uz tautsaimniecību, maziem un vidējiem uzņēmējiem u. c.), taču tas būtu solis pretim vienotas un sistemātiskas pieejas attīstībai ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanai. Tāpat jāatstāj iespēja Ministru kabinetam pašam noteikt, vai nepieciešams konkrētajam tiesību aktam veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu noteiktā laika periodā.

Vienlaikus jāuzsver nepieciešamība izstrādāt vienotu metodoloģiju un vadlīnijas ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma izstrādāšanai, jo pagaidām to iespējams veikt saiknē ar sākotnējās ietekmes ziņojumu (anotāciju), salīdzinot plānoto ar esošo. Tai pašā laikā ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ietvaros saskaņā ar teoriju ir jāanalizē arī citi būtiski aspekti, kas minēti šā ziņojuma ievada daļā.

Tāpat Valsts kancelejas ieskatā informācija par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu identificējama gan tiesību akta projekta anotācijā, gan Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā (3.2.2. risinājums), jo tikai tādā veidā iespējama vienota kontrole par to, vai ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiešām tiek veikts. Šāda novērtējuma iekļaušana ārējā normatīvajā aktā (Ministru kabineta noteikumos) nav nepieciešama, jo tas vairotu normatīvismu gadījumā, ja ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma izstrāde ir aizkavēta.

Vienlaikus jāuzsver, ka, ieviešot šos risinājumus, Valsts kanceleja tiktu attīstīta kā vienots sadarbības centrs, kas ir atbildīgs par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu Ministru kabineta noteikumiem. Tas ir svarīgi, jo būtiska ir sadarbības nodrošināšana ar Saeimu, lai garantētu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanu pēc vienotas metodoloģijas un prakses, jo Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti saskaņā ar pieņemtajiem likumiem.


[1] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp

[2] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 121. lpp.

[3]   OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp

[4] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 124. lpp.

[5] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[6] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 12.lpp

[7] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[8] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[9] Lietuvas Republikas Seima struktūra, http://www3.lrs.lt/docs2/VKOLVLUF.PDF

[10] Saruna (e-pasts) ar Lietuvas Seima Pētniecības departamenta vadītāju Alvidu Lukošaiti

[11] Igaunijas parlamenta departamentu apraksts, http://www.riigikogu.ee/en/parliament-of-estonia/chancellery-riigikogu/board-and-departments/

[12] Igaunijas Parlamenta Pētniecības departamenta veiktie pētījumi sadarbībā ar nozares ekspertiem, http://www.riigikogu.ee/infoallikad/uuringud/uuringud-ja-ekspertiisid/

[13] S. Šulmane, Tiesību normu ietekmes novērtēšana (institucionālais risinājums) ārvalstīs, Jurista Vārds, 20.10.2015., Nr. 41 (893), 14.-15. lpp.

Novērtē šo rakstu:

33
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...