Iesaki rakstu: 
Krievijas ilggadējais ārlietu ministrs S.Lavrovs paziņojis, ka nepieciešams palielināt Kolektīvās drošību līgumu organizācijas (KDLO) miera uzturētāju potenciālu, lai varētu piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēkos
KDLO tika izveidota īsi pēc PSRS un Varšavas pakta valstu alianses izjukšanas, lai turpinātu uzturēt pretspēku NATO. Pašlaik KDLO ietilpst Krievija, Kazahstāna, Armēnija, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Kirgizstāna. Proti, visas bijušās PSRS republikas, kuras vēl joprojām ir palikušas Krievijas interešu sfērā vai kuras dažādu iemeslu dēļ faktiski ir atkarīgas no Krievijas labvēlības. Nav mazāko ilūziju, ka visām KDLO dalībvalstīm ir viena ideoloģiskā platforma. Tad kādi militārie formējumi ietilpst KDLO, kurus tik ļoti vēlas iesaistīt Lavrovs ANO vadītajās miera uzturēšanas misijās?
Tātad KDLO no Krievijas ir: 98.gaisa desanta divīzija (Ivanova), 31.trieciendesanta brigāde (Uļjanovska). No Kazahstānas: 37.trieciendesanta brigāde, Jūras kājnieku bataljons. No Baltkrievijas: 1.specnaza brigāde. No Armēnijas, Kirgīzijas un Tadžikistānas ir pa bataljonam. Plānots KDLO iekļaut kā Krievijas Ārkārtējās situācijas ministrijas vienības, tā arī Iekšlietu ministrijas speciālās uzdevumu vienības. Analoģiskas vienības ir iesaistītas arī no Baltkrievijas un Kirgīzijas. KDLO ietvarā ir arī Krievijas aviācijas vienība, kura dislocēta Kirgīzijā.1
Labi, bet kāds ir miera uzturētāju pienākums? Miera uzturētāji aizsargā civiliedzīvotājus, aktīvi novērš konfliktus, samazina vardarbību, stiprina drošību un pilnvaro valstu varas iestādes uzņemties šos pienākumus.2
Pag, vai nu Lavrovam ar humora izjūtu ir savdabīgi, vai arī es kaut ko nesaprotu. KDLO sastāvā faktiski ir vieni rīkļurāvēji. Karavīri vai policisti, kuri mācīti tikai ātri nogalināt, bet te viņus par miera uzturētājiem pataisa. Tikpat labi arī varētu teikt, ka tagad plēsīgie zvēri ēdīs zāli vai arī sērijveida slepkava iecelta slimnīcā par ķirurgu.
KDLO militārais kontingents pēc būtības nevar pildīt miera uzturēšanas spēku funkcijas, jo vienkārši tam nav mācīti. Viņi mācīti pavisam citiem mērķiem.
Pat ar neapbruņotu aci redzams, ka KDLO dominējošo stāvokli ieņem Krievijas spēki. Faktiski – KDLO ir Krievijas veidota un tās interesēm kalpojoša institūcija.
Ja tā paskatāmies, uz kurieni tad Krievija līdz šim ir sūtījusi savas misijas? Vismaz dažus gadījumus.
Piedņestra – konflikts aizsākās 1990. gadā tā brīža padomju Moldāvijā, kad krieviski runājošā minoritāte Piedņestras reģionā atšķēlās un vienpusēji pasludināja neatkarību.3
Dienvidosetija - Gruzija, atgūstot neatkarību 1991. gadā, Zviada Gamsahurdijas vadībā centās atgūt kontroli pār autonomijām. Dienvidosetijā tas izvērtās pusotru gadu ilgā karā ar aptuveni 1000 cilvēku upuriem. 2008.gadā konflikts saasinājās. 4
Abos iepriekšminētajos gadījumos konflikta iemesli bija Krievijas pretdarbība neatkarīgu valstu izveidē, proti, šīs valstis vēlējās iziet no Krievijas ietekmes zonas.
Ja tā paskatās, ļoti savdabīga situācija. Krievija bija tieši iesaistīta, lai konflikti rastos, un tad sūta uz turieni savus miera uzturēšanas spēkus.
Krievija arī centās panākt, lai tās miera uzturēšanas spēki tiktu nosūtīti uz Ukrainas konflikta vietām.
Krievijas attīstītajā hibrīdkarā tā sauktie „miera uzturētāji” ir viena no metodēm, kā bez tradicionāla, atklāta uzbrukuma īstenot savas intereses Ukrainā.5
Kā redzams, šāds Krievijas taktiskais gājiens jau ir bijis sen. Pati cieši iesaistīta konflikta izveidē un tad sūta savus miera uzturēšanas spēkus. Jāatzīst, ka jau PSRS plaši piekopa līdzīgu taktiku. Izraisīja nemierus un tad ieveda savu karaspēku kā “atbrīvotājus”, lai pasargātu darbaļaudis. Te jāsaka – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Visticamāk, ka arī pati Krievija patiesībā saprot, ka tās “miera uzturēšanas” operācijas neizskatās pārāk labi, tamdēļ meklē iespēju, ka sevi nomaskēt. KDLO tieši neder, jo īsti neviens pasaulē šo organizāciju par nopietnu neuzskata. Tad nu jāmēģina “palīst” zem kāda “jumta”. Kādēļ tad neiet uz visu banku un necensties kļūt par ANO misiju sastāvdaļu?
Interesanti, šie Krievijas centieni kļūt par “miera uzturētājiem” ir saistīti jau ar pašas Krievijas izveidotiem konfliktiem, vai tikai plānotiem?
Manuprāt, ANO vajadzētu skaidri un gaiši pateikt, ka valstis, kuras pašas īsteno agresiju, miera uzturēšanas operācijās nevar piedalīties. Pretējā gadījumā, runājot līdzībās, sanāktu, ka uz aitu ganībām notikušajām nekārtībām tā vietā, lai nosūtītu ganu, tiktu aizsūtīts izsalcis vilks.
1 https://military-kz.ucoz.org/index/vojska_odkb_ksor/0-63
2 https://peacekeeping.un.org/en/what-we-do
3 https://www.apollo.lv/4674863/vai-piednestras-konflikts-uzliesmos
4 https://www.delfi.lv/news/krievijas-gruzijas-karam-10/krievijas-gruzijas-karam-10-ka-sakas-brunotais-konflikts.d?id=50262795
5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/politologs-kopeju-miera-uzturesanas-speku-ievesana-ukraina-lautu-reali-palidzet-ukrainai.a94126/
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
