Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielie nodokļu maksātāji esot valsts ekonomikas galvenais virzītājspēks, - tā vismaz apgalvo politiķi, vārdos paužot gatavību grūtos brīžos nākt talkā lielajiem nodokļu maksātājiem. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu spiež roku un sniedz goda rakstus lielākajiem nodokļu maksātājiem ne tikai valstī kopumā, bet arī katrā reģionā.

Tajā pat laikā 7. septembrī raidījumā Kārtības rullis Saeimas nodokļu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Iveta Benhena-Bēkena paziņoja, ka plānotās nodokļu reformas mērķis esot samazināt kopējo nodokļu maksātāju skaitu, uz ko blakus stāvošais finanšu ministrs Jānis Reirs neko neiebilda.

Kā izrādās, VID, kura komunikācijas speciālisti ik gadu sadzejo saldas rindas par godu lielajiem nodokļu maksātājiem, jau ilgstoši aktīvi nodarbojas ar nodokļu maksātāju skaita samazināšanu Latvijā un ir gatavs ar vieglu roku arī lielās naudas maksātājus valsts budžetā aizslaucīt mēslainē, kas ir pamatots arī ar Likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 3.daļā noteikto:

„Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri apķīlā parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.”

Kā piemērs augstāk norādītajam ir naftas produktu vairumtirgotājs SIA Biznes Solutions, kas savulaik bija viens no TOP 500 (362.vieta 2015. gadā) ar vairāk nekā desmit miljonu eiro apgrozījumu un tam atbilstoša apmēra nodokļu nomaksas apmēru.

Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumā veiktā audita rezultātā uzņēmumam uzrēķināja papildu nodokļus 331 585,93 EUR, nokavējuma naudu 84 425,14 EUR un soda naudu 99 475,78 EUR apmērā, ko saprotams uzņēmums apstrīdēja tiesā.

Tā kā uzņēmums nebija šo summu nomaksājis, neskatoties uz to, ka uzņēmumam īpašumā ir nekustamais īpašums, kas vēl 2013. gadā tika novērtēts turpat miljona eiro vērtībā, VID 2019.gada 20.augustā lēma par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, to pamatojot ar to, ka zvērinātā tiesu izpildītāja Jūlija Joffe 2019.gada 30.jūlijā esot sastādījusi aktu par piedziņas neiespējamību un VID neesot zināms, ka uzņēmumam būtu manta, uz kuru varētu vērst piedziņu.

Tā kā uzņēmums nevarēja turpināt saimniecisko darbību, kas ir vienīgais veids, kā juridiskā persona var gūt ienākumus, no kuriem būtu iespējams kaut daļēji segt arī nodokļu maksājumus un samaksāt darbiniekiem algas, tad uzņēmums arī reāli pārtrauca savu saimniecisko darbību, atbrīvojot no darba savus darbiniekus, un VID 2019.gada 5.decembrī, norādot, ka rīkojas Latvijas Republikas sabiedrības interesēs, pieņēma lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu, to nosūtot Uzņēmumu reģistram (UR), kas uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu.

Pēc tam, kad UR iecēla uzņēmuma likvidatoru, sāka atklāties patiešām interesanti fakti.

Neskatoties uz VID EDS joprojām norādīto uzņēmuma aktuālo nodokļu parādu - aptuveni 468 tūkstoši EUR, uzņēmuma norēķinu kontā pēc VID norādēm bija bloķēti vairāk nekā 889 tūkstoši EUR, un to VID nav spējīgs izskaidrot. Tāpat uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam atvērtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalījumā ķīlas atzīme un hipotēka pēc VID norādēm arī bija nostiprināta vairāk nekā 889 tūkstošu eiro apmērā.

Kā izrādījās, tad Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneses rīcības dēļ, bez jebkāda pamata uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam atvērtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalījumā tika reģistrēts aizliegums bez VID rakstveida piekrišanas nekustamo īpašumu apgrūtināt ar lietu tiesībās, t.i. aizliegums iznomāt, un VID neko nedarīja, lai šāds prettiesisks ieraksts zemesgrāmatas nodalījumā tiktu dzēsts un uzņēmums vismaz varētu iznomāt sev piederošo nekustamo īpašumu, lai šādā veidā varētu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, segt likvidācijas izdevumus un vismaz daļēji dzēst nodokļu parādu.

Ņemot vērā ierakstus zemesgrāmatā, uzņēmuma likvidatore lūdza VID veikt darbības, lai tiktu dzēsta ķīlas atzīme, kuras vietā ir tikusi reģistrēta hipotēka, kā arī atcelt aizliegumu nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, uz ko VID atbildēja, ka nekad nav liedzis uzņēmumam nekustamo īpašumu iznomāt, bet aizliedz to atsavināt.

Neviens no VID ierēdņiem nevar atbildēt uz jautājumu, kur juridiska persona var iegūt naudas līdzekļus, ja tai ir aizliegts nodarboties ar saimniecisko darbību, kā arī aizliegts iznomāt sev piederošu nekustamo īpašumu, vienlaicīgi norādot, ka sabiedrības interesēs ir likvidēt šādu uzņēmumu, kas visus gadus ir maksājis valsts budžetā nodokļus lielos apmēros, bet tagad, nedrīkstot veikt saimniecisko darbību un nedrīkstot iznomāt sev piederošo nekustamo īpašumu, nav samaksājis VID nodokļu audita rezultātā papildus aprēķinātos nodokļus, nokavējuma naudu un soda naudu.

Tad, kad 26.08.2020. uzņēmuma likvidators griezās ar iesniegumu pie zvērinātās tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes, lūdzot izbeigt izpildu lietvedību izpildu lietā, kurā zvērinātā tiesu izpildītāja 2019.gada 30.jūlijā sastādīja aktu par piedziņas neiespējamību, jo VID lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu 2020.gada 31.jūlijā ir zaudējis spēku, saskaņā ar Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta devītās daļas 4.punktu, un saskaņā ar šī likuma 25.pantu VID pienākums ir dzēst likvidējamā uzņēmuma nodokļu parādu, viņš nekavējoties – 28.08.2020. saņēma tiesu izpildītājas atbildi, ka piedziņas noilguma pēdējā dienā – 2020.gada 30.jūlijā VID nezināmā veidā viņai ir atkārtoti piedziņai nodevis savu 2019.gada lēmumu par uzņēmuma kavēto nodokļu maksājumu piedziņu, sakarā ar kuru esot ievest izpildu lieta, kas netikšot izbeigt, un kurā izpildu darbības tiek uzsāktas tikai 28.08.2020., nosūtot Daugavpils zemesgrāmatai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes reģistrēšanu, un bankai par papildus vairāk nekā 889 tūkstošu eiro bloķētajiem naudas līdzekļiem arī rīkojumu par vairāk nekā 435 tūkstošu eiro arestēšanu uzņēmuma kontā.

AS SEB banka uzņēmuma likvidatorei šo tiesu izpildītājas rīkojumu neizsniedz, norādot, ka uzņēmums, kura kontā ir arestēti naudas līdzekļu pēc tiesu izpildītājas rīkojuma, ir uzskatāma par trešo personu, kura nedrīkstot saņemt šī zvērinātā tiesu izpildītāja rīkojumu.

Neskatoties uz uzņēmuma likvidatora pieprasījumiem, zvērinātā tiesu izpildītāja neizsniedz arī pieprasītās izpildu lietu kopijas.

Rodas aizdomas, ka tieši šī uzņēmuma administratora 26.08.2020. iesniegumā norādītā informācija par piedziņas noilguma iestāšanos 2020.gada 31.jūlijā pamudinājusi tiesu izpildītāju nekavējoties, iespējams, sazināties ar “saviem” cilvēkiem VID, lai iegūtu ar atpakaļejošu datumu datētus dokumentus, kas atjauno viņu kā piedziņas veicēju VID labā.

Šādas aizdomas rodas, jo VID it kā 30.07.2020. rīcība, atkārtoti nododot izpildei VID 2019.gada janvāra lēmumu, ļauj zvērinātajai tiesu izpildītājai Jūlijai Joffei turpināt piedziņas darbu, pārdodot uzņēmuma nekustamo īpašumu, kura pārdošanu 2019.gada 30.jūlijā atzina par nelietderīgu, nodrošinot sev vairāku desmitu tūkstošu euro atlīdzību, savukārt VID ierēdnis nodrošina sev papildus atlīdzību, kā to nosaka Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 3.daļa, kurā nostiprināta VID ierēdņu personiskā materiālā ieinteresētība.

Rezultātā rodas jautājums, kas VID ierēdņu izpratnē ir Latvijas Republikas sabiedrība, kuras interesēs VID rīkojas, un kurš mūsu valstī iegūst no tā, ka mūsu VID vairāk nekā 4000 ierēdņu (Igaunijā - 900) darbība ir vērsta uz apzinātu mūsu valsts nodokļu maksātāju iznīcināšanu, tajā skaitā lielo nodokļu maksātāju iznīcināšanu, daļa no kuriem tiek likvidēti, bet daļa pāriet uz citām valstīm, turpinot strādāt, bet nodokļus jau maksāt citu valstu budžetos, un kas patiesībā ir ieguvēji šajā situācijā.

Vai kaut viens no VID ierēdņiem ir spējīgs atbildēt, kur radīsies nauda, ko maksāt VID ierēdņu algās, ja tiks turpināta plānveidīga mūsu valsts nodokļu maksātāju iznīcināšana vai aizdzīšana uz citām valstīm?

Novērtē šo rakstu:

149
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi