Staķis ir uzsācis jaunu afēru. Uzsācis piemērotā laikā, kad līdz vēlēšanām ir palikuši divi gadi, tas ir pietiekoši, lai blēdību arī pabeigtu.
Par ko ir runa. Staķis grib realizēt gaismekļu nomaiņu Rīgā par 60 miljoniem eiro. Turklāt izvēloties finansēt to caur PPP (publiskā un privātā partnerība) projektu.
Tiem, kuri ikdienā ir patālu no projektiem un finansējumiem, paskaidroju, ka PPP ir veids, kā piesaistīt finansējumu no privātā biznesa. Bieži vien kopā ar tehnoloģijām un paša projekta realizāciju.
PPP finansējums parasti ir dārgāks par kredītiestāžu finansējumu un ir lietderīgs tikai tai gadījumā, ja projekta realizētājam ir kādas unikālas tehnoloģijas, kas ļauj naudas sadārdzinājumu kompensēt ar lētākām investīcijām vai uzturēšanas izmaksām, vai arī nav iespēju citādi nofinansēt, taču tas nav Rīgas gadījums.
Šobrīd es šeit saskatu tikai vēlmi ierobežot konkurenci un sagatavot augsni "vajadzīgā" investora izvēlei. Nedomāju, ka kādam ir tik unikālas tehnoloģijas gaismekļu jomā, lai to dēļ vajadzētu taisīt PPP. Lētāk būs piesaistīt finansējumu kredītu vai obligāciju veidā un tad nomainīt gaismekļus, ja tik ļoti gribas.
Par prioritātēm. Vai patiešām gaismekļu neekonomiskums ir Rīgas pilsētas pirmā un galvenā problēma, kur investēt 60 miljonus eiro? Daudz un bieži esmu Rīgā. Neesmu manījis, ka apgaismojums mani traucētu.
Taču ir viena problēma, kas reāli traucē, un tie ir ceļi, ietves un pagalmi. Ja jums būtu iespējas investēt 60 miljonus Rīgā, kur jūs ieguldītu? Ceļos vai gaismekļos?
P.S. Ir tāda priekšnojauta, ka par gaismekļu uzstādīšanas un "pieskatīšanas" cenām brīnīsimies tāpat kā par stabiņiem un to mazgāšanu. Ja pareizi atceros, tad Ķīnas ražojuma iepirkuma un uzstādīšanas cenu attiecība bija 1 pret 13.






Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.