Iesaki rakstu: 
Katru gadu vairāk cilvēku iet bojā no zibens spērieniem, bišu un lapseņu dzēlieniem, suņu kodieniem, noslīkšanas vannā, zirgu spērieniem vai govju uzbrukumiem nekā no lāču uzbrukumiem. Tomēr joprojām cilvēki nebaidās no bitēm, zirgiem un iešanas vannā. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mednieki bļauj nevis par bitēm un vannām, bet gan par vilkiem, lūšiem un lāčiem.
Šoreiz tiks apskatīts trešais pret lielajiem plēsējiem vērstais raksts, kuru mēneša laikā uzcepusi apdauzītā medību funkcionāre Linda Dombrovska.
http://www.la.lv/eiropa-jau-40-000-lielo-pleseju/
Saplosītā Eiropa
Normāli cilvēki jau sen ir ievērojuši, ka medniekiem ir grūtības uzrakstīt pat vienu teikumu, lai kaut ko nesamelotu.
Dombrovska acīmredzot līdz pat šai baltai dieniņai neko nav dzirdējusi par to, ka Latvijā ir aptuveni
http://laukos.la.lv/sak-mainities-darijumu-struktura/
Kopumā Eiropas Savienībā ir novērojamas šādas ilgtermiņa izmaiņas: kopš 1961. gada lauku iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 17%, bet sējumu platības par 19% (1950-2010). Aplēses rāda, ka 2030. gadā neapstrādātas lauksaimniecības zemes veidos 170 000 km2. Citiem vārdiem sakot, šīs platības savā ziņā pārņems Māte Daba.
Tāpat medību ideologi nezina, ka gan pārnadži, gan vilki mierīgi atrod barību arī cilvēku pārveidotā ainavā. Un ka lielie plēsēji atšķirībā no pārnadžiem ir pašregulējošas sugas un ekosistēmas atslēgsugas.
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/oik.01977
Tik daudz par to, kā Eiropā "samazinoties" dzīves telpa lielajiem plēsējiem.
Runājot par lielo plēsēju skaitu, dati ir šādi:
17 000 lāču uz 485 400 km2 (22 valstīs), un pamatkodolu veido trīs valstis - Rumānija, Zviedrija un Somija - kurās dzīvo 11 100 lāču (jeb 65% no kopskaita);
9 000 lūšu uz 813 000 km2 (23 valstīs), un pamatkodolu veido trīs valstis - Rumānija, Zviedrija un Somija, kurās dzīvo 5 500 lūšu (jeb 61% no kopskaita);
12 000 vilku uz 800 000 km2 (28 valstīs);
1 300 tiņu uz 250 000 km2 (visi dzīvo Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā).
Tātad pusi no šiem 40 000 plēsējiem veido lāči un tiņi, kuriem Latvijā mūsu dienās vēl nav dzimis neviens mazulis.
Lūši arī Latvijā nerada galvassāpes lopkopjiem, bet par Eiropas vilkiem un aitām jau tika izrunāts pirmajā rakstā.
http://pietiek.com/raksti/kad_aita_partop_par_medibu_ideologi_un_otradi
Salīdzinājumam Eiropas Savienībā ir 336.16 miljoni govju, cūku, aitu un kazu, no kurām 23.7 miljoni (jeb 7.0%) atrodas Rumānijā, Zviedrijā un Somijā.
Rumānijas aitu skaits (9.88 miljoni) pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies par 17%, bet kazu skaits (1.48 miljoni) - par 71%.
Kā Rumānijas, Zviedrijas un Somijas lāči un lūši apdraud 312 miljonus mājlopu, Latvijas medību funkcionāri nespēj izskaidrot.
Lai gan Briseles platforma notika nevis jūnija sākumā, kā to apgalvo Linda D., bet gan maija beigās, tas bija pietiekams iegansts lai Dombrovska uzliktu veco plati un mēģinātu radīt paniku, biedējot cilvēkus ar Rumānijas lāčiem.
Skaidrības labad jāatgādina, ka lāčus Rumānijā audzēja un nobaroja diktatora Čaušesku izklaidei, kurš bija maniakāls mednieks. Pavisam 25 diktatūras gados Čaušesku nošāva 400 lāčus, bet vienā dienā - 1983. gada 15. oktobrī pamanījās nošaut 24 nobarotus lāčus.
Tāpat svarīgi uzsvērt, ka 76% Rumānijas iedzīvotāju uzskata, ka lācis ir viņu nacionālais simbols, nevis izpriecas objekts bagātiem ārzemju trofeju medniekiem, kas par labi nobarota lāča nošaušanu gatavi samaksāt 15 - 20 000 dolāru.
Interesanti, ka Dombrovskai nav ne mazākās nojausmas, ka Igaunijā dzīvo 700 lāču un vienīgie incidenti ir notikuši medībās un ka nevienu cilvēku lāči kaimiņzemē nav nogalinājuši. Līdzīgi ir arī Slovākijā, kur dzīvo ~ 1 000 lāču. Vienīgi kvalificēts psihiatrs varētu izskaidrot šo dīvaino Dombrovskas apsēstību ar Rumānijas lāčiem, kas īsā laika sprīdī viņai lika sacerēt divus pilnīgi tendenciozus rakstus.
Latvijas idille
Lai gan mūsu dienās vēl nav dokumentēts neviens gadījums, kad lācenei Latvijā būtu piedzimuši lācēni, tas netraucē medību ideologiem jau tagad pieprasīt apšaut lāčus. Kas, protams, nav pārsteidzoši, zinot, kā asiņainā minoritāte, kas sevi dēvē par 'medniekiem', izturas pret citām aizsargājamajām sugām - vilkiem un lūšiem.
Katru gadu vilki tiek apšauti 50%-60% apmērā no populācijas jeb tiek apšauta puse no katras vilku ģimenes. Savukārt lūšus apšauj 30% apmērā no populācijas, un pēdējos trijos gados killeri nevar pat izpildīt sākotnējo kvotu, un dažu gadu laikā lūšu skaits ir nokrities no 900 līdz 500 ar tikko piedzimušiem mazuļiem vasarā. Pēc medību sezonas palikuši dzīvi ir apmēram 300 lūšu jeb viena ceturtā daļa no vides ietilpības, kas ir 1200 lūši ziemā.
Latvijas medību politikas neatņemama sastāvdaļa ir apšaut ienākošos Lietuvas vilkus un Igaunijas lūšus. Šādu aizsargājamu sugu masveida apšaušanu medību funkcionāri dēvē par 'cieņpilnu līdzāspastāvēšanu'. Ko lai teic - par Latvijas mednieku nozīmīgas daļas stulbumu vēl lielāks ir tikai viņu melīgums un liekulība.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
