Iesaki rakstu: 
Kad VID zicdirektore Ieva Jaunzeme šī gada janvāra sākumā Latvijas Radio telefonintervijā nolasīja sava par padomnieku nosauktā preses sekretāra Andreja Vaivara sagatavoto ziņu par apturētājām licencēm Dinaz degvielas uzpildes stacijām, viņa savas nekompetences dēļ pat iedomāties nevarēja, ka ieplānotā varonīgā rīcība izrādīsies parasts likumpārkāpums.
Pēc Lato Lapsas iesnieguma saņemšanas LR Ģenerālprokuratūra uzskatīja par pamatotu pārsūtīt šo informāciju Valsts policijai pārbaudei, vai VID ģenerāldirektores rīcībā nav saskatāmas noziedzīgas rīcības pazīmes par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Ziņas sagatavotājs A.Vaivars, kurš iepriekš ieņēma Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretāra amatu, protams, izdarīja visu, lai vainu par paša savārīto noveltu uz citiem. Bet pašai I.Jaunzemei tomēr ar laiku pieleca, ka nevar tomēr uzticēties saviem tikpat stulbajiem padomniekiem, tādēļ sāka aktīvi meklēt palīdzību citur. Viss tālākais ir manis nupat redzēta detalizēta sapņa saturs, kam, protams, nav nekāda sakara ar realitāti – nu ne vismazākā...
Vislielākā I.Jaunzemes atbalstītāja, veselības ministre Ilze Viņķele (A/Par), izdarīja visu, lai uzspiestu uz finanšu ministru Jāni Reiru (JV), lai tas palīdzētu izpestīt I.Jaunzemi no šīs nejaukās situācijas. J.Reirs, kuram dažus mēnešus atpakaļ A/Par un JKP darboņi "palīdzēja" mainīt savas domas par I.Jaunzemi, kā jau kārtīgs komjaunietis pasteidzās iepazīstināt pēc iespējas lielāku cilvēku loku, ka viņš "pilnībā atbalsta" I.Jaunzemi (skat. vēl šosestdien caur ierasto LETAs kanālu izplatīto ziņu).
Tomēr nenosegta palika KPV pārraudzībā esošā Iekšlietu ministrijai padotā Valsts policija, kurai tagad jāpieņem lēmums par I.Jaunzemes saukšanu pie kriminālatbildības. Tā kā ir jāņem vērā arī iespaidīgās Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina un Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieka Andreja Sozinova "intereses" VID pārraudzībā esošajās lietās, l.Jaunzemei izpalīdzīgi piesedzēji ieteica kontaktēties tieši ar viņiem.
Līdzšinējā Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža aiziešana no amata un tam par godu sarīkotā atvadu balle šī gada 6.februārī vienā no Klusās ielas namiem kalpoja par lielisku iemeslu I.Jaunzemei ierasties it kā izrādīt cieņu cilvēkam, kuram viņa pati šķiet padumja. Bet arī šo krupi I.Jaunzeme bija gatava norīt, jo galvenais ierašanās iemesls šajā ballītē bija nepieciešamība parunāt ar A.Grišinu (kurš šobrīd ieņem Valsts policijas priekšnieka krēslu) un A.Sozinovu - diviem galvenajiem lēmējiem Valsts policijā.
Kā vēsta manā sapnī figurējušie aculiecinieki, I.Jaunzeme esot kārtīgi baudījusi "atpūtu" tieši ar tiem policistiem, kuriem tuvākajā laikā jāpieņem lēmums, vai viņas rīcība ir klasificējama kā likumpārkāpums.
Tā kā alkohols atraisa mēles, acīgas acis esot redzējušas un dzirdīgas ausis esot saklausījušas interesantas sarunas starp I.Jaunzemi un Valsts policijas pārstāvjiem. Kā jau Jaunzeme paradusi, viņa apsola visiem visu. Nav svarīgi, ka šo solījumu izpildei varbūt sanāks pārkāpt ētiku vai likumu, galvenais ir apsolīt.
Nevar pārmest I.Jaunzemei cenšanos jebkādiem līdzekļiem tikt vaļā no kriminālprocesa. Un saprotams ir arī fakts, ka nākamajā dienā pēc aprakstītās ballītes I.Jaunzeme neieradās savā darbavietā. Visvairāk jautājumu rodas par to, vai ir pieņemams, ka viena no svarīgākās valsts iestādes vadītājām pavada laiku, kopīgi lietojot alkoholu kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem tieši tad, kad tiem ir jālemj par viņas atbildību konkrēta likumpārkāpuma veikšanā.
Tāds, lūk, dīvains sapnis...
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
