Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija samazinājusi nodokļus strādājošajiem un biznesam, palielinājusi minimālo algu, reāli cīnās ar “moikbankām”, uzkrājusi rekordlielas budžeta rezerves, palielinājusi algas mediķiem un skolotājiem, ieviesusi progresīvos nodokļus, modernizē armiju - un valdība, kas to visu spējusi paveikt, dara visu, lai vēlēšanās zaudētu populistiem un saskaņiešiem, kuri savā darbībā var “lepoties” vienīgi ar pretējo.) Izlasot šo uzskaitījumu, krietna daļa lasītāju iesauksies: “Kā tas var būt! Mēs tādu apkopojumu dzirdam pirmo reizi!” Lūk, tieši par to arī šoreiz stāsts.

Reformas ar rezultātiem? Jā

Šī gada sākumā minimālā alga tika palielināta no 380 uz 430 eiro - ja jūs to neizjutāt, tad jums paveicies: saņemat vairāk par minimālo! Tad uz jums attiecas progresivitātes ieviešana nodokļu režīmā: tagad no algām līdz 1000 eiro mēnesī iedzīvotāja ienākuma nodoklis ir samazināts no 23% uz 20%, un tikai lielākām algām tas paliek 23% un vēl vairāk (pie kam ne visai algai, bet gan tai daļai, kas pārsniedz 20%). Gada neapliekamais minimums pacelts no 1380 eiro līdz 2400 + 600 eiro sev un ikvienam apgādājamajam.

Tas tiek darīts, lai samazinātu nodokļus darbam, bet nodokļi palielinātos patēriņam. Turklāt pirmo reizi Latvijas vēsturē tie, kam mazākas algas, maksā proporcionāli mazākus nodokļus. (Līdz šim bija otrādi.)

Veiktas izmaiņas arī nodokļos biznesam: vairs nebūs jāmaksā nodoklis par peļņu, kas tiek investēta atpakaļ Latvijas ekonomikā. Turklāt pilnībā atcelta idiotiskā uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumu shēma: līdz šim uzņēmumam bija avansā jāiemaksā valstij peļņas nodoklis uz priekšu (pat tad, ja reāli bija zaudējumi, nevis peļņa). Ja iemaksātā summa bija lielāka nekā faktiskā peļņa, tad uzņēmumam bija jālūdzas VID, lai šo naudu atmaksā atpakaļ, un bija gadījumi, kad VID atteica.

Šis ir pirmais gads Latvijas vēsturē, kad medicīnai novirzīts vairāk nekā miljards eiro no valsts budžeta - un tas ir, pat neskaitot pacientu līdzmaksājumus un privāto veselības aprūpes apdrošinātāju maksājumus ārstniecības iestādēm. Mediķiem, sevišķi zemāk apmaksātajiem, tiek paceltas algas. Skolotājiem - procentuāli mazāk, tomēr arī pieaugums. Tieši šobrīd.

Tā kā pieaug gan vidējā alga, gan minimālā, valstij pat pie samazinātām nodokļu likmēm izdevies tos iekasēt ar plusa zīmi. Augot algām, aug patēriņš, un pildās arī PVN, akcīze un visi citi nodokļi. Pirmo reizi Latvijas vēsturē Latvijā nodokļi bija iekasēti par 2/3 miljarda eiro vairāk, nekā plānots. (Beidzot varēsim sākt atmaksāt krīzes laikā sataisītos ārējos parādus, līdz šim tikai pārfinansējām.)

Valsts aizsardzība beidzot ir prioritāte: tiek veiktas mērķtiecīgas izmaiņas, pirkts bruņojums, plānota militārā apmācība skolās, Zemessardzes taktika pilnībā pārmainījusies - no treniņiem mežos un purvos pārgājuši uz cīņu apgūšanu pilsētās. Jo ienaidnieks Ukrainā centās ieņemt pilsētas, ne stepi.

Jautājums ir: kāpēc mēs par šiem sasniegumiem nedzirdam lepnumu no tiem, kas šo visu paveica? Tiem, kuri tagad kandidē un kam beidzot ir reāli padarīto darbu saraksti?!

“Холосуій відумчехо!”

Kad 2015. gada oktobrī - novembrī norisinājās kārtējās pašvaldību vēlēšanas Ukrainā, pirmais cīņu par galvaspilsētas mēra amatu uzsāka Serhijs Dumčevs, kurš meta izaicinājumu Vitālijam Kličko - agrākajam pasaules un olimpiskajam boksa čempionam, vēlākajam cīnītājam pret korupciju un anti-Janukoviča partijas “Ukrainas Demokrātiskā Alianse par Reformām” (UDAR) dibinātājam, pedagoģijas doktoram un Eiromaidana aktīvistam, kurš revolūcijas noslēgumā kļuva par Kijivas mēru. “Kā lai tādu pārspēj?!” - Dumčevam nācās padomāt.

Kličko par laimi Dumčevs nedomāja, bet rīkojās. Pilsēta teju gadu pirms vēlēšanām tika “noklāta” ar bezmaksas avīzēm, plakātiem, reklāmlapiņām, visu citu iespējamo aģitāciju, reklāmas griezās TV un radio. Visur, visur, visur, visur, visur tika reklamēts kandidāts Dumčevs un viņa seja. Lai kreatīvi apietu vienīgo kampaņas ierobežojumu - visa aģitācija jānovāc aiziepriekšējā dienā pirms balsošanas (Ukrainā pagaidām vēl nav ieviesti kampaņas tēriņu naudiskie ierobežojumi), Dumčevs savu seju uz visiem gigantiskajiem plakātiem pēdējā brīdī aizstāja ar milzu vārdu spēlēm, noformētām savas kampaņas stilistikā - “Холосуій відумчехо!” (“Balso ar apdomu!”). Kā rēķināja reklāmnieki no Harkivas, kas Ukrainas politikā strādājuši jau kopš deviņdesmito sākuma, Dumčeva kampaņa izmaksājusi vismaz 27 miljonus dolāru, bet patiesībā droši vien vēl vairāk.

Viņš nedabūja pat piecus procentus balsu.

Vienīgais, ko Dumčevs panāca - tautā patiesu popularitāti baudošais mērs Kličko netika pārvēlēts jau pirmajā kārtā, saņemot “tikai” 40,6% balsu. Ukrainas likums nosaka: pilsētas mēru vai lauku reģiona kopienas (“hromadas”) galvu ievēlē balsotāji tiešās vēlēšanās, tāpat kā deputātus, bet - ja nevienam neizdodas iegūt 50+% balsu, tad notiek otrā kārta, kurā sacenšas divi populārākie mēra kandidāti no pirmās kārtas.

Dumčevam ar visiem saviem miljoniem neizdevās panākt pat to: otrajā kārtā Kličko sacentās ar Borislavu Bļaheru-Berjozu, kurš pirmajā kārtā saņēma 8,9% balsu. Ebreju intelektuālis un bibliofils, agrākais raidījumu autors radio un TV par literatūru, ukraiņu nacionālists un “Labējā Sektora” runasvīrs vienā personā (tas, starp citu, dažam “Labējā Sektora” biedram nav nekāds netipiskais raksturojums) neiztērēja savai kampaņai neko, bet saņēma lielāku vēlētāju atbalstu nekā Dumčevs ar saviem miljoniem, lai finālā zaudētu vienīgi Kličko.

Kā tas varēja notikt? Dumčevs visas malas bija aizpildījis ar savu seju, bet neviens nesaprata, ko šī seja nozīmē. Vēlētājiem nebija skaidrs, vai Dumčevs ir par pensionāriem vai pret pensionāriem, par reformām vai pret reformām, par pilsētas sakopšanu vai pret sakopšanu, par eirointegrāciju vai par atdošanos krieviem, galu galā - par Ukrainu vai par Kremli. Toties visiem bija skaidrs, ka Berjoza ir nacionālists un intelektuālis, kurš ir par Kremļa agresijas apturēšanu, separātistu sakaušanu un Ukrainas eiropeizāciju, tālab par viņu var balsot. Berjoza tā arī nekļuva par galvaspilsētas mēru, taču ir Augstākās Radas deputāts. Par Dumčevu kopš tā laika vairs nekas nav dzirdēts.

Sakarība ir viennozīmīga: ja tev ir skaidra ideoloģija, tad tevi atpazīst arī bez reklāmas naudas. Bet, ja tev ir milzu nauda reklāmai, tā nekompensēs ideju trūkumu. To mēs redzam arī pie mums: Latvijas Krievu Savienībai nekad nav bijusi milzu nauda, taču visi zina, kas ir Ždanoka. “Visu Latvijai!” sākās kā jauniešu kustība bez līdzekļiem, taču jau sen visi zināja, kas ir Raivis Dzintars, pirms viņš pieteica ambīcijas uz iekļūšanu Saeimā. Visi zina, kas ir LSDSP, pat ja šiem īstajiem sociāldemokrātiem (un nevis sociāldemokrātu izstrādājumiem - saskaņiešiem) patlaban nav spēcīgas sejas. Viņiem vēstures gaitā ne reizi vien tā ir gadījies, un nekas - pēc aizmirstības gadiem LSDSP ceļas cīņai atkal.

Plakāti pļavās

Dumčeva fiasko nāca prātā, ieraugot ZZS plakātus visās pļavmalās Latvijā, kur tagad redzamas kandidātu sejas. Kā rāda KNAB dati, ZZS savus kampaņas līdzekļus iegulda galvenokārt vides reklāmā (aptuveni pusi no atļautā apjoma). Sejas bez ideoloģijas - tāpat kā Dumčeva gadījumā, tām draud sakāve. Tikmēr Kučinskis ierunājis radioreklāmu: “Esam veikuši izmaiņas nodokļu sistēmā...” - kā gan lai klausītājs no tā saprot, ka nodokļi tika SAMAZINĀTI? Pie visādiem ļaunumiem pieradušais vēlētājs, dzirdot “nodokļu izmaiņas”, automātiski saprot kā to palielināšanu, nevis samazināšanu (kā negaidīti notika šoreiz).

Kāpēc Finanšu ministrijas slavenā “Šahiste” nespēj izdarīt gājienu ar balto dāmu publiskajā komunikācijā, šķaidot pretinieka figūras uz visām pusēm, paziņojot: “Es uzņemos politisko atbildību par to, ka esam aizklapējuši ciet “moikbanku”, un darīsim to vēl! Naudas atmazgātājiem un korumpantiem - nē! Ja tu šajā cīņā esi ar mani, tad balso!” Kur ir attieksme?

Nacionālā apvienība tāpat atrodas pārejas fāzē: robustas ideoloģijas (“demogrāfijas ultimāts”, skolu latviskošana, nost ar “dzimumlomu grāmatelēm”! utt.) vietā stājies... nekas. NA problēma ir visai neparasta: vecās idejas no iepriekšējiem gadiem lielākoties īstenotas, bet jaunas pagaidām vēl nav izvirzījušās. Apvienībai draud pārstāvniecības zaudēšana Saeimā uz pusi, ja kaut kas netiks steidzami darīts.

Interesanti, ka Saskaņa tāpat reklamējas ar Ušakova seju, jo viņu gadījumā reklamēt padarīto nav iespējams: nu kā tu izreklamēsi nepārtrauktos korupcijas skandālus, Barona ielas “remontu”, līgumu ar Jeģinaja Rossija un regulāros arestus Centrāltirgū, Bartašēviča - Urbanoviča shēmas Rēzeknē, visādus nanoūdeņus un sifilisu bērnudārzā? Tāpēc jāreklamējas ar sejām - uz atbilstoši pelēkmelna fona, ar sarkanu rāmi. Vienīgā atšķirība no KPV LV sejām uz tāda paša pelēkmelna fona - Saskaņai sejas neizskatās nodzertas.

Kamēr Attīstībai/Par, kā izskatās, no Saeimā nepārstāvētajiem spēkiem vienīgie kampaņojot prot saglabāt pašcieņu, tikmēr JKP paveida populisti piedāvā (Viestura Rudzīša psihoterapeitiskajā stilā izsakoties) “bezgalīgi titānisku cīņu”. Ar ko vai pret ko - tas nav svarīgi. Strīķes un Juraša mērķis nekad nav bijis mazināt korupciju: viņu mērķis ir bijusi pati bezgalīgā cīņa pret korupciju, kuras laikā korupcija valstī ir tikai pieaugusi, pieaugusi un vēlreiz pieaugusi.

Kamēr Strīķe un Jurašs sēdēja KNAB un “bezgalīgi cīnījās”, uzsākot neskaitāmus kriminālprocesus un reti kādu novedot līdz notiesājošam spriedumam, tikmēr Latvija kļuva par vadošo naudas atmazgāšanas lielvalsti, bet pašu iedzīvotāju kabatas un uzņēmumu resursus sāka izsūkt OIK shēmas. Tikko Strīķi un Jurašu izsvieda, KNAB uzreiz pieķērās gan Martinsona, gan “moikbanku”, gan citām shēmām, gan Rimševiču sāka izmeklēt.

Esam nonākuši līdz tādam absurdam, ka bezidejiskie bļāvēji - populisti (ar tiem domājot gan JKP, gan KPV LV) uz valdošās koalīcijas neizteiksmīguma fona tiek uztverti nopietni, jo pašreizējā valdība, kam lielāki panākumi reālajos darbos nekā piecām iepriekšējām valdībām, kopā ņemtām, nespēj paši apzināties, ko paveikuši, un pastāstīt sabiedrībai savu sekmīgo darbu sarakstiņu. Ukrainā teiktu: “Бачіте, як пріїхал'и! Ганьба.”

Tādā veidā ZZS un NA ar savu klusēšanu pašas grūž valsti iekšā Saskaņas un KPV koalīcijā, kas var kļūt par realitāti JAU MĒNEŠA LAIKĀ!

Sejas pret idejām

ZZS un Nacionālās apvienības vēlētāji vienmēr ir bijuši ideoloģiskie vēlētāji: vieni ir laucinieki un tīras vides cienītāji no pilsētām (pat ja ne aktīvi dabas kopēji ikdienā, tad vismaz atbalstītāji), otri ir latviskuma īstenotāji visās izpausmēs. (Tik ļoti latviskuma īstenotāji, ka viņus atbalsta pat Latvijas Ukraiņu kongress un dažs rabīns.) Bet šogad ZZS un NA zaudē vēlētājus tieši tāpēc, ka spiež uz “sejām”, kaut gan viņu vēlētāji nebalso par “sejām”. Drīzāk kāda iepriekš nezināma, jauna “seja” tiek katru reizi ievēlēta, pateicoties ZZS un NA ideoloģijai - un nevis šīs partijas tiek iekšā, pateicoties “sejām”. Viņu vēlētājs gaida ideoloģiju, nevis “sejas”. Tā kā vēlētājiem šobrīd tiek piedāvātas “sejas”, nevis idejas, vēlētājs neizlemj.

Jā: pagaidām vēl nevis nolemj par labu citiem, bet gan neizlemj vispār. Socioloģiskie pētījumi šoruden ir tik savstarpēji izslēdzoši kā vēl nekad, bet vienā ziņā tie ir vienisprātis - minoritāšu vēlētāji lielākoties izlēmuši, par ko balsot (krieviem ir trīs partijas, par ko izvēlēties, tāpēc izvēle nav grūta, savukārt Latvijas ukraiņi un daži citi balsos par jebko, tikai ne Kremļa draugiem), tajā pašā laikā teju puse (!!!) no latviešu elektorāta nav izlēmusi par labu nevienai partijai.

Tās ir labas un sliktas ziņas reizē. Ja normālās, stabilās, latviskās un eiropeiskās partijas atlikušajās 10 aģitācijas dienās pilnībā, pašos pamatos un visās ārējās izpausmēs, pārstrādās savu sakāmo un izlaidīs stingras idejiskās saknes, atgādinot vēlētājiem, kas ir šīs partijas un kas ir paši vēlētāji, tad Latvijas tuvāko nākotni vēl var saglābt. Neizlēmušo balsis var pārliecināt! Ne jau velti viņi atlikuši izlemšanu uz pēdējo brīdi - šie vēlētāji zina, ko dara! (Pretstatā trim koalīcijas partijām.)

Sliktā ziņa - ZZS un NA ir pilnībā jānomaina ne jau savi līderi vai programmu akcenti (to nevar un arī nevajag, jo tie taču ir tie pašreizējie līderi, kuri panākuši raksta sākumā apskatītos sasniegumus visai Latvijai), bet gan ir pilnībā jānomaina visa kampaņotāju komanda. Pārfrāzējot visu laiku visstulbāko reklāmas saukli Latvijas politikā, šoreiz tik tiešām “kampaņai ir jāsāk ar sevi”.

Atšķirības partiju kampaņošanā no KNAB statistikas: https://infogram.com/velesanu-izdevumi-21092018-1hnp27p15j9y2gq?live

Novērtē šo rakstu:

51
117

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...