Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valts Ābols vada Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Vienības gatvē jau vairākus gadus. Šo amatu viņš ieguva, pateicoties toreizējās Veselības ministrijas politiskās vadības protekcijai, jo konkursā piedalījās arī spēcīgāki pretendenti, piemēram, toreizējais NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

Valta Ābola līdzšinējā vadības pieredze privātajās farmācijas kompānijās labi izskatījās tikai “uz papīra”, jo, neskatoties uz skaļiem amatiem, reāli padoto darbinieku skaits viņam svārstījās no 1 līdz 5, kas salīdzinot ar Bērnu slimnīcas 2000 cilvēku kolektīvu, nav nekas vērā ņemams.

Bērnu slimnīcas vadībā Valts Ābols pamanījās izvairīties no skaļiem skandāliem, jo baudīja Veselības ministrijas atbalstu, kas ļāva noklusēt no sabiedrības lielākas vai mazākas viņa neizdarības, kļūdas un pasivitāti slimnīcas vadītāja amatā, piemēram, daudzos bezjēdzīgos komandējumus, par kuru ieguvumiem Bērnu slimnīcai neviens tā arī neko neuzzināja, jo V. Ābols pat slimnīcas valdei nemēdza atskaitīties par tajos iegūtām zināšanām vai pieredzi.

Pašam V. Ābolam likās, ka viņš ir izcils vadītājs, un 2019.gadā viņš atvēzējās mēģināt kļūt par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (Gaiļezera) valdes priekšsēdētāju. Te jāmin, ka RAKUS būtībā ir 6 patstāvīgu slimnīcu apvienība un tās budžets ir ievērojami lielāks par Bērnu slimnīcas budžetu. Turklāt, ja kā Bērnu slimnīcas vadītājs V. Ābols saņēma 5000 eiro mēnesī, tad kā RAKUS šefs jau varēja pretendēt uz 8000 eiro atalgojumu, kas karjeristam V. Ābolam šķita ļoti vilinoši.

Sākotnēji arī toreizējai ministrei Ilzei Viņķelei šī V. Ābola ideja likās ļoti simpātiska, un ministrija uzsāka “zemūdens aktivitātes” RAKUS vadītāja Imanta Paeglīša nomaiņai ar V. Ābolu. Gaidot savu zvaigžņu stundu 2019.gada vasarā, Valts Ābols pat jau bija paspējis izvākt personīgās mantas no sava kabineta Bērnu slimnīcā, jo kuru katru brīdi gaidīja Veselības ministrijas “jāvārdu”, lai pārceltos par lielākās Latvijas slimnīcas – RAKUS šefu, taču tik ļoti gaidītais zvaigžņu brīdis kavējās.

I. Viņķelei tomēr pietika prāta painteresēties pie RAKUS vadošajiem speciālistiem kā viņi reaģētu uz V. Ābolu kā savu bosu un…tavu brīnumu, nevienu pozitīvu atsauksmi par līdzšinējo sadarbības pieredzi ar V. Ābolu I. Viņķele nesaņēma. Dominējošais raksturojums bija “sliņķis un mākoņu stūmējs”. Toreizējai ministrei ar to pietika, lai nepaliktu sevi zem sitiena, par lielākās Latvijas slimnīcas vadītāju ieliekot cilvēku, kura spējas un prasmes vairāk ir “uz papīra”, nevis realitātē. Ja V. Ābols kā RAKUS šefs izgāztos, kas bija ļoti ticami, tad sabiedrības sašutums nāktu pār ministres galvu, ko viņa ar saviem tā jau zemajiem reitingiem nevarēja atļauties.

Taču ministrei ar Valtu Ābolu bija tuvas kaimiņu attiecības (abi dzīvo blakus Pārdaugavā), un gluži atteikt kāroto RAKUS valdes priekšsēdētāja amatu I. Viņķele Ābolam negribēja. Zinot Ābola naudaskāri un ambīcijas, Veselības ministres birojā, kuru vadīja V. Ābola skolasbiedrene Inga Spriņķe, radās “ģeniālā” doma paralēli Bērnu slimnīcas vadībai V. Ābolu iecelt arī RAKUS padomē, kas vismaz formāli uzrauga valdes darbību un nodrošinātu V. Ābolam vēl gandrīz 3000 eiro papildus ienākumus mēnesī, turklāt darbs RAKUS padomē neprasa no V. Ābola reālas zināšanas, bet vairāk tādu kā spriedelēšanu par valdes priekšā celtajiem jautājumiem. Un, lai nu ko, bet tukši pļāpāt V. Ābols ļoti labi prot.

Domāts-darīts! Un 2020.gadā Valts Ābols kļūst arī par RAKUS padomes locekli, neskatoties pat uz dažu Veselības ministrijas vadošo ierēdņu izbrīnu – kā pilna laika Bērnu slimnīcas vadīšanu praktiski varēs savienot ar lielākās Latvijas slimnīcas uzraudzību, cik tas ir ētiski un vai V. Ābola mēneša atalgojums 9000 eiro nav stipri par dāsnu cilvēkam, kurš sevi tā īsti nav pierādījis. Šāds risinājums pašu V. Ābolu ļoti apmierināja un Bērnu slimnīcas kolēģi neatceras savu formālo šefu redzējušu laimīgāku kā dienā, kad viņš saņēma zvanu par savu iecelšanu RAKUS padomē.

Laiki un ministri mainās, bet Valts Ābols turpina klusām un sabiedrībai nemanāmi gan vadīt Bērnu slimnīcu, gan uzraudzīt RAKUS, par to saņemot jau minētos 9000 eiro mēnesī. Un šeit rodas jautājums – vai šāds atalgojums par diviem pilna laika darbiem vienlaicīgi nav spļāviens sejā tiem RAKUS ārstiem, kuru alga ir 900 eiro mēnesī “uz papīra”, tām māsām, kuras ir spiestas strādāt 2-3 darbos, lai pabarotu ģimeni, nemaz nerunājot par ārstu palīgiem, sanitāriem un citiem reālā darba darītājiem, kuri saņem 500-700 eiro mēnesī (“uz papīra”, protams) par smagu fizisku darbu, kas bieži ilgst pat 24 stundas pēc kārtas.

Varbūt Daniels Pavļuts beidzot būs tas, kurš tomēr sadūšosies izvērtēt Valta Ābola reālo pienesumu un nesmukumus Bērnu slimnīcas vadībā, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur atklātos daudzas interesantas lietas, piemēram medicīnisko tehnoloģiju iepirkumos. Varbūt Daniels Pavļuts iepazīsies arī ar V. Ābola darbību RAKUS uzraudzībā, kur bez pļāpāšanas pie kafijas tases V. Ābola pienesums ir nulle, neskatoties uz tik dāsnu atalgojumu no nodokļu maksātāju naudas un akūti trūkstošā medicīnas finansējuma Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

209
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi