Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē no interesantu dokumentu, kas skaidrāk ļauj apjaust, kā uz pasauli raugās Latvijas ierēdņi un kādiem nolūkiem viņi ierosina izmantot valsts budžeta līdzekļus. Šis dokuments ir Valsts kancelejas jaunā direktora Mārtiņa Krieviņa (attēlā pa kreisi) pārraudzībā tapušais ziņojums „Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešana”.

Ziņojuma anotācijā saistībā ar iecerētajiem jauninājumiem minēts: „Plānots, ka tiktu izveidotas 2 jaunas amata vietas Valsts kancelejā. Vienas amata vietas izmaksas: Atlīdzība kopā: 27 795 EUR, no tā mēnešalga 1647 EUR (1 mēnesis), atvaļinājuma pabalsts (50%) 824, novērtēšanas prēmija (75%) 1235 EUR, aizvietošanas piemaksa (30%) 494 EUR, veselības apdrošināšanas polise 213 EUR, darba devēja soc.nod. 5265 EUR.”

Tāpat „plānots, ka ik gadu tiktu veikti divi ārēji novērtējumi par cenu, kas ir vidējās izmaksas par pēdējos trīs gados veiktajiem pētījumiem (līdzīgi pētījumi ex-post novērtējumam var tikt vērtēti kā funkciju auditu veiktie pētījumi). Ietekme uz Valsts kancelejas cilvēkresursiem ir nemainīga, jo arī līdz šim Valsts kancelejas speciālisti veikuši tehnisko specifikāciju izstrādi, ārējā novērtējuma izstrādes vadību un rezultātu ieviešanu. Ņemot vērā, ka viena novērtējuma vidējās izmaksas ir 36 117,37 EUR, divu novērtējumu vidējās izmaksas ir 72 234,74 EUR ik gadu, sākot no 2017.gada”.

Informatīvais ziņojums „Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešana”

Valsts kanceleja, pamatojoties uz informatīvā ziņojuma "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai" (Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta sēdes prot. Nr. 45.  45. §) 10. punktu, kas noteica "Valsts kancelejai sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai normatīvajiem aktiem, kuri būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, tiktu vērtēta nepieciešamība veikt ietekmes pēcpārbaudi (ex-post novērtēšanu)", kā arī ņemot vērā pamatnostādnēs "Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam" (Ministru kabineta 2014. gada 30. decembra rīkojums Nr. 827) noteikto 3.3.2. uzdevumu "Izstrādāt kārtību, kādā tiek veikts atsevišķu Ministru kabineta noteikumu ex-post novērtējums noteiktā laika periodā", ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanu izpildvaras līmenī.

I. Ietekmes pēcpārbaudes ietvars

Starptautiskajā praksē ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek definēts kā viens no būtiskajiem soļiem attīstības plānošanā un likumdošanas procesā, kas var būt kā noslēgums noteiktu reformu ieviešanai vai iniciators jaunām pārmaiņām. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt veikts vairāku iemeslu dēļ, taču būtiski, ka valstis, kurās ieviesta sistēmiska ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma pieeja, to saista ar sākotnējās ietekmes (ex-ante novērtējums) izvērtējumu, lai novērtētu mērķa sasniegšanas pakāpi[1]. Līdz ar to tiek ieteikts ietekmes pēcpārbaudes analīzi veidot saiknē ar sākotnējās ietekmes izvērtēšanas sistēmu[2]. Ievērojot minēto, ietekmes pēcpārbaude pēc būtības aptver visus procesus un darbības, kas tiek veiktas, lai izvērtētu ieviesto darbību ietekmi uz tautsaimniecību, iedzīvotājiem, institūcijām u. c. Konkrētā uzdevuma ietvaros nepieciešams izvērtēt un piedāvāt risinājumu, kā ieviest ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu tiesību aktiem, kas tiek apstiprināti Ministru kabinetā.

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiesību aktiem aptver šādus galvenos jautājumus:

vai tiesību akts ir sasniedzis mērķi – mērķis ir noteikts tiesību akta pieņemšanas procesā un ir skaidri noteikti mērījumi, saskaņā ar kuriem var veikt mērķa sasniegšanas analīzi;

vai tiesību akts ir sagatavots pietiekami kvalitatīvi, lai sasniegtu mērķi – visaptveroša analīze par to, vai pieņemtais tiesību akts ir tieši tāds, lai sasniegtu mērķi;

kāda ir ārējo faktoru (to, kas nav likumdošanas faktori) ietekme uz mērķa sasniegšanu;

kopējais ietekmes pēcpārbaudes ietvars – visi fakti, mērījumi, dati, kas jāaptver konkrētajam ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumam, kā arī visaptveroša analīze un secinājumi, iespējams, ieteikumi turpmākajām izmaiņām[3].

Vienlaikus tiek noteikts, ka tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums nebūtu jāveic kā monitorings (datu apkopojums konkrētā laika periodā), bet gan jāveic ar sistemātisku, analītisku pieeju, izvērtējot tieši konkrētā tiesību akta būtiskos aspektus[4].

Lai gan šis ir teorētisks ietvars ietekmes pēcpārbaudes analīzes veikšanai, tiek uzsvērts, ka līdz šim ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums vairumā gadījumu tiek mērķēts tieši uz noteiktām jomām, piemēram, administratīvā sloga mazināšanu vai konkurences veicināšanu, ietekmi uz mazo vidējo uzņēmumu attīstību[5]. Tādējādi viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc tiek ieviests ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums, ir likumdošanas kvalitātes uzlabošana, kas ir viens no labāka regulējuma politikas instrumentiem.

Tāpat, lai veiktu ietekmes pēcpārbaudi tiesību aktiem, valstis ievieš noteiktus kritērijus, kurus izpildot, tiesību aktam nepieciešams veikt ietekmes pēcpārbaudes novērtējumu.

Kritēriji ietekmes pēcpārbaudes veikšanai

Valsts/institūcija

Raksturojums

Austrālija

Iestādēm ir jāizstrādā pēcieviešanas ziņojums tiesību aktiem, kuriem ir ietekme uz valsts ekonomiku. Šāds ziņojums jāizstrādā, ja tiesību akti ir ieviesti, būtiski mainīti vai tiek atzīti par spēkā neesošiem vai šādu uzdevumu dod Ministru prezidents

Igaunija

Ministru kabinets pavadvēstulē Rīgikogu (parlamentam) iekļauj informāciju par nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi gadījumā, ja normatīvā akta priekšlikums paredz būtisku ietekmi

Vācija

Ietekmes pēcpārbaude veicama, ja ir spēkā šādi kritēriji: 1 milj. EUR izmaksas iedzīvotājiem vai 100 000 darba stundu; 1 milj. EUR biznesa sektoram; 1 milj. EUR valsts institūcijām

Slovēnija

Ja tiesību akts pieņemts kā steidzams, pēc diviem gadiem tam ir jāveic ietekmes pēcpārbaudes novērtējums

Eiropas Komisija

Ieviests princips – pirms jaunu likumdošanas priekšlikumu piedāvāšanas noteiktā jomā tiek izvērtēta esošā situācija un jau ieviestie risinājumi

Lai uzsvērtu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu nozīmīgumu un veicinātu izvērtējuma kultūras attīstību, Apvienoto Nāciju Organizācija 2015. gadu nodēvēja par Starptautisko izvērtējuma gadu. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka likumdošanas novērtēšanā vislielāko atzinību gūst tieši sākotnējās ietekmes izvērtēšana, kamēr ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums vēl netiek plaši lietots. Tāpat ir izveidota atsevišķa platforma – forums parlamentāriešiem, lai veicinātu izvērtēšanas nozīmi ikdienas procesos un apmainītos ar labās prakses piemēriem. Daudzas valstis (piemēram, Jaunzēlande) šī gada ietvaros ir īpaši uzsvērušas uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas nozīmi politikas plānošanā.

II. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums ārvalstīs

Valstis veic dažādas darbības, lai nodrošinātu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionalizāciju, uzsverot tā nozīmi likumdošanas procesu pilnveidē, taču ievērojami atšķiras formas un veids, kādā tas tiek ieviests[6]. Tiek uzsvērts, ka jebkura tiesību akta ieviešanas gadījumā paredzētais regulējums var kļūt neaktuāls, radīt pretēju efektu vai citas vēlamas vai nevēlamas sekas. Līdz ar to tiek pieņemts, ka regulārs novērtējums jāveic, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir nepieciešams, ka tas nerada nelabvēlīgas sekas un ka tas ir atbilstošs tiesību akta izdošanas mērķim[7].

Izvērtējot ārvalstu prakses piemērus, secināms, ka:

nav izveidota vienota pieeja un metodoloģija ietekmes pēcpārbaudes analīzei un valstis, kas to veic, izmanto atšķirīgas metodes;

ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk – OECD) nav izstrādāta metodoloģija un prakse ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanai, diskusijas par vienotām vadlīnijām ir sākuma stadijā[8];

ietekmes pēcpārbaudi veic likumdevējs, tajā izveidota struktūrvienība vai piesaistīta institūcija.

Būtiska nozīme ietekmes pēcpārbaudes analīzes veikšanā ir institūciju organizatoriskajai un administratīvajai kapacitātei. Tas nozīmē, ka ir jābūt sistēmiskai pieejai novērtējumu veikšanā. Tāpat nepieciešams uzkrāt visus datus un izvērtējumus, labos piemērus novērtējuma veikšanai, kas norāda, ka šai sistēmai ir jābūt balstītai kādā centralizētā formā, noteiktā institūcijā. Lai noteiktu potenciālās izvērtējuma jomas un tēmas, nepieciešams iesaistīt arī "ietekmētās", ieinteresētās puses.

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionālā forma ārvalstīs

Valsts

Raksturojums

Zviedrija

Riksdāga (parlamenta) Novērtēšanas un izpētes vienība atbild par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu un koordinēšanu. Vienība izveidota 2002. gadā, tajā strādā 8 amatpersonas, kas palīdz Riksdāga komitejām veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu, piesaista ārējos ekspertus un organizē pētnieku darbu, nodrošina pamata informāciju, veic dažādu projektu kvalitātes kontroli u. c.

Šveice

Novērtējuma nozīmība iekļauta konstitūcijā. Federālajā asamblejā 1992. gadā izveidota atsevišķa struktūrvienība Federālās asamblejas pakalpojumu departamentā. Tā veic atsevišķus novērtējumus Federālās asamblejas uzdevumā un nodrošina novērtējumu neatkarību

Lielbritānija

Izvērtējumu veic liels skaits dažādu speciālistu, kā arī pieaicinātie īstermiņa eksperti: akadēmiķi, pētnieki, konkrētās jomas praktiķi. Kopš 2002. gada Lordu palātā un Apakšpalātā izveidota struktūrvienība ar vidēji 18–20 darbiniekiem. Struktūrvienības darbiniekiem jāievēro politiskā neitralitāte. Struktūrvienība veic pētījumu pasūtījumus atbilstoši nepieciešamībai

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek daļēji veikts arī Latvijas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, taču saskaņā ar Lietuvā veiktā pētījuma datiem valstu pieejas šādas analīzes veikšanai ir ļoti dažādas. Kā redzams Lietuvas Seima struktūrā, tas ir atsevišķs pētniecības departaments, kurā iekļauti arī bibliotēkas resursu pārvaldītāji[9]. Sazinoties ar Lietuvas pārstāvjiem, tika konstatēts, ka Lietuvas parlamenta Pētniecības departaments vairāk fokusējas uz sākotnējās ietekmes analīzi, savukārt ietekmes pēcpārbaudes analīzi dažkārt veic Lietuvas Tieslietu ministrija[10]. Savukārt Igaunijas Rīgikogu (parlamenta) Pētniecības departamenta uzdevums ir sniegt padomu parlamentāriešiem, frakcijām un citiem speciālistiem, lai nodrošinātu uz zināšanām balstītu diskusiju[11]. Vienlaikus Pētniecības departaments sadarbībā ar nozares ekspertiem izstrādā dažādus pētījumus un ieteikumus, kas nodrošina atbalstu lēmumu pieņēmējiem[12].

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionālā forma kaimiņvalstīs

Valsts

Izveidošanas gads

Struktūrvienības nosaukums

Darbinieku skaits

Funkcijas

Raksturojums

Igaunija

1995

Pētniecības departaments

14

Sniegt padomu, analīzi, izstrādāt pētījumus sadarbībā ar citām institūcijām

Nepietiekami resursi

Lietuva

1990

Parlamenta pētniecības departaments

30

Attīstīta likumdošanas sākotnējās ietekmes novērtēšana

Neatkarīgs, dažādas funkcijas, specializēts, resursiem apgādāts

Avots: Šulmane D. Tiesību normu ietekmes novērtēšana (institucionālais risinājums) ārvalstīs, http://www.juristavards.lv/doc/267421-tiesibu-normu-ietekmes-novertesana-institucionalais-risinajums-barvalstisb/ 

Ievērojot minēto, tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veic (iepērk) atsevišķas pētniecības vienības, kuras savā izpētē neaprobežojas ar konkrētu likumu juridisko analīzi, bet iesaista arī politologus, ekonomistus, sociologus, finanšu analītiķus u. c.[13] Arī Latvijā trūkst svarīgu nozares speciālistu, kuri spētu analizēt ekonomiskos procesus daudz plašāk, kā arī izvērtēt potenciālo ietekmi. Tāpat var secināt, ka nepastāv viens vienots ietekmes pēcpārbaudes izvērtēšanas modelis, bet katra valsts cenšas atrast efektīvāko veidu, kā nodrošināt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu.

III. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešana Latvijā

Latvijā šobrīd sistemātisks ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek nodrošināts attīstības plānošanas dokumentiem, ko paredz Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta septītā daļa, kas nosaka, ka "uzraudzības un novērtēšanas princips – attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem", un ko pakārtoti nosaka Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", paredzot kārtību, kādā notiek attīstības plānošanas dokumentu izvērtēšanas kārtība. Tajā pašā laikā nav vienotas pieejas tiesību aktu izvērtēšanai pēc to ieviešanas – institūcijas var pasūtīt pētījumus (tostarp ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumus), ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 1 "Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumus" noteikto.

Atsevišķas iniciatīvas norisinājušās Saeimā, kurā aizsākta diskusija par sistemātisku un analītisku ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanu noteiktā laika periodā pieņemtajiem likumiem. Tomēr šīs iniciatīvas līdz šim brīdim vēl nav realizējušās konkrētā institucionālā formā, kādā tiktu veikts šis izvērtējums.

Ņemot vērā, ka Valsts kancelejai ir uzdevums ieviest ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu izpildvaras līmenī, secināms, ka tas var tikt veikts, nosakot priekšnoteikumus būtiskiem Ministru kabineta noteikumiem. Savukārt likumprojekti, kas tiek virzīti apstiprināšanai Saeimā, var un tiek būtiski mainīti, tāpēc Ministru kabinetam nav iespējas pilnvērtīgi veikt likumu ietekmes pēcpārbaudes.

Lai noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokli par sistemātiska ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanas iespējām Latvijā izpildvaras līmenī, Valsts kanceleja 2015. gada 21. maijā rīkoja neformālu diskusiju ar ekspertiem (PROVIDUS), valsts pārvaldes institūcijām (Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija) un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (Sabiedrība par atklātību – DELNA, Latvijas platforma attīstības sadarbībai, Kurzemes NVO atbalsta centrs). Diskusijas rezultātā tika izvirzīti šādi galvenie secinājumi:

Ieteikums

Raksturojums

Ārējs novērtējums

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt veidots kā ārējs novērtējums (publisks iepirkums), taču tas jāveic centralizēti un tam nepieciešami papildu finanšu līdzekļi

Sistēma jāveido pakāpeniski

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma sistēmu veidot pakāpeniski, sākot ar mazāku procedūru skaitu, orientējoties uz izmēģinājum­projektiem (pilotprojektiem) sistēmas ieviešanā, tādējādi attīstot labās pieredzes apmaiņu, sagatavojot ziņojumus u. c. Laika gaitā iespējams attīstīt centralizētu struktūru, kas pārvaldītu šo sistēmu un piedalītos ietekmes izvērtējumu veikšanā

Attīstīt analītisko bāzi

Pakāpeniski attīstīt iestāžu un sadarbības partneru analītisko bāzi un institucionālo atmiņu noteiktu procesu izvērtējumā

Informatīvā ziņojuma veids

Ieteikums gatavot ietekmes pēcpārbaudes analīzi informatīvo ziņojuma veidā bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē

Ieinteresēto pušu iesaistīšana

Kā obligātu priekšnosacījumu ietekmes pēcpārbaudes ziņojuma sagatavošanā noteikt sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu vai ieinteresēto pušu obligātu iesaisti ziņojuma sagatavošanā, lai nodrošinātu vispusīgu analīzi

Metodoloģijas izstrāde

Ievērojot iespējamo ziņojumu dažādo apjomu un regularitāti, jānosaka ziņojumā iekļaujamie minimālie nosacījumi un informācija

Stiprināt sadarbību ar Saeimu

Turpināt sarunas ar Saeimu par likumu ietekmes pēcpārbaudes izvērtēšanas sistēmas izveidi likumdevēja varā

Ievērojot minēto, secināms, ka iespējami vairāki rīcības varianti ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanai izpildvarā, taču katram no tiem ir savas stiprās puses un trūkumi. Galvenie jautājumi, kuriem nepieciešams rast risinājumu:

kādiem Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums;

kāda ir forma, kādā tiek dots uzdevums ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanai;

kādā formā īsteno ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu.

3.1. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma noteikšana atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, Ministru kabinets var izveidot ietekmes pēcpārbaudes risinājumu Ministru kabineta noteikumiem. Lai identificētu Ministru kabineta noteikumus, par kuriem veicama ietekmes pēcpārbaude, nepieciešams izvirzīt atlases kritērijus.

3.1.1. Risinājuma variants – ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums valdības deklarācijā noteiktajos prioritārajos uzdevumos

Risinājuma variants paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums būs jāveic visiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri pieņemti, lai īstenotu valdības deklarācijā noteiktos prioritāros uzdevumus un sasniegtu noteiktos mērķus.

Risinājums neizslēdz iespēju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem.

Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis".

Stiprās puses

Vājās puses

Ministrijām viegli identificēt konkrētos Ministru kabineta noteikumus, ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veicot valdības prioritārajās darbības jomās

Ne vienmēr valdības deklarācijās iespējams identificēt galvenās prioritātes

Ministru prezidentam un ministriem ir skaidrs, par ko izvērtējums tiks veikts, koncentrējoties uz prioritāšu īstenošanu un rezultātiem

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var būt jāveic plašam jautājumu lokam, ja prioritātes formulētas vispārīgi

Latvijā ir koalīciju valdības, kuras samērā bieži mainās, kas rada nepastāvību ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanai

3.1.2. Risinājuma variants – ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums saiknē ar politikas rezultātiem valdības deklarācijā noteiktajās prioritārajās jomās

Risinājuma variants paredz veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu Ministru kabineta noteikumiem, kuru īstenošanas rezultātā var tikt ietekmēti no valdības deklarācijas prioritātēm izrietošie politikas rezultāti.

Risinājums neizslēdz iespēju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot, ka tiesību aktiem var tikt identificēti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, to novērtējums pa gadiem, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis". 

Stiprās puses

Vājās puses

Nodrošināta sasaiste ar valdības veicamajiem darbiem un rezultātiem

Ne vienmēr valdības deklarācijās iespējams identificēt galvenās prioritātes

Rezultāti izmērāmi

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var būt jāveic plašam jautājumu lokam, ja prioritātes formulētas vispārīgi

Ietekmes pēcpārbaudes ieviešamas tikai noteiktās jomās, kurās plānots, ka tās var ietekmēt konkrētas politikas attīstību

Latvijā ir koalīciju valdības, kuras samērā bieži mainās, kas rada nepastāvību ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanai

3.1.3. Risinājuma variants – ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums saiknē ar administratīvajām izmaksām

Risinājuma variants paredz veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu tikai tiem Ministru kabineta noteikumiem, kuru administratīvās izmaksas privātpersonām pārsniedz 10 000 EUR, juridiskām personām – 30 000 EUR. Administratīvās izmaksas identificē tiesību akta sākotnējās ietekmes ziņojuma (anotācijas) izstrādes posmā.

Risinājums neizslēdz iespēju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot, ka tiesību akta projekta anotācijā tiek norādīts, vai tiks veikts ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums un kādā laika periodā tas jāveic, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis". 

Stiprās puses

Vājās puses

Skaidri noteikts finanšu ietekmes apjoms, kad Ministru kabineta noteikumiem jāveic ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums

Neprognozējams skaits Ministru kabineta noteikumu, kuriem būtu jāveic ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums

Veicot ietekmes pēcpārbaudi, ir iespējams pēc būtības izvērtēt, vai netiek uzlikts papildu administratīvais slogs un izmaksas privātpersonām un uzņēmējiem

Administratīvās izmaksas tiešā veidā nekorelē ar finansiālo ietekmi uz ekonomiku un tautsaimniecību

3.2. Ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma identificēšana

Lai nodrošinātu, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiks veikts, nepieciešama kārtība, kādā tiek noteikts un identificēts, ka šis novērtējums tiks veikts un kādā laika periodā. Lai to veiktu, tiek piedāvāti divi iespējamie risinājuma varianti.

3.2.1. Ietekmes pēcpārbaudes identificēšana tiesību akta projekta anotācijā

Lai nodrošinātu, ka informācija par iespējamo ietekmes pēcpārbaudes veikšanu būtu vispārpieejama un zināma visām iesaistītajām pusēm, nepieciešams iekļaut atsevišķu sadaļu par nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējumā.

Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot atbilstošu kārtību.

Stiprās puses

Vājās puses

Informācija pieejama visām iesaistītajām pusēm

Nav kontroles mehānisma, lai konstatētu ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma faktu noteiktajā laika termiņā

Saskaņošanas laikā iesaistītās puses var vienoties par ietekmes pēcpārbaudes veikšanu konkrētajam tiesību aktam

3.2.2. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma identificēšana tiesību akta projekta anotācijā un Ministru kabineta protokollēmuma projektā

Risinājuma variants paredz, ka informācija par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu un laika periodu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanai tiktu iekļauta ne tikai tiesību akta projekta anotācijā, bet arī Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, tādējādi nodrošinot, ka konkrētajam uzdevumam tiek nodrošināts kontroles mehānisms.

Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot atbilstošu kārtību.

Stiprās puses

Vājās puses

Informācija pieejama visām iesaistītajām pusēm

Papildu administratīvās izmaksas Valsts kancelejai, veicot Ministru kabineta protokol­lēmumos noteikto uzdevumu kontroli

Saskaņošanas laikā iesaistītās puses var vienoties par ietekmes pēcpārbaudes veikšanu konkrētajam tiesību aktam

Ir kontroles mehānisms, lai nodrošinātu, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiešām tiek veikts

3.3. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma īstenošanas forma

Ņemot vērā citu valstu pieredzes analīzi, konstatēts, ka nepastāv vienota forma ietekmes pēcpārbaudes veikšanai. Vienlaikus valstis attīsta dažādas formas un veidus šo ziņojumu izstrādei. OECD norāda, ka vienota metodoloģija un metodoloģijas apkopojums plašākai auditorijai tiks sniegts 2017. gadā. Šis apkopojums aptvers dažādu valstu praksi, meklējot labāko risinājumu. Tāpat tiek norādīts, ka ietekmes pēcpārbaudes sistēma ir ieviešanas stadijā.

3.3.1. Risinājuma variants – iekšējais novērtējums

3.3.1.1. Ietekmes pēcpārbaude kā iekšējais novērtējums informatīvā ziņojuma veidā, ko veic Valsts kanceleja

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veic Valsts kancelejas eksperti, kas tiek speciāli atlasīti darbam jaunā struktūrvienībā. Valsts kanceleja tādā veidā attīstītu savu vispārējo analītisko kapacitāti, kas veicinātu kopējo valsts pārvaldes spēju veikt noteiktus pētnieciskus uzdevumus. Valsts kanceleja izvērtējuma ietvaros sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lai šādu sistēmu ieviestu, nepieciešami grozījumi Valsts kancelejas nolikumā, kas Valsts kancelejai paredzētu jaunu uzdevumu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu sagatavošanā.

Stiprās puses

Vājās puses

Attīstīta Valsts kancelejas analītisko kapacitāti

Papildu uzdevums Valsts kancelejai

Nodrošināts neatkarīgs un no nozares atsaistīts politikas jomas vai nozares izvērtējums

Ietekme uz cilvēkresursu skaitu valsts pārvaldē un ietekme budžetu. Šobrīd netiek atbalstīta jaunu amata vietu izveide valsts pārvaldē

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšana tiktu koncentrēta vienā valsts pārvaldes iestādē, kas ļauj attīstīt sistēmisku pieeju un vienotu praksi

Nepieciešams piesaistīt ekspertus dažādās politikas jomās, kas spētu veikt kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi

3.3.1.2. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums kā iekšējs izvērtējums informatīvā ziņojuma veidā, ko veic ministrijas

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt ieviests kā informatīvais ziņojums, kuru sagatavo atbildīgās ministrijas saskaņā ar Ministru kabineta uzdevumu, izstrādājot noteiktus tiesību aktus. Ministrijas novērtējuma ietvaros sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" paredz nozaru ministrijām veikt politikas ietekmes izvērtēšanu un būt par to atbildīgām. Līdz ar to nozarēs tiek attīstīta un būs izveidota kapacitāte virspusējas analīzes veikšanai.

Stiprās puses

Vājās puses

Ministrijas kā nozares politikas veidotājs vistiešāk saskaras ar nozares problēmām

Papildu uzdevumi ministrijām

Attīstīta nozaru ministriju kapacitāte politikas jomas vai nozares izvērtējuma veikšanā

Ministrijas dažādu apsvērumu dēļ var veikt birokrātisku izvērtējumu, nevis izpēti pēc būtības

Ministrijām ir pieredze ietekmes izvērtējumu veikšanā politikas plānošanas dokumentiem

Nepietiekamas iespējas piesaistīt ārējus izvērtētājus

Nevienmērīga darba noslodze, jo ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums jāveic noteiktos termiņos, taču ne visu laiku

Netiek veicināta vienota pieeja un prakse novērtējumu veikšanā

3.3.2. Risinājuma variants ārējais izvērtējums

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt veikts kā ārējs izvērtējums (publisks iepirkums) Valsts kancelejas vadībā. Šādi ietekmes izvērtējumi būtu kā noteikti atsevišķi pētījumi saskaņā ar izstrādātu metodoloģiju. Valsts kanceleja izvērtējuma gala rezultātā sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lai šādu sistēmu ieviestu, nepieciešami grozījumi Valsts kancelejas nolikumā, kas Valsts kancelejai paredzētu jaunu uzdevumu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu sagatavošanā.

Stiprās puses

Vājās puses

Pilnīgi neatkarīgs novērtējums

Papildu funkcija Valsts kancelejai

Izvērtējumu veic nozares eksperti, kas specializējušies noteiktās politikas jomās

Ietekme uz budžetu ārēju novērtējumu finansēšanai un Valsts kancelejai uzdevuma īstenošanai

Tiek veicināta vispārēja Latvijas pētniecības un zinātnes attīstība

Netiek attīstīta nozaru ministriju kapacitāte

Tiek attīstīta izpildvaras analītiskā kapacitāte visa procesa vadībā, sadarbojoties ar dažādiem ārējiem ekspertiem un pētniekiem

Tiek attīstīts vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) informācijas un pieredzes uzkrāšanai, vēsturiskās atmiņas veidošanai

Tiek attīstīts vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu kopīgas ietekmes pēcpārbaudes sistēmas izveidē

IV. Ietekmes izvērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Izvērtējot visu risinājuma variantu ietekmi uz valsts budžetu, secināms, ka gandrīz ikvienam no variantiem, kas saistīts ar ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma formas ieviešanu valsts pārvaldē, ir finanšu ietekme uz valsts budžetu:

3.3.1.1. risinājuma variants "Ietekmes pēcpārbaudes kā iekšējs novērtējums informatīvā ziņojuma veidā, ko veic Valsts kanceleja" – 55 590 EUR;

3.3.2. risinājuma variants "Ārējs izvērtējums" – 72 235 EUR (Valsts kanceleja nodrošina ārēju ekspertīzi un ziņojuma sagatavošanu (publiskais iepirkums)).

Mazāka finansiālā ietekme pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanai ir risinājumam, kas paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes novērtējumu veiktu ministrijas, savukārt lielākā finansiālā ietekme ir gadījumā, ja Valsts kanceleja veic ārēju novērtējumu un nodrošina publiska iepirkuma veikšanu. Turpretim risinājuma variantam, kurš paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veiktu ministrijas, ir potenciāla ietekme uz ministrijās pieejamiem cilvēkresursiem, tajā pašā laikā negarantējot pilnu darba noslodzi ministrijās šādiem darbiniekiem.

Detalizēts papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins sniegts pielikumā. 

V. Turpmākā rīcība

Ievērojot visu iespējamo risinājumu variantu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī ņemot vērā, ka nav nepieciešams palielināt amata vietu skaitu valsts pārvaldē, Valsts kanceleja kā atbilstošāko un Latvijas situācijai piemērotāko variantu ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma ieviešanai izpildvarā uzskata 3.3.2. risinājuma variantu – ārējais novērtējums, kas garantētu pilnīgu neitralitāti novērtējuma izstrādē, kā arī nozaru ekspertīzi vispārējas analīzes veikšanai.

Šāds risinājums arī veicinātu to, ka pastāv vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu ietekmes pēcpārbaudes sistēmas izveidē un ieviešanā. Tādējādi tiktu nodrošināts sadarbības mehānisms starp izpildvaru un likumdevējvaru, jo Valsts kanceleja izpildvaras līmenī var nodrošināt tikai Ministru kabineta noteikumu izvērtēšanu. Tāpat jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumi var tikt izvērtēti tikai saiknē ar Saeimas pieņemtajiem lēmumiem noteiktu likumu kontekstā, jo no tiem izriet būtiski Ministru kabineta noteikumi. Ieviešot šādu risinājumu, papildus tiktu nodrošināti šādi ieguvumi:

pēc iespējas nodrošināta vispusīga konsultēšanās ar ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm, kā arī nodrošināta sabiedrības līdzdalība;

novērtējums ir neatkarīgs, un sistēma tiek ieviesta pakāpeniski;

attīstīta pētniecības un valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāte;

ievērota citu valstu labā prakse šādas ārējās ekspertīzes piesaistē (Igaunija, Vācija, Lielbritānija u. c.);

nodrošināts, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek veikts sasaistē ar vienu institūciju izpildvarā (Valsts kanceleju), tādējādi piemērojot ārvalstu pieredzi novērtējumu veikšanā (Kanāda, Austrālija, Zviedrija u. c.), kā arī nodrošināta pieredzes uzkrāšana un institucionālās atmiņas veidošana;

saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo izmaksu ziņā nebūtiski dārgāks risinājums garantē neatkarīgu, kvalitatīvu un profesionālu izvērtējumu.

Tāpat kā atbilstošāko veidu, kā noteikt Ministru kabineta noteikumus, kuriem veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu, Valsts kanceleja saskata administratīvo izmaksu barjeru noteikšanu (3.1.3. risinājums), kas paredz formālus un izmērāmus kritērijus ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma sagatavošanai. Vienlaikus šis risinājums neaptver visu iespējamo analīzes nepieciešamību ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanai (ietekme uz tautsaimniecību, maziem un vidējiem uzņēmējiem u. c.), taču tas būtu solis pretim vienotas un sistemātiskas pieejas attīstībai ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanai. Tāpat jāatstāj iespēja Ministru kabinetam pašam noteikt, vai nepieciešams konkrētajam tiesību aktam veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu noteiktā laika periodā.

Vienlaikus jāuzsver nepieciešamība izstrādāt vienotu metodoloģiju un vadlīnijas ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma izstrādāšanai, jo pagaidām to iespējams veikt saiknē ar sākotnējās ietekmes ziņojumu (anotāciju), salīdzinot plānoto ar esošo. Tai pašā laikā ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ietvaros saskaņā ar teoriju ir jāanalizē arī citi būtiski aspekti, kas minēti šā ziņojuma ievada daļā.

Tāpat Valsts kancelejas ieskatā informācija par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu identificējama gan tiesību akta projekta anotācijā, gan Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā (3.2.2. risinājums), jo tikai tādā veidā iespējama vienota kontrole par to, vai ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiešām tiek veikts. Šāda novērtējuma iekļaušana ārējā normatīvajā aktā (Ministru kabineta noteikumos) nav nepieciešama, jo tas vairotu normatīvismu gadījumā, ja ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma izstrāde ir aizkavēta.

Vienlaikus jāuzsver, ka, ieviešot šos risinājumus, Valsts kanceleja tiktu attīstīta kā vienots sadarbības centrs, kas ir atbildīgs par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu Ministru kabineta noteikumiem. Tas ir svarīgi, jo būtiska ir sadarbības nodrošināšana ar Saeimu, lai garantētu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanu pēc vienotas metodoloģijas un prakses, jo Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti saskaņā ar pieņemtajiem likumiem.


[1] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp

[2] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 121. lpp.

[3]   OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp

[4] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 124. lpp.

[5] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[6] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 12.lpp

[7] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[8] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[9] Lietuvas Republikas Seima struktūra, http://www3.lrs.lt/docs2/VKOLVLUF.PDF

[10] Saruna (e-pasts) ar Lietuvas Seima Pētniecības departamenta vadītāju Alvidu Lukošaiti

[11] Igaunijas parlamenta departamentu apraksts, http://www.riigikogu.ee/en/parliament-of-estonia/chancellery-riigikogu/board-and-departments/

[12] Igaunijas Parlamenta Pētniecības departamenta veiktie pētījumi sadarbībā ar nozares ekspertiem, http://www.riigikogu.ee/infoallikad/uuringud/uuringud-ja-ekspertiisid/

[13] S. Šulmane, Tiesību normu ietekmes novērtēšana (institucionālais risinājums) ārvalstīs, Jurista Vārds, 20.10.2015., Nr. 41 (893), 14.-15. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prokurors bez mazākās sirds trīsas veselu gadu mierīgi dzīvoja, zinot, ka tieši viņš nosūtījis CILVĒKU, MĀTI drošā nāvē

FotoZināt, kas mani reāli sācis tracināt Kristīnes Misānes lietā? Ka tagad liela daļa ierēdņu, politiķu un citādi svarīgo personu klaigā, ka šī nu reiz ir bijusi viena specifiska lieta! Nopietni?
Lasīt visu...

15

Mūsu svēts pienākums ir visā Latvijā stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem

FotoNo brīža, kad jaunie konservatīvie pirmo reizi tika ievēlēti Rīgas domē, mēs ar aktīvu rīcību atmaskojām tās kleptokrātisko režīmu, tādējādi izdarot politisku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Šī neatlaidīgā darbība nu ir rezultējusies ar korupcijas sagrauztās un rīcībnespējīgās Rīgas domes atlaišanu.
Lasīt visu...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...