Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau divus gadus dzīvojam Covid-19 ēnā. Daudz kas ir mainījies, daudz kas no agrāk nepieņemamā ir kļuvis par normu. Viena no tādas “normālības” pazīmēm ir vakcinācija. Lai izprastu, kā divu gadu laikā izveidojusies jaunā normālība, ir nedaudz jāatgriežas vēsturē un jāmēģina atjaunot notikumu hronoloģija.

Sākums vakcinācijas sāgai ir meklējams pagājušā gada nogalē, kad Veselības ministre vēl ir Ilze Viņķele. Sākotnēji tiek sniegta informācija[1], ka vakcinācija nebūs obligāta, bērniem vakcinācija neesot nepieciešama, jo tie nav riska grupā. 2020. gada decembra intervijā Satversmes tiesnese Osipova[2]  norāda, ka cilvēka pašnoteikšanās pār savu ķermeni nav atņemama. Tāpat 2020.gada decembris ir brīdis, kad sāk runāt par mediķu, sociālo darbinieku vakcināciju un armijas dienestā esošo obligāto vakcināciju.

Ja mediķu vakcinācija raisa sabiedrībā diskusiju, tad militāristu vakcinācija[3] noris salīdzinoši klusi, mierinot, ka sankciju pret tiem, kuri nevēlas vakcinēties, nebūšot. Paralēli jautājumam – kuram tiks obligātā vakcinācija –, atklājas, ka realitātē vakcīnu nemaz nav. Visus vakcinēšanās plānus nojauc neveiksmīgie vakcīnu iepirkumi[4].

Janvārī saules gaismu ierauga “vakcinācijas plāns”[5], kurā Latvijas iedzīvotāji tiek sadalīti pēc prioritāri vakcinējamajām grupām. Plāna noslēdzošā daļa – augusts-decembris, kad vakcinācijas iespēja tiek sniegta “pārējiem sabiedrības locekļiem”. Paralēli Eiropas Parlamenta debatēs tiek pieņemta rezolūcija, kas uzliek par pienākumu visām ES dalībvalstīm nodrošināt, lai visi iedzīvotāji ir informēti, ka vakcinācija pret kovidu notiek tikai brīvprātīgi un neviens netiks politiski, sociāli, praktiski vai citādi iespaidots un diskriminēts, ja vakcinēties nevēlas. Tomēr rezolūcijai ir tikai rekomendējošs spēks, kā parādīs vēlākie notikumi.

Laikam kļūstot siltākam, kaislības vakcīnu jautājumā kaut kā pazūd no preses arēnas, lai atgrieztos jau vasaras vidū, kad kā viens no apspriešanas jautājumiem paceļas – vai var atlaist darbinieku, ja tas ir nevakcinēts. Veselības ministrs Pavļuts kādā jūnija intervijā uzsver, ka obligātā vakcinācija ir nepareiza un atlaist darbiniekus tādēļ, ka tie ir nevakcinēti, – nevar[6].

Paralēli ar likuma stipro burtu tiek nolemts, ka vakcinēšanās būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs[7]. Tomēr pat atbildīgās nozares ministre pauž cerību, ka darbinieku atlaišana būs galējais variants, sākotnēji ir jāmotivē, lai tiktu izdarīta izvēle par labu vakcīnai[8].

Turpretim augustā Darba inspekcija neviļus norāda uz pieņemto likumu nepilnībām: “Obligāto vakcināciju sarakstā nav vakcinācijas pret Covid-19, tādēļ nav tiesiska pamata uzskatīt, ka vakcinācija pret šo vīrusu ir obligāta. Tieši pretēji – tā ir brīvprātīga. Ikviens var brīvi izvēlēties, vai vakcinēties. Piespiedu vakcinācija nav pieļaujama[9].” Augusts ir arī tas mēnesis, kad parādās pirmā protesta akcija pret obligāto vakcināciju. “Saeima nerunā par obligātu vakcināciju pret Covid-19, bet gan pienākumu vakcinēties atsevišķu profesiju pārstāvjiem, kā piemērus minot mediķus un pedagogus,” tolaik sabiedrību mierināja Ministru prezidents Kariņš[10]. Diskusijas par vakcinācijas obligātumu turpinās arī septembrī. Janvāra vakcinācijas plāns īsti nepildās. Vakcinācijas aptvere netiek sasniegta.

Oktobris Latvijā ienāk ar kārtējo Covid 19 uzliesmojumu. Mainās arī vadošo polemika. Ministru kabinets 8.oktobrī, apstiprinot rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, noteic prasību obligāti vakcinēties visiem publiskā sektora darbiniekiem[11]. Nedēļu vēlāk Ministru prezidents rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušajiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid 19[12].

Novembrī obligāti vakcinējamo aptvere tiek palielināta. Obligātā vakcinācija nepieciešama visiem klātienē strādājošajiem[13]. Paralēli parādās aicinājumi veikt balstvakcināciju, diskusijas par Covid 19 sertifikātu derīguma termiņa ieviešanu[14].

Decembris jau paiet vakcīnu iepirkuma, sertifikātu termiņa ierobežojuma un balstvakcīnu aģitācijas zīmē[15].

Paskatoties uz konspektīvo, virspusējo hronoloģiju, neviļus rodas jautājumi – kā tiek veidots sabiedrības viedoklis, kur sākas un beidzas demokrātija, ja to aplūkojam no pilsoņa tiesību un brīvību aizsardzības jautājuma puses, kā vara, kas reizi pusgadā krasi maina savu viedoklī sabiedrībai nozīmīgos jautājumos, var saglabāt sabiedrības uzticību?

Augstāk esošā hronoloģija apraksta, kā mainās viedokļi vakcinācijas jautājumos, tajā pat laikā varētu veidot nākamo hronoloģiju – kā tiek pasniegta informācija par Covid 19 mutācijām[16]. Ik pa brīdim presē parādās ziņas par kādu jaunu Covid 19 mutāciju, kas dodas Latvijas virzienā. Delta, Omikron…[17] Ziņas par šiem Covid 19 veidiem tiek pasniegtas tendenciozi un sakāpināti, tomēr bīstamie Covid 19 eksemplāri kaut kā nav vēlējušies izpausties Latvijas teritorijā, tagad cerības uz Omikoronu[18].

Strādājot sabiedriskajās attiecībās, viens no pamatprincipiem ir veidot sabiedrisko domu, regulāri pasniedzot informāciju par konkrēto produktu, izmantojot regulāras publikācijas, nomainot noformējumu, bet saglabājot pamatprodukta attēlojumu. Šāda regulāra pilināšana atstāj nospiedumu cilvēka psihē, ļaujot pieņemt produktu kā pašsaprotamu un kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

Ar informāciju, kas tiek pasniegta Covid 19 jautājumā, ir līdzvērtīgi. Informācija par Covid 19 nostiprinās kā pašsaprotama un ir vienīgā pareizā. Ziņas par Covid 19 tiek pasniegtas kā šokējošas, brīdinošas par augstu bīstamību, vērstas uz indivīdu – ikviens var saslimt un galvenais – nomirt, paustas no it kā uzticamiem avotiem... Kaut statistika liecina, ka velns varbūt nav tik melns kā viņu mālē... Aplūkojot statistiku[19] rodas daudz jautājumu, izteikti, ja secināms, ka letālie gadījumi ir izteikti vecuma grupā no 70 līdz 90+. Vai tas ir pareizi, mākslīgi radīt un uzturēt nepārtrauktu stresu un uzbudināmību? Tikai ar nolūku, veicināt vakcinācijas popularitāti. Jo vakcīna taču aizsargās.

Kur sākas vai beidzas demokrātija vakcinēšanās jautājumā? Rakstot šo darbu, man bija diskusija ar vienu cilvēku, kurš apgalvoja – bet vakcinācija taču nav obligāta. Jā. Viņam ir tiešām taisnība, vakcinācija nav obligāta, vismaz tā tas nav ierakstīts likumā[20]obligāts ir kvadrātkods, kas apliecina, ka esi vakcinējies vai izslimojis Covid 19. Kaut arī vispārīgie tiesību principi nosaka, ka tiesiskās attiecībās saturs prevalē pār formu, ja tevi nepielaiž pie darba, tad vakcinācija ir obligāta. Gada laikā Saeima, Ministru kabinets ar saviem lēmumiem un normatīvo režīmu ir radījuši situāciju, ka tu nevari strādāt klātienē, apmeklēt lielveikalus, pasākumus, restorānus, ja tev nav piešķirts kvadrātkods, kas apliecina, ka esi likumpaklausīgs pilsonis un esi izpildījis Saeimas vairākuma noteiktās normatīvās prasības, kā jau apzinīgam pilsonim pienākas. Tas nekas, ka pirms nepilna pusgada varas pārstāvji apgalvoja, ka tas nekad nenotiks un nebūs obligātuma. Tas nekas, ka pirms pusgada neviens nerunāja, ka būs nepieciešama balstvakcīna un, spriežot pēc vakcīnu iepirkuma, būs ne tikai trešā pote, bet arī ceturtā...

Jautājums ir par demokrātijas[21] pamatpostulāta, ka demokrātija ir aizsargātas pilsoņu tiesības un politiskās brīvības, izpratni un būtību. Tagad ir jautājums – vai, radot vidi un situācijas, kad pilsonim nekas cits neatliek kā izvēlēties vakcināciju, netiek aizskartas viņa tiesības uz izvēles tiesībām un noteikšanu pār savu ķermeni? Var jau aplūkot šo jautājumu no otras puses – pilsonim ir jānes atbildība arī par citiem sabiedrības locekļiem: tad neviļus rodas jautājums – kādēļ tiek aģitēts par bērnu vakcināciju, nevis mērķtiecīgi strādāts ar mērķgrupu? Kā var rasties situācija, ka bērns bez sertifikāta nevar piedalīties ārpusskolas izglītībā[22]? Patiesībā šādā veidā arī bērna tiesības tiek ierobežotas.

Šobrīd aktuālā informācija, ka tiks uzsākta vakcinācija vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem. Vai neizrādīsies, ka taisnība sazvērestību teoriju radītājiem, kuri saka, ka septembrī var rasties situācija, ka bērnudārzu apmeklēt varēs tikai bērni ar sertifikātiem? Es neesmu vakcīnu noliedzēja, tomēr, redzot, kā tiek spiests uz bērnu un jauniešu vakcināciju tā vietā, lai strādātu ar senioriem un pieaugušajiem, man rodas ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Turklāt pēc oficiālajiem datiem vakcinācijas aptvere šobrīd ir jau 81%. Tad kādēļ ir radusies šāda situācija?

Bīstami ir tas, ka, balstot argumentāciju vīrusa bīstamībā, var ierobežot jebko. Piketi – ierobežots cilvēku skaits, sanāksmes, sapulces – tas pats. Paud citādāku viedokli sociālajos tīklos – visas iespējas nokļūt faktčekeru redzeslokā. Kurā brīdī atkal izrādīsies, ka sazvērestības teoriju paudējiem tomēr izrādīsies taisnība? Cik tālu var iet sabiedrības ierobežošanā, pavelkot apgrūtinošo zem “bīstams vīruss, jāierobežo tā izplatība” deķīša statusa? Un kādas sekas tas var radīt nākotnē? Ko tuvākajā nākotnē darīs tie ~62 000 atlaisto, jo ir izvēlējušies nevakcinēties? Palielinās bezdarbnieku rindas? Emigrēs? Sacelsies? Prognozes ir grūti izteikt, bet uzskatu, ka radītā situācija nav normāla un nebūt nav atbilstoša demokrātiskai sabiedrībai.

Trešais jautājums – vara un uzticība tai. Sekojot notikumu hronoloģijai, redzams, ka viedoklis vienā un tajā pašā jautājumā – vakcinācija - var mainīties pāris mēnešu laikā. Krasi. Var jau pamatot to nezināmajos, bet kaut kāda stabilitāte būtu jāsaglabā, lai nemazinātos uzticība pieņemtajiem lēmumiem. Uzticības rašanos neveicina arī paralēli fonā esošās problēmas ar vakcīnu iepirkumiem[23], Vakcinācijas biroja sāga[24].

Pēc gada laikā notikušajiem notikumiem ir grūti prasīt, lai sabiedrība uzticētos valdībai un tās pieņemtajiem lēmumiem, izteikti, ja tajos ir saskatāmi neloģismi un pretrunas.

Ir pamācoša latviešu tautas pasaka par ganu, kas skrēja pie mājiniekiem un pa ceļam kliedza – vilks aitās, kaut vilka tur blakus nebija. Bet vienu reizi vilks gadījās aitās, bet ganam vairs neticēja[25]


[1] Vakcinācija nebūs obligāta - YouTube

[2] Skatītāja jautā: vai vakcinācija pret Covid-19 būs obligāta? - Uz līnijas - RigaTV24 - XTV. Tiesī

[3] Vakcinēšanās nav piespiedu, sankciju nebūšot arī armijā | Re:Baltica (rebaltica.lv)

[4] Armijā vakcinēšanās pret Covid-19 plānota obligāta, Zemessardzē - brīvprātīga | Sargs.lv

[5] Vakcinācijas plāns (covid19.gov.lv)

[6] Pavļuts: Obligāta vakcinācija ir nepareizs virziens - Latvijā - Ziņas - TVNET

[7] Obligāti vakcinēties pret Covid-19 prasīs medicīnas, sociālās aprūpes un izglītības darbiniekiem :: staburags.lv

[8] Muižniece: Obligātā vakcinācija pret Covid-19 būs tikai kā beidzamā alternatīva (aprinkis.lv)

[9] Darbinieku vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga | itiesibas.lv

[10] Premjers: Vakcinācija pret Covid-19 nav obligāta, bet atsevišķās profesijās strādājošo pienākums / Diena

[11] Publiskā sektorā strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 būs obligāta - nra.lv

[12] Kariņš rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19 | LA.LV

[13] Darba attiecības ārkārtējās situācijas laikā – ko var un ko nevar darba devējs - LV portāls (lvportals.lv)

[14] Ministrs: Balstvakcināciju pret Covid-19 var saņemt visi no 18 gadu vecuma / Raksts (lsm.lv)

[15] Pavļuts: Latvija gatavojas ceturtajai vakcīnai jeb otrajai balstvakcīnai - nra.lv

[16] Omikrona mutācija dažviet var novest pie 'smagām sekām', brīdina PVO (delfi.lv)

[17] Izplatītākie koronavīrusa Covid-19 paveidi, un kas par tiem zināms - Latvijā - Ziņas - TVNET

[18] Pavļuts uzsver, kas jādara, lai pasargātu sevi un slimnīcas - Tauta Runā (nra.lv)

[19] Covid-19 statistika | SPKC

[20] Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai (likumi.lv)

[21] demokrātija - Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv)

[22] Interešu un profesionālā izglītība  | Covid-19 (covid19.gov.lv)

[23] Covid-19 vakcīnu iepirkums: komisija saredz pārkāpumu Zāļu aģentūras vadītāja darbā / Raksts (lsm.lv)

[24] Izveidots Vakcinācijas biroja komandas kodols | Veselības ministrija (vm.gov.lv)

[25] Latviešu tautas pasaka — uzdevums. Latviešu valoda, 1. - 2. klase. (uzdevumi.lv)

Novērtē šo rakstu:

187
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....