Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar valdošās koalīcijas paziņojumu, ka bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskatāma par vienu no Latvijas valsts simboliem, Pietiek šodien publicē sadaļu no grāmatas Va(i)ras virtuve, kurā aprakstīts viens no spilgtākajiem šī „valsts simbola” veikumiem – Liepājas domei savulaik par vairāk nekā 16 000 latu (neskaitot PVN) "iesmērētais" projekts par "Liepājas vēja sakopšanu un izmantošanu".

Pēc astoņiem gadiem „saules” vietā ir diezgan grūti atkal nolaisties uz zemes, it īpaši, ja pārliecība par savām spējām un izredzētību šajos gados ir tikai augusi un augusi. Un, lai cik gari promejošā prezidente stāstītu par savu vēlmi tālākajos gados nodarboties ar zinātni un dzīvot harmonijā ar dabu, varas virtuves spiedogs lika sevi manīt. Vēlēšanās pēc jaunas, vēlams, vēl nozīmīgākas lomas – kaut ietērpta vārdos par gatavību jauniem izaicinājumiem bija acīmredzama, taču nepiepildījās, lai gan eksprezidente enerģiski pieteicās uz visnereālākajām iespējām. Garām pagāja ne tikai ANO ģenerālsekretāres, bet arī Eiropas Savienības prezidenta un tā sauktās ES pārdomu grupas priekšsēdētāja posteņi.

Masveidā gan bija dažādi otrās un trešās šķiras uzdevumi un aicinājumi. „Bijuši aicinājumi, lūgumi, piedāvājumi iesaistīties dažādos Eiropas Savienības projektos un uzstāties dažādās konferencēs un sanāksmēs Eiropā un Amerikā. Biju komisijā, kas rūpējās, lai Eiropā radītā literatūra kļūtu labāk pazīstama visā kontinentā. Biju komisijā, kurā Eiroparlaments lēma pasniegt Eiropas pirmo balvu literatūrā. Biju komisijā, kas atlasa padomniekus Eiropas Savienības zinātnes un pētniecības komisāram. Piedalījos starptautiskās konferencēs par sieviešu jautājumiem Sanfrancisko un Maskavā. Lasīju lekcijas dažādās ASV universitātēs, Vašingtonā piedalījos transatlantiskās padomes darbā. Beļģijas akadēmija mani ievēlēja par asociēto locekli. Strasbūras universitāte piešķīra Goda doktora nosaukumu. Tagad braukšu uz Āfriku, uz Ugandu,” zīmīgajā intervijā Kurzemes Vārdam gadu pēc prezidentūras beigām uzskaitīja un uzskaitīja Vaira Vīķe-Freiberga.

Taču enerģiskajai kundzei ar komisijām un goda grādiem bija par maz, - viņa bija pilnīgi un absolūti pārliecināta, ka spēj nesalīdzināmi vairāk ne tikai starptautiskajā arēnā un simboliskos uzdevumos, bet arī pašu mājās. Kāds ģimenei tuvs (tiesa, otrās prezidentūras laikā diezgan kategoriski attālināts, toties pēc tam atkal pietuvināts) cilvēks to atminas šādiem vārdiem: „Tas, ka viņa ir gatava skolot un mācīt dzīvot visus, izņemot pati sevi, bija skaidrs jau sen, vēl pirms prezidentūras, kad viņa Saeimas deputātiem kā skolniekiem prasīja – kas ir tas un kas ir tas? Prezidentūras gados šī pārliecība tikai auga un auga, bet pēc tam nācās sadurties ar sāpīgo īstenību. Establišmentā visi viņai, protams, joprojām smaidīja un pieklājīgi klanījās, taču – arī neko vairāk. Reālas ietekmes viņai nebija, un ātri vien viņa noskārta, ka arī viņas padomi īpaši nevienam nav vajadzīgi. Jo ārlietās viss noritēja pa iebrauktajām sliedēm, bet iekšpolitikā un ekonomikā viņa nekad nebija bijusi spēcīga – un bija vienīgā, kas to neapzinājās.

Rezultāts bija divējāds. Vispirms jau viņai bija – arī saistībā ar veselības problēmām – ilgstoši gandrīz vai depresijas brīži. Īsta depresija gan tā nebija – jo varēja saprast, ka arī šis drūmums pašu galveno nemaina. Viņa joprojām bija cieši pārliecināta, ka ir izredzēta, ka ir ar izciliem nopelniem, ka tos atzinusi visa pasaule, bet tikai dažādi skauģi un tumsoņi to nesaprot vai arī tīšām liek spieķus riteņos. Tas viens. Un otrs – šī vēlme būt kaut kam, pamācīt kaut ko, kā pareizi dzīvot, ja ne visu valsti, tad vismaz kaut ko... Patiesībā var teikt, ka pamācīt – viņai tas nozīmēja vienkārši būt. Vēlme bija tik izteikta, ka to varēja gandrīz vai sataustīt. Viņai nevajadzēja ne naudu, ne varu šī vārda vispārpieņemtajā izpratnē, - gluži tāpat kā ar tiem pulksteņiem – ne jau nu viņai tās naudas bija žēl. Bet viņa vienmēr stabili zināja, ka viņai ir taisnība, un pa īstam viņai vajadzēja vienu - lai arī citi, tā sacīt, praksē atzītu to, ko viņa pati par sevi tik labi zināja. Skaidrs, ka to varēja izmantot visi profesionālie pielīdēji, kam eksprezidenti ienāca prātā tādā vai citādā veidā izmantot savā labā...”

Kāds bija rezultāts? Pirmkārt jau V. Vīķe-Freiberga sāka ar aizvien pieaugošu intensitāti piedalīties pasākumos, kuros agrāk lāga nebūtu ne kāju spērusi (tiesa, līdz sava pēcteča Valda Zatlera gatavībai piedalīties pat kristāla trauku veikala atklāšanā gan nenolaidās). Papildus tam tika nodibināts viņas un dzīvesbiedra uzņēmums VVF Consulting, - kompānija, kas vēl joprojām saskaņā ar tās publiskajiem apliecinājumiem „sniedz konsultācijas starptautisko attiecību, diplomātijas, zinātnes politikas un sarunu risināšanas jautājumos”. Tā tas ir tagad, savukārt uzņēmuma darbības pirmsākumos tas bija gatavs ielīst vienalga kur, lai tikai apliecinātu savas īpašnieces un vadītājas spējas un nozīmi. Visuzskatāmāk šo gatavību izmantoja politiskais ilgdzīvotājs, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, - un eksprezidente ar platu soli iekāpa tā sauktajā „Liepājas vēja sakopšanas” projektā.

Viss sākās ar Liepājas domes izsludinātu konkursu ar nosaukumu „Par pašvaldības īstenotās attīstības politikas analīzi”. Visnotaļ nopietni noformētā konkursa oficiālais mērķis bija „izvēlēties kvalificētu pretendentu, kas piedāvā atbilstoši atklāta konkursa prasībām saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā konkursam iesniegtos piedāvājumus un izvirzītos vērtēšanas kritērijus”. Kurš katrs nemaz netika pieņemts, - derēja tikai tādi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniegšanai nodrošinātu īpaši kvalificētu publiskās pārvaldes un politikas plānošanas ekspertu (doktora grāds sociālajās zinātnēs, līdzdalība vismaz piecu normatīvo aktu izstrādē pēdējo piecu gadu laikā, vismaz pieci politikas plānošanas dokumenti vai stratēģisko mērķu formulējumi dažādās specialitātēs, ekonomikas sektoros vai dažādos politikas līmeņos, līdzdalība starptautiska līmeņa politiskajās norisēs, visbeidzot – arī pieredze publiskā tēla un komunikācijas ar sabiedrību veidošanā).

Un arī uzdevums pretendentam bija visnotaļ nopietns – spriediet nu paši:

„1. stadija.

Konteksts: attīstības politikas plānu un citu dokumentu izstrāde, kuros mērķi ir formulēti un izteikti konkrētos darbības procesos, kā arī tas, cik lielā mērā politikas plānos pievērsta uzmanība kvalitātes pilnveidei.

Uzdevumi: attīstības politikas dokumentēšanas principi, ja ir tieša nepieciešamība to darīt. Plānošana organizācijas dažādos līmeņos.

Rezultāts: novērtēšana un pilnveide.

2.stadija.

Konteksts: attīstības politika ir dokumentēta atsevišķu aspektu līmenī. Starp dažām politikas sadaļām ir izveidotas saites. No politikas atvasinātie priekšraksti un rīkojumi gandrīz bez izņēmumiem ir vērsti uz rīcības programmas realizāciju un organizāciju, un tiem ir globāls raksturs. Iekšējas un ārējās sūdzības un starpgadījumi ir motīvs politikas un stratēģijas koriģēšanai. Politiku veido vadība, atsevišķos gadījumos ir iesaistāms personāla ieguldījums, balstoties uz konsultācijām vadības un personāla starpā.

Uzdevumi: attīstības politikas plāni tiek apspriesti ar organizācijas galvenajām figūrām, lai salīdzinātu sevi ar izcilām organizācijām un rezultātus izmanto, lai analizētu savu politiku.

Rezultāts: attīstības politikas veidošana - cik lielā mērā personāls un ārējas ieinteresētās puses ir iesaistīti politikas veidošanā

3.stadija.

Konteksts: visdažādākajos līmeņos pastāv attīstības politikas plāni. Tie ietver arī kvalitātes vadības plānu. Šie plāni ir cits ar citu saskaņoti. Politikas plāni ir daļa no plānošanas cikla, kas aptver vidēji ilgu termiņu. Novērtēšana un pieskaņošana ir šī cikla daļa. Ir formulēti mērķi un veikuma indikatori. Organizācijā ir iedibināta struktūra, kas ļauj organizācijas iekšienē radušos politikas attīstības priekšlikumiem kļūt par politikas cikla sastāvdaļu.

Uzdevumi: attīstības politikas un stratēģijas koriģēšana pamatojas uz darba procesa vājo vietu analīzi.

Rezultāts: komunikācija attiecībā uz politiku personāla informēšanas formas par politiku, kas tiek realizēta.

4. stadija.

Konteksts: attīstības politikas plānos detalizēta uzmanība ir pievērsta attiecībām ar ieinteresētajām pusēm. Politikas plāni ietver arī sociālos aspektus un skaidri parāda organizācijas lomu sabiedrībā. Politikas rezultāti tiek demonstrēti sabiedrībai. Politikas veidošana balstās uz nākotnes scenāriju, kurā organizācija tiek uztverta kā kopējā sociālā konteksta sastāvdaļa. Politikas veidošana ir proaktīva un skaidri parāda to lomu, kuru organizācija vēlas veikt sabiedrībā.

Uzdevumi: atvērta komunikācijas procesa ietvaros politikas plāni tiek izvērtēti attiecībā pret sabiedrības viedokli. Šādā veidā organizācija cenšas panākt sabiedrības darbojošos personu līdzdarbību organizācijā un arī atrast organizācijai vietu sociālo spēku mijiedarbībā. Politikas veidošana un realizācija ir organizēta politikas cikla veidā. Viena no šī cikla sastāvdaļām ir tas, ka tā sastāvā ietilpstošās tēmas un darbības ir regulāru apspriežu dienaskārtībā. Politiku vērtē uz sistemātiskas analīzes bāzes, kura ietver datus no organizācijas iekšienes.

Rezultāts: attīstības politikas un stratēģijas izvērtēšana un pilnveide, radniecīgu organizāciju pieredze.”

Ar vārdu sakot, prasīts tika diezgan apjomīgs un acīmredzami ļoti specifisks darbs ar pietiekami skaidri aprakstītiem vēlamajiem rezultātiem, kas bija jāsasniedz pusgada laikā. Turklāt izrādās, ka plānošanas speciālisti pat šo nolikumu vēl uzskatīja par visnotaļ izplūdušu, - viens no konkursa dokumentāciju izņēmušo kompāniju pārstāvjiem tālāko apraksta šādiem vārdiem:

„Nolikums bija diezgan izplūdis, bet, kad mums bija saruna Liepājas domē, tad prasības bija diezgan detalizētas un to izpilde bija ļoti darbietilpīga. Mums tika uzrādīta Liepājas attīstības stratēģija vairākos desmitos kilogramu, un mūsu uzdevums būtu bijis sniegt diezgan precīzu un detalizētu izvērtējumu. Tur tika prasīts, piemēram, izvērtēt pilsētas transporta stratēģiju, kur būtu jāstrādā veselai komandai. Vēl tika prasīts izvērtēt sociālo infrastruktūru, skolu tīklu, visu, kas saistās ar pašvaldības pakalpojumiem. Tāpat tika prasīts veikt Karostas attīstības izvērtējumu no nekustamo īpašumu un ekonomiskās attīstības viedokļa, tādēļ mēs domājām, ka būs jāpiesaista arī nekustamo īpašumu speciālists. Mēs rēķinājām, ka tas varētu izmaksāt apmēram 40 tūkstošus latu, jo tika prasīts ļoti nopietns izvērtējums...”

Ar apjomīgo prasību izklāstu tika sekmīgi atbaidīta lielākā daļa iespējamo pretendentu: nolikumu izņēma kopumā vienpadsmit interesenti, taču piedāvājumus iesniedza tikai divas kompānijas – pietiekami labi zināmā kādreizējā finanšu ministra Ulda Oša uzņēmums Konsorts, kas bija gatavs aprakstītos uzdevumus veikt par 45 tūkstošiem latu (plus pievienotās vērtības nodoklis), un... tas pats VVF Consulting, kas visu prasīto apņēmās izdarīt par gandrīz trīsreiz mazāku summu – 16 190 latiem (un pievienotās vērtības nodoklis par šo summu).

Un rezultāts bija formāli absolūti godīgs un likumīgs – V. Vīķes-Freibergas uzņēmuma piedāvājums neapšaubāmi bija lētākais, arī izvirzītajām prasībām viņa atbilda, tā ka 2008. gada 10. janvārī VVF Consulting tika pasludināta par konkursa uzvarētāju un varēja ķerties pie darba. (Tiesa, jau vēlāk no Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Edgara Lākuša publiskotajiem dokumentiem izrietēja, ka VVF Consulting nav bijis pat precīzs darba uzdevums, savukārt noslēgtajā līgumā eksprezidentes uzņēmuma saistības par kvalitatīvu darbu aprobežojušās ar norādi, ka „izpildītājs ir atbildīgs par rūpīgu un profesionālu Pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un nosacījumiem un Pasūtītāja norādījumiem”.)

Pirmais trauksmes zvaniņš ieskanējās tā paša gada aprīlī, kad Latvijas Avīze publicēja gana jūsmīgu atsauksmi par VVF Consulting veikumu liepājnieku labā. Publikācijā bija pieminēts veselas deviņas lappuses garš pirmais uzņēmuma ziņojums, kurā „konsultanti pašvaldības uzmanību vērš uz ļoti daudziem trūkumiem un apstākļiem. Piemēram, nopietni atpalikušo modernai pilsētai atbilstošas transporta infrastruktūras izveidi, faktu, ka „nopietnu izaicinājumu sabiedrības saliedētībai rada padomju okupācijas laikā ieceļojušo krievvalodīgo īpatsvars””.

Uzmanīgu jau tobrīd varēja darīt gan fakts, ka tas bija gandrīz vienīgais konkrētais ziņojuma fragments, kā arī Liepājas domes priekšsēdētāja biroja vadītājas atzinums, ka „jau tagad pašvaldība ņēmusi vērā vairākus no konsultantu ieteikumiem”: šis atzinums tika ilustrēts ar VVF Consulting norādījumu, ka „publiskās telpas dārzu, parku un spēļu laukumu vai nu trūkst, vai tie ir nolaistā stāvoklī”, ko Liepājas dome esot izvērtējusi... jau trīs gadus iepriekš. Tomēr vienīgie, kas tobrīd satraucās, bija labi ja daži interneta portālu apmeklētāji, kas paziņoja, ka šādus secinājumus spētu sacerēt gandrīz vai par baltu velti.

Taču, tā kā gudrinieki bija anonīmi, bet pilnais ziņojuma teksts vēl ilgi pēc tam nebija pieejams, turklāt bija gaidāmi vēl trīs, neviens par to īpaši nesatraucās un vērā neņēma – un Liepājas pašvaldības īstenotās attīstības politikas analīzes process uz labu laiku vienkārši tika aizmirsts. Un arī tad, kad pašvaldības un VVF Consulting sadarbības termiņam vajadzēja būt cauri, nebūt nebija tik viegli no Liepājas domes vadības izvilināt kaut vai konsultantu gala ziņojuma tekstu – to, kurā it kā vajadzētu būt visu ieteikumu „sālij”: U. Sesks to acīmredzami negribīgi nosūtīja tikai pēc atkārtota pieprasījuma.

Šī negribīguma iespējamais iemesls kļuva skaidrs, jau ātri pāršķirstot trīspadsmit (!) lappuses garo pašas V. Vīķes-Freibergas parakstīto sacerējumu ļoti sliktā latviešu valodā ar vidusskolēna līmeņa padomiem. „Vēlēšanas ir tiešākais veids kādā veidojas atgriezeniskā saite starp balsstiesīgajiem vēlētājiem un viņu uz laiku izraudzītajiem priekšstāvjiem. Ja starp iedzīvotājiem vēlēšanu brīdī valdīs liela neapmierināta, ir ļoti iespējams ka vismaz daļa no patreizējiem domniekiem netiktu pārvēlēti. Viņu vietā tad tiktu ievēlēti citi, ar cerību ka tie labāk spēs atbildēt uz iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām,” – šādi, piemēram, V. Vīķes-Freibergas iesniegtajā dokumentā analizēta vēlēšanu ietekme uz pašvaldību (šeit un turpmāk saglabāta oriģinālā rakstība).

Analizējot iedzīvotāju apmierinātību ar pilsētu un tās pārvaldi, VVF Consulting bija analītiski informējusi domi, ka „diemžēl cilvēku apmierinātība ir augstākā mērā subjektīvs stāvoklis, ko lielā mērā iespaido no Domes pilnīgi neatkarīgi faktori, daudzi no tiem tik difūzi ka ļaudis pat nespētu precīzi noteikt, no kā viņu apmierinātība vai neapmierinātība būtu cēlusies”. Vienlaikus bija īpaši pieminēts, ka „pilsētniekiem savus domniekus vajadzētu spēt atpazīt pēc vārda un pēc vaiga. Ja tā nav – tad ir skaidrs ka domniekiem nav bijis pietiekami daudz tieša kontakta ar saviem vēlētājiem”.

Izvērtējot pilsētnieku „apmierinātību ar Liepājas pilsētu kā tādu”, V. Vīķes-Freibergas uzņēmums īpaši bija norādījis uz pilsētas kā cilvēku roku veidojuma dotajām iespējām: „Svarīgi būtu likt katram liepājniekam izjust, ka arī viņam pie tā ir savi nopelni un iespējamība šādā vai citādā viedā pielikt savu roku (kā piemēram, gādājot par sava balkona vai mājas priekšas sakoptību un labo stāvokli)”. Un līdzīgā līmenī bija gan visa pārējā galaziņojuma analīze, gan arī sniegtās rekomendācijas, kas brīžam bija vienkārši neizprotamas: tā, piemēram, cita starpā bija ieteikts „sakopt un izmantot” tādu pilsētas dabisko dotumu kā „dzejnieku apdziedātais vējš”, kā arī „izvērtēt, cik interesenti katru mēnesi konsultē LD mājas lapu” internetā un „monitorēt statistikas par Interneta pieejamību un pielietošanu Liepājā”.

Un tā tālāk, un tā tālāk – pilnā apmērā labi atalgoto konsultantu galaziņojums izlasāms šīs grāmatas pielikumā CD formātā. Turklāt vēl briesmīgāki par kroplo latviešu valodu un brīžam atklāti dīvainajiem konstatējumiem bija, maigi izsakoties, diezgan primitīvie ieteikumi, ko Liepājas pašvaldībai par vairāk nekā sešpadsmit tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas lika priekšā kompetentie konsultanti, - tie pelnījuši izklāstu visā pilnībā (jau atkal saglabāta oriģinālā rakstība):

„1. Turpināt periodiski izvērtēt iedzīvotāju apmierinātību ar pilsētu kā tādu, ar pārvaldes sistēmu un ar tiem kas sistēmu pārvalda.

2. Veicināt atsevišķu domnieku aktīvāku kontaktu ar vēlētājiem, rīkojot ar tiem regulāras tikšanās, stiprinot ciešāku saiti ar nevalstiskām organizācijām, regulāri ņemot līdzdalību konkrētos pasākumos pilsētas kvartālos.

3. Palīdzēt iedzīvotājiem saglabāt un vairot lokālpatriotismu un lepnumu par savu pilsētu:

- Izcelt pilsētas dabiskos dotumus: jūras krasts, pludmale, daba un dzejnieku apdziedātais vējš. Tos sakopt un izmantot, piesaistīt tūristus

- Pilnveidot un uzlabot cilvēka roku veidojumus: osta, kanāli, parki un ēku arhitektūra. Turpināt uzlabot ceļu slikto stāvokli, informēt iedzīvotājus kas jau paveikts un kas plānots (izdales lapiņas, domes mājas lapa). Informēt iedzīvotājus par Liepājas līdzdalību ES urban program projektos infrastruktūras uzlabošanai.

- Izcelt pilsētas sasniegumus kultūras laukā: koncerti, teātra izrādes, festivāli, sporta spēles, aktivizēt iedzīvotājus līdzdalībai

- Akcentēt Liepājas kultūrvēsturisko mantojumu: cara kūrorts, nozīmīgs ebreju centrs, stratēģiskas militārās lomas pilsēta nocietinājumi, kara osta

- Aicināt katru iedzīvotāju pielikt savu roku pilsētas sakopšanā

- Regulāri informēt iedzīvotājus par saņemto finansējumu, panākumiem un attīstības projektu virzību šai jomā.

4. Lai veicinātu pozitīvu gaisotni iedzīvotāju saskarsmē ar Liepājas pārvaldes amatpersonām:

- Turpināt profesionāla līmeņa apmācību visiem tiem pilsētas pārvaldes darbiniekiem kam ir saskarsme ar publiku

- Personālu sagatavot attiekties ar cieņu un pacietību pret visām sūdzībām

- Mudināt personālu vienmēr izpalīdzēt iedzīvotājiem ar informāciju, pat tādu, kas neietilpst paša darbinieka tiešā atbildības sfērā

- Uzsvērt nepieciešamību būt laipniem, pacietīgiem un izpalīdzīgiem

- Nemitīgi atgādināt to, ka darbinieku loma un pienākums ir kalpot iedzīvotāju interesēm.

5. Lai mazinātu darbinieku stresu un iespējamās negatīvās emocijas:

- Veikt profilaktiskas darbības lai izvairītos no darbinieku „izdegšanas” (lai novērstu tādas problēmas kā darba efektivitātes samazināšanos vai neierašanos darbā); piemēram, viena LD apmaksāta personīgā vizīte pie klīniskā vai industriālā psihologa.

- Motivēt personālu, kā piemēram ar ikgadēju konkursu par „Laipnāko un izpalīdzīgāko” pilsētas pārvaldes darbinieku.

6. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju informēšanā vēl joprojām lielu lomu spēlē rakstiskā informācija par konkrētiem jautājumiem

- Neskopoties ar kodolīgām un krāsainām izdales lapiņām, kas reklamē pilsētu vai sniedz informāciju par jau aizsāktiem vai vēl plānotiem nākotnes projektiem

- Nodrošināt arvien atjaunotu un vienmēr aktuālu informāciju,

- Nodrošināt informatīvo lapiņu brīvu un ērtu pieejamību visās LD pārvaldītajās iestādēs.

- Informācijas izplatīšanā sadarboties ar nevalstiskām organizācijām, aicinot tās pašas izvietot savu kontaktinformāciju informatīvos materiālos

7. Ņemot vērā, ka arvien nozīmīgākas kļūst kontaktu iespējas ar elektroniskiem saziņu līdzekļiem:

- maksimizēt e-pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju prasmes tos izmantot

- monitorēt statistikas par Interneta pieejamību un pielietošanu Liepājā.

- izsekot, cik interesenti katru mēnesi konsultē LD mājas lapu un kā viņi to vērtē

8. Pēc iespējas plaši izmantot vietējos masu mēdijus (izdevumus Kurzemes Vārds un Katram liepājniekam un televīzijas kanālu Dzintare) iedzīvotāju informēšanai, kā arī izvērtēšanai par publikas noskaņojumu vai attiecību specifiskos jautājumos.

9.Izmantot radio dotās iespējas, jo tas ir demokrātiskākais informācijas avots visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa.

10. Turpināt izdot Katram liepājniekam krievu valodas versiju, lai tā nodrošinātu informācijas pieejamību 36% no Liepājas iedzīvotājiem.

11. Izmantot šo publikāciju lai nemitīgi atgādinātu par Valsts valodas likuma prasībām un par latviešu valodas mācīšanās vēlamību un nepieciešamību

12. Svarīgus paziņojumus ievietot bilingvāli, tā mudinot lasītājus salīdzināt un palēnām papildināt savu latviešu valodas vārdu krājumu

13. Pakāpeniski iekļaut Katram liepājniekam krievu valodas versijā arvien vairāk ziņojumus vai sludinājumus latviešu valodā

14. Informēt krievvalodīgos iedzīvotājus par publiski pieejamām iespējām mācīties latviešu valodu.

15. Lai izmantotu tūrisma lielo ekonomisko potenciālu

- Turpināt reklamēt Liepāju kā pievilcīgu un iecienītu tūrisma mērķi starp Latvijas iedzīvotājiem

- Izstrādāt konkrētus un detalizētus plānus Liepājas reklamēšanai starp Lietuvas iedzīvotājiem. Nodrošināt ikgadēju Lietuvas tūristu skaita pieaugumu

- Piestrādāt pie Eiropas Savienības un 3. valstu tūristu piesaistīšanas ar aktīvām reklāmas kampaņām

- Sadarboties ar iekšzemes un ārvalstu tūrisma aģentūrām, tūru operatoriem un privātiem ceļojumu birojiem lai vecinātu Liepājas iekļaušanu Baltijas reģionā piedāvātos tūrisma maršrutos.”

Turklāt bija acīmredzams, ka pati sacerējuma autore par savu pūliņu augli ir visnotaļ labās domās. „Kā var aizmirst Liepāju! Uzdevums bija izvērtēt Liepājas attīstības plānus, un kopā ar savu vīru Imantu Freibergu un dēlu Kārli esam iepazinušies, kā darbojas dažādas nozares un kā norit plānošana. Esam tikušies ar kultūras, izglītības, medicīnas, uzņēmējdarbības cilvēkiem, esam izskatījuši dažādu iestāžu dokumentus,” viņa lepni stāstīja, piemēram, tam pašam laikrakstam Kurzemes Vārds.

Tikmēr ļoti pārsteigti pēc šī dokumenta nākšanas klajā bija vispirms jau citi interesenti, kas konkursā bija izņēmuši tā nolikumu. „Tas, ko es tagad redzu, ne tuvu neatbilst tam uzstādījumam, kas bija mums. Tādēļ, kad mēs uzzinājām, ka uzvarējis ir pretendents, kurš to piedāvā par sešpadsmit tūkstošiem, mēs sapratām, ka pret tādu dempingu mēs neko nevaram pasākt. Biju zināmā mērā sašutis, ka kāds to piedāvā izdarīt par šādu summu. Katrā ziņā tas dokuments, kas šobrīd parādās atklātībā, ne tuvu nav tas, kas tur tika prasīts. Tur nav gandrīz nekā no tā, kas tika prasīts,” skaidroja viens no pārsteigtajiem uzņēmējiem.

Ne mazāk izbrīnīti bija arī savas dzimtās valodas tīrības aprūpētāji. „Kļūdu šajā sacerējumā ir ļoti daudz. Ļoti daudz interpunkcijas kļūdu, respektīvi – pieturzīmes liktas nepareizi vai vispār nav ieliktas. Ļoti uzkrita, ka palīgteikumi nav atdalīti ar komatiem. Pat tāds palīgteikums, kas sākas ar „ka”, lai gan šos palīgteikumus iemācās jau pamatskolā. Divdabja teicieni nav atdalīti ar komatiem, kā arī iespraudumi. Interpunkcijas kļūdas ir gandrīz katrā rindkopā. Daudz dīvainu teikuma konstrukciju, piemēram, „no līdzekļu sadales skatu punkta”. „Vadoties no izveiktām aptaujām” – galīgi nepieņemama forma, šķiet aizgūta no krievu valodas. Man radās iespaids, ka šo tekstu ir rakstījis neprofesionālis, kuram latviešu valoda ir sveša un kurš nepārzina latviešu valodu pat elementārā līmenī. Ja šādu darbu iesniegtu vidusskolnieks, tad atzīme par valodu svārstītos starp trīs un četri,” atzinumu vērtēja kāda Iecavas skolotāja.

Nedaudz stomīgi bija pat korupcijas „profesionālie apkarotāji”, kas parasti bija kā klints stāvējuši V. Vīķes-Freibergas pozīcijās, - lai gan joprojām centās dokumentā atrast arī ko atzīstamu. Tā, piemēram, sabiedrības par atklātību Delna padomes locekle Inese Voika īpaši pievērsa uzmanību tam, ka „dokumenta pirmajā lappusē rakstīts, ka tas ir ceturtais no četriem ziņojumiem, tādēļ nevar teikt, ka ir 13 lappuses par 16 tūkstošiem latu” un ka „par pārējo dokumentu tapšanas metodiku, rekomendāciju kvalitāti utt. nav iespējams spriest, līdz ar to ir neiespējami izteikt viedokli par visa pasūtījuma kvalitāti”.

Tomēr pat šī Delnas pārstāve atzina, ka kā valsts pārvaldes ekspertei viņa nevar noliegt: „Parasti pētījums kalpo kā materiāls, kurā pasūtītājs izmanto ne tikai rekomendācijas, bet arī pētījuma faktuālo daļu, kurā apkopota informācija, uz kuras vēlāk balstīti secinājumi un ieteikumi. Šī daļa dokumentā izstrādāta vāji - nav minēti gandrīz nekādi fakti, kas balstītu secinājuma daļu, izņemot dažus socioloģiskus mērījumus. Parasti faktuālai pētījuma daļas izstrādei tiek piesaistīti jaunākie konsultanti, kas veic apjomīgo un diezgan tehnisko darbu, tādējādi noturot pētījuma izmaksu sabalansētību...”

Vienkāršāku risinājumu izvēlējās cits pazīstams korupcijas apkarošanas speciālists un pētnieks – biznesa ētikas pasniedzējs Atis Zakatistovs, kura uzņēmums i-bloom (otra īpašniece – bijusī Hansabankas vadītāja Ingrīda Blūma) kā reiz bija ticis pie gandrīz 10 tūkstošu latu vērta līguma ar valsts aģentūru Jaunie „Trīs brāļi” par „konsultanta pakalpojumiem par pretkorupcijas pasākumu ieviešanu un nodrošināšanu”: viņš no jebkādiem komentāriem vienkārši atteicās.

Pirmajā mirklī pēc šī dokumenta nākšanas klajā pilnīgi nopietni tika apspriests jautājums – vai vispār cienītā zinātniece un dainu pētniece varētu būt bijusi tā, kas pati šādi izņirgājusies ne tikai par pašvaldības naudas saprātīgu izmantošanu, bet arī par dzimto latviešu valodu? Taču ātri vien atradās cilvēki, kam, izrādās, jau iepriekš bija gadījies saskarties ar īsākiem vai garākiem pašas V. Vīķes-Freibergas – bez dzejniekiem, rakstniekiem, valodniekiem vai vienkārši padomniekiem rakstītāju, pārrakstītāju un redaktoru lomā – rakstītiem tekstiem. Beigu beigās pat V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanas kādreizējie atbalstītāji atzina – jā, tas visnotaļ izskatās pēc viņas... „Es izlasīju rūpīgi un noraidīju domu, ka to būtu rakstījis kāds cits viņas uzdevumā. Diez vai. Valodas stils tomēr ir viņas ar trimdas tipiskajām teikuma veidošanas konstrukcijām. Latvijas students būtu uzrakstījis citādāk,” nosaka Māris Grīnblats.

Kāpēc tas tā, viņaprāt, vispār notika? „Kāpēc tas ir vajadzīgs Liepājas domei? Es pieļauju, ka nemaz nav vajadzīgs. Es pieļauju, ka viņiem kāds no augšas vai kurienes ieteica, ka būtu labi, ja jūs uz savu budžetu uzņemtos šādu slogu. Es pieļauju, ka to nav teikuši Vīķe-Freiberga un viņas vīrs, viņi nav nogājuši tik zemu, es domāju, ka to ir teikusi kāda cita amatpersona Rīgā. Vai jūs nevarat no sava budžeta atļauties? Ai, nu, 16 tūkstoši, tik daudz mēs varam. Nav liela summa. Mēs jau bagāta pilsēta. Bet vajag kādu dokumentu pretī. Jā, jā, viņa atsūtīs. Ja nebūtu tas dokuments atsūtīts, bet būtu tā nauda, tad būtu strīds, kādēļ tā nauda ir maksāta. Mēs nezinām, kas ir tas darbs. Labs vai slikts darbs, bet ir. Bet mēs tikai tagad redzam, ka tas ir bleķis. Es domāju, ka tur ir kaut kāda noruna, kuras iniciatori nav Vīķe-Freiberga. Es domāju, ka kaut kādi cilvēki ir gribējuši viņai izpatikt. Freiberga atšķirībā no [Gunta] Ulmaņa bija ar distanci no cilvēkiem. Es domāju, ka to noteica audzināšana un dzīve trimdā. Es zinu, ka viņai apkārt bija kaut kādi cilvēki, kas mēģināja viņai izpatikt dažādās formās, nolasot viņai no acīm, un nebūt ne tāpēc, ka viņa kaut ko prasīja. (..) Es to saskatu kā zināmu dāvanu, bet nu tā dāvana ir tāda iebojāta, slikta. Nauda jau nav milzīga, bet atstāj tādu neglītu iespaidu...”

Aptuveni tāpat notikušo skaidro arī Guntars Krasts: „Attiecībā par to Liepāju, tur abas puses ir vainīgas. Liepājas mērs droši vien gribēja parādīties Freibergas sabiedrībā un kļūt populārāks, mīļāks savā pilsētā, un tad viņš aicināja un tad kopā staigāja – dažās vietās kopā parādījās un tādā veidā sev izdarīja tādu kā PR pakalpojumu. Varbūt viņam vairāk neko nevajadzēja. Tad ir jājautā, kādēļ Liepājas dome un pārējie akceptēja tādu līgumu un beigu produktu, teiksim tā. Tas ir mazliet dīvaini, jo patiesībā galvenais bija sevi iezīmēt blakām viņai, - tā man teikuši liepājnieki.”

Bija tomēr vismaz viens cilvēks, kurš „pētījuma” kvalitātē nesaskatīja ne mazāko problēmu. Turklāt tā nemaz nebija pati V. Vīķe-Freiberga, - šis cilvēks bija galvenais „pētījuma” pasūtītājs U. Sesks, kurš vispirms jau paziņoja, ka Liepājas domes speciālistiem vēl vismaz vairākus mēnešus vajadzēs pētīt, kuri ieteikumi no eksprezidentes uzņēmuma radītā domraksta ir „vērā ņemami”, - svarīgi esot ņemt vērā, ka „ziņojums ir tikai vienu ekspertu ieteikums, un mēs vērtēsim, ko no šiem padomiem ņemt vērā. Pašlaik Liepājas domes speciālisti labklājības, sociālajā, komunikāciju, attīstības departamentos izvērtē, kuri no šiem ieteikumiem ir vērā ņemami”. Turklāt, ņemot vērā, ka ne jau visi liepājnieki, iepazīstoties ar 16 tūkstošus latu izmaksājušo sacerējumu, varētu būt līdzīgās domās, U. Sesks izšķīrās par izlēmīgāku rīcību – jau 2008. gada 10. oktobrī VVF Consulting „dokumentētajiem darba rezultātiem” uz gadu tika noteikts... ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Tikmēr līdzīgi kā gadījumā ar „pazudušajiem” pulksteņiem un statusu brīnumaini mainījušo gleznu arī šajā situācijā tiesībsargāšanas iestādes un valsts īpašuma sargu izrādītā interese bija visnotaļ atturīga. Ingunas Sudrabas vadītā Valsts kontrole paziņoja, ka varbūt šo gadījumu vajadzētu pārbaudīt, bet varbūt arī nevajadzētu. Savukārt Ekonomikas policija kriminālprocesu gan sāka, taču pēc visnotaļ formālas izmeklēšanas noskaidroja, ka „SIA VVF Consulting sniedza savus pakalpojumus, atbilstoši līguma nosacījumiem 4 etapos un samaksu par saņemto pasūtījumu saņēma 4 atsevišķos maksājumos, pēc katra etapa noslēdzot pieņemšanas nodošanas aktu un atskaiti par paveiktajiem darbiem”. Savukārt noslēdzošajā daļā bijis „vispusīgi norādīts uz darba gaitā apskatītajiem un izvērtētajiem jautājumiem”, turklāt „pasūtījuma lietas materiāli tiek izmantoti līdz pat šim brīdim Liepājas pilsētas pašvaldības darbā”.

Jā, bet ko tad par visu šo gadījumu, kas tik uzskatāmi raksturoja bijušās augstās personas pēcprezidentūras gatavību kļūt par korķi jebkuram pudeles kakliņam, teica pati V. Vīķe-Freiberga? Kaut gan pat I. Voika nespēja nenorādīt, ka, viņasprāt, „arī pašai firmai no savas reputācijas viedokļa ir būtiski, lai šis gadījums tiktu izvērtēts”, eksprezidente tāpat kā gadījumā ar dzīvokli, pulksteņiem un glezniņu arī šoreiz izvēlējās pārbaudītu taktiku – vienkārši klusēt un nesniegt atbildi ne uz jautājumu, kā bijusī valsts galva, kas bieži izteikusies par nepieciešamību godprātīgi tērēt valsts līdzekļus, vērtē Liepājas domei iesniegto dokumentu, ne uz apvaicāšanos, vai, viņasprāt, pašvaldības nauda ir iztērēta lietderīgi un darbs ir padarīts kvalitatīvi, ne uz, iespējams, personiski visnetīkamāko jautājumu – kāpēc gan eksprezidentes iesniegtais galaziņojums uzrakstīts ar tādu necieņu pret literāro latviešu valodu.

Tiesa, par sava veida – kaut ironisku – atbildi varēja uzskatīt eksprezidentes teikto intervijā žurnālam Patiesā Dzīve, atminoties savus jaunības gadus: „Viktorijas koledžā bija literārais žurnāls, un viņi teica, jūs kā franču kluba prezidente varētu ko uzrakstīt franciski, vajag vienu literāru darbu. Es gan teicu, ka neesmu literāte, bet psiholoģijas studente. Tomēr iekritu, kā jau tipiski mēdzu to darīt, uz kādu interesantu priekšlikumu, kad mani, pārliecina, ka tas ir svarīgi. Sēdos, rakstīju un ar lielām mokām izzīdu no pirksta...”

Šajā vietā stāsts par „Liepājas vēja sakārtošanu” arī būtu beidzies, - taču diemžēl nebeidzās vis. Gadu pēc 2008. gada 10. oktobra ierobežotas pieejamības informācijas statuss visiem ar VVF Consulting sniegtajiem pakalpojumiem saistītajiem dokumentiem tika noņemts, un tad arī beidzot U. Seskam un viņa līdzgaitniekiem zuda pamats vēl ilgāk liegt sabiedrībai pieeju šiem dokumentiem. Vēl tikai nācās nedaudz sarakstīties ar pašvaldību, nomaksāt tai dokumentu kopēšanas izmaksas, - un gadu slēptie VVF Consulting padomi beidzot varēja sākt ceļu pie sabiedrības.

No pirmā acu uzmetiena eksprezidentes kompānijas starpziņojumi gan bija tikpat virspusīgi un frāžaini kā atklātībā jau nonākušais gala ziņojums, taču ļoti izskatījās kāda redaktora apstrādāti: „pērļu” bija nesalīdzināmi mazāk (kaut no tiem varēja uzzināt, ka, piemēram, „genocīds pret Liepājas un apkārtnes ebrejiem, čigāniem un garā vājiem ir grafiski izskanējis visas pasaules holokausta muzejos”), bet valoda – kaut kancelejiska, bet nesalīdzināmi latviskāka nekā bēdīgi slavenais „sacerējums”. Turklāt kļuva skaidrs, ka sešpadsmit tūkstošus latu Liepājas pašvaldība samaksājusi nevis par trīspadsmit lappušu „sacerējumu” – ekspertu galaziņojumu, bet arī par vairākām pārrunām un vēl trim kopumā nepilnas 22 lappuses gariem starpziņojumiem.

Taču... līdz ar starpziņojumiem Liepājas pašvaldības vadība bija spiesta publiskot arī visu ar V. Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra Imanta Freiberga līdzdalību notikušo darba apspriežu protokolus. Un... salīdzinot šos domes priekšsēdētāja padomnieces Ievas Pukas un palīdzes Vitas Plūksnas rakstītos un parakstītos protokolus ar VVF Consulting vēlāk iesniegtajiem ziņojumiem, atklājās nevis dīvainas, bet vienkārši satriecošas sakritības.

Lūk, fragments no 2008. gada 4. februārī pulksten 12 notikušās darba apspriedes protokola (protokolējusi un parakstījusi I. Puka; saglabāta oriģinālā rakstība) par sanāksmes secinājumiem un priekšlikumiem: „Pastāvošās ekonomiskās krīzes situācijā Liepājas pilsētai būtu īpaši aktīvi jānodarbojas ar ārvalstu (vai iekšzemes) investīciju piesaisti. Ņemot vērā paredzami pieaugošo slogu uz pilsētas sociālo budžetu, ieteicams būtu ieguldīt programmās, kas mudinātu iedzīvotājus uz savu kvalifikāciju celšanu, bet vēl vairāk uz uzņēmējdarbības uzsākšanu, tai skaitā mikroprojektiem kam būtu vajadzīgi tikai mikrokredīti, lai tos uzsāktu. Pilsētai būtu vēlams sadarboties ar nacionālām nevalstiskām organizācijām kas sniedz apmācību un atbalstu topošiem uzņēmējiem vai uzņēmējām, tai skaitā pastāvošo mentoringa programmu sievietēm.”

 Bet, lūk, fragments no prāvo naudu maksājušajiem VVF Consulting padomiem, kas 2008. gada 15. maijā Liepājas domei iesniegti 2. ziņojumā ar nosaukumu „Liepājas pilsētas Domes Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmas 2008.- 2014. gadam IZVĒRTĒJUMS UN PĀRDOMAS”: „Pastāvošās ekonomiskās krīzes situācijā Liepājas pilsētai būtu īpaši aktīvi jānodarbojas ar ārvalstu (vai iekšzemes) investīciju piesaisti. Ņemot vērā paredzami pieaugošo slogu uz pilsētas sociālo budžetu, ieteicams būtu ieguldīt programmās kās mudinātu iedzīvotājus uz savu kvalifikāciju celšanu, bet vēl vairāk uz uzņēmējdarbības uzsākšanu, tai skaitā mikroprojektiem kam būtu vajadzīgi tikai mikrokredīti, lai tos uzsāktu. Pilsētai būtu vēlams sadarboties ar nacionālām nevalstiskām organizācijām kas sniedz apmācību un atbalstu topošiem uzņēmējiem vai uzņēmējām, tai skaitā pastāvošo mentoringa programmu sievietēm.”

Nav grūti pamanīt, ka abi teksti ir pilnīgi identiski – vārds vārdā, burts burtā, pieturzīme pieturzīmē: tur, kur komatu nav gribējies likt I. Pukai (piemēram, sākoties palīgteikumiem), to nav likusi arī V. Vīķe-Freiberga. Vienīgā atšķirība – I. Pukas parakstītajā protokolā vietā „programmās kās mudinātu” jau ar roku nosvītrota garumzīme virs „ā” vārdā „kās” un pirms tā arī ielikts nepieciešamais komats; taču, tā kā teksts acīmredzot VVF Consulting virzienā ceļojis elektroniskā formā, eksperte-eksprezidente arī šo kļūdu atstājusi tā, kā tā bija I. Pukas rakstītā protokola drukātajā formā. Citādi vienīgā atšķirība – I. Puka protokolu rakstījusi 4. februārī, bet V. Vīķe-Freiberga protokola daļu kā savus padomus iesniegusi 15. maijā.

Vai neticama, taču teorētiski iespējama sakritība – bet varbūt kārtējā ļauno spēku sazvērestība pret eksprezidenti? Otro versiju apgāž vienkāršais fakts, ka visi minētie dokumenti – kā protokols, tā vērtīgie V. Vīķes-Freibergas padomi, - ir ne tikai kārtīgi parakstīti, bet arī saņemti kā oficiālas kopijas ierakstītā sūtījumā no Liepājas pašvaldības. Savukārt pirmo – apstāklis, ka šī nebūt nav vienīgā sakritība; patiesībā pirmie trīs VVF Consulting starpziņojumi caurcaurēm izskatās kā nolaizīti no Liepājas pašvaldības pārstāves rakstītajiem protokoliem, - rodas iespaids, ka dārgo padomu „autore” tos lielākoties lāga pat nav pārlasījusi. Te būs vēl pāris piemēri no citiem protokoliem un citiem starpziņojumiem.

Lūk, fragments no šoreiz nevis I. Pukas, bet gan U. Seska palīdzes V. Plūksnas parakstītā 2008. gada 25. februāra darba apspriedes kopsavilkuma protokola sadaļas „Secinājumi un priekšlikumi”: „Esošie dokumenti sniedz skaidru priekšstatu par katram virzieniem izvirzītiem mērķiem un prioritātēm. Kā nākamo soli varētu ieteikt rūpīgi piestrādāt pie ciešākas koordinācijas atsevišķo virzienu starpā. It īpaši skaidri šāda nepieciešamība iezīmējas sadarbībā starp sabiedrības un labklājības virzieniem, kur vairākas atbildības jomas un aktivitātes daļēji pārklājas savā starpā.”

Un...izrādās, ka telepātiskā saite V. Vīķei-Freibergai bijusi arī ar šo domes pārstāvi – lūk, fragments no VVF Consulting pirmā starpziņojuma „Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmas 2008.-2014. gadam IZVĒRTĒJUMS UN PĀRDOMAS”, kas datēts ar 2008. gada 21. martu. V. Vīķes-Freibergas parakstītā dokumenta fragments sadaļā „Komentāri un ieteikumi” jau atkal ir identisks – burts burtā: „Esošie dokumenti sniedz skaidru priekšstatu par katram virzieniem izvirzītiem mērķiem un prioritātēm. Kā nākamo soli varētu ieteikt rūpīgi piestrādāt pie ciešākas koordinācijas atsevišķo virzienu starpā. It īpaši skaidri šāda nepieciešamība iezīmējas sadarbībā starp sabiedrības un labklājības virzieniem, kur vairākas atbildības jomas un aktivitātes daļēji pārklājas savā starpā.”

Lūk, atkal apjomīgs fragments no I. Pukas parakstīta 25. februāra apspriedes protokola (kas turklāt, izņemot pirmos divus vārdus, tiek dublēts arī 26. februārī notikušas apspriedes protokolā): „Izglītības jomā apsveicama ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vēlme iegūt universitātes statusu. Šāda statusa maiņa uzliks iestādei arī daudz augstākas prasības attiecībā uz mācībspēku kvalifikācijā un atalgojumu. Jaunajai universitātei vēl ilgi būs vajadzīgs nopietns pilsētas domes atbalsts un palīdzība to reklamēt Liepājas un reģiona iedzīvotāju vidū. Nenoliedzami tas uzskatāms kā labs ieguldījums no pilsētas puses, kas palīdzēs tai nodrošināt kvalificētu darbaspēku gan pašvaldības, gan privātuzņēmēju vajadzībām. Ņemot vērā Liepājas lielo uzņēmumu īpatsvaru pilsētas ekonomijā (metalurģija, tekstili), svarīgi nodrošināt lai šiem uzņēmumiem būtu pieejams kvalificēts profesionāls darbaspēks. Tādēļ jāpiegriež vērība vidusskolas un augstskolas līmeņa profesionālai izglītībai. Ieteicama sadarbība ar šo industriju pārstāvjiem un asociācijām attiecībā uz vajadzīgo speciālistu mācību saturu un līdzfinansējumu, piemēram, ar stipendijām saviem darbiniekiem.”

Bet te – fragments no atkal V. Vīķes-Freibergas personiski parakstītā starpziņojuma Nr. 1. Šoreiz gan eksperti ir devuši arī savu personisko ieguldījumu – protokola tekstā ielabotas pāris gramatiskas kļūdas (tiesa, uz beigām labotāji acīmredzami paguruši). Taču citādi dārgi maksājušais padomu teksts ir identisks – salīdziniet paši: „Izglītības jomā apsveicama ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vēlme iegūt universitātes statusu, taču jāsaprot, ka šāda statusa maiņa uzliks iestādei arī daudz augstākas prasības attiecībā uz mācībspēku kvalifikācijām un atalgojumu. Jaunajai universitātei vēl ilgi būs vajadzīgs nopietns pilsētas domes atbalsts un palīdzība to reklamēt Liepājas un reģiona iedzīvotāju vidū. Nenoliedzami tas uzskatāms kā labs ieguldījums no pilsētas puses, kas palīdzēs tai nodrošināt kvalificētu darbaspēku gan pašvaldības, gan privātuzņēmēju vajadzībām. Ņemot vērā Liepājas lielo uzņēmumu īpatsvaru pilsētas ekonomijā (metalurģija, tekstili), svarīgi nodrošināt lai šiem uzņēmumiem būtu pieejams kvalificēts profesionāls darbaspēks. Tādēļ jāpiegriež vērība vidusskolas un augstskolas līmeņa profesionālai izglītībai. Ieteicama sadarbība ar šo industriju pārstāvjiem un asociācijām attiecībā uz vajadzīgo speciālistu mācību saturu un līdzfinansējumu, piem. ar stipendijām saviem darbiniekiem.”

Un tā tālāk, un tā tālāk - uzcītīgāks un neticīgāks lasītājs tālāk var vingrināties pats, salīdzinot darba apspriežu protokolus (kopā, spriežot pēc tiem, dārgie konsultanti pētniecību uz vietas Liepājā veikuši veselas sešas dienas) ar ziņojumiem, kuri visi atrodami šai grāmatai pievienotajā CD. Savukārt pārējie var paši izdarīt secinājumus par to, cik patiesīga bija eksprezidente, tai pašā 2008. gadā žurnālam Patiesā Dzīve apliecinot: „Biju gatava nenormāli strādāt. (..) Visu mūžu kā zirgs esmu strādājusi, un arī psiholoģiski es esmu, kas esmu...” Tā vien šķiet, ka gadi varas virtuvē savu bija paveikuši.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...