Iesaki rakstu: 
Staķis ir uzsācis jaunu afēru. Uzsācis piemērotā laikā, kad līdz vēlēšanām ir palikuši divi gadi, tas ir pietiekoši, lai blēdību arī pabeigtu.
Par ko ir runa. Staķis grib realizēt gaismekļu nomaiņu Rīgā par 60 miljoniem eiro. Turklāt izvēloties finansēt to caur PPP (publiskā un privātā partnerība) projektu.
Tiem, kuri ikdienā ir patālu no projektiem un finansējumiem, paskaidroju, ka PPP ir veids, kā piesaistīt finansējumu no privātā biznesa. Bieži vien kopā ar tehnoloģijām un paša projekta realizāciju.
PPP finansējums parasti ir dārgāks par kredītiestāžu finansējumu un ir lietderīgs tikai tai gadījumā, ja projekta realizētājam ir kādas unikālas tehnoloģijas, kas ļauj naudas sadārdzinājumu kompensēt ar lētākām investīcijām vai uzturēšanas izmaksām, vai arī nav iespēju citādi nofinansēt, taču tas nav Rīgas gadījums.
Šobrīd es šeit saskatu tikai vēlmi ierobežot konkurenci un sagatavot augsni "vajadzīgā" investora izvēlei. Nedomāju, ka kādam ir tik unikālas tehnoloģijas gaismekļu jomā, lai to dēļ vajadzētu taisīt PPP. Lētāk būs piesaistīt finansējumu kredītu vai obligāciju veidā un tad nomainīt gaismekļus, ja tik ļoti gribas.
Par prioritātēm. Vai patiešām gaismekļu neekonomiskums ir Rīgas pilsētas pirmā un galvenā problēma, kur investēt 60 miljonus eiro? Daudz un bieži esmu Rīgā. Neesmu manījis, ka apgaismojums mani traucētu.
Taču ir viena problēma, kas reāli traucē, un tie ir ceļi, ietves un pagalmi. Ja jums būtu iespējas investēt 60 miljonus Rīgā, kur jūs ieguldītu? Ceļos vai gaismekļos?
P.S. Ir tāda priekšnojauta, ka par gaismekļu uzstādīšanas un "pieskatīšanas" cenām brīnīsimies tāpat kā par stabiņiem un to mazgāšanu. Ja pareizi atceros, tad Ķīnas ražojuma iepirkuma un uzstādīšanas cenu attiecība bija 1 pret 13.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
