Iesaki rakstu: 
Definēsim dotos lielumus. Komunisms ir pārdales ideoloģija. Atņemt visu, ko un kam var, un tad aizliegt piederēšanu vispār. Komunisma fundamentāls uzstādījums ir privātīpašuma likvidācija. Ja tāds ir, tad to atņem un tas notiek vardarbīgi (neviens jau labprātīgi neatdos). Privātīpašumu likvidē jau ceļā uz komunismu, sociālismā.
Bandītisks uzstādījums, ko vajag legalizēt, jo citādi neloģiski. Nevar taču būt saulainā tāle ar nelegālu izpildījumu.
Domāts, darīts. Kolektivizācija un saimnieku likvidēšana notika stingrā saskaņā ar likumu. Bet kur ir problēma? Problēma ir tā, ka bandītisms, legalizēts vai nelegāls, vienmēr noved pie razruhas. Un tad komunisti savāc valsts kasi un dodas laupīt pie riebekļiem kapitālistiem. Bet tur jau tā gluži nevar - skraidīt ar naganu, draudēt ar sirpi un āmuru un atņemt. Tad iesēdīsies, līdz komunismam netiksi.
Jādara gudrāk. Jālaupa tā, lai nolaupītu bez soda, vienlaicīgi saglabājot komunistisko ideoloģiju - naidu pret privātīpašumu un tā subjektiem - uzņēmējiem.
Kā?
Latvijā tas tika realizēts perfekti. Sabrūkot PSRS, komunisti savāca kasi un pārmeta kažoku pa „uzņēmēju” modei. Gāze, bankas, saimnieciskie procesi palika komunistu rokās. Tā visa privatizācija smuki neizskatījās, attiecīgi tika saglabāts komunistam svarīgais sliktais „spekulanta” jeb uzņēmēja tēls.
Tālāk arī gudri. Tā kā uzņēmēja tēls ir slikts, tad cilvēki ar uzņēmēja iemaņām valsti pārvaldīt nedrīkstot dot. Šo tēlu rūpīgi uztur, un tauta tam tic. Attiecīgi daļa komunistu neieriktējās uzņēmēju kažokā, bet nonāca valsts vadībā. Un nav svarīgi, ka neko nemāk, neko nesaprot, jo Ļeņina vārdiem - valsti var vadīt arī ķēkša. Ķēkša ar svītu arī tagad vada valsti, un pie visa acīmredzamā nesaimnieciskuma tas tiek pasniegts kā „mazākais ļaunums”. Lielākais ļaunums ir tie spekulanti jeb uzņēmēji. Kaut kas prasmīgāks pie varas nekādi un principiāli nedrīkst tikt pielaists!
Nu lab, ko vēl var ieriktēt, tālāk ko? Komunists ir laupītājs, pārdalītājs, atņēmējs pēc dabas. To neizmainīsi. Kā to laupīšanu legalizēt, turpināt?
Latvijā tas realizēts perfekti. Valsts uzņēmumu valdes padomes? Formāli atbilst OECD rekomendācijām, bet faktiski tās ir komunistu siles, kuras palīdz laupīt savā virzienā.
Iepirkumi? Sistēma ieriktēta tā, lai papīri būtu tīri, juridiski nesodāma prakse, bet pēc fakta aizplūst, tiek izzagti miljardi.
Nu vēl jau paliek neērtā lieta, ka baigi jau nesmuki izskatās. Cilvēki taču nav muļķi, redz to visu.
Nākamais solis realizēts pēdējos 10 gados. Lai nedžinkstētu ausīs korupcijas acīmredzamā prakse, tiesībsargiem kā knābim ieviesta prakse „nekonstatē”. Ja nemeklē, neuzdod jautājumus, tad arī nekonstatē. Lai tie soctīkli vārās, tas jau tikai konspirologu un komunisma nelabvēļu lauciņš.
Neviens komunists laupītājs Latvijā cietumā nav iesēdināts. Tikmēr soļojam uz komunisma tramvaja galapunktu - razruhu.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
