Kā Valts Ābols tika pie 9000 eiro Bērnu slimnīcā un Austrumu slimnīcā
Pietiek lasītāja09.03.2021.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Valts Ābols vada Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Vienības gatvē jau vairākus gadus. Šo amatu viņš ieguva, pateicoties toreizējās Veselības ministrijas politiskās vadības protekcijai, jo konkursā piedalījās arī spēcīgāki pretendenti, piemēram, toreizējais NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.
Valta Ābola līdzšinējā vadības pieredze privātajās farmācijas kompānijās labi izskatījās tikai “uz papīra”, jo, neskatoties uz skaļiem amatiem, reāli padoto darbinieku skaits viņam svārstījās no 1 līdz 5, kas salīdzinot ar Bērnu slimnīcas 2000 cilvēku kolektīvu, nav nekas vērā ņemams.
Bērnu slimnīcas vadībā Valts Ābols pamanījās izvairīties no skaļiem skandāliem, jo baudīja Veselības ministrijas atbalstu, kas ļāva noklusēt no sabiedrības lielākas vai mazākas viņa neizdarības, kļūdas un pasivitāti slimnīcas vadītāja amatā, piemēram, daudzos bezjēdzīgos komandējumus, par kuru ieguvumiem Bērnu slimnīcai neviens tā arī neko neuzzināja, jo V. Ābols pat slimnīcas valdei nemēdza atskaitīties par tajos iegūtām zināšanām vai pieredzi.
Pašam V. Ābolam likās, ka viņš ir izcils vadītājs, un 2019.gadā viņš atvēzējās mēģināt kļūt par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (Gaiļezera) valdes priekšsēdētāju. Te jāmin, ka RAKUS būtībā ir 6 patstāvīgu slimnīcu apvienība un tās budžets ir ievērojami lielāks par Bērnu slimnīcas budžetu. Turklāt, ja kā Bērnu slimnīcas vadītājs V. Ābols saņēma 5000 eiro mēnesī, tad kā RAKUS šefs jau varēja pretendēt uz 8000 eiro atalgojumu, kas karjeristam V. Ābolam šķita ļoti vilinoši.
Sākotnēji arī toreizējai ministrei Ilzei Viņķelei šī V. Ābola ideja likās ļoti simpātiska, un ministrija uzsāka “zemūdens aktivitātes” RAKUS vadītāja Imanta Paeglīša nomaiņai ar V. Ābolu. Gaidot savu zvaigžņu stundu 2019.gada vasarā, Valts Ābols pat jau bija paspējis izvākt personīgās mantas no sava kabineta Bērnu slimnīcā, jo kuru katru brīdi gaidīja Veselības ministrijas “jāvārdu”, lai pārceltos par lielākās Latvijas slimnīcas – RAKUS šefu, taču tik ļoti gaidītais zvaigžņu brīdis kavējās.
I. Viņķelei tomēr pietika prāta painteresēties pie RAKUS vadošajiem speciālistiem kā viņi reaģētu uz V. Ābolu kā savu bosu un…tavu brīnumu, nevienu pozitīvu atsauksmi par līdzšinējo sadarbības pieredzi ar V. Ābolu I. Viņķele nesaņēma. Dominējošais raksturojums bija “sliņķis un mākoņu stūmējs”. Toreizējai ministrei ar to pietika, lai nepaliktu sevi zem sitiena, par lielākās Latvijas slimnīcas vadītāju ieliekot cilvēku, kura spējas un prasmes vairāk ir “uz papīra”, nevis realitātē. Ja V. Ābols kā RAKUS šefs izgāztos, kas bija ļoti ticami, tad sabiedrības sašutums nāktu pār ministres galvu, ko viņa ar saviem tā jau zemajiem reitingiem nevarēja atļauties.
Taču ministrei ar Valtu Ābolu bija tuvas kaimiņu attiecības (abi dzīvo blakus Pārdaugavā), un gluži atteikt kāroto RAKUS valdes priekšsēdētāja amatu I. Viņķele Ābolam negribēja. Zinot Ābola naudaskāri un ambīcijas, Veselības ministres birojā, kuru vadīja V. Ābola skolasbiedrene Inga Spriņķe, radās “ģeniālā” doma paralēli Bērnu slimnīcas vadībai V. Ābolu iecelt arī RAKUS padomē, kas vismaz formāli uzrauga valdes darbību un nodrošinātu V. Ābolam vēl gandrīz 3000 eiro papildus ienākumus mēnesī, turklāt darbs RAKUS padomē neprasa no V. Ābola reālas zināšanas, bet vairāk tādu kā spriedelēšanu par valdes priekšā celtajiem jautājumiem. Un, lai nu ko, bet tukši pļāpāt V. Ābols ļoti labi prot.
Domāts-darīts! Un 2020.gadā Valts Ābols kļūst arī par RAKUS padomes locekli, neskatoties pat uz dažu Veselības ministrijas vadošo ierēdņu izbrīnu – kā pilna laika Bērnu slimnīcas vadīšanu praktiski varēs savienot ar lielākās Latvijas slimnīcas uzraudzību, cik tas ir ētiski un vai V. Ābola mēneša atalgojums 9000 eiro nav stipri par dāsnu cilvēkam, kurš sevi tā īsti nav pierādījis. Šāds risinājums pašu V. Ābolu ļoti apmierināja un Bērnu slimnīcas kolēģi neatceras savu formālo šefu redzējušu laimīgāku kā dienā, kad viņš saņēma zvanu par savu iecelšanu RAKUS padomē.
Laiki un ministri mainās, bet Valts Ābols turpina klusām un sabiedrībai nemanāmi gan vadīt Bērnu slimnīcu, gan uzraudzīt RAKUS, par to saņemot jau minētos 9000 eiro mēnesī. Un šeit rodas jautājums – vai šāds atalgojums par diviem pilna laika darbiem vienlaicīgi nav spļāviens sejā tiem RAKUS ārstiem, kuru alga ir 900 eiro mēnesī “uz papīra”, tām māsām, kuras ir spiestas strādāt 2-3 darbos, lai pabarotu ģimeni, nemaz nerunājot par ārstu palīgiem, sanitāriem un citiem reālā darba darītājiem, kuri saņem 500-700 eiro mēnesī (“uz papīra”, protams) par smagu fizisku darbu, kas bieži ilgst pat 24 stundas pēc kārtas.
Varbūt Daniels Pavļuts beidzot būs tas, kurš tomēr sadūšosies izvērtēt Valta Ābola reālo pienesumu un nesmukumus Bērnu slimnīcas vadībā, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur atklātos daudzas interesantas lietas, piemēram medicīnisko tehnoloģiju iepirkumos. Varbūt Daniels Pavļuts iepazīsies arī ar V. Ābola darbību RAKUS uzraudzībā, kur bez pļāpāšanas pie kafijas tases V. Ābola pienesums ir nulle, neskatoties uz tik dāsnu atalgojumu no nodokļu maksātāju naudas un akūti trūkstošā medicīnas finansējuma Latvijā.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
