Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zvejas kuģis “SENATOR”, agrākie kuģa nosaukumi “OTTO”, “PRESTLAND”, “DALBORG”, “OTTOR BIRTING”, “SAFCO EUDEAVOR”.

Norvēģija zvejas kuģi “OTTO” (pēc 2014. gada 12. septembra kuģa nosaukums “SENATOR”) 1998. gadā 27. novembrī iekļāva zvejas kuģu melnajā sarakstā, kuģis nekad nevar kvalificēties zvejas licences saņemšanai Norvēģijā. Kuģis pirms tam daudzkārtīgi bija pieķerts nelegālajā zivju zvejā.

Kuģis “SENATOR” par nelegālo sniega krabju zveju Norvēģijā arestēts 2016. gada septembrī un otrreiz 2017. gada 16. janvārī. Apmaksātais sods par 2016. gadu – 81 000,00 Norvēģijas kronas, par 2017. gadu – 1 190 000,00 Norvēģijas kronas (2019. gada 14. februāra Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums).

Latvijas jūras administrācija zvejas kuģim “OTTO” 2004. gada 1. maijā piešķir jaunu Savienības zvejas flotes reģistra numuru - CFR (Community Fleet Register) numuru, kas ir rupjš Eiropas Savienības normatīvo aktu pārkāpums. Kuģim CFR numurs jau tika piešķirts 1991. gada 10. oktobrī Apvienotajā karalistē – GBR000B10272 un šo numuru nedrīkstēja mainīt.

2014. gada 19. augustā nodibināta SIA “North Star Ltd.” ar pamatkapitālu 3000,00 EUR. Vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Pēteris Pildegovičs.

2014. gada 12. septembrī SIA “North Star Ltd.” ar 3000,- eiro pamatkapitālu nopērk kuģi “SENATOR”, hipotēkas un citi apgrūtinājumi nav reģistrēti.

2014. gada 19. decembrī tiek pieņemta Regula Nr. 1836 par sniega krabju zveju, kurā par atskaites punktu kalpo Norvēģijas tiesību akti.

2015. gadā SIA “North Star Ltd.” īpašumā ir jau četri kuģi: “SENATOR”, “SOLVEIGA”, “SALDUS”, “SOLVITA”, hipotēkas un citi apgrūtinājumi nevienam kuģim nav reģistrēti, pamatkapitāls tas pats – 3000,- eiro. Secinājums: Latvijas valsts oficiālās iestādes šīs naudas izcelsme neinteresēja. Kurš investors jaunam uzņēmumam ar 3000,- EUR pamatkapitālu iedos 5 miljonus EUR četru kuģu pirkšanai, neprasot noformēt hipotēkas? Kur var sameklēt tādus naudas devējus, kuri bez garantijām vienkārši iedod naudu? Tātad eksistē atsevišķi līgumi ar īstajiem kuģu īpašniekiem, kas nav publiski pieejami.

2015. gada pārskatā SIA “North Star Ltd.” valstij samaksājuši - iedzīvotāju ienākuma nodoklī 8,10 tūkst. eiro, bet sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās 15,11 tūkst. eiro, tikai par diviem administratīvajiem darbiniekiem. Tajā pašā laikā tikai viena kuģa ar 30 cilvēku ekipāžu mēneša kopējā darba alga bija 43 400,00 eiro, četriem kuģiem mēnesī algās 173600,00 eiro, gadā ap 2 milj. eiro algās, bet no SIA “North Star Ltd.” kuģiem 2015. gadā Latvijas valsts budžets nebija saņēmis nevienu santīmu, jo reģistrēti bija tikai 2 darbinieki.

Mājas lapā http://www.seagourmet.no/ lasāms, ka galvenais partneris SIA “North Star Ltd.”- kuģu īpašnieks un operators piegādā SEAGOURMET NORWAY AS dzīvos sniega krabjus. Pēteris Pildegovičs ir valdes loceklis SEAGOURMET NORWAY AS, kuras 2015. gada apgrozījums 55, 360 milj. Norvēģijas kronas. Lielākais īpašnieks ar 40 % ir Pētera Pildegoviča brālēns Kirils Levanidovs, tātad Latvijā reģistrētais SIA “North Star Ltd.” un Norvēģijā reģistrētais SEAGOURMET NORWAY AS ir saistītie uzņēmumi (skaidrojums no akadēmiskās terminu datubāzes).

2016. gada 21. aprīlī uz zvejas kuģa “MĒMELE”, kas pieder SIA “Baltjūra - Serviss”, kurai īstie saimnieki ir Krievijas pilsētā Vladivostokā reģistrēta SIA “Polar”, bet manedžmentu veic Seišelu salās reģistrēts uzņēmums “Mayking Management Ltd.”, Barenca jūrā izlaižot jūrā krabju zvejas murdus bojā gāja kuģa apkalpes loceklis no Ukrainas. Uz kuģa apkalpē bija tikai Ukrainas un Krievijas pilsoņi. Latvijā Valsts ieņēmumu dienestam nodokļi tika maksāti tikai par 4 darbiniekiem, kaut gan uz četriem SIA “Baltjūra - Serviss” kuģiem kopā bija nodarbināti 120 jūrnieki (algās gadā ap 2 milj. eiro). Valsts kopbudžetā samaksāti tikai 20,24 tūkst. EUR, bet 2016. gada apgrozījums 8,08 milj. EUR.

2016. gada 30. aprīlī Latvijas zvērināta revidente Modrīte Johansone izsniedz pozitīvu Atzinumu, ka 2015. gada finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par SIA “North Star Ltd.” finansiālo stāvokli. Kāpēc revidentei neradās jautājums: “Vai jūrnieki gadu ir strādājuši bez algas?”

2017. gada 1. janvārī LR Valsts vides dienests zvejas kuģim “SENATOR” izsniedz zvejas licenci Nr. 2017D3426 sniega krabju zvejai Barenca jūrā Svalbāras arhipelāga ūdeņos. Licencē kuģa kapteinis ir Krievijas federācijas pilsonis Rafael Uzakov, kamanda 35 jūrnieki. Licenci paraksta VVD ģenerāldirektora vietniece Evija Šmite.

2017. gadā LR Valsts vides dienestā izsniegto sniega krabju zvejas licenci Nr. 2017D3426 kuģim “SENATOR”, Norvēģijas atbildīgie dienesti nosauc par “nederīgo licenci”, jo zvejas licenci Svalbāras arhipelāga ūdeņos varēja izsniegt tikai un vienīgi Norvēģijas zvejniecības iestādes.

2017. gada 16. janvārī Norvēģijas krasta apsadzes kuģi par nelikumīgu sniega krabju zveju arestē zvejas kuģi “SENATOR”. No jūras tiek izvilkti 2594 krabju murdi. Kuģi “SENATOR” konvojē uz Norvēģijas ostu Kirkenes.

2017. gada 20. janvārī (četras dienas pēc kuģa “SENATOR”aresta) tiek pieņemta Padomes Regula (ES) 2017/127 ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Šajā Regulā Latvijai karaliskā krabja zvejai ar murdiem minēti 11 kuģi, bet ir viena būtiska piebilde: Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

2017. gada 6. februārī laikrakstā “Dienas bizness” parādās Sandras Dieziņas raksts “Neļaut norvēģiem mūs izstumt”, kurā interviju sniedz Eiropas Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits. Viņš paziņo, ka viena kuģa dīkstāve dienā sastāda 6 tūkst. EUR, bet četru kuģu dīkstāves izmaksas mēnesī 1 milj. EUR. Paskaidrojums: 2016. gadā, kad 4 kuģi strādāja ar pilnu jaudu, SIA “North Star Ltd.” gada apgrozījums bija 6 991 700 EUR. Balstoties uz Didža Šmita teikto, 2016. gadā SIA “North Star Ltd.”apgrozījumam vajadzēja būt vismaz ap 12 milj. EUR.

2017. gada 8. februārī laikrakstā “Dienas bizness” parādās Sandras Dieziņas raksts “Par kuģu dīkstāvi prasīs kompensācijas”, kurā interviju sniedz Eiropas Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits. Mēnesī dīkstāve sastādīs 731 tūkst.eiro. Viņš piemin, ka augstākā iespējamā tirgus vērtība uz vienu kuģi 2016. gadā bija 10,076 milj. EUR, Latvijas 11 kuģiem provizoriski nozīmētu 110,84 milj. EUR apgrozījums gadā. Piebilde salīdzinājumam: SIA “North Star Ltd.” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2015. gadā sastādīja 20,26 tūkst. EUR. 2016. gadā SIA “North Star Ltd.” (faktiski reģistrēti 36 darbinieki) apgrozījums no četriem kuģiem (ekipāža uz viena kuģa – 30 jūrnieki, četriem 120 jūrnieki) bija 6 991 700 EUR, tātad uz vienu kuģi – 1 747 925 EUR, tātad 5,76 reizes mazāk nekā nosauca Didzis Šmits, bet kompensācijās no valsts prasīs gandrīz 6 reizes vairāk nekā faktiskie ienākumi.

2017. gada 10. februārī es, biedrības “Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija” valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits, redzēdams šo blēdību apkrāpt valsti, nosūtu Zemkopības ministram Jānim Dūklavam vēstuli Nr. 01-01/18, saistībā ar sniega krabju zveju, kurā brīdinu par milzīgo krāpniecību krabju zvejas uzņēmumos, kurā grib ieraut Latvijas valsti, ka kuģi iesaistīti nelegālajā zvejā, krabju zvejas uzņēmumi apkrāpj valsti, nemaksājot nodokļus, kā arī ka Padomes regulas (ES) 2017/127 35. pants nosaka, ka Norvēģijai apgabalā ir suverinitāte un jurisdikcija minētā līguma robežās, bet atbildība karoga dalībvalstij. Norvēģija darbojusies juridiski korekti.

2017. gada 16. februārī Saeimas Ārlietu komisija pieņēma sekojošu lēmumu: “Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju, Zemkopības ministriju un Tieslietu ministriju viena mēneša laikā sagatavot un ārlietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus turpmākai rīcībai attiecībā par tiesisko instrumentu iespējamu izmantošanu”. Dokumenta Nr. TA-225-IP. Lemšanā piedalās J. Dūklavs, N. Riekstiņš, D. Šmits, A. Pildegovičs ( Pētera Pildegoviča brālis), I. Gailīte, L. Medina, Dz. Rasnačs, U. Augulis, K. Šadurskis, R. Kozlovskis, D. Lucaua, M. Kučinskis. Un tas viss notiek, lai glābtu vienas mazas zvejas privātkompānijas ar 3000,- EUR pamatkapitālu nelegālā zvejā arestētu kuģi, neskatoties uz Latvijas zivsaimnieku asociācijas prezidenta Inārija Voita iesniegto informāciju 2017. gada 10. februārī.

2017. gada 15. martā laikraksta “Dienas bizness” Sandras Dieziņas rakstā “Sniega krabju sāga vēl nebeidzas” minēts, ka Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi “SENATOR”, un kuģa aizstāvībā iesaistījies arī Eiroparlamentārietis Artis Pabriks. Vai tiešām Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta darbinieki nesaprasta, ka tā ir krāpniecība un naudas izspiešana no valsts budžeta? Paskaidrojums: Zivsaimniecības departamentā nav neviena darbinieka ar jūrniecības izglītību. Zemkopības ministrs viņus uzskata par kompetentiem jūrniecības lietās. Tāpēc notiek tas, kas notiek.

2017. gada 27. martā TV NET rakstā “Norvēģijā arestētā kuģa īpašnieks vēlas aktīvāku EK rīcību” Pēteris Pildegovičs paziņo, ka nodokļos budžetā ienesīs vairākus milj. EUR. Cik SIA “North Star Ltd.” nodokļus maksāja faktiski, minēts iepriekš.

2017. gada 4. maijā SIA “North Star Ltd.” zaudēja pirmās instances tiesu Norvēģijas Austrumu Finmarkas provinces administratīvajā centrā Vadso par uzliktā soda par nelikumīgo zveju Svalbāras arhipelāga ūdeņos - 1 190 000,00 Norvēģijas kronu atcelšanu. Latvijas ministrijām šim faktam vajadzēja darboties kā signālam, bet nekā.

2017. gada 27. aprīlī SIA “Johansone un partneri” zvērināta revidente Modrīte Johansone apstiprina, ka SIA “North Star Ltd.” 2016. gada finanšu pārskats dod pietiekamu un atbilstošu pamatojumu revidenta atzinumam, neskatoties uz to, ka uzņēmums savā finanšu pārskatā ir uzrādījis, ka pielietojis starptautiskajos ūdeņos izmantojama kuģa nodokļu aprēķina specifiku, algas nodokļa objekts ir ienākumu daļa šādā apmērā: virsniekiem – 2,5 mēnešu minimālo darba algu (2016. gadā – 950 eiro), savukārt pārejam personālam – 1,5 mēnešu minimālo darba algu apmērā (2016. gadā – 570 eiro). Šis ir Jūras transporta pamatnostādņu (2004/C 13/03) pārkāpums attiecībā uz zvejas kuģiem, ko apstiprina Finanšu ministrija 2019. gada 28. oktobra vēstulē nr. 4.1-6/4/5063 biedrībai “Latvijas zivsaimnieku asociācija”. Arī par 2017. gada finanšu pārskatu ir līdzīgs ieraksts (..) finanšu pārskats patiesi atspoguļo pārskata pamatā esošos darījumus un notikumus. Mūsu uzmanības lokā nav nākuši apstākļi, par kuriem būtu jāziņo (2018. gada 27. aprīlī). Bet kā ir ar to pašu zvejas kuģiem neatļauto, specifisko nodokļu aprēķinu, apkrāpjot valsts budžetu? Kā zvērināta revidente Modrīte Johansone to nekonstatē jau otro gadu pēc kārtas?

2017. gada 1. jūnijā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu Nr. 30.4-4.1.3/50799 par parādu piedziņu no SIA “North Star Ltd.” .

2017. gada 1. jūnijā LR Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu Nr. 6-12/75182 par SIA “North Star Ltd.” nodrošinājuma līdzekļa reģistrēšanu.

2017. gada 3. jūlijā laikraksta “Dienas bizness” Sandras Dieziņas rakstā “Sniega krabju sāga var nonākt tiesā” Didzis Šmits uzskata, ka Latvijas valdībai jāvēršas pret Norvēģijas Karalisti Starpautiskajā tiesā Hāgā. Kāda nekaunība no Eiropas krabju zvejas asociācijas valdes locekļa puses, jo grib ieraut Latvijas valsti starptautiskā tiesvedībā par vairākkārt nelegālajā zvejā pieķerta un melnajā sarakstā iekļauta privātkuģa situāciju.

2017. gada 4. jūlijā notika valdības slēgtā sēde tā saucamajā “bunkurā” par tālākiem soļiem. Tika pieņemts lēmums: “Tieslietu ministrijai līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt pareizus uzstādījumus iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.” Valdība neprātīgi turpināja tērēt laiku un līdzekļus.

2017. gada 3. novembrī SIA “North Star Ltd.” pārdod kuģi “SOLVEIGA” uz Vladivostoku Krievijas Federācijā. Halogalandes Apelācijas tiesas materiālos LH-2017-144441 (17-144441AST-HALO) minēta kuģa cena - 1,1 milj. ASV dolāri. Domājams, ka kuģis atgriezās pie tā faktiskajiem īpašniekiem.

2017. gada 7. novembrī VID administrēto nodokļu parādu SIA “North Star Ltd.” 53 714,67 EUR Latvijas valstij nesamaksāja no trīs dienas iepriekš iegūtās samaksas par kuģi, tāpēc ka, Valsts ieņēmu dienests saskaņā ar Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 3. punktu nebija pieteikuši prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšanu Latvijas kuģu reģistrā, bet tikai LR Uzņēmumu reģistrā.

2017. gada 22. decembrī LR Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar vēstuli Nr. 1-8.1/253-DV vērsās pie Eiropas Komisijas par Savienības zvejošanas tiesību un interešu aizsardzību Svalbāras zvejas apgabalā. No Eiropas Komisijas saņēma 2018. gada 12. martā sagatavotu vēstuli C(2018) 1418 ar 64 punktiem, un kuru parakstīja komisārs Karmenu VELLA. Citāts no 43. punkta (..) Daudzi ES/dalībvalstu licencētie ES kuģi ir labi zināmi saistībā ar iepriekšējām NNN zvejas darbībām. Vairāki no tiem gadu gaitā ir vairākkārt arestēti Norvēģijā un citur. Vairāki no tiem ir bieži mainījuši nosaukumus un karogus, kas ir tipiska NNN kuģu uzvedība. Kuģis “SENATOR” ar Latvijas karogu pirms vairākiem gadiem saņēma notiesājošu spriedumu Norvēģijas Augstākajā tiesā par NNN zveju, toreiz tam bija cits nosaukums. Kuģis ir iekļauts melnajā sarakstā kopš 1998. gada un nekad nevar kvalificēties licences saņemšanai Norvēģijā. “Senator” tika arestēts arī 2016. gadā un tā reģistrētais īpašnieks un kapteinis piekrita samaksāt soda naudu. Kuģis ar Latvijas karogu “Dubna” 2016. gadā Norvēģijā tika divreiz arestēts, piespriežot naudas sodu. 60. punktā minēts, ka Komisijai nav pienākuma ierosināt tiesas procesu pret Norvēģiju. 28. un 46 punktā minēts, ka Latvija bija informēta, ka nav praktiskas un speciālas vienošanās ar Norvēģiju par specifisko karalisko krabju zveju Svalbāras zonā.

2018. gada 23. janvārī tika pieņemta Padomes regula (ES) 2018/120, ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127, kurā atkal ir tāda pati piebilde, ka Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

2018. gada 10. maijā Latvijas Republika iesniedz prasību pret Eiropas Komisiju (Lieta T-293/18), (2018/C 240/61) atcelt Komisijas 2018. gada 12. marta vēstuli Nr. C(2018) 1418. Latvijas Republiku pārstāv I. Kucina un V. Soņeca.

2018. gada 2. jūlijā SIA “North Star Ltd.” zaudēja arī Norvēģijas otrās instances Halogolandes apelācijas tiesu par soda naudas atcelšanu.

2018. gada 6. augustā SIA “North Star Ltd.” pret Ināriju Voitu iesniedza prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par nepatiesu, godu, cieņu un reputāciju aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskās kompensācijas noteikšanu un piedziņu.

2018. gada 4. septembrī no SIA “Baltjūra - Serviss” kuģa “KALMAR” Vidusjūrā mīklainos apstākļos ūdenī iekrita un noslīka trīsdesmit trīs gadus vecais ukrainis Dmitrijs Kravčenko, kurš Norvēģijā žurnālistiem bija sniedzis interviju par neciešamajiem darba apstākļiem uz krabju zvejas kuģa klāja. Latvijā ierosināta krimināllieta. Kravčenko atraitne kompensāciju acīmredzot nesaņems, jo Latvijas atbildīgajiem dienestiem SIA “Baltjūra - Serviss” Liepājā ofisa telpās nevienu nav izdevies satikt, jo tās visu laiku ir aizslēgtas, bet uz rakstiskiem pieprasījumiem vispār neatbild, jo uzņēmuma faktiskā vadība ir Krievijas pilsētā Vladivostokā.

2018. gada 26. oktobrī Latvijas zvērinātu revidentu asociācija ierosināja disciplinārlietu pret zvērinātu revidenti Modrīti Johansoni, kura veica SIA “North Star Ltd.” 2015., 2016. un 2017. gada finanšu pārskatu revīziju.

2018. gada 22. novembrī Ministru prezidents Māris Kučinskis pieņem rezolūciju Nr. 7.8.5/2018-DOC-1294-922, kurā ministrijām pieprasa sniegt informāciju par uzņēmumiem, kas iespējams izvairās no nodokļu nomaksas, nelikumīgi nodarbinot uz zvejas kuģiem trešo valstu pilsoņus. Saņēma sekojošas atbildes:

Iekšlietu ministrija – (..) zvejas kuģu robežpārbaudes netika veiktas, kas pēc būtības nozīmē, ka šie kuģi nav šķērsojuši Latvijas Republikas robežu. Paraksts - Ministrs R. Kozlovskis.

Finanšu ministrija – (..) detalizētāku informāciju par Valsts ieņemumu dienesta veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem, kā arī par to rezultātiem nevaram sniegt. Paraksts - Valsts sekretāra vietnieka nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos p. i.- Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politikas departamenta direktore O. Bogdanova.

Satiksmes ministrija – (..) Darba tiesisko attiecību jautājumus, kurus neregulē Jūras kodekss, risina, piemērojot Darba likumu. Paraksts – Ministrs U. Augulis.

Labklājības ministrija – (..) Krievijas Federācijas, Ukrainas, Baltkrievijas pilsoņiem nodarbinātiem uz kuģiem attieas tās puses tiesību akti, zem kādas valsts karoga brauc kuģi. Tātad Latvijas tiesību akti. Paraksts – Ministrs J. Reirs.

Atbildēs nekā konkrēta, tipiska birokrātiska atrakstīšanās.

2018. gada 23. novembrī Sandras Dieziņas rakstā “Latvijas zvejnieki pret “troļļiem”. Kas īsti ir Latvijas aizstāvamie kuģi?” Pēteris Pildegovičs apgalvo, ka līdz 2016. gada 31. augustam ir noslēgti darba līgumi ar 99 darbiniekiem. Bet SIA “North Star Ltd.” 2016. gada pārskatā uzrādīti tikai 36 darbinieki. Tātad nodokļi aprēķināti tikai par 36 darbiniekiem, vēl piedevām pārkāpjot nodokļu aprēķināšanu, kas aprakstīts iepriekš.

2018. gada 20. decembrī pieci norvēģu žurnālisti: Siri Gedde-Dahl, Gunnar Thorenfeldt, Leif Stang, Ola Stromman, Hans Arne Vedlog, kuri veikuši kopējo žurnālistisko izpēti Norvēģijas Varanger pussalas ziemeļos izvietoto Batsfjordu, apgalvo, ka Batsfjorda kļuvusi par “pirātu ciematu”, ka uz SIA “North Star Ltd.” kuģa “SALDUS” nodarbināti jūrnieki no Indonēzijas, bet ar indonēziešiem verdziskus darba līgumus slēdzis Norvēģijā reģistrēts uzņēmums “Sea & Coast AS”, kura vienpersonīgs īpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir Pēteris Pildegovičs. Batsfjordas mērs Geir Knutsen, ieraugot noslēgto darba līgumu noteikumus uz kuģa “SALDUS” ar 18 stundu darba dienu un 6 stundu atpūtu, bet darba algu līdz 400 ASV dolāriem mēnesī, bijis ļoti pārsteigts par redzēto, ka nekad agrāk kaut ko tamlīdzīgu nav redzējis. Iepazinies ar indonēziešu darba līgumiem, prokurors Rudolf Christoffersen, kurš Norvēģijā darbojas kā Eiropas Savienības eksperts cīņā ar cilvēku tirdzniecību, uzskata, ka līgumi varētu būt cilvēku tirdzniecības klauzulas pārkāpums ar sodu līdz 15 gadiem cietumā.

2019. gada 14. februārī Norvēgijas Augstākā tiesa 11 tiesnešu sastāvā atstāja spēkā soda naudu 1 190 000,- Norvēģijas kronas par SIA “North Star Ltd.” nelikumīgo sniega krabju zveju un 200 000,-. Norvēģijas kronas ir jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

2019. gada 15. februārī Pēteris Pildegovičs nodibina ar to pašu 3000,- EUR jaunu SIA “Arctic Trawlers Ltd.”, kurā viņš ir arī vienīgais īpašnieks un valdes loceklis. Adrese tā pati, kas SIA “North Star Ltd.”.

2019. gada 20. februārī Zemkopības ministrijas Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisija, protokols Nr. 4.1-13/1/2019 , SIA “Arctic Trawlers Ltd.”, kuras vienīgais īpašnieks ar 3000,- EUR pamatkapitālu ir Pēteris Pildegovičs, izsniedz jaunu licenci zvejai starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras. Komisijas loceklis Inārijs Voits balso pret un to pamato, ka Pēteris Pildegovičs, kā uzņēmuma SIA “North Star Ltd.” ir vairākkārt iesaistījies nelegālajā zvejā un krāpniecībā. Komisijas priekšsēdētājs, Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs tos neņem vērā kā nebūtiskus.

2019. gada 18. martā SIA “Arctic Trawlers Ltd.” vēstulē Zemkopības ministrijas valsts sekretārei Dacei Lucaua paziņo, ka zvejas kuģa “SALDUS” pārdošana no SIA “North Star Ltd.” Ir jāsaskaņo ar pārejiem kuģa īpašniekiem, kaut gan visos oficiālajos dokumentos Uzņēmumu reģistrā, Valsts ieņēmumu dienestā, LURSOFT izvērstajā analīzē Pēteris Pildegovičs minēts kā vienīgais SIA “North Star Ltd.” 100 % pamatkapitāla 3000,- EUR īpašnieks un labuma guvējs. Iznāk, ka Pēteris Pildegovičs nav reālais kuģa īpašnieks un turpina mānīt oficiālās valsts iestādes, jo vēstulē par kuģa īpašniekiem runā daudzskaitlī.

2019. gada 27. martā Zemkopības ministrijas Zvejniecības komecdarbības licencēšanas komisija, Protokols Nr. 4.1-13/3/2019 piekrīt jaunas licences izsniegšanai zvejai starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras. Jo Komisijas priekšsēdētājs, Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs neņem vērā komisijas locekļa Inārija Voita, kas balso pret licences izsniegšanu, sniegto informāciju, ka Pēterim Pildegovičam uz 26.03.2019 ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 51 092,06 EUR, kas ir licencēšanas noteikumu pārkāpums, ka kuģis “SALDUS” par kuru gaida saskaņojumu no citiem kuģa īpašniekiem, pēc visiem Latvijā oficiāli reģistrētiem dokumentiem vienpersonīgi pieder viņam, un, ka redzamas krāpšanas pazīmes. Ričards Derkačs komisijā uzvedās kā Pētera Pildegoviča personīgais advokāts, ka viņam tas neinteresējot un uzņēmums ir pelnījis jaunu licenci.

2019. gada 4. aprīlī Latvijas zvērinātu revidentu asociācija paziņo, ka Finanšu ministrija zvērinātas revidentes Modrītes Johansones disciplinārlietas izskatīšanas termiņu pagarinājusi līdz 2019. gada 26. oktobrim.

2019. gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienests SIA “North Star Ltd.” uzsāka pārbaudi par iespējamo nodokļu nemaksāšanu un aprēķināja soda naudu vairākos simtos tūkstošos eiro, bet dīvainā kārtā pēc mēneša tos atcēla, pat izsniedza tonnāžas nodokļa maksātāja (TMT) statusu, kas ir rupjš Jūras transporta pamatnostādņu (2004/C 13/03) prasību pārkāpums. Kā Valsts ieņēmumu dienests nekonstatē acīm redzamo krāpniecību ar nodokļu aprēķinu, kas redzama 2016. un 2017. gada pārskatos, ka četru kuģu 120 jūrnieki strādājuši visu gadu bez algas?

2019. gada 27. maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja SIA “North Star Ltd.” prasību pret mani, Ināriju Voitu.

2019. gada 18. jūnijā uzsākts biedrības “Eiropas krabju zvejas asociācija” (European Crabbing Association - dibināta 18.10.2012), kurā bija tikai divi Latvijas juridiskie biedri - SIA “North Star Ltd.” un SIA “Baltjūra - Serviss ” likvidācijas process.

2019. gada 1. jūlijā SIA “North Star Ltd.” Rīgas apgabaltiesā iesniedza Apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. maija spriedumu.

2019. gada 18. decembrī Valsts ieņēmumu dienests ar paziņojumu Nr. 8.7-4/1640 apstiprina, ka SIA “North Star Ltd.” anulēts 2019. gadā piešķirtais TMT statuss. Nodokļu nemaksāšanas lieta atklāta, jo VID atsaucoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu neizpauž. Vai tiešām vairāk nekā pusmiljons EUR uzrēķinātais sods 2019. gada pavasarī atkal ies secen nodokļu krāpniekam? Kā tas ir iespējams?

2019. gada 20. decembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēgija noraidīja SIA “North Star Ltd.” prasību pret mani, Ināriju Voitu par nepatiesu, godu, cieņu un reputāciju aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskās kompensācijas noteikšanu un piedziņu. 2020. gada 21. janvārī lēmums stājās likumīgā spēkā. Tātad tiesa pilnā apjomā piekrita, ka manis sniegtā informācija ir patiesa.

2020. gada 30. janvārī Eiropas Savienības Vispārējā tiesa noraidīja Latvijas prasību attiecībā uz zvejas tiesību aizstāvību sniega krabju zvejas lietā. Prasības Lieta T-293/18 (sk. Hronoloģijas 32. punktu, kad iesniegta prasība). Latvijai jāsedz tiesāšanās izdevumi, kā arī jāatlīdzina EK tiesāšanās izdevumi.

Nobeigumā

Vai tiešām neviens Latvijas administratīvais darbinieks nelasa, ka Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. Ka Norvēģijai ir suverenitāte un jurisdikcija.

Ja jautājums tiks uzdots Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniekam Ričardam Derkačam, Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisijas priekšsēdētājam, atbilde būs šāda - ka viņu interesē tikai nozvejotās tonnas, ka ar acīmredzamo krāpniecību, ar nodokļu nemaksāšanu lai nodarbojas citi dienesti, ka zvejas kuģi var pielietot īpašo nodokļu režīmu, ko nepieļauj Finanšu ministrija, ka var nodarbināt trešo valstu pilsoņus, nenoformējot darba līgumus un darba atļaujas darbam Latvijā.

Viņu pilnīgi neuztrauc, ka uz Latvijas karoga zvejas kuģiem starptautiskos ūdeņos pārsvarā strādā Ukrainas un Krievijas Federācijas pilsoņi, nemaksājot nodokļus, ka īstie īpašnieki nav Latvijā reģistrēta zvejas firma. Viņu neuztrauc ka zvejas uzņēmums ar četriem kuģiem nodokļus maksā tikai par diviem darbiniekiem.

Konstatēt, cik jūrnieku strādā uz katra kuģa var dažu minūšu laikā, jo Valsts vides dienestā atrodamas katra kuģa licenču kopijas, kuru 15. punktā norādīts komandas skaits.

Jūrnieku sastāvu un ieņemamos amatus var uzzināt ostā vai no katra kuģa komandas ruļļa, vai, pieprasot kuģa īpašniekam.

Trešo valstu pilsoņi bez darba atļaujām Latvijā pa tiešo lido uz konkrēto ostu, kur stāv zvejas kuģis, nešķērsojot Latvijas Republikas robežu. Latvijas ostās šie kuģi nav sastopami, tāpēc nevar vai negrib kontrolēt krāpniecību.

Ja jautājums būs Valsts darba inspekcijai par trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu, atbilde būs šāda - ka nodarbināšanu bez darba atļaujām un darba līgumiem nevaram konstatēt, jo akti jāsastāda darba vietā, bet tāljūras kuģi neiegriežas Latvijas ostās.

Visiem punktiem ir dokumenti ar pierādījumiem - lēmumi, vēstules, protokoli, tiesu nolēmumi, izziņas, finanšu pārskati, LURSOFT izvērstā analize, aprēķini u.c. dokumenti uz vairāk nekā 700 lapām.

Taču, neraugoties uz to visu, turpinās milzīgais valsts aparāta darbs, uz nodokļu maksātāju rēķina glābjot vienas mazas zvejas privātfirmas nelegālajā zvejā pieķertu kuģi un firmu, kas milzīgos apmēros apkrāpj valsti.

Novērtē šo rakstu:

167
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...