Staķis ir uzsācis jaunu afēru. Uzsācis piemērotā laikā, kad līdz vēlēšanām ir palikuši divi gadi, tas ir pietiekoši, lai blēdību arī pabeigtu.
Par ko ir runa. Staķis grib realizēt gaismekļu nomaiņu Rīgā par 60 miljoniem eiro. Turklāt izvēloties finansēt to caur PPP (publiskā un privātā partnerība) projektu.
Tiem, kuri ikdienā ir patālu no projektiem un finansējumiem, paskaidroju, ka PPP ir veids, kā piesaistīt finansējumu no privātā biznesa. Bieži vien kopā ar tehnoloģijām un paša projekta realizāciju.
PPP finansējums parasti ir dārgāks par kredītiestāžu finansējumu un ir lietderīgs tikai tai gadījumā, ja projekta realizētājam ir kādas unikālas tehnoloģijas, kas ļauj naudas sadārdzinājumu kompensēt ar lētākām investīcijām vai uzturēšanas izmaksām, vai arī nav iespēju citādi nofinansēt, taču tas nav Rīgas gadījums.
Šobrīd es šeit saskatu tikai vēlmi ierobežot konkurenci un sagatavot augsni "vajadzīgā" investora izvēlei. Nedomāju, ka kādam ir tik unikālas tehnoloģijas gaismekļu jomā, lai to dēļ vajadzētu taisīt PPP. Lētāk būs piesaistīt finansējumu kredītu vai obligāciju veidā un tad nomainīt gaismekļus, ja tik ļoti gribas.
Par prioritātēm. Vai patiešām gaismekļu neekonomiskums ir Rīgas pilsētas pirmā un galvenā problēma, kur investēt 60 miljonus eiro? Daudz un bieži esmu Rīgā. Neesmu manījis, ka apgaismojums mani traucētu.
Taču ir viena problēma, kas reāli traucē, un tie ir ceļi, ietves un pagalmi. Ja jums būtu iespējas investēt 60 miljonus Rīgā, kur jūs ieguldītu? Ceļos vai gaismekļos?
P.S. Ir tāda priekšnojauta, ka par gaismekļu uzstādīšanas un "pieskatīšanas" cenām brīnīsimies tāpat kā par stabiņiem un to mazgāšanu. Ja pareizi atceros, tad Ķīnas ražojuma iepirkuma un uzstādīšanas cenu attiecība bija 1 pret 13.