Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”

Ekrānšāviņā bija redzams “Taisnīguma” twitter.com konta ieraksts, kurā partija, publicējot pasākuma video fragmentu, informēja sabiedrību par 18.jūnijā notikušo, tās rīkoto un pašvaldībā saskaņoto piketu pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

Piketā paudām savu noraidījumu izdomātā latviešu rasisma vainas kultivēšanai un nosodījumu atsevišķu personu nesen Latvijā publiski paustajam atbalstam BLM/antifa kustības rīkotajiem grautiņiem un eiropiešu civilizācijas simbolu demolēšanai ASV un Eiropā.

Kopā ar video fragmentu bija publicēts teksts: “Latvijas himna šodienas protestā pret BLM grautiņiem, imigrāciju, pazemošanos melno priekšā un arī pret rasistiskā saldējuma meklētājiem. #MelnītimBūt”

Mūsu skatījumā K.Stepanovas kā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) darbinieces oficiālajā kontā paustais viedoklis par mūsu partijas rīkoto pasākumu un tā dalībniekiem nav savietojams ar LSM.lv publicēto, sabiedriskā medija – visai sabiedrībai ar tās dažādajiem viedokļiem, uzskatiem darbības mērķiem un principiem kalpojoša plašsaziņas līdzekļa – Rīcības un ētikas kodeksu, kurā teikts: “Ētikas standarti ir attiecināmi arī uz sociālās tīklošanas vietnēm, t.sk. privātajiem kontiem.”

Tāpēc saistībā ar augstāk minēto K.Stepanovas twitter.com kontā @bembijs publicēto ierakstu vēlamies īpaši vērst uzmanību uz šādiem punktiem:

1) K. Stepanova, rakstot par politiskās partijas rīkotu, oficiāli saskaņotu un mierīgi noritējušu protesta piketu, lieto pēdiņās liktu vārdu “akcija”, tādējādi “Taisnīguma” piketam nepārprotami piešķirot nicinošu nokrāsu. Līdz ar to K.Stepanova, mūsuprāt, rīkojas pilnīgi pretēji LSM rīcības un ētikas kodeksā teiktajam: “Pret auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu interpretāciju, sagrozījumu un falsifikāciju. (…) Nav pieļaujama tendenciozitāte satura izklāstā, ziņu vai materiāla izkārtojumā, balss intonācijā vai vārdu izvēlē.”

2) K.Stepanovas publiski paustā prasība darba devējam – Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai – atbildēt par to, ko tās darba ņēmējs – skolotājs – savā brīvajā laikā dara LR reģistrētas politiskās partijas oficiāli pieteiktā un saskaņotā piketā, nav nekas cits kā ar demokrātiskas valsts pamatprincipiem nesavienojams, totalitārām iekārtām un ideoloģijām raksturīgs aicinājums diskriminēt personu pēc tās politiskās pārliecības.  Uzskatām, ka, izsakot šādu prasību, K.Stepanova nepārprotami:

a) noraida Rīcības un ētikas kodeksa 3.3. punktu “Vārda brīvība”, kurā teikts: “Latvijas Radio aizsargā vārda un preses brīvību.”

b) noraida LSM darbības ietvarus nosakošās, Satversmē nostiprinātās LR pilsoņu tiesības uz domu, apziņas, vārda, pulcēšanās, biedrošanās, miermīlīgu demonstrāciju un piketu brīvību.

Lūdzam jūs (vēstule adresēta Latvijas Radio un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei) likumā noteiktajā termiņā sniegt mums rakstisku atbildi, pēc būtības atbildot uz šādiem jautājumiem:

1) Vai K.Stepanova, slēdzot darba līgumu ar Latvijas radio 5, tika iepazīstināta ar LSM Rīcības un ētikas kodeksu atbilstoši kodeksa 9. punktā noteiktajam?

2) Vai uzskatāt, ka K.Stepanova, publicējot augstākminēto ierakstu savā “radio personības” twitter.com kontā, rīkojusies atbilstoši LSM Rīcības un ētikas kodeksam?

3) Ja uzskatāt, ka K.Stepanovas rīcība, publiski pieprasot darba devējam vērsties pret darba ņēmēju par to, ka tas īstenojis savas Satversmē nodrošinātās pilsoņa tiesības, nav savietojama ar LSM Rīcības un ētikas kodeksā noteiktajiem LSM darbinieka publiskas saziņas un viedokļu paušanas principiem un vadlīnijām, vai šāda žurnālista atrašanās LSM “radio personību” sarakstā nediskreditē gan Latvijas radio 5 atsevišķi, gan visus sabiedriskos medijus kopumā?

Novērtē šo rakstu:

43
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...