Kā VID turpina “čakarēt” uzņēmumus pat Covid 19 laikā
Lauris Klagišs, zvērināts advokāts01.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau gadiem ilgi, pārstāvot dažādus klientus pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), esmu saskaries ar dažādiem prettiesiskiem VID lēmumiem, kā rezultātā nereti tiesas ir VID lēmumus atcēlušas. Biju cerējis, ka vismaz Covid 19 laikā VID sevišķi rūpīgi pieies katrai nodokļu maksātāja lietai, taču diemžēl VID rīcība kārtējo reizi ir mani nošokējusi.
Mans klients bija vērsies ar iesniegumu VID, lai dīkstāves laikā tā darbinieki saņemtu dīkstāves pabalstus. VID izskatot mana klienta iesniegumu, nolēma atteikt izmaksāt dīkstāves pabalstu tiem darbiniekiem, kas ir cita uzņēmuma (nevis mana klienta) darbinieki.
Kā pamatojumu VID minēja Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (turpmāk – Noteikumi) 12.8.apakšpunktu.
Šis apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem.
Es vēl varētu saprast, ka ikdienas cilvēks, kam ar likumdošanas vērtēšanu un piemērošanu, varētu nemācēt izlasīt likumā noteikto, taču, ja VID Nodokļu kontroles pārvaldes Uzņēmējdarbības kontroles daļas vadītāja nespēj izlasīt vienu teikumu (no kura nepārprotami izriet, ka pabalstu nepiešķir tikai krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem, nevis krīzes skartā darba devēja darbiniekiem, kuri ir cita uzņēmuma valdes locekļi).
Galu galā dīkstāves pabalsts nav bezdarbnieku pabalsts, un dīkstāves gadījumā nav svarīgs darbinieka statuss citā uzņēmumā, svarīgi ir tikai tas, ka šis dīkstāves pabalsts ir instruments, kā uzņēmumam, kurš dīkstāves laikā nevar samaksāt darbiniekam algu, nepazaudēt šo darbinieku, šāda veidā radot iespēju agrāk vai vēlāk atjaunot savu darbību.
Ko tagad darīt darba devējam un darbiniekiem? Protams, klasiskais ceļš ir apstrīdēt un pārsūdzēt šo lēmumu VID ģenerāldirektoram un pēc tam Administratīvajā tiesā, šie procesi var aizņemt vairākus gadus, bet uzņēmumam lēmums (censties izdzīvot vai likvidēt biznesu) ir jāpieņem dažu dienu laikā.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
