Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek turpina ekskluzīvi publicēt izteiksmīgus fragmentus no apgādā Atēna iznākušās L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmatas Latvietis parastais, kura vietumis grāmatveikalos vēl varētu būt nopērkama. Šodien - par "izcilā tautsaimnieka" Andra Bērziņa rosību Eiropas fondu apguvē un viņa ģimenes bēdīgi slavenajām Kājiņām,

Ja palasām Andra Bērziņa slavinātāju tekstus, tajos ir viena kopēja tēma – par citām lietām, lūk, vēl var šaubīties, taču pilnīgi noteikti un nepārprotami jaunais Latvijas Valsts prezidents ir viens pieredzējis un izcils tautsaimnieks, kurš sapelnījis miljonus pats sev un arī sekmīgi pacēlis no gruvešiem un attīstījis Latvijas mērogiem izcilu un stabilu banku.

„Es personīgi balsošu par Andri Bērziņu. Uzskatu, ka viņš ir tautsaimnieks, viņam ir milzīga pieredze tautsaimniecībā,” prezidenta ievēlēšanas Saeimas plenārsēdē paziņo cits izcils tautsaimnieks Ainārs Šlesers. „Cilvēks, kurš tuvāks Latvijas tautai, kurš ar abām kājām stāv uz Latvijas zemes, kurš ir izglītots tautsaimnieks un ekonomists, kuru nevar apvārdot ar atsevišķu ekonomikas teoriju priekšrocību vai negatīvo ietekmi. Viņš to pārzina un ļoti labi orientējas. Viņu piemānīt nevarēs,” skandē deputāte Iveta Grigule. „Īsts tautsaimnieks, finansists arī,” piebalso Staņislavs Šķesteris, un kaut ko līdzīgu presei saka arī pats jaunievēlētais prezidents: „Viens no maniem tuvākajiem uzdevumiem ir saprātīga saimniekošana, protams, runa ir par valsts un pašvaldību sektoru...”

Kas tā tāda – saprātīga saimniekošana? Te Andrim Bērziņam ir pašam savs viedoklis, ko viņš, iespējams, visskaidrāk ir izteicis 2011. gada rudenī intervijā žurnālam Rīgas Laiks: „Es tomēr esmu tādas filozofijas atbalstītājs, ka tad, ja cilvēks nevar sev, viņš nevarēs arī citiem. Ja viņš var priekš sevis, tad ir iespēja, ka viņš varēs arī citiem kaut ko dot. Nē, nu, nav runa tikai par naudu, ja...” Varbūt runa arī nav tikai par naudu (un akcijām, un nekustamajiem īpašumiem, un uzņēmumiem, un atkal tomēr naudu), taču fakts: lai nu kā ar citiem, bet Andris Bērziņš patiešām sev var un grib varēt arī nākamajos gados pēc aiziešanas no Unibankas prezidenta posteņa, un viss no valsts bankas paņemtais apetīti uz šo, ja tā var teikt, „pieklājīgo kampšanu” nebūt nav mazinājis.

2003. gada 2. septembrī tobrīd 58 gadus vecais Andris Bērziņš noslēdz nomas līgumu ar... savu 31 gadu veco meitu Evu Bērziņu: iznomātājs nomniecei brīvi, bez maldības vai viltus par 50 latiem gadā nodod savu nekustamo īpašumu – „Kājiņas Drabešu pagastā, Amatas novadā, Cēsu rajonā, kurš sastāv no trīs zemes gabaliem ar kopplatību 70,3 ha, tai skaitā zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0014, platība 33,3 ha, zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0077, platība 23 ha, zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0060, platība 14 ha, kā arī trīs ēkām, trīs inženierbūvēm un vienas jaunbūves”. Iznomājamā objekta lietošanas mērķis – „atpūtas kompleksa, viesu nama ierīkošana, ekspluatācija un ar to saistītās uzņēmējdarbības veikšana”.

Paiet nepilni četri mēneši, un 2004. gada 28. janvārī – trīs nedēļas pēc Andra Bērziņa pēdējās darba dienas Unibankas prezidenta amatā – Eva Bērziņa saņem iepriecinošu vēstījumu no Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieka Anda Rukmaņa: „A. god. Bērziņas kundze! Pateicamies Jums, ka iesniedzāt projektu pretendēšanai uz SAPARD finansējumu SAPARD programmas 3. atbalsta programmas 3.1. apakšprogrammas ietvaros. Darām zināmu, ka Jūsu izstrādātais projekts ir apstiprināts un tā realizācijas gadījumā Jums būs iespēja saņemt SAPARD finansējumu. Lēmums par projekta apstiprināšanu pieņemts 2004. gada 23. janvārī.

Šajā sakarā pēc apstiprinājuma vēstules saņemšanas lūdzam Jūs paātrinātā kārtībā Uzņēmumu reģistrā reģistrēt jaunu uzņēmumu. Pēc uzņēmuma reģistrēšanas 5 darba dienu laikā Jums jāierodas Ziemeļvidzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pie Atbalsta daļas vadītājas Inetas Lucas līguma noformēšanai un parakstīšanai līdzi ņemot: 1) juridiskās personas reģistrācijas apliecību; 2) Uzņēmumu reģistra izziņu par dalībnieku un daļu sadalījumu un par uzņēmuma paraksttiesīgajām personām; 3) bankas izziņu par klienta kontu, kas atvērts uz juridiskas personas vārda; 4) bankas konta izrakstu, kas apliecina, ka Jūsu rīcībā ir projekta realizācijai nepieciešamie finansu resursi; 5) vēstuli par projekta apstiprināšanu; 6) pasi.”

Ko tad baņķiera meita apņemas un apsola iesniegtajā projektā? Dokuments ir pietiekami interesants, lai to palasītu rūpīgi un detalizēti – kaut vai tāpēc, ka nebūt ne tik bieži pieteikumi uz Eiropas finansējumu sākas ar Knuta Skujenieka rindām: „Cilvēkam ir jāceļo. Tas nav ne greznums, ne vaļasprieks - tā ir dzīves diktēta nepieciešamība: uz laiku atstāt savu dzīves un darba vietu. Pēc tam viņš atgriežas, ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salīdzināt, viņš atrod dziļāku jēgu savām ikdienišķajām pūlēm. Viņš nopietnāk apzinās savu piederību pie zemes un tautas.”

Tieši ar šiem apsvērumiem Eva Bērziņa pamato iemeslus, kāpēc tūristi plūstin plūdīs uz Kājiņām, ja vien viņai izdosies tikt pie dažiem simtiem tūkstošu latu visa iecerētā sabūvēšanai. Un tālāk – tādā pašā garā: „Situācijā, kad Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir kļuvis par vienu no vadošajām un visstraujākajām izaugsmes nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti, kad Eiropai kā ceļojumu galamērķim pieder līderpozīcija visā pasaulē, kad ES paplašināšanās process, eiro ieviešana un visātrāk augošais pieprasījums pēc dabas un kultūras tūrisma nodrošina tālākas iespējas tūrisma tirgus izaugsmei Eiropā, Latvijas tūrisma nozares attīstība atrodas nopietna izaicinājuma priekšā. Latvijā šī ir jauna un daudzsološa tautsaimniecības nozare, nu jau droši var apgalvot, ka tūrisms šodien ir kļuvis par ikviena cilvēka dzīves neatņemamu sastāvdaļu, fizisko un garīgo spēku, savstarpējo attiecību avotu, būtisku kultūras un sociālās jomas faktoru - pasaules mēroga fenomenu.

Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas statistikas datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tas valstīm nodrošina lielu ieņēmumu no nodokļiem un sniedz ievērojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. Tūrisms sekmē liela apjoma ieguldījumu veikšanu infrastruktūras izveidē, kopumā apmierinot gan tūristu prasības, gan uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Saskaņā ar PTO prognozēm tūrisma apjoms pasaulē dažādu faktoru rezultātā turpinās pieaugt, divdesmit gadu laikā dubultojot pašreizējo apjomu. Dažādojoties tūrisma produkta pieprasījumam, par lielāko pasaules tūrisma galamērķi kļūs Eiropa (717 miljoni tūristu gadā), kurā jūtami pieaugs ekonomiski īpaši aktīvā Baltijas jūras reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīme.

Mūsu valstij ar tās nepārblīvēto dzīves telpu, mēreno klimatu, bagāto dabas un kultūras mantojumu, maz pārveidoto dabu, kūrortu tradīcijām, kvalificētiem speciālistiem, viesmīlīgiem cilvēkiem un labiem makroekonomiskiem priekšnoteikumiem izaugsmei ir visas iespējas kļūt par pievilcīgu zemi ārvalstu un vietējiem tūristiem. Tūrisms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību. Neskatoties uz to, ka valsts konsekventi turpina pilnveidot ilgtspējīga tūrisma attīstības politiku un gadu no gada palielināt valsts budžeta finansējumu, jāatzīst, ka Latvijā joprojām ir lielas tūrisma attīstības iespējas, kas netiek pilnībā izmantotas. Ņemot vērā šās nozares attīstības iespējas, ir lemts par Aktīvās atpūtas centra izveidi Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās.”

Tiktāl – dzeja, bet seko arī proza: „Eva Bērziņa ar īpašuma īpašnieku (tēvu) Andri Bērziņu ir noslēgusi esošā īpašuma nomas līgumu un projekta ietvaros plāno izveidot Aktīvās atpūtas centru, kas būtu piemērots viesu uzņemšanai un kurā tiktu apvienotas sporta aktivitāšu iespējas. Īpašums atrodas Cēsu rajona, Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās, Amatas upes krastā. Objektā ir dzīvojamā māja, garāža ar malkas šķūnīti, klēts, kā arī izbūvēta kalnu slēpošanas trase un gandrīz pilnīgi pabeigta guļbūve (nepieciešams ierīkot ugunsgrēka signalizāciju), kas projektēta kā viesu māja.

Biznesa plānu ir paredzēts realizēt trīs etapos. Pirmo un otro etapu paredzēts veikt SAPARD projekta ietvaros, bet trešā etapa realizācija notiks pašu līdzekļiem vai arī, izmantojot ES plānotos Latvijai pieejamos strukturālos fondus.

1. etapā paredzēts esošajā guļbūvē ierīkos ugunsgrēka signalizāciju.

Māja Nr. l pēc ģenplāna ir esoša jaunbūve, kas pēc sava plānojuma atbilst viesu mājas statusam. Projekta ietvaros paredzēts veikt visu nepieciešamo, lai šīs ēka pildītu savas funkcionālās iespējas. Mājā pēc plānojuma ir septiņi divvietīgi numuriņi, kas tiks aprīkoti ar mēbelēm un dos iespēju nodrošināt ar naktsmītnēm 14 viesus. Pirmajā stāvā atpūtas telpā plānots novietot biljarda galdu (iegādāsies par pašu līdzekļiem), kur viesi brīvajā laikā varētu spēlēt biljardu. Tāpat pirmajā stāvā ir ēdamzāle ar virtuvi, kur viesiem būs iespēja pagatavot sev maltīti. Pagrabstāvā atrodas pirts komplekss ar kamīntelpu, kas būs piemērota vieta saviesīgu pasākumu rīkošanai. Lai nodrošinātu ugunsdrošību, projekta ietvaros ir paredzēts ierīkot šajā ēkā ugunsgrēka signalizāciju. Papildus, veicot cenu aptauju, paredzēts iegādāties mēbeles un aprīkojumu viesu mājai (Nr. 1 pēc tehniskā projekta ģenplāna). Pārējo nepieciešamo inventāru, kas nav iekļauts SAPARD projekta attaisnotajos izdevumos, bet tomēr ir nepieciešams pilnvērtīgai viesu izmitināšanai un labklājības nodrošināšanai, plānots iegādāties par pašu līdzekļiem.

Nomātajā īpašumā atrodas kalns, kura nobrauciena garums ir ~200m. Kalns ir aprīkots ar apgaismojumu, tajā ir izveidotas divas kalnu slēpošanas trases. Abas trases ir aprīkotas ar pacēlājiem un ir apgaismotas, kas dos iespēju piedāvāt izmantot kalnu slēpošanas pakalpojumus arī tumšajos ziemas vakaros. Kalnu slēpošana ir labs ienākumu avots ziemas periodā, kas nodrošinās viesu pieplūdumu un plānotos ienākumus ziemas mēnešos. Tādejādi, projekta ietvaros ir paredzēts jau gūt ienākumus 2003./2004.gada ziemā no kalnu slēpošanas. Lai nodrošinātu ienākumus, kas dotu dibināmajam uzņēmumam finansiālu stabilitāti, papildus paredzēts iegādāties slaloma slēpošanai nepieciešamo inventāru: slaloma slēpes pilnā komplektācijā un sniega dēļus (snowboard) pilnā komplektācijā. Tā kā ziemas mūsu klimata zonā ir nepastāvīgas, tad ir nepieciešams nodrošināties periodam, kad nav pietiekošs sniega daudzums, bet laika apstākļi ir piemēroti slēpošanai. Tāpēc, veicot cenu aptauju, ir lemts par sniega pūtēja iegādi.

2. etaps.

Tā kā centrs ir paredzēts aktīvai atpūtai, ir domāts par viesu iespējām nodarboties ar sportu, projekta otrajā etapā ir plānots izbūvēt peldbaseinu pie viesu mājas Nr. l un uzbūvēt slēgta tipa tenisa halli, kā arī atklāta tipa tenisa kortu, objekts dotu iespēju nodarboties ar tenisu un peldēšanu, gan ziemas, gan vasaras periodos. Tā kā viesu mājā nr. 1 plānots augsts labiekārtojuma līmenis, tad, domājot par alternatīvas variantu, ir plānots diferencēt naktsmītņu pakalpojuma cenas, rekonstruējot esošās saimniecības ēkas otro stāvu par lauku tūrismam izmantojamu māju (Nr.4, pēc ģenplāna). Šeit otrajā stāvā ir plānots ierīkot trīs vienvietīgas un vienu divvietīgu istabiņu, kā arī paredzēta atpūtas halle ar virtuves daļu. Papildus pirmajā stāvā tiks ierīkots sanmezgls, kā arī būs dušas telpa un sanmezgls otrajā stāvā. Tādējādi tiktu nodrošināts atpūtas komplekss vēl ar piecām gultas vietām, kuru cenas būtu demokrātiskākas. Šo istabiņu iekārtošanai par pašu līdzekļiem ir plānots iegādāties mēbeles un aprīkojumu, kā arī televizorus. Tenisa atklāto kortu ziemas periodā plānots izveidot par slidotavu. Tāpēc otrajā projekta etapā ir plānots iegādāties slidošanai nepieciešamo inventāru, kas ari tiks iegādāts par pašu līdzekļiem.

3. etapā (par pašu līdzekļiem).

Trešajā etapā paredzēts uzbūvēt viesu māju Nr.3 (tehniskā projekta ģenplānā), kura tiks būvēta uz esošiem pamatiem. Šajā ēkā pirmajā stāvā viesu vajadzībām plānots izvietot zāli, kas būs piemērota arī semināru organizēšanai. Ēkas otrajā stāvā atradīsies septiņas viesu istabas - trīs divvietīgas un četras vienvietīgas. Kopumā šajā viesu namā plānots izmitināt desmit viesus. Tā kā SAPARD projekta maksimālā attaisnoto izdevumu summa nedos iespēju iekļaut arī šo ēku attaisnotajos izdevumos, tad šo ēku paredzēts būvēt 2005. gadā, izmantojot pašu finansu līdzekļus.”

Tiktāl viss ļoti skaisti un pamatoti, - tāpat kā argumenti, kāpēc šī ir tūristus noteikti piesaistoša vieta (to vidū ir arī šāds: „Daudzie dabas apskates objekti, kas ir koncentrējušies šajā apvidū, noteikti spēs pievilināt tūristus, ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm.”). Un kur nu vēl labumi, ko jaunais komplekss dos apkārtējai pasaulei un tās iemītniekiem – „tiks rasta iespēja radīt papildus darba vietas apkārtnes iedzīvotājiem ārpus tradicionālās lauksaimniecības”, „tiks sasniegts mērķis palielināt nodarbinātību pagastā, radot jaunas darba vietas un mazinot bezdarbu”, tāpat tiks „dota iespēja apkārtējiem iedzīvotājiem realizēt tūristiem pašu ražotās preces” un visbeidzot tiks „veicināta valsts ekonomiskā attīstība – plānojot rentablu saimniecisko darbību un maksājot nodokļus no plānotās peļņas”.

It kā tie nav tikai tukši vārdi vien, jo no poētiskā SAPARD naudas dabūšanai iesniegtā projekta izriet, ka padomāts ir arī par to, kā piesaistīt klientus – kaut šo projekta sadaļu ir diezgan pagrūti nosaukt par izcili kompetentu un detalizētu: „Izmantojot LLTA Lauku ceļotājs datus, ir iegūta informācija, ka lielākā daļa ārzemju tūristu, kuri izmanto Lauku ceļotāja pakalpojumus, ir no Somijas (27%), Vācijas (16%), ASV (10%) un Kanādas (8%). Tātad, lai Aktīvās atpūtas centrs kļūtu atpazīstams un piesaistītu klientus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm, svarīgi dibināt sadarbības attiecības ar LLTA Lauku ceļotājs.”

Kā tieši tas notiktu? „Statistikas dati liecina, ka gan Latvijas, gan ārvalstu respondenti par visdrošāko rezervēšanas veidu uzskata tiešo rezervāciju, sazinoties ar atpūtas vietas saimniekiem (83% un 59%). Par samērā drošiem veidiem gan Latvijas, gan ārzemju respondenti uzskata rezervāciju ar ceļojuma biroja (51% un 35%) un lauku tūrisma organizācijas palīdzību (45% un 39%). 43% ārzemju respondentu uzskata, ka rezervācijas internetā ir pilnīgi drošas vai samērā droša, tad tikai 29% vietējo iedzīvotāju ir tādās pašās domās.

Lai nodrošinātu maksimālu noslogojumu plānot rezervāciju, izmantojot gan tiešo rezervāciju, gan arī rezervāciju ar ceļojuma aģentūru un interneta starpniecību. Lai rastu iespēju nodrošināt rezervācijas ievietot informāciju par Aktīvās atpūtas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā, kā ari perspektīvā izveidot Aktīvās atpūtas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespēju ceļotājiem iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes līmeni un izcenojumiem.”

Un tas nebūtu viss: „Kvalitātes pārvaldībai ir plānots pievērst īpaši lielu uzmanību, izstrādājot uzņēmuma kvalitātes stratēģiju, kā arī tās īstenošanu, izmantojot kvalitātes plānošanu, kvalitātes vadību, kvalitātes pārraudzību un kvalitātes uzlabošanu. Tiek plānots stingri sekot, lai piedāvātie pakalpojumi būtu augstas kvalitātes un sniegto pakalpojumu kvalitātes līmenis tiek plānots atbilstoši ISO 9000:2000 līmenim, ko nākotnē varētu apstiprināt ar iegūto sertifikātu. Tāpat arī tiek plānots pēc Aktīvās atpūtas centra izveidošanas iegūt ECO sertifikātu, kam nākotnē noteikti būs pieaugoša loma. Pakalpojumu tirdzniecība tiks veicināta ar papildus reklāmas pasākumiem. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arī informatīva reklāma - radio, avīzēs un internetā (arī mājas lapas izveidošana).”

Bet vai tad tiešām risku nekādu? Arī par tiem Eva Bērziņa, kā izskatās, ir padomājusi īsti zinātniski, turklāt no projekta skaidri izriet, ka naudas, pateicoties tēva - miljonāra atbalstam, pietiks: „Risks ir iespēja ciest zaudējumus, kuru rašanos un apjomu precīzi noteikt nav iespējams, bet tā varbūtība ir prognozējama, balstoties uz informāciju par iepriekšējo periodu. Komerciālais risks tiek attiecināts uz uzņēmuma tiešo un ārējo vidi un tirgus izmaiņām. Stratēģiskās alternatīvas netieši norāda uz atšķirīgo riska pakāpi, kas piemīt katrai no tām. Šai situācijā ir būtiski izvērtēt katras alternatīvas relatīvo risku.

Plānots, ka Aktīvās atpūtas centrs spēs ieiet tirgū, izmantojot konkurētspējīgās priekšrocības jau esošajā tirgus segmentā, kas no risku faktoriem sastāda viszemāko, jo lauku tūrisms kā pakalpojums (produkts) ir atpazīstams un esošs, kā arī tirgus ir veidošanās stadijā, nav piesātināts, kas rada iespējas attīstīties iekšēji. Izmantojot plašo pakalpojumu klāstu, ko piedāvās Aktīvās atpūtas centrs (peldēšana, pirts, teniss, slēpošana un slidošana) radīs papildus konkurētspējīgas priekšrocības. Protams, nav mazsvarīgs faktors arī objekta ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam: Amatas upes un Gaujas tuvums, daudzie dabas apskates objekti.

Aktīvās atpūtas centrs Kājiņas vēlas ieiet tirgū, kuru var uzskatīt vēl par nepiesātinātu. Tomēr, lai uzņēmums spētu attīstīties, ir ļoti svarīgi ieiet šajā tirgū strauji, veicot visas nepieciešamās aktivitātes, kas saistītas ar objekta izveidošanu. Pakalpojumu klāsts, ko uzņēmums plāno piedāvāt, ir plašs, kas šajā gadījumā nesastāda draudus, jo lielāks sniegto pakalpojumu klāsts nodrošina plašāku klientu loku un lielākus uzņēmuma ienākumus. Produkti - piedāvātie pakalpojumi ir atpazīstami un to realizācija ir atkarīga no pieprasījuma, kas šajā gadījumā lielā mērā ir atkarīga no mārketinga stratēģijas.

Finanšu risku rada uzņēmuma kapitāla struktūra. Piemēram, stratēģiskā alternatīva, kura palielina uzņēmuma apgrozījumu, bet kurai nepieciešams ilgtermiņa kredīts, palielina uzņēmuma finansu risku. Finanšu risku, kas rodas, finansējot stratēģijas realizēšanu ar ilgtermiņa kredītiem, var novērtēt, pārbaudot uzņēmuma stāvokli un nulles punkta sasniegšanu. Tomēr konkrētajā gadījumā šis faktors ir mazināts. Tā kā projekta realizācijai kā finansējuma avots tiks izmantots bezprocentu ilgtermiņa aizņēmums no fiziskas personas, tad šajā gadījumā nepastāv kredītprocentu likmju radītais risks.”

Ar vārdu sakot, teorētiskais pamatojums ir grandiozs (šeit mēs vēl esam izlaiduši desmitu lielākoties nedzirdētu un nepazīstamu dabas objektu uzskaitījumu, kas saskaņā ar projekta iesniedzējas pausto pārliecību atvilks uz jauno aktīvās atpūtas centru tūkstošus viesu), aprēķini – iespaidīgi, risku – gandrīz vai nekādu. Kāds tur brīnums, ja pēc atbilstošās dažu mēnešu procedūras Evas Bērziņas projekts tiek apstiprināts, Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde ar viņas brāļa Aigara Bērziņa vadīto jaundibināto SIA Kājiņas B 2004. gada 16. februārī noslēdz Līgumu par SAPARD programmas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” apakšprogrammas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” projekta „Lauku tūrisms” realizācijas un finansēšanas nosacījumu izpildi, un pār meitai formāli iznomāto mūsu varoņa īpašumu sāk līt gandrīz vai zelta lietus, kas līguma sausajā valodā izskatās šādi:

„4.3. Projekta attaisnotais finansējums ir LVL 357 500,01, no tā:

4.3.1. Privātā ieguldījuma likme - 50% no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,01.

4.3.2. Sabiedriskais finansējuma likme 50 % no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,00.

4.3.3. ES finansējuma likme 75% no kopējā sabiedriskā finansējuma, kas sastāda LVL 134062,50.

4.3.4. Latvijas valsts finansējuma likme 25% no kopējā sabiedriskā finansējuma likmes, kas sastāda LVL 44687,50.”

Ar vārdu sakot, apsoloties radīt plaukstošu uzņēmumu, jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un iespēju pārdot savu produkciju Kājiņu gaidāmajiem viesiem, Bērziņu ģimene tiek pie 134 tūkstošiem latu no Eiropas Savienības līdzekļiem un vēl nepilniem 45 tūkstošiem no Latvijas valsts naudas. Šīs summas tiek piešķirtas, pamatojoties uz projektu, kurā savukārt ir diezgan pamatīgi aprakstīts, kas viss varētu tikt sabūvēts meitai iznomātajā Andra Bērziņa īpašumā, bet kurā pagrūti atrast kaut ko, kas atgādinātu nopietnu biznesa analīzi.

Zelta lietus detaļas izskatās šādi: peldbaseina celtniecības darbi – 61 900 latu, baseina aprīkojums – 16 689 lati, vēdināšanas un apkures sistēmas peldbaseinā – 18 545 lati, slēgtā tenisa korta celtniecības darbi – 153 759 lati, vienpadsmit slaloma slēpju komplekti – 2035 lati, divi sniega dēļi – 311 lati, sniega pūtējs – 15 665 lati, mēbeļu iegāde ieplānotajai viesu mājai – 27 299 lati, kopējās aktīvās atpūtas centra būvniecības izmaksas – 310 232 lati, nu, un tā tālāk, un tā joprojām...

Visa šī nauda arī sekmīgi tiek apgūta, un nu tik vajadzētu sākties visam tam, kā dēļ šie Eiropas un pašmāju nodokļu maksātāju līdzekļi arī tikuši izsniegti. Taču tad izrādās, ka uzņēmīgās Bērziņu ģimenes pārstāvji ij negatavojas pildīt visu to, kas sarakstīts Evas Bērziņas projektā, - pat ne tajās būtiskākajās jomās, no kurām tieši atkarīgs viesu mājas un aktīvās atpūtas centra apmeklētāju skaits. Turklāt Bērziņu ģimene nepacenšas radīt kaut jel kādu iespaidu par savām pūlēm piesaistīt it kā kārotos viesus.

„Perspektīvā izveidot Aktīvās atpūtas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespēju ceļotājiem iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes līmeni un izcenojumiem,” Lauku atbalsta dienestam iesniegtajā projektā solās Eva Bērziņa. Patiesībā nekāda interneta lapa tā arī netiek izveidota, vēl vairāk – arī pašlaik mājas lapas nosaukumu kajinas.lv par nepilniem deviņiem latiem mēnesī var iegādāties jebkurš interesents. „Ievietot informāciju par Aktīvās atpūtas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā,” – nekā tamlīdzīga. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arī informatīva reklāma - radio, avīzēs un internetā (arī mājas lapas izveidošana),” – nez vai par reklāmu var uzskatīt „ķieģeļa” zīmi un norādi par svētu privātīpašumu Kājiņu iebraucamā ceļa sākumā.

Taču vispārliecinošāk to, ka Bērziņu ģimenei gan interesējis paņemt „zemē mētājošos” (tāpat kā deviņdesmitajos gados Andrim Bērziņam – Unibankas akcijas un Vaļņu ielas apartamentus) Eiropas un Latvijas valsts naudu, taču nebūt ne laist iekšā uzbūvētajos kortos, baseinā un „viesu mājā” visus, kas pagadās, apliecina nesakritības starp plāniem un realitāti jaunā „aktīvās atpūtas kompleksa” apkalpojošā darbinieku skaita ziņā.

Evas Bērziņas naudas saņemšanas projekta pārliecinošākā un praktiskākā daļa neapšaubāmi ir tā, kurā viņa sīki un smalki apraksta – kādi cilvēki nepieciešami solītajam aktīvās atpūtas centram un ko viņi visi tajā darīs: „Lai optimāli un sekmīgi pārvaldītu Aktīvās atpūtas centru, ir nepieciešams izveidot organizatorisko struktūru. Struktūra ir organizācijas darbinieku funkciju sakārtošana, lai objektīvi, savstarpēji sadarbojoties un kontaktējoties ar ārējo vidi, mērķtiecīgi sasniegtu uzņēmuma mērķus, apmierinātu klientu vēlmes.

Ieplānotajam Aktīvās atpūtas centram būs nepieciešami sekojoši darbinieki: izpilddirektors (pārvaldnieks) - viņa darbība saistās ar uzņēmuma aktivitāšu organizāciju un kontroli, kā arī ar nepieciešamo materiālu un izejvielu sagādi; klientu apkalpošanas menedžeris - atbildīgs par gultasvietu un pirts kompleksa telpu rezervāciju, kā arī par slēpošanas inventāra nomu, papildus strādā pie pasākumu un sabiedrisko aktivitāšu organizācijas; tehniskie darbinieki - telpu uzkopšana - 1 darbinieks, inventāra saglabāšana, teritorijas labiekārtošana un uzkopšana - 1 darbinieks; instruktori kalnu slēpošanā - 2 sezonas darbinieki.”

Īpašā tabulā vēl aprakstot arī šo darbinieku slodzes un algas (direktorei – 300 latu alga mēnesī, izpilddirektoram – 250, diviem klientu apkalpošanas menedžeriem – pa 220 latiem mēnesī, diviem tehniskajiem darbiniekiem – pa 120 latiem mēnesī, diviem sezonas slēpošanas instruktoriem – pa 180 latiem mēnesī, kopā izdevumi algām tiek plānoti 20 542 lati gadā), Eva Bērziņa secina: „Pēc tabulas aprēķina redzams, ka bez uzņēmuma direktores vēl papildus tiek plānots nodarbināt piecus darbiniekus patstāvīgā darbā un divus darbiniekus sezonas darbā. Papildus, ja būs pieprasījums, tiks izveidota tenisa instruktora štata vieta, kura atalgojums var tikt pielīdzināms kalnu slēpošanas instruktora atalgojumam. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un izaugsmi ir ļoti svarīga darbinieku motivācija, izglītība, tāpēc pastiprināta uzmanība tiks pievērsta personāla menedžmentam.”

Arī uzņēmuma Kājiņas B gada pārskatos tā vadītājs, Andra Bērziņa dēls Aigars sola, sola un atkal sola – turklāt gandrīz vienu un to pašu jau kopš 2006. gada uzņēmums gada pārskatā raksta faktiski vienu un to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Tieši tāds pats ieraksts atrodams arī Bērziņu ģimenes uzņēmuma 2007. gada pārskatā, no kura izriet – oficiāli gan par atpūtas kompleksa izveidošanu, gan par tā pakalpojumu klāsta paplašināšanu joprojām rūpējas precīzi divi uzņēmuma darbinieki.

Arī 2008. gada pārskatā Kājiņas B ziņo to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Savukārt viss 2008. gads esot pavadīts, „galveno uzmanību veltot jaunu klientu piesaistei”, un, ja ticēt Aigara Bērziņa parakstītajam gada pārskatam, un  tādās pašās pūlēs pavadīts arī 2009. gads. Savukārt 2010. gadā saskaņā ar kārtējo gada pārskatu uzņēmuma darbinieku skaits, kas 2008. gadā bija palielinājies līdz trim, atkal atkritis atpakaļ uz diviem, taču, neraugoties uz to, Aigars Bērziņš joprojām plāno „paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu”, kā arī apgalvo, ka „2010. gadā uzņēmums galveno uzmanību veltīja jaunu klientu piesaistei”...

Un arī šie ieraksti ir tikpat lielas blēņas kā iepriekšējie plāni un solījumi par viesu piesaistīšanu, vietējo iedzīvotāju nodarbināšanu. Patiesībā Bērziņu ģimene pat nemēģina tos īstenot. Gan 2004., gan 2005., gan 2006., gan 2007. gadā SIA Kājiņas B gada pārskatā redzams, ka uzņēmumā tā arī ir un paliek divi darbinieki. Pastāvīgā darbā netiek pieņemti visi tie viesu namam un aktīvās atpūtas centram absolūti nepieciešamie cilvēki, kas sasolīti Evas Bērziņas projektā, - un, gluži loģiski, arī viesu nav, jo, kā izskatās, Kājiņu saimniekiem ir bijuši vajadzīgi nevis viņi, bet gan „zemē guļošā” Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Citi Vidzemes atpūtas centru saimnieki, kuri par Eiropas naudu nevis uzbūvējuši savām savrupmājām baseinus un tenisa kortus, bet tiešām attīsta tūrismu un nodrošina darba vietas, vienā balsī atbild: ja uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, var droši apgalvot, ka ne par kādu viesu uzņemšanu vai citām aktivitātēm nav pat runas.

Lauku atbalsta dienesta oficiāli sagatavotajā informācijā gan apgalvots, ka „SIA Kājiņas B par katru gadu no 2005. – 2010. gadam ir sniedzis atskaites Dienestam. Atskaitēs parādās gan uzņemto viesu skaits, gan uzņēmuma apgrozījums. Atskaitēs norādītie rādītāji apliecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar tūrisma aktivitātēm. Ir notikusi viesu izmitināšana, kā arī uzņēmums ir organizējis atpūtas un izklaides pasākumus, uzbūvētos tenisa kortus treniņu vajadzībām izmanto Cēsu tenisa klubs. Vidējie ieņēmumi no tūrisma darbības gadā ir bijuši ~20 000 – 30 000 LVL. 2008. gadā uzņēmumā tika veikta pārbaude uz vietas, kurā tika secināts, ka uzņēmums īsteno projektā paredzētās aktivitātes”.

Vēl vairāk – kad Lauku atbalsta dienesta vadībai jau mūsu dienās, kad apjautājamies, vai vispār ir veikta kaut viena vienīga pārbaude par to, kā tad aktīvās atpūtas centram veicas ar sasolītā izpildīto un viesu piesaistīšanu, dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš visā nopietnībā atbild: „Pārskatīju sējumus. Pēc projekta realizācijas uzraudzības periodā ir bijusi pārbaude 2008. gada 22. februārī. Ir attiecīgi sastādīts kontroles ziņojums. Ir konstatēts, ka visi iegādātie pamatlīdzekļi atrodas uz vietas un ka projekta īstenošana noris saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp atbalsta saņēmēju un Lauku atbalsta dienestu.”

Ņemam acis rokās un abus sējumus, kuros apkopoti dati par Kājiņu aktīvās atpūtas centra projektu, šķirstām vēl, vēl un vēl, līdz beidzot atrodam kuslu lapiņu, kurā vecākais referents Raitis Jermolajevs veiktās pārbaudes gaitu un rezultātus aprakstījis nepilnās septiņās rindiņās: „Skatīts cenrādis. Skatīta projekta dokumentācija. Atbalsta saņēmējs var uzrādīt visu ar projekta realizāciju saistīto dokumentāciju. Regulāri sniedz ziņas LIG 1-7 [veidlapa par atbalsta saņēmēja saimniecību]. Atbalsta saņēmējs mutiski apliecina, ka nav veicis darbības, kuras minētas līguma 5.12 punktā [tajā atrunāts, ka atbalsta saņēmējs piecus gadus nedrīkst ar projekta ietvaros iegādāto mantu darīt neko tādu, kā rezultātā tā var nonākt citu īpašumā].” Un – tas arī viss. Patiešām viss.

 Un, kad pēc portāla pietiek.com iesnieguma pārbaudi veic Valsts policija, tā norit tikpat „pamatīgi” un „ieinteresēti”. Protams, nekāda Eiropas un valsts naudas savtīgas izmantošana netiek atklāta, un ļoti zīmīgi, ka policija neparko nevēlas atklāt pat pilno atteikuma sākt kriminālprocesu tekstu, kur nu vēl it kā notikušās pārbaudes materiālus:

„Informējam, ka Jūsu 2011.gada 05.septembra iesniegums (Valsts policijā reģistrēts ar Nr. L-4627 no 12.09.2011.) izskatīts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.

Iesniegumā izteikto lūgumu par iespēju iepazīties ar pieņemto lēmumu un atteikuma materiāliem apmierināt nevaram, jo Kriminālprocesa likums neparedz tiesības iepazīties ar atteikuma materiāliem, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 5.daļu , kur noteikts, ka -„Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, ...", ir jākonstatē, ka Jūs neesat persona Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punkta izpratnē, kurai ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, līdz ar ko, Jums nav tiesības pārsūdzēt VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē 2011.gada 12.augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Ņemot vērā iepriekš minēto informējam, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes atbilde, kas Jums, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 1. daļu tika sniegta 2011.gada 15.augustā, informējot par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, veicot Jūsu iesniegumā norādīto ziņu resorisko pārbaudi, neatrodas pretrunā ar Kriminālprocesa likuma normām.”

Tikmēr mūsu varonis, nedēļas nogalēs dodoties atpūsties uz to pašu savu Kājiņu īpašumu, lai uzspēlētu tenisu par Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju naudu celtajā slēgtajā tenisa kortā („Tas ir sporta veids, kura laikā var domāt tikai par spēli. Ja tā nedari, tevi sasit kāds daudz vājāks pretinieks. Tāpēc teniss ļoti labi izvēdina galvu. Protams, arī fiziski ir labums: ja pusotras stundas nospēlē tenisu, esi pamatīgi izdzīts,” viņš izjusti stāsta žurnālam Ieva, savukārt miljonārs Atis Sausnītis žurnālam Otkritij Gorod atceras, kā Andra Bērziņa vārdadienās draugu lokā ticis izspēlēts Andra kauss tenisā) vai nopeldētos par to pašu naudu izbūvētajā baseinā, vai ziemā nobrauktu no Kājiņu kalna, kur sniegts uzpūsts ar 15 665 latus vērto sniega pūtēju, kas iegādāts par tiem pašiem līdzekļiem, televīzijai par nenotiekošo viesu uzņemšanu Kājiņās īsi atbild: „Nav nekāda pamata viņai notikt...” Nu, bet meita – naudas saņemšanas projekta rakstītāja? „Man meita ir Zviedrijā. Viņa, kaut arī ir pabeigusi gandrīz četras augstskolas, nav spējīga ar kaut ko te cīnīties, tāpēc gaida, kad te paliks labāk, lai atgrieztos,” skan atbilde žurnālam Ir...

Novērtē šo rakstu:

140
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...