Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.

Hm. Pirmkārt, kāds federācijām un mākslīgiem galviņu limitiem sakars ar sabiedriski nozīmīgiem tautas sporta pasākumiem? Vai tautas sporta pasākumu organizatori var pretendēt uz valsts finansējumu, tikai būdami federāciju sistēmas sastāvā? Konkursā nauda taču būtu jādala pēc būtības, ļaujot organizatoriem uz finansējumu pretendēt saskaņā ar savu pasākumu nopelniem neatkarīgi no federācijām un limitiem.

Otrkārt, ja nozīmīgu pasākumu – Eiropas un pasaules čempionātu, dažādu kausu posmu un fedkapu – organizēšanai Latvijā valsts nekautrējas piešķirt līdz pat 370 tūkstošiem un vairāk uz pasākumu, kāpēc gan lai sabiedriski un starptautiski nozīmīgi tautas, jaunatnes un augstskolu sporta pasākumi kopā nevarētu apēst nieka pusmiljonu?

Mēnesi vēlāk Latvijas Sporta federāciju padomes mājaslapā pārlapoju konkursa rezultātus. Pusmiljons krīzes naudas līdz galam neizprotamās proporcijās izdalīts, pa bišķim aplaimojot gan sabiedriski vairāk, gan mazāk nozīmīgus, gan ar tautas sportu nekādā sakarā neesošus projektus.

Par dažiem "sabiedriski nozīmīgajiem" tautas sporta pasākumiem, kas konkursā atbalstīti ar summām no pieciem līdz trīsdesmit pieciem tūkstošiem un kuriem saskaņā ar nolikumu jābūt gan masveidīgiem, gan tradīcijām bagātiem, gan ar milzu publicitāti un nākotnes potenciālu lepoties spējīgiem, piedodiet, neko neesmu dzirdējis.  

Jūs teiksiet: Nord, draugs, ja ārpus skriešanas ne par ko citu neesi dzirdējis, tā tava problēma. Atvainojos, protams, ka, piemēram, par Latvijas jātnieku dienu, kurai konkursā piešķirtais valsts līdzfinansējums 22 000 apmērā ir gandrīz 1,4 reizes lielāks par Rimi Rīgas maratonam piešķirto, neko neesmu dzirdējis.

Gan jau ierēdņi godprātīgi darīs savu darbu un no jātniekiem paprasīs 1,4 reizes lielāku atdevi nekā no maratona jeb vismaz vairāku desmitu tūkstošu jātnieku dalību, vismaz desmit tūkstošus jaunās paaudzes zirgu entuziastu, daudzus tūkstošus jātniektūristu, kas speciāli pasākumam ieradīsies valstī, iespaidīgu publicitātes un pasākumu kampaņu vismaz gada garumā, kā arī miljonos eiro mērāmu ekonomisku ietekmi. Tik nozīmīgu jātnieku dienu tiešām būtu grēks neatbalstīt.

Cits jautājums – ar kādu summu? Ja esat jauniņais(-ā) sportā, sponsorēšanā un pasākumu organizēšanā, tad pieci, desmit, padsmit vai pat divdesmit divi tūkstoši, kurus tautas sporta pasākumiem apmaiņā pret "sabiedrisko nozīmīgumu" ar pompu izdāļā konkursā, var šķist milzu nauda.

Es neesmu jauniņais. Pasākumus un sponsorēšanas projektus, kuru budžeti sākas ar sešu ciparu skaitļiem, esmu veiksmīgi attīstījis un pārdevis jau kopš 2000. gadu sākuma, tāpēc varu pačukstēt – lai uzbūvētu un ilgtermiņā attīstītu jebko sabiedriski nozīmīgu, piemēram, pieci tūkstoši (ieskaitot PVN) līdzfinansējuma ir tieši nekas. Ķeksītis. Noorganizēt par to var neko. Sabiedriskā nozīmība no tāda ķeksīša nekāda. 

Mans ieteikums valstij būtu turpmāk, it īpaši, ja runājam par konkursiem sabiedriski nozīmīgiem tautas sporta pasākumiem, ar piecīšiem vispār nekrāmēties. Vienkārši netērēt resursus, administrējot, uzraugot un māžojoties ar atdeves rēķināšanu.

Valsts atbalstam būtu jāsākas ar 100 tūkstošiem, bet atbalstāmā pasākuma budžets jānosaka, teiksim, vismaz pusmiljona līmenī. Tas, lūk, beidzot, būtu mērogs, kuru varētu sākt dēvēt par sabiedriski nozīmīgu, līdzfinansējums, par kuru tautas sporta organizatoriem jēga iespringt, un sabiedriskā atdeve, par kuru valstij nav kauns.

Otrs ieteikums – nemēģiniet, lūdzu, federāciju sistēmas atbalsta konkursus mums, tautas sporta organizatoriem, ietirgot kā "sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalsta" konkursus. Rezultāti taču ir publiski. Institucionāliem federāciju projektiem paredzēto valsts līdzfinansējumu nākamreiz sarūpējiet citur.

Tautas sporta konkursi gan nav vienīgā pilnmēness izpausme, ar kuru nācies saskarties valsts sporta finansējuma gaiteņos. Kā starptautiski nozīmīgu vieglatlētikas sacensību organizators vēlos redzēt precīzu mehānismu, kas paredzētu kārtību, kādā starptautiska līmeņa pasākumi var (vai nevar) pretendēt uz valsts līdzfinansējumu. Lai arī formāla procedūra pastāv, praksē tā ir necaurspīdīga, necaursitama un nesaprotama. 

Labākais, ko esmu panācis, piemēram, ir uzslava un sitiens uz pleca, sak, malacis, pasākums labs, viss forši, neticama ekonomiskā atdeve valstij, bet naudas nav (nav taisnība, starp citu, jautājums tikai par prioritātēm).

Varbūtība tikt pie nozīmīga valsts līdzfinansējuma daudz lielāka ir Nacionālajā sporta padomē organizētajā "loterijā", kuru sauc "līdzekļu piešķiršana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" un kura parasti notiek gada beigās, kad ar līdzfinansējumu vairāku simtu tūkstošu apmērā tiek apdāvinātas daudzas federācijas un saistīto pasākumu organizatori.

Pēc kādiem kritērijiem, kad un kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš šo līdzfinansējumu apstiprina un kur jāpiesakās – tas sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu organizatoriem pagaidām ir noslēpums.

* Rīgas maratona rīkotājs

Pārpublicēts no diena.lv

Novērtē šo rakstu:

28
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...