Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.

Hm. Pirmkārt, kāds federācijām un mākslīgiem galviņu limitiem sakars ar sabiedriski nozīmīgiem tautas sporta pasākumiem? Vai tautas sporta pasākumu organizatori var pretendēt uz valsts finansējumu, tikai būdami federāciju sistēmas sastāvā? Konkursā nauda taču būtu jādala pēc būtības, ļaujot organizatoriem uz finansējumu pretendēt saskaņā ar savu pasākumu nopelniem neatkarīgi no federācijām un limitiem.

Otrkārt, ja nozīmīgu pasākumu – Eiropas un pasaules čempionātu, dažādu kausu posmu un fedkapu – organizēšanai Latvijā valsts nekautrējas piešķirt līdz pat 370 tūkstošiem un vairāk uz pasākumu, kāpēc gan lai sabiedriski un starptautiski nozīmīgi tautas, jaunatnes un augstskolu sporta pasākumi kopā nevarētu apēst nieka pusmiljonu?

Mēnesi vēlāk Latvijas Sporta federāciju padomes mājaslapā pārlapoju konkursa rezultātus. Pusmiljons krīzes naudas līdz galam neizprotamās proporcijās izdalīts, pa bišķim aplaimojot gan sabiedriski vairāk, gan mazāk nozīmīgus, gan ar tautas sportu nekādā sakarā neesošus projektus.

Par dažiem "sabiedriski nozīmīgajiem" tautas sporta pasākumiem, kas konkursā atbalstīti ar summām no pieciem līdz trīsdesmit pieciem tūkstošiem un kuriem saskaņā ar nolikumu jābūt gan masveidīgiem, gan tradīcijām bagātiem, gan ar milzu publicitāti un nākotnes potenciālu lepoties spējīgiem, piedodiet, neko neesmu dzirdējis.  

Jūs teiksiet: Nord, draugs, ja ārpus skriešanas ne par ko citu neesi dzirdējis, tā tava problēma. Atvainojos, protams, ka, piemēram, par Latvijas jātnieku dienu, kurai konkursā piešķirtais valsts līdzfinansējums 22 000 apmērā ir gandrīz 1,4 reizes lielāks par Rimi Rīgas maratonam piešķirto, neko neesmu dzirdējis.

Gan jau ierēdņi godprātīgi darīs savu darbu un no jātniekiem paprasīs 1,4 reizes lielāku atdevi nekā no maratona jeb vismaz vairāku desmitu tūkstošu jātnieku dalību, vismaz desmit tūkstošus jaunās paaudzes zirgu entuziastu, daudzus tūkstošus jātniektūristu, kas speciāli pasākumam ieradīsies valstī, iespaidīgu publicitātes un pasākumu kampaņu vismaz gada garumā, kā arī miljonos eiro mērāmu ekonomisku ietekmi. Tik nozīmīgu jātnieku dienu tiešām būtu grēks neatbalstīt.

Cits jautājums – ar kādu summu? Ja esat jauniņais(-ā) sportā, sponsorēšanā un pasākumu organizēšanā, tad pieci, desmit, padsmit vai pat divdesmit divi tūkstoši, kurus tautas sporta pasākumiem apmaiņā pret "sabiedrisko nozīmīgumu" ar pompu izdāļā konkursā, var šķist milzu nauda.

Es neesmu jauniņais. Pasākumus un sponsorēšanas projektus, kuru budžeti sākas ar sešu ciparu skaitļiem, esmu veiksmīgi attīstījis un pārdevis jau kopš 2000. gadu sākuma, tāpēc varu pačukstēt – lai uzbūvētu un ilgtermiņā attīstītu jebko sabiedriski nozīmīgu, piemēram, pieci tūkstoši (ieskaitot PVN) līdzfinansējuma ir tieši nekas. Ķeksītis. Noorganizēt par to var neko. Sabiedriskā nozīmība no tāda ķeksīša nekāda. 

Mans ieteikums valstij būtu turpmāk, it īpaši, ja runājam par konkursiem sabiedriski nozīmīgiem tautas sporta pasākumiem, ar piecīšiem vispār nekrāmēties. Vienkārši netērēt resursus, administrējot, uzraugot un māžojoties ar atdeves rēķināšanu.

Valsts atbalstam būtu jāsākas ar 100 tūkstošiem, bet atbalstāmā pasākuma budžets jānosaka, teiksim, vismaz pusmiljona līmenī. Tas, lūk, beidzot, būtu mērogs, kuru varētu sākt dēvēt par sabiedriski nozīmīgu, līdzfinansējums, par kuru tautas sporta organizatoriem jēga iespringt, un sabiedriskā atdeve, par kuru valstij nav kauns.

Otrs ieteikums – nemēģiniet, lūdzu, federāciju sistēmas atbalsta konkursus mums, tautas sporta organizatoriem, ietirgot kā "sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalsta" konkursus. Rezultāti taču ir publiski. Institucionāliem federāciju projektiem paredzēto valsts līdzfinansējumu nākamreiz sarūpējiet citur.

Tautas sporta konkursi gan nav vienīgā pilnmēness izpausme, ar kuru nācies saskarties valsts sporta finansējuma gaiteņos. Kā starptautiski nozīmīgu vieglatlētikas sacensību organizators vēlos redzēt precīzu mehānismu, kas paredzētu kārtību, kādā starptautiska līmeņa pasākumi var (vai nevar) pretendēt uz valsts līdzfinansējumu. Lai arī formāla procedūra pastāv, praksē tā ir necaurspīdīga, necaursitama un nesaprotama. 

Labākais, ko esmu panācis, piemēram, ir uzslava un sitiens uz pleca, sak, malacis, pasākums labs, viss forši, neticama ekonomiskā atdeve valstij, bet naudas nav (nav taisnība, starp citu, jautājums tikai par prioritātēm).

Varbūtība tikt pie nozīmīga valsts līdzfinansējuma daudz lielāka ir Nacionālajā sporta padomē organizētajā "loterijā", kuru sauc "līdzekļu piešķiršana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" un kura parasti notiek gada beigās, kad ar līdzfinansējumu vairāku simtu tūkstošu apmērā tiek apdāvinātas daudzas federācijas un saistīto pasākumu organizatori.

Pēc kādiem kritērijiem, kad un kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš šo līdzfinansējumu apstiprina un kur jāpiesakās – tas sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu organizatoriem pagaidām ir noslēpums.

* Rīgas maratona rīkotājs

Pārpublicēts no diena.lv

Novērtē šo rakstu:

28
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...