Iesaki rakstu: 
SKDS aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji savu attieksmi pret valdību raksturo ar vārdiem – pesimisms (39%), dusmas (34%), vienaldzība (12%). Cilvēki varu uztver atsvešināti - mēs te, viņi tur, augšā. Arvien mazāk pilsoņu piedalās vēlēšanās, politisko partiju darbībā iesaistās niecīgs skaits iedzīvotāju. Tas viss liecina, ka ar Latvijas demokrātijas veselības stāvokli ir problēmas.
Demokrātija īstenojas ne pati par sevi, bet caur procedūrām. Viena no svarīgākajām - kā pilsoņi izraugās savus pārstāvjus varā, t.i. kā funkcionē vēlēšanu sistēma. Tai būtu jānodrošina pārliecinošākā piedāvājuma, labāko kandidātu atlase.
Diemžēl mūsu atjaunotās neatkarības gadu pieredz liecina, ka pašreizējā proporcionālā vēlēšanu kārtība atražo varas nemainīgumu un stagnāciju. Rezultātu var redzēt visos Eiropas pārskatos ar valstu attīstības rādītājiem - Latvija ir smagā arjergardā, arvien vairāk atpaliekot no savām Baltijas kaimiņvalstīm, kam nav nekāda objektīva pamata.
Ja atkārtotas darbības noved pie viena un tā paša rezultāta, loģikas likumi prasa mainīt rīcības algoritmus. Acīmredzami, ka spēkā esošā proporcionālā vēlēšanu sistēma nespēj nodrošināt, lai Saeimā nonāktu patiešām spējīgākie, gudrākie, tālredzīgākie, patriotiskākie valsts pilsoņi, kas spētu pārlauzt valsts neveiksmju trajektoriju.
Proporcionālās vēlēšanu sistēmas galvenais trūkums ir nepersonalizēta atbildība. Vēlētājs balso par sarakstu, nevis konkrētu kandidātu. Līdz ar to nav konkrēta deputāta, no kura viņš var prasīt atbildību, kuram uzdod konkrētus darbus, kuru vajadzības gadījumā arī sodīt, atsaucot vai izbalsojot nākamajās vēlēšanās.
Mažoritārās vēlēšanās, kad katrā apgabalā konkurenti tieši sacenšas cits ar citu, nav iespējams paslēpties aiz kāda muguras, kad viens līderis ievelk Saeimā desmit nevienam nezināmu kandidātu - mehānisku pogu spiedēju bez sava viedokļa. Viņi ir atkarīgi nevis no vēlētāja, bet no savas partijas hierarhijas, un diemžēl partijas "īpašās intereses" tiek turētas augstāk par zvērestā solīto "tautas labumu".
Apsveicami, ka beidzot sākusies diskusija par šo tēmu. Tie, kam pašreizējā situācija izdevīga, uzskata, ka nekādas reformas nav vajadzīgas, jo cita vēlēšanu sistēma pati par sevi negarantēšot pozitīvas pārmaiņas. Taču ir acīmredzami - šādas reformas neīstenošana garantē turpmāku stagnāciju.
Uzreiz pateikšu - ar cieņu izturos pret kustības "Bez partijām" piedāvājumu, kas pašlaik atrodas skeptiķu kritikas ugunslīnijā. Taču viņu variants ir tehniski gaužām sarežģīts, turklāt to grib īstenot ļoti sasteigtā režīmā. Kardinālas pārmaiņas valsts pārvaldei svarīgā jautājumā nedrīkst ieviest bez diskusijām - gan speciālistu vidē, gan ar vēlētājiem. Te Stambulas konvencijas piemērs lai kalpo par brīdinājumu!
Ejot uz Saeimu, katram politiskajam spēkam vajadzētu iezīmēt savu piedāvājumu, savu modeli. Tas ir demokrātisks veids, lai pārbaudītu, vai Latvijas pilsoņi atbalsta nepieciešamību pēc šādas reformas. Ja Saeimā vairākumu iegūst vēlēšanu reformas piekritēji, parlaments iegūst leģitīmu pilnvarojumu strādāt pie jauna likuma. Deputāti var uzdod valdībai ar visu tās juridisko un tehnisko potenciālu sagatavot variantus. Viena sasaukuma laikā tas ir izdarāms mierīgi un pamatīgi.
Manā ieskatā apspriežama ir gan jaukta vēlēšanu sistēmā - kā Lietuvā, gan pilnībā mažoritāra. Cik vēlēšanu apgabalu, tik deputātu. Kā noteikt šādu apgabalu robežas - tas ir valdības darbs, ievērojot gan novadu specifiku, gan iedzīvotāju skaitu. Sarežģītāks varētu būt jautājums par citās valstīs dzīvojošo pilsoņu balsu pieskaitīšanu, taču arī te var būt risinājumi.
Nevajag baidīties ne no iespējamiem Satversmes grozījumiem, ne jautājumu nodošanas nobalsošanai referendumā. Plašas diskusijas, viedokļu dažādība, labākā risinājuma meklēšana - tās pašas par sevi jau ir zāles mūsu apsirgušajai demokrātijai. Steidzoties šo ideju var tikai sabojāt un "norakt" par lielu prieku tiem, kam tagad ir labi un nekādas pārmaiņas nevajag.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
