Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā tieši Vairai Vīķei-Freibergai pirms deviņiem gadiem ar savu bijušo padoto krāpnieciskās shēmas palīdzību izdevās izmeloties par viņas valstij nozagto rokaspulksteni? Pietiek šodien pārpublicē piecas nozīmīgākās preses publikācijas, kas 2008. gadā bija veltītas šai tēmai un uzskatāmi rāda, kāpēc bija vajadzīga eksprezidentes bijušā „lietu kārtotāja” atzīšanās KNAB, lai šajā jautājumā beidzot tiktu noskaidrota patiesība.

1. publikācija: Dārga dāvana Vīķei-Freibergai - uz valsts rēķina?

Atklātībā nonākuši dokumenti rāda, ka, atvadoties no Valsts prezidentes posteņa, Vaira Vīķe-Freiberga, iespējams, nepamatoti un nelikumīgi tikusi pie gandrīz tūkstoš latu vērtas „dāvanas" uz valsts rēķina.

Šādu summu vērts V. Vīķei-Freibergai savulaik uzdāvināts un viņas lietots ekskluzīvs rokaspulkstenis ar ekspertu un Valsts prezidenta kancelejas bijušās vadības gādību pagājušā gada 5. jūlijā, divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām, oficiāli izslēgts no pamatlīdzekļiem un, pēc visa spriežot, palicis pulksteni līdz tam bieži lietojušās eksprezidentes rīcībā.

Taču, neraugoties uz oficiālo atzinumu, saskaņā ar kuru pulkstenis pēkšņi bija kļuvis sabojāts un tālākai ekspluatācijai nederīgs, uz V. Vīķes-Freibergas rokas asimetriskā dizaina dēļ viegli atpazīstamais pulkstenis pat svinīgos pasākumos redzams arī šogad – un nav šķitis ne sabojāts, ne defektīvs, ne galēji nolietots.

Iemīļotais laikrādis

Gandrīz tūkstoš latus vērtais pulkstenis V. Vīķei-Freibergai tika uzdāvināts 2000. gadā kā laikraksta Čas velte lasītāju aptaujas Gada cilvēks uzvarētājai.

Nezināmu iemeslu dēļ pulkstenis Valsts prezidenta kancelejā netika oficiāli iereģistrēts kā saņemta dāvana, un tikai pēc prokuratūras veiktas pārbaudes tika paziņots, ka dārgā dāvana esot tikusi oficiāli iereģistrēta atsevišķā – prezidentes Jūrmalas rezidences dāvanu sarakstā.

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško tobrīd izteica savu gandarījumu par šo prokuratūras atzinumu, savukārt toreizējā Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga apgalvoja, ka „šāda dāvana ir un tā ir mūsu uzskaitē, bet nav novērtēta kā ļoti vērtīga dāvana - tāda kā valstu vadītāju un starptautisko organizāciju vadītāju sniegtās dāvanas".

Kā rāda Valsts prezidenta kancelejas uzskaites dokumenti, Rado rokaspulkstenis, kura vērtība šajos dokumentos tika norādīta no 600 līdz 2000 latiem, kopš 2000. gada „tika izmantots". Kā zināms no avotiem kancelejā, valsts vadītājai šis laikrādis bijis īpaši mīļš, un viņa to bieži valkājusi – tostarp arī oficiālos pasākumos.

Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju amatpersonām, pametot posteni, iepatikušās dāvanas par saviem līdzekļiem izpirkt, - to ir izmantojuši gan valdību vadītāji, gan arī prezidenti. Taču attiecībā uz pietiekami dārgo pulksteni V. Vīķe-Freiberga (kuras 2006. gada ienākumi bija vairāk nekā 170 tūkstoši latu un kurai, amatu atstājot, dažādos kontos bija aptuveni 35 tūkstoši latu) šo iespēju neizmantoja.

Īpatnā shēma

Tā vietā tika īstenota cita, privātus naudas līdzekļus neprasoša shēma. Īsi pirms prezidentes pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kanceleja, kuru tolaik vadīja Andrejs Pildegovičs un J. Ruško, ar speciālu iesniegumu lūdza ekspertus novērtēt V. Vīķes-Freibergas iemīļotā rokaspulksteņa stāvokli.

2007. gada jūnija beigās – nedēļu pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – speciāla ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilpa Valsts prezidenta kancelejas fondu glabātāja Sarmīte Fogele, kā arī SIA Mākslas un antikvāro priekšmetu eksperti pārstāves Inese Sakne un Liāna Liepa, šādu vērtējumu arī veica.

Vērtējuma rezultāts bija – pulkstenis ir baisi nolietots: „Komisija konstatēja, ka pulkstenis tiek aktīvi izmantots kopš saņemšanas brīža 2000. gada 22. martā. Pārbaude apliecināja, ka objekts ir nolietots, iegūstot sekojošus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums."

Balstoties uz šo vērtējumu (kurā gan nebija teikts, ka pulkstenis pēkšņi būtu kļuvis pilnīgi nevērtīgs), Valsts prezidenta kancelejas vadība operatīvi – divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – nonāca pie secinājuma, ka „objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs".

Nekādi apsvērumi, kuru dēļ līdz šim brīdim prezidentes aktīvi lietotais pulkstenis pēkšņi būtu kļuvis nederīgs, netika pieminēti, taču lēmums vienalga bija – pulksteni izslēgt no pamatlīdzekļiem.

Šo lēmumu valstij atteikties no savas mantas gandrīz tūkstoš latu vērtībā parakstīja komisija, kuru vadīja tas pats J. Ruško un kurā bija arī kancelejas saimniecības daļas vadītājs, viņa vietniece un finanšu uzskaites daļas vadītāja vietniece. Savukārt šo aktu apstiprināja kancelejas vadītājs A. Pildegovičs.

J. Ruško savulaik bija tā amatpersona, kas presei paziņoja, ka Valsts prezidenta kancelejas izdevumi neesot publiskojami, jo saskaņā ar likumdošanu esot uzskatāmi par komercnoslēpumu. Turklāt tieši A. Pildegovičs un J. Ruško pēc V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām un savu posteņu atstāšanas saņēma vismilzīgākās kompensācijas: J. Ruško – vairāk nekā 56 tūkstošus latu, A. Pildegovičs – vairāk nekā 50 tūkstošus latu.

„Nederīgā" pulksteņa izgaišana

Interesanti, ka pēkšņi nederīgs un nolietojies izrādījās no īpaši izturīgiem un augstu tehnoloģiju materiāliem izgatavots pulkstenis: kā rāda Rado oficiālā informācija un aptaujāto izplatītāju – veikalu Ženēva tīkla – ziņas, pulkstenis aprīkots ar skrāpējumdrošu safīra stiklu un skrāpējumu noturīgu augsto tehnoloģiju keramikas korpusu, kam bojājumi varot rasties tikai ekstremālos apstākļos, savukārt tā it kā salūzusī sprādze bija izgatavota no īpaši izturīgā titāna.

Pērn vērtēšanā piedalījusies eksperte I. Sakne tagad savos spriedumos vairs nav tik kategoriska: „Mēs vērtējam visas prezidentes dāvanas, un to ir ļoti daudz, tādēļ mūsu uzdevums ir novērtēt to nolietojumu. Nodiluma pakāpe bija pietiekami liela, lai varētu redzēt, ka pulkstenis ir krietni nēsāts, nolietojies. Turklāt vēl ieplīsis stikls. Sprādze bija salūzusi..."

Taču vēl interesantāks ir pēkšņi par nederīgu atzītā, bet līdz tam 950 latus vērtā rokaspulksteņa tālākais liktenis. Jaunajai Valsts prezidenta kancelejas vadībai par to nekas nav zināms – kancelejas pārziņā pulksteņa neesot, to norakstījusi iepriekšējā vadība, tā ka par dārgā laikrāža likteni tai arī būtu jājautā.

Valsts prezidenta kancelejā teic: loģiski būtu, ja no pamatlīdzekļiem izslēgti priekšmeti tiktu iznīcināti vai arī nodoti realizācijai, taču, vai tas tā noticis ar dārgo V. Vīķes-Freibergas pulksteni, ziņu neesot, - arī tas esot jāprasa iepriekšējai kancelejas vadībai. Katrā ziņā kancelejā neesot datu, ka pulkstenis būtu iznīcināts vai nodots realizācijai.

Stomīgās atbildes

Bijušās Valsts prezidentes privātsekretāres Karīnas Rāviņas-Vimbas sākotnējais skaidrojums bija: rokaspulkstenis esot ticis norakstīts, un neesot ziņu, kur tas palicis: „Varu vienīgi jums teikt to, par ko esmu droša, – šim Čas dāvinātajam pulkstenim bija neatgriezeniski defekti, un tādēļ tas tika norakstīts."

Tikmēr fotogrāfijas rāda, ka vismaz divos pasākumos šogad – tātad vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad dārgais pulkstenis oficiāli tika atzīts par sabojātu, defektīvu un ekspluatācijai nederīgu, - V. Vīķe-Freiberga piedalījusies, valkājot tieši šādu rokaspulksteni, kas, pēc visa spriežot, ir tas pats „ekspluatācijai nederīgais" (eksprezidentes amatpersonas deklarācijās šādi pirkumi vismaz pagaidām nav minēti).

Kad K. Rāviņa-Vimba tika lūgta precizēt, vai viņas skaidrojums nozīmē, ka „Vīķes-Freibergas kundze šo pulksteni ir lietojusi laikā, kad bija amatpersona, taču šo pulksteni kā amatpersonas dāvanu nav izpirkusi, tas oficiāli ticis norakstīts, Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas, un viņai nav ziņu, kur tas atrodas", bijušās Valsts prezidentes privātsekretāre uz šo jautājumu atbildēja: „Cik man zināms, tas tā ir."

K. Rāviņa-Vimba apņēmās šo jautājumu precizēt pie pašas eksprezidentes, un pa elektronisko pastu viņai tika nosūtīta arī viena no fotogrāfijām, uz kurām kādā pasākumā jau šogad redzama V. Vīķe-Freiberga ar tieši šādu, pēc īpatnā dizaina viegli atpazīstamu pulksteni uz rokas.

Taču vienīgā precizētā eksprezidentes sekretāres atbilde bija: „Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja. Pēc prezidentūras to nav izpirkusi, jo tas neatgriezenisku bojājumu dēļ tika norakstīts, ko apliecina 2007. gada 4. jūlija rīkojums."

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka eksprezidente nesniegs atbildi uz jautājumu, vai šis pulkstenis neatrodas viņas rīcībā un vai viņai nav ziņu, kur tas atrodas, K. Rāviņa-Vimba atbildēja: „Tas ir viss, ko varu sacīt." Ne uz kādiem jautājumiem par dārgā pulksteņa norakstīšanas apstākļiem neatbildēja arī J. Ruško.

Pašlaik visa informācija par „pulksteņa shēmu" ir iesniegta LR Ģenerālprokuratūrai. Tā iesniegumu saņēmusi, un tas nodots prokuroram, lai lemtu par tālāko rīcību, informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks.

Publicēta: 30.06.2008, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

2. publikācija: Vīķe-Freiberga nolēmusi neatbildēt ne uz vienu jautājumu par norakstītajiem pulksteņiem

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nolēmusi nesniegt atbildes ne uz vienu viņai aizvadītajās divās nedēļās uzdoto jautājumu par abiem dārgajiem pulksteņiem un gleznu, kas viņai bija uzdāvināti, esot augstajā amatā, bet īsi pirms pilnvaru beigām norakstīti kā "tālākai ekspluatācijai nederīgi" un vismaz oficiāli pazuduši bez pēdām.

"Par cik šis jautājums ir nonācis tiesībsargājošajās iestādēs, lai šīs iestādes tad arī izskata šo lietu," šādu eksprezidentes atbildi uz virkni uzdoto jautājumu aizvadītās nedēļas beigās nodeva viņas sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba. Arī šī atbilde tika sniegta tikai pēc tam, kad K. Rāviņai-Vimbai tika atgādināts par Iesniegumu likumu, kas valsts algotām personām nosaka stingru atbilžu sniegšanas kārtību uz saņemtiem iesniegumiem.

Līdz ar to laikā, kamēr pārbaudi par apstākļiem, kādos V. Vīķes-Freibergas saņemtās dāvanas – valsts īpašums – pēkšņi kļuvušas bezvērtīgas un norakstāmas, veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bijusī Valsts prezidente atsakās atbildēt pat uz jautājumu, vai gadījumā tieši viņas rīcībā arī pašlaik neatrodas gandrīz tūkstoš latu vērtais Rado markas rokaspulkstenis, kas oficiāli tika norakstīts dažas dienas pirms viņas pilnvaru beigām.

"Ja atrodas – tad kādā veidā tas nonācis viņas rīcībā, un vai viņa šo veidu uzskata par ētisku un likumīgu? Ja neatrodas – tad ar ko skaidrojama tieši šāda pulksteņa atrašanās uz viņas rokas vairākos šogad un pagājušā gada beigās notikušos pasākumos? Ja tas ir tas pats pulkstenis, tad kā V. Vīķe-Freiberga skaidro tā nēsāšanu, ja reiz šis pulkstenis tika norakstīts kā defektīvs, neatgriezeniski bojāts un ekspluatācijai nederīgs?"" – arī uz šiem jautājumiem V. Vīķe-Freiberga pašlaik nevēloties atbildēt. Tāpat eksprezidente atsakās atbildēt uz līdzīgiem jautājumiem par vēl vienu viņai kā amatpersonai dāvinātu rokaspulksteni un gleznu, kuri pašlaik tāpat "pazuduši bez pēdām".

Kā jau informēts, iepriekš bijusī prezidente un viņas sekretāre par gandrīz tūkstoš latu vērtā pulksteņa likteni izteicās pretrunīgi un stomīgi. K. Rāviņa-Vimba sākotnēji skaidroja, ka rokaspulkstenis esot ticis norakstīts un ka neesot ziņu, kur tas palicis: "Varu vienīgi jums teikt to, par ko esmu droša, – šim Čas dāvinātajam pulkstenim bija neatgriezeniski defekti, tādēļ tas tika norakstīts."

Kad K. Rāviņa-Vimba tika lūgta precizēt, vai viņas skaidrojums nozīmē, ka "Vīķes-Freibergas kundze šo pulksteni ir lietojusi laikā, kad bija amatpersona, taču šo pulksteni kā amatpersonas dāvanu nav izpirkusi, tas oficiāli ticis norakstīts, Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas, un viņai nav ziņu, kur tas atrodas", bijušās Valsts prezidentes privātsekretāre uz šo jautājumu atbildēja: "Cik man zināms, tas tā ir.""

K. Rāviņa-Vimba apņēmās šo jautājumu precizēt pie pašas eksprezidentes, un pa elektronisko pastu viņai tika nosūtīta arī viena no fotogrāfijām, uz kurām kādā pasākumā jau šogad redzama V. Vīķe-Freiberga ar tieši šādu, pēc īpatnā dizaina viegli atpazīstamu pulksteni uz rokas. Taču vienīgā precizētā eksprezidentes sekretāres atbilde bija šāda: "Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja. Pēc prezidentūras to nav izpirkusi, jo tas neatgriezenisku bojājumu dēļ tika norakstīts, ko apliecina 2007. gada 4. jūlija rīkojums."

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka eksprezidente nesniegs atbildi uz jautājumu, vai šis pulkstenis neatrodas viņas rīcībā un vai viņai nav ziņu, kur tas atrodas, K. Rāviņa-Vimba atbildēja: "Tas ir viss, ko varu sacīt." Savukārt ne uz vienu no sekojošajiem jautājumiem ne K. Rāviņa-Vimba, ne V. Vīķe-Freiberga atbildes vairs nav sniegušas.

Kā jau ziņots, pašlaik visa informācija par V. Vīķes-Freibergas "pulksteņu lietu" ir nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Publicēta: 16.07.2008 00:00, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

3. publikācija: Eksperte: mēs neatzinām Vīķes-Freibergas pulksteni par bezvērtīgu un norakstāmu!

Eksperti nemaz neesot devuši slēdzienu, ka bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas gandrīz tūkstoš latu vērtajam pulkstenim, kurš dažas dienas pirms viņas pilnvaru beigām pēkšņi tika atzīts par pilnīgi nolietojušos, defektīvu, norakstāmu un pēc tam oficiāli "bez pēdām pazuda", esot nulles vērtība.

Kā jau ziņots, 2007. gada jūnija nogalē – nedēļu pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – speciāla ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilpa Valsts prezidenta kancelejas fondu glabātāja Sarmīte Fogele, kā arī SIA Mākslas un antikvāro priekšmetu eksperti pārstāves Inese Sakne un Liāna Liepa, veica Valsts prezidentes saņemtas dāvanas – Rado markas rokaspulksteņa – novērtējumu.

Vērtējuma rezultāts bija – prezidentes izmantotais oficiāli 950 latu vērtais pulkstenis pēkšņi izrādījies pilnīgi nolietots: "Komisija konstatēja, ka pulkstenis tiek aktīvi izmantots kopš saņemšanas brīža 2000. gada 22. martā. Pārbaude apliecināja, ka objekts ir nolietots, iegūstot sekojošus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums."

Lai gan ražotāja informācija par konkrētā modeļa īpašībām liek apšaubīt šādu defektu iespējamību, Valsts prezidenta kancelejas vadība pēc šā vērtējuma saņemšanas operatīvi – divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – nonāca pie secinājuma, ka "objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs". Šo slēdzienu parakstīja kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško, bet to apstiprināja kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs.

Pēc tam pulkstenis oficiāli "bez pēdām pazuda", savukārt vēl šogad tieši šāds laikrādis publiskos pasākumos ir redzēts uz V. Vīķes-Freibergas rokas, turklāt nav izskatījies ne nolietots, ne defektīvs.

Tagad atklājoties šiem faktiem, eksperte I. Sakne, kas pērn parakstīja slēdzienu par pulksteņa defektiem, skaidro, ka patiesībā eksperti nebūt neesot devuši slēdzienu, ka pulkstenis zaudējis jebkuru vērtību un tāpēc norakstāms: "Mēs noteicām, ka Rado pulksteņa vērtība ir 600–2000 latu. To, ka šis pulkstenis ir norakstāms, mēs nenoteicām. Mēs nosakām tikai pamatvērtību. Tā ir prece, un mēs tik labi neorientējamies cenās. Mēs varam noteikt mākslas priekšmetu cenas. Taču to, ka pulkstenim ir nulles vērtība un tas ir norakstāms, mēs noteikti nenoteicām."

No ekspertes teiktā izriet, ka Valsts prezidenta kancelejas tālaika vadība lēmumu par pulksteņa norakstīšanu pieņēmusi bez to pamatojoša ekspertu slēdziena. A. Pildegovičs pagaidām notikušo nav komentējis, bet J. Ruško apgalvo, ka par V. Vīķes-Freibergas pulksteņa norakstīšanu un tālāko likteni viņš neko neatceroties – "tas bija tik sen, un šis gads bija ļoti saspringts".

V. Vīķes-Freibergas sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba uz uzdotajiem jautājumiem ir sniegusi pretrunīgas atbildes, savukārt pati eksprezidente pēc apgalvojuma, ka šī lieta esot viņas politisko konkurentu pasūtījums, ir paziņojusi, ka ne uz kādiem jautājumiem par šo tēmu neatbildēšot. Pašlaik visa informācija par V. Vīķes-Freibergas pulksteņu lietu ir nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

KNAB rīcībā ir informācija arī par V. Vīķei-Freibergai valsts vizītē dāvinātu gleznu, kas ar kancelejas vadības palīdzību pārtapusi par "tālākai ekspluatācijai nederīgu" privātu dāvinājumu, kā arī vēl citu pulksteni, kurš norakstīts (un arī "pazudis"), jo "tā korpusu ir skārusi mitruma iedarbība". Par šo pulksteni eksperte I. Sakne tagad saka: "Tiešām neatceros, kā mēs noteicām, ka uz to iedarbojies mitrums. Tur bija tik daudz dāvanu. Acīmredzot bija kādas pazīmes, kas par to liecināja

Publicēta: 17.07.2008 00:00, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

4. publikācija: Vīķes-Freibergas pulksteņu norakstīšanā pārkāpumi, bet kriminālprocesa nebūs

Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā saņemto dāvanu norakstīšanā bijuši pārkāpumi, «nepilnīgi un kļūdaini dokumentējot darbības ar pamatlīdzekļiem», taču kriminālprocess par šiem faktiem netiks ierosināts. Līdz ar šo lēmumu eksprezidentes «pulksteņu lietā» Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) arī «piešķīris» augstām amatpersonām tiesības valsts apmaksātos braucienos ar apstiprinātu programmu pēkšņi nozīmēt sev «brīvo laiku», kurā saņemt dāvanas, lai tās nevajadzētu atpirkt no valsts.

KNAB neesot atklājis gandrīz neko

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs Kaspars Dreimanis lēmumu par kriminālprocesa neuzsākšanu pieņēmis pēc pārbaudes par dāvanām, ko V Vīķe-Freiberga bija saņēmusi savas prezidentūras laikā un kas īsi pirms viņas pilnvaru beigām pēkšņi tika atzītas par «tālākai ekspluatācijai nederīgām» un norakstāmām. Šis lēmums balstīts uz KNAB izmeklētāja izdarītiem secinājumiem, ka patiesībā Valsts prezidentes saņemtās dāvanas - divi rokaspulksteņi - noteikti neesot bijušas vērtas tādas summas, par kādām tās sākotnēji novērtējuši eksperti.

Kaut arī Valsts prezidenta kancelejā saskaņā ar tās darbinieku apgalvojumiem nav atrodami nekādi dokumenti, kas apliecinātu, ka pulksteņi tikuši iznīcināti, nevis palikuši apdāvinātās īpašumā, KNAB vienalga ir nonācis pie pārliecības, ka lietas noteikti esot «utilizētas jeb iznīcinātas».

«Secināms, ka Latvijas Valsts prezidenta kancelejas sastādītie akti par pamatlīdzekļu norakstīšanu 2007. gada 5. jūlijā nesniedz pilnīgu un skaidru priekšstatu par atsevišķu priekšmetu norakstīšanas un/vai izslēgšanas no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas pamatlīdzekļiem pamatotību,» teikts KNAB izmeklētāja slēdzienā, vienlaikus norādot — «konstatētais nenorāda uz to, ka Latvijas Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu».

Pārbaude tika veikta par V Vīķes-Freibergas saņemtiem un pagājušā gada jūlija sākumā viņas kancelejas toreizējo vadītāju par «ekspluatācijai nederīgiem» atzītiem pulksteņiem — 300 latus vērtu Šveices prezidenta dāvinātu pulksteni, kurš pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām pēkšņi izrādījās mitruma skarts un nederīgs, kā arī nepilnus tūkstoš latus vērtu Rado markas pulksteni, kuru V Vīķe-Freiberga izmantoja visu prezidentūras laiku, bet kurš divas dienas pirms viņas pilnvaru beigām pēkšņi tika atzīts par galēji nolietotu un ieguvušu veselu virkni neatgriezenisku defektu.

Par neskaidrībām KNAB klusē

KNAB pārbaudes slēdzienā atrodama virkne pretrunu un norāžu uz vērā neņemtiem faktiem. Tā K. Dreimanis pēc veiktās pārbaudes secinājis, ka pulksteņu sākotnējā vērtība pagājušā gada maijā esot noteikta, ekspertiem pašas dāvanas nemaz neapskatot, tā ka šis vērtējums «neatspoguļo pulksteņu reālo vērtību». Tikai pēc tam Valsts prezidenta kancelejas darbinieki, kuri KNAB atzinumā vārdā nav nosaukti, esot atkārtoti pieaicinājuši ekspertus apskatīt pulksteņus, un tad arī konstatēti pulksteņu bojājumi.

«Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka ekspertu sākotnēji noteiktā vērtība pulksteņiem bija neapšaubāma un patiesa,» secinājis K. Dreimanis. Vienlaikus KNAB izmeklētājs nav pieminējis šo pulksteņu agrākās vērtības aplēses, kas likumā noteiktā kārtībā izdarītas iepriekš, pēc to saņemšanas - piemēram, Valsts prezidentes saņemto dāvanu reģistrā jau 2000. gadā saņemtais Rado pulkstenis bija pieminēts kā Ls 600-2000 vērts. Tāpat vairākkārt KNAB slēdzienā norādīts, ka virkni faktu precīzi noskaidrot nav iespējams, jo pulksteņi esot iznīcināti, līdz ar to reālais stāvoklis tiem neesot noskaidrojams. Taču vienlaikus KNAB izmeklētājs guvis pārliecību, ka pulksteņi noteikti esot iznīcināti - par to liecinot «pārbaudes laikā noskaidrotais» un «pārbaudes laikā iegūtā informācija».

Tikmēr pats KNAB ne aizvakar, ne vakar neatbildēja uz jautājumu, ar kādu metožu palīdzību pārbaudes laikā noskaidrots, ka abi minētie rokaspulksteņi ir iznīcināti, un vai KNAB ir vērsies ar pieprasījumu pēc šādas informācijas Valsts prezidenta kancelejā un saņēmis šo iznīcināšanu apstiprinošus dokumentus. Kā jau ziņots, Valsts prezidenta kancelejā ne šādi dokumenti, ne norādes, ka tādi vispār pastāvējuši, saskaņā ar tās pārstāvju apliecinājumu nav atrodami.

Tāpat KNAB divu dienu laikā neatbildēja uz jautājumu, tieši ar kādu metožu palīdzību pārbaudes laikā ir noskaidrots, ka KNAB iesniegtajās fotogrāfijās uz bijušās Valsts prezidentes rokas redzamais rokaspulkstenis nav pārbaudes objekts — Rado markas rokaspulkstenis. Atbilde netika saņemta arī uz jautājumu, kādus konkrēti pulksteņu jomas ekspertus KNAB aptaujājis, lai iegūtu ekspertu atzinumu par minēto pulksteņu defektu bojājumiem un nolietojuma pakāpi, uz kura pamata KNAB izmeklētājs izdarījis secinājumu — V. Vīķes-Freibergas kancelejas darbiniekiem (kuri joprojām netiek nosaukti vārdā) likuši izspriest, ka «pulksteņi tālākai ekspluatācijai Latvijas Valsts prezidenta kancelejā nav derīgi».

Amatpersonu «brīvais laiks» dāvanu saņemšanai

Vienlaikus KNAB izmeklētājs savā atzinumā apliecinājis: bijušajai Valsts prezidentei pērn valsts apmaksātā Marokas apmeklējuma oficiālajā programmā iekļauta pasākuma laikā pēkšņi iestājies «brīvais laiks», kurā saņemtās dāvanas viņa bijusi tiesīga paturēt pati sev par velti, bez nepieciešamības tās izpirkt no valsts.

Šādu slēdzienu KNAB devis, pārbaudot apstākļus, kuros V. Vīķes-Freibergas pērn valsts vizītē Marokā saņemtā glezna sākotnēji oficiāli reģistrēta kā valsts īpašums, bet pēc tam pārdēvēta par privātu dāvinājumu, lai pēc tam to tāpat kā bēdīgi slavenos valsts galvas dāvanās saņemtos rokaspulksteņus nekavējoties norakstītu kā «tālākai ekspluatācijai nederīgus».

KNAB izmeklētājs par gleznu secinājis: «Tā tika pasniegta valsts vizītes laikā ārpus Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas jeb V. Vīķes-Freibergas brīvajā laikā, kad viņa apmeklēja minēto skolu. Tādējādi secināms, ka minēto gleznu jeb portretu Vaira Vīķe-Freiberga saņēma kā dāvanu ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas.»

KNAB viss bijis skaidrs arī par tālākajiem notikumiem: «Pārbaudes laikā noskaidrots, ka pēc gleznas saņemšanas Marokas Karalistē kļūdainu un nepamatotu iemeslu dēļ Latvijas Valsts prezidenta kanceleja to iekļāva Valsts prezidenta saņemto dāvanu sarakstā, kurā tiek uzskaitītas dāvanas, kas saņemtas Valsts prezidentam, pildot pienākumus. 2007. gada 5. jūlijā Latvijas Valsts prezidenta kanceleja konstatēja kļūdu un izslēdza šo gleznu no kancelejas pamatlīdzekļiem.»

Ne vakar, ne aizvakar KNAB nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumiem, uz kādas tieši informācijas pamata KNAB izmeklētājs izdarījis secinājumu, ka minēta glezna V Vīķei-Freibergai viņas valsts vizītes laikā Marokā pasniegta «ārpus Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas jeb V. Vīķes-Freibergas brīvajā laikā» un vai KNAB izmeklētājs ir pieprasījis un saņēmis informāciju no Valsts prezidenta kancelejas par minētās V. Vīķes-Freibergas valsts vizītes oficiālo darba kārtību un norisi, bet, ja ne, tad kāpēc.

Tikmēr no Valsts prezidenta kancelejas pērn oficiāli izplatītās informācijas par V. Vīķes-Freibergas vizīti Marokā nepārprotami izriet, ka vizīte viņas kādreiz apmeklētajā skolā Kasablankā bijusi oficiālā Marokas brauciena sastāvdaļa. Valsts prezidenta preses dienesta pērn izplatītajā informācijā presei par to, kā «Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien valsts vizītes ietvaros Marokā apmeklēja Alī Khansa skolu», plaši aprakstīts, kā Valsts prezidente oficiāli tikusies ar skolas direktori, uzrunājusi skolēnus un vēl atklājusi goda plāksni pie skolas zinātnes centra, kas turpmāk sauksies V. Vīķes-Freibergas vārdā. Tomēr KNAB izmeklētājs šajā valsts vizītes sastāvdaļā prezidentei «piešķīris» brīvo laiku speciāli privātdāvināju-mu saņemšanai.

Kāda KNAB tuvu stāvoša persona, taujāta pēc komentāra par šādu biroja slēdzienu, atbildēja šādi: «Ziniet, ir tāda veca anekdote par ebreju, kurš sestdienā, kad ticīgs jūds faktiski neko nedrīkst darīt, iet pa ielu un ierauga maku ar naudu. Ierauga, bet pacelt nedrīkst - sabats. Ko darīt? Viņš vēršas pie Dieva un lūdz brīnumu. Un tiešām - brīnums notiek: visapkārt joprojām ir sestdiena, bet lūdzējam - ceturtdiena...

Tieši tāpat, šķiet, politiski angažētā KNAB izmeklētājam ir izdevies atrast Dieva brīnumu bijušajai prezidentei - ir, ir par valsts naudu apmaksāta valsts vizīte ar oficiālu programmu, bet te pēkšņi oficiālā pasākumā notiek brīnums un tas pārvēršas par brīvo laiku, kurā saņemt privātus dāvinājumus. Diemžēl, ja nopietni, tad šādu KNAB parādītu ceļu nu var izmantot arī neskaitāmas citas valsts amatpersonas Latvijā.»

Publicēta: 19.09.2008 00:00, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

5. publikācija: Prezidenta kancelejas dokumenti: KNAB pārbaude par Vīķes-Freibergas dāvanām bijusi maksimāli pavirša

Kļūst skaidrāks, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kategoriski atsakās nodot atklātībai pārbaudes rezultātus par Vairas Vīķes-Freibergas saņemtajām un īsi pirms viņas prezidentūras beigām par nederīgām pasludinātajām dāvanām: no Valsts prezidenta kancelejas saņemti dokumenti rāda, ka KNAB pārbaude bijusi maksimāli pavirša un virspusēja.

KNAB veica pārbaudi par bijušās Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas saņemtiem un pagājušā gada jūlija sākumā viņas kancelejas toreizējo vadītāju par "ekspluatācijai nederīgiem" atzītiem pulksteņiem – 300 latu vērtu Šveices prezidenta dāvinātu pulksteni, kurš pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām pēkšņi izrādījās mitruma skarts un nederīgs, kā arī nepilnus tūkstoš latus vērtu Rado markas pulksteni, kuru V. Vīķe-Freiberga izmantoja visu prezidentūras laiku, bet kurš divas dienas pirms viņas pilnvaru beigām pēkšņi tika atzīts par galēji nolietotu un ieguvušu veselu virkni neatgriezenisku defektu. Tāpat pārbaude tika veikta par V. Vīķes-Freibergas valsts vizītes laikā Marokā saņemtu gleznu.

Pēc pārbaudes veikšanas KNAB izmeklētājs Kaspars Dreimanis pieņēma lēmumu kriminālprocesu par šiem faktiem nesākt, lai gan rokaspulksteņu norakstīšanā bijuši pārkāpumi, "nepilnīgi un kļūdaini dokumentējot darbības ar pamatlīdzekļiem". Šāda KNAB izmeklētāja lēmuma pamatojums bija – dāvanas noteikti neesot bijušas vērtas tādas summas, par kādām tās sākotnēji novērtējuši eksperti, turklāt rokaspulksteņi pēc to norakstīšanas noteikti esot "utilizēti jeb iznīcināti". KNAB arī pēc atkārtota pieprasījuma kategoriski atteicās paskaidrot, uz kādu dokumentu un faktu pamata izdarīts šāds secinājums.

Tagad, pēc oficiālas atbildes saņemšanas no Valsts prezidenta kancelejas, kura atklātībai nodevusi arī savas uz KNAB informācijas pieprasījumu sniegtās atbildes, kļuvis skaidrs, ka KNAB rīcībā vispār nav bijis nekādu dokumentu, kas apliecinātu, ka rokaspulksteņi tiešām tikuši iznīcināti, nevis palikuši eksprezidentes īpašumā (kā jau ziņots, vienam "nederīgajam" un "iznīcinātajam" pulkstenim ļoti līdzīgs laikrādis vēl šogad fotogrāfijās fiksēts uz V. Vīķes-Freibergas rokas).

Valsts prezidenta kanceleja KNAB veiktās izmeklēšanas ietvaros biroja izmeklētājam ir sniegusi ziņas, ka tās rīcībā nav nekādu dokumentu, kas liecinātu, ka pulksteņi tiešām ir tikuši iznīcināti. "Šīs vēstules sagatavošanas brīdī Valsts prezidenta kancelejas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai sniegtu pamatotu skaidrojumu uz visiem Jūsu jautājumiem, un atbilde sagatavota pieejamās informācijas ietvaros," KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi informējis toreizējais kancelejas vadītājs Eduards Stiprais.

Taču, neraugoties uz to, ka KNAB nav nodoti nekādi dokumenti, kas apliecinātu pulksteņu iznīcināšanas faktu vai arī sniegtu ziņas par tehniskiem apstākļiem, kādos šāda iznīcināšana Valsts prezidenta kancelejā vispār būtu iespējama, KNAB izmeklētājs K. Dreimanis vienalga nonācis pie secinājuma, ka pulksteņi esot "utilizēti jeb iznīcināti". Turklāt oficiālajā slēdzienā par atteikumu sākt kriminālprocesu K. Dreimanis īpaši norādījis, ka šis viņa lēmums neesot pārsūdzams.

Pēc tam gan K. Dreimanis, gan J. Strīķe atteicās sniegt atbildes uz jautājumiem, kādā tieši veidā un ar kādu metožu palīdzību pārbaudes laikā noskaidrots, ka rokaspulksteņi ir iznīcināti un vai KNAB ir vērsies ar pieprasījumu pēc šādas informācijas Valsts prezidenta kancelejā un saņēmis šo iznīcināšanu apstiprinošus dokumentus. KNAB nevēlējās atbildēt arī uz jautājumiem, kādā tieši veidā un ar kādu metožu palīdzību pārbaudes laikā ir noskaidrots, ka KNAB iesniegtajās fotogrāfijās uz V. Vīķes-Freibergas rokas redzamais rokaspulkstenis nav viņai oficiāli dāvinātais laikrādis un kādus pulksteņu jomas ekspertus KNAB aptaujājis, lai iegūtu ekspertu atzinumu par minēto pulksteņu defektu bojājumiem un nolietojuma pakāpi.

K. Dreimanis un J. Strīķe nevēlējās atbildēt arī uz jautājumiem, uz tieši kādas informācijas pamata KNAB izmeklētājs secinājis, ka V. Vīķei-Freibergai uzdāvinātā glezna viņas valsts vizītes laikā Marokā toreizējai prezidentei pasniegta "ārpus Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas jeb V. Vīķes-Freibergas brīvajā laikā". Arī šīs nevēlēšanās sniegt atbildes iemeslus tagad parāda Valsts prezidenta kancelejas oficiālā atbilde: izrādās, ka KNAB izmeklētājs nemaz nav pieprasījis informāciju no Valsts prezidenta kancelejas. Pašlaik LR Ģenerālprokuratūrā ir iesniegta jauna sūdzība par KNAB veiktās izmeklēšanas paviršo un formālo norisi.

Publicēta: 27.10.2008 00:00, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Novērtē šo rakstu:

78
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kad cerību zaudēs pēdējais dons Kihots...

FotoEs esmu pedagogs. Strādāju Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašā, uz kuru ved meža ceļš, kur reizēm lido krēsli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolēni, ne skolotāji neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mūsu skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācību pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudīšu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!
Lasīt visu...

21

Kurš piesedz Andu Čakšu?

FotoVeikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.
Lasīt visu...

21

Ja vēlēšanas būtu rīt

FotoŠis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.
Lasīt visu...

21

Ādama nolādēšanas monitorings: ekonomikas izpratne

FotoĀdama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.
Lasīt visu...

12

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā

FotoEiropā ir tāda organizācija - Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.
Lasīt visu...

21

AKKA/LAA rijībai un alkatībai nav robežu

Foto5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).
Lasīt visu...

15

Par partiju pārbēdzējiem, suņiem un blusām

FotoPublicējam mazmazītiņu fragmentu no Rīga TV24 aizvadītās nedēļas raidījuma TOP5, kurā Lato Lapsa sniedz, domājams, visiem labi izprotamu skaidrojumu par mūsdienu Latvijas politiķiem, kas "Latvijas labā" no vienas partijas mēģina pārbēgt uz kādu citu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi...

Foto

JKP nepieļaus savās rindās negodprātīgus politiķus

Lai nodrošinātu Jaunās konservatīvā partijas (JKP) principu un vēlētājiem doto solījumu pildīšanu – strādāt sabiedrības, nevis šauru grupu interesēs, JKP...

Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus...

Foto

Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani

Sīnaja pussalas pilsētā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrī sunnītu musulmaņi uzbruka vietējai sūfiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā...

Foto

Advokāta piezīmes uz Anša Ataola Bērziņa (ne)izdošanas lietas materiāliem

Novembra beigās beidzot bija iespējams iepazīties ar oficiālo Čehijas tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts, ka mans klients...

Foto

Latvijas Zaļās partijas valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas...

Foto

Kāpēc „Silavas” direktors sešu gadu laikā kardināli mainīja viedokli par cērtamajiem kokiem

„Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku...

Foto

Etniskais sadisms un patogēnais tārps

Sadismam tradicionāli ir individuāla trajektorija. Parasti kāds tīksminās par otra cilvēka ciešanām. Tomēr iespējams sadistiski tīksmināties par visas tautas ciešanām....

Foto

Somijas piemērs - vai Latvijas mežu nākotne?

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas...

Foto

Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus

Jūs uzrunā iniciatīva 100 kailcirtes Latvijas simtgadei. Mēs esam vairāku organizāciju un privātpersonu sākta kustība, un mūsu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Zemkopības...

Foto

Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders

Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus...

Foto

Aicinām valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu un rosinām Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju

Trešdien, 22.novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto...

Foto

Ušakovs virza neveselīgu politiku, „Saskaņa” tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas...

Foto

„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas...

Foto

Deputātu pieprasījums par Ašeradena ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanu

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi,...

Foto

Operatīvās informācijas avotu filosofija

Vārdkopa „operatīvās informācijas avots” bija termins VDK. Par operatīvās informācijas avotiem (turpmāk – „avotiem”) dēvēja gan cilvēkus, gan tehniskās iekārtas. „Avoti” bija...

Foto

Imigrācija - fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī...

Foto

VID nodokļu audits un pušu tiesības

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies...

Foto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stāvoklis tuvojas bioloģiskajai nāvei

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko...

Foto

Vai Maizīša aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē...

Foto

Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot...

Foto

Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi

Atkl 2:1-5 “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas...

Foto

Esiet gatavi rīkoties

Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē...

Foto

Vai Latvija kļūs par Eiropas kabeļu izgāztuvi?

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā),...

Foto

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu...

Foto

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu...

Foto

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

Patriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas...

Foto

Par Neo lietu – pie prezidenta

Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra...

Foto

Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu,...

Foto

Pirms četriem gadiem pirmoreiz publicēts raksts: vai aicinājums turpināt „dzīvot melos”?

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī)...