Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.

Hm. Pirmkārt, kāds federācijām un mākslīgiem galviņu limitiem sakars ar sabiedriski nozīmīgiem tautas sporta pasākumiem? Vai tautas sporta pasākumu organizatori var pretendēt uz valsts finansējumu, tikai būdami federāciju sistēmas sastāvā? Konkursā nauda taču būtu jādala pēc būtības, ļaujot organizatoriem uz finansējumu pretendēt saskaņā ar savu pasākumu nopelniem neatkarīgi no federācijām un limitiem.

Otrkārt, ja nozīmīgu pasākumu – Eiropas un pasaules čempionātu, dažādu kausu posmu un fedkapu – organizēšanai Latvijā valsts nekautrējas piešķirt līdz pat 370 tūkstošiem un vairāk uz pasākumu, kāpēc gan lai sabiedriski un starptautiski nozīmīgi tautas, jaunatnes un augstskolu sporta pasākumi kopā nevarētu apēst nieka pusmiljonu?

Mēnesi vēlāk Latvijas Sporta federāciju padomes mājaslapā pārlapoju konkursa rezultātus. Pusmiljons krīzes naudas līdz galam neizprotamās proporcijās izdalīts, pa bišķim aplaimojot gan sabiedriski vairāk, gan mazāk nozīmīgus, gan ar tautas sportu nekādā sakarā neesošus projektus.

Par dažiem "sabiedriski nozīmīgajiem" tautas sporta pasākumiem, kas konkursā atbalstīti ar summām no pieciem līdz trīsdesmit pieciem tūkstošiem un kuriem saskaņā ar nolikumu jābūt gan masveidīgiem, gan tradīcijām bagātiem, gan ar milzu publicitāti un nākotnes potenciālu lepoties spējīgiem, piedodiet, neko neesmu dzirdējis.  

Jūs teiksiet: Nord, draugs, ja ārpus skriešanas ne par ko citu neesi dzirdējis, tā tava problēma. Atvainojos, protams, ka, piemēram, par Latvijas jātnieku dienu, kurai konkursā piešķirtais valsts līdzfinansējums 22 000 apmērā ir gandrīz 1,4 reizes lielāks par Rimi Rīgas maratonam piešķirto, neko neesmu dzirdējis.

Gan jau ierēdņi godprātīgi darīs savu darbu un no jātniekiem paprasīs 1,4 reizes lielāku atdevi nekā no maratona jeb vismaz vairāku desmitu tūkstošu jātnieku dalību, vismaz desmit tūkstošus jaunās paaudzes zirgu entuziastu, daudzus tūkstošus jātniektūristu, kas speciāli pasākumam ieradīsies valstī, iespaidīgu publicitātes un pasākumu kampaņu vismaz gada garumā, kā arī miljonos eiro mērāmu ekonomisku ietekmi. Tik nozīmīgu jātnieku dienu tiešām būtu grēks neatbalstīt.

Cits jautājums – ar kādu summu? Ja esat jauniņais(-ā) sportā, sponsorēšanā un pasākumu organizēšanā, tad pieci, desmit, padsmit vai pat divdesmit divi tūkstoši, kurus tautas sporta pasākumiem apmaiņā pret "sabiedrisko nozīmīgumu" ar pompu izdāļā konkursā, var šķist milzu nauda.

Es neesmu jauniņais. Pasākumus un sponsorēšanas projektus, kuru budžeti sākas ar sešu ciparu skaitļiem, esmu veiksmīgi attīstījis un pārdevis jau kopš 2000. gadu sākuma, tāpēc varu pačukstēt – lai uzbūvētu un ilgtermiņā attīstītu jebko sabiedriski nozīmīgu, piemēram, pieci tūkstoši (ieskaitot PVN) līdzfinansējuma ir tieši nekas. Ķeksītis. Noorganizēt par to var neko. Sabiedriskā nozīmība no tāda ķeksīša nekāda. 

Mans ieteikums valstij būtu turpmāk, it īpaši, ja runājam par konkursiem sabiedriski nozīmīgiem tautas sporta pasākumiem, ar piecīšiem vispār nekrāmēties. Vienkārši netērēt resursus, administrējot, uzraugot un māžojoties ar atdeves rēķināšanu.

Valsts atbalstam būtu jāsākas ar 100 tūkstošiem, bet atbalstāmā pasākuma budžets jānosaka, teiksim, vismaz pusmiljona līmenī. Tas, lūk, beidzot, būtu mērogs, kuru varētu sākt dēvēt par sabiedriski nozīmīgu, līdzfinansējums, par kuru tautas sporta organizatoriem jēga iespringt, un sabiedriskā atdeve, par kuru valstij nav kauns.

Otrs ieteikums – nemēģiniet, lūdzu, federāciju sistēmas atbalsta konkursus mums, tautas sporta organizatoriem, ietirgot kā "sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalsta" konkursus. Rezultāti taču ir publiski. Institucionāliem federāciju projektiem paredzēto valsts līdzfinansējumu nākamreiz sarūpējiet citur.

Tautas sporta konkursi gan nav vienīgā pilnmēness izpausme, ar kuru nācies saskarties valsts sporta finansējuma gaiteņos. Kā starptautiski nozīmīgu vieglatlētikas sacensību organizators vēlos redzēt precīzu mehānismu, kas paredzētu kārtību, kādā starptautiska līmeņa pasākumi var (vai nevar) pretendēt uz valsts līdzfinansējumu. Lai arī formāla procedūra pastāv, praksē tā ir necaurspīdīga, necaursitama un nesaprotama. 

Labākais, ko esmu panācis, piemēram, ir uzslava un sitiens uz pleca, sak, malacis, pasākums labs, viss forši, neticama ekonomiskā atdeve valstij, bet naudas nav (nav taisnība, starp citu, jautājums tikai par prioritātēm).

Varbūtība tikt pie nozīmīga valsts līdzfinansējuma daudz lielāka ir Nacionālajā sporta padomē organizētajā "loterijā", kuru sauc "līdzekļu piešķiršana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" un kura parasti notiek gada beigās, kad ar līdzfinansējumu vairāku simtu tūkstošu apmērā tiek apdāvinātas daudzas federācijas un saistīto pasākumu organizatori.

Pēc kādiem kritērijiem, kad un kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš šo līdzfinansējumu apstiprina un kur jāpiesakās – tas sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu organizatoriem pagaidām ir noslēpums.

* Rīgas maratona rīkotājs

Pārpublicēts no diena.lv

Novērtē šo rakstu:

28
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...