Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gada 20. oktobra Saeimas sēdē notika kas šokējošs: āzis kļuva dārznieku – advokāts Erlens Kalniņš tika apstiprināts par LR Augstākās tiesas senatoru. 

Visticamāk, ka 99,9% Latvijas iedzīvotāju šī persona neko neizsaka un, virspusēji pārlūkojot Kalniņa CV, šī persona atstāj pat ļoti cienījama pilsoņa iespaidu, un nerodas jautājumi par šīs personas kompetenci un gatavību ieņemt šo ļoti augsto posteni. Bet problēma ir tajā, ko godājamais “āzis” nevēlas ierakstīt savā CV un ļoti, ļoti nevēlas, lai citi par to uzzina. Un vēl lielāka problēma ir tajā, ka LR Augstākās tiesas Civillietu Senāts, kas virzīja Kalniņu uz šo augsto amatu, ļoti labi zina, ko Kalniņš nevēlas atklāt savā CV un kas cilvēkiem ārpus LR Augstākās tiesas mūriem nebūtu jāzina.  

Bet tagad - par visu pēc kārtas, lai tauta uzzina, kas tagad spriež tiesu Latvijas Republikā!

2007. gadā Latviju satricināja skandāls, kas solīja satricināt Latvijas tiesu sistēmu līdz tās pašiem pamatiem – tika publicēta grāmata “Tiesāšanās kā ķēķis”. Grāmatā tika publicētas cilvēku sarunas, kuru vārdi bija izmainīti, taču no grāmatas priekšvārdā norādītā bija noprotams, ka sarunas notikušas starp advokātiem, tiesnešiem un citiem sabiedrībā zināmiem un nozīmīgiem cilvēkiem.

Vēlāk Ģenerālprokuratūra, pārbaudot žurnālista Lato Lapsas iesniegtos tiesnešu un advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, kas publicēti Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis", konstatējusi pārkāpumus septiņu, respektīvi divu Augstākās tiesas (AT) un piecu Rīgas apgabaltiesas tiesnešu rīcībā. Divi spriedumi bijuši nelikumīgi un nepamatoti. 

Pēc sarunu atšifrējumos minētajiem lietas dalībniekiem lietas izskatīšanas vai nolēmuma pieņemšanas datuma prokuratūrai izdevās identificēt 42 civillietas, kuras izskatīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši vai kuru izskatīšanā piedalījās AT Senāta Civillietu departamenta senatori un AT Civillietu tiesu palātas tiesneši. Šajās civillietās tika pārbaudīta pieņemto nolēmumu pamatotība, izvērtēta tiesnešu rīcības likumība un atbilstība Tiesnešu ētikas kodeksa kanoniem.

(https://www.ntz.lv/dazadi/stukans-par-tieslietu-keka-sarunu-skandala-merki-uzskata-grutupa-biroju/). 

Sabiedrības gaidas pēc tiesu sistēmas “iztīrīšanas” no negodīgiem tiesnešiem, advokātiem un citiem tieslietu sistēmas darbiniekiem bija milzīgas, bet diemžēl beidzās ar neko (https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8049/tiesasanas-ka-kekis-stasts-ir-gala). Ierakstītās sarunas atklāja nepievilcīgu simbiozi (klaju korupciju un negodīgu lietu ietekmēšanu) starp advokātiem un tiesnešiem, kā rezultātā visa Latvija ieraudzīja, ka viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem – taisnīga tiesa – ir viena liela fikcija. 

Viens no šīs grāmatas atslēgas personāžiem ir jaunais, perspektīvais, apsviedīgais A. Grūtupa palīgs un labā roka Erlens Kalniņš (grāmatā paslēpts zem pseidonīma “Ersens Kalviņš”), kurš šobrīd ir LR Augstākās tiesas senators.  

Neliels ieskats (sarunu izvilkums) tajā, kā Kalniņš kļūst par A.Grūtupa protežē: 

Izejošais. Gūtups - Vitoldam Skuram. (advokāts Vitolds Skudra) 

G.: Es gribu tev par kaut ko pajautāt. Tev ir divas minūtes laika? 

S.: Ir. 

G.: Es gribu sev vēl vienu palīgu. Zvērināta advokāta palīgu. Bet, lai man nesaka, ka man ir pārāk daudz, viņš it kā būs Intai Kadaliņai. Nu tā, kas manā birojā filiālē. 

S.: Kadaliņa sieva? Kurš blakus man? 

G.: Jā, jā. Nu Ersenu Kalviņu... Es gribu to puisi. 24. novembrī tā balsošana slēgtā valdes sēdē. Viss tas... Redzi, tur ir Ainārs... Bet Ainārs te man vienu lietu... Paspēlēja. Zini?  

S: Zinu. 

G.: Viņš laikam ir dusmīgs un nikns uz mani. (Smejas.) Viņš ir valdes loceklis. 

S.: Zinu, zinu. 

G.: Man ir tāds lūgums: varbūt tu vari aizrunāt par mani?... 

S.: Varu. Ņemot vērā, ka viņš vienmēr mani ir cienījis! (Smejas.) 

G.: Lūk, tāds man lūgums. 

S.: kura pieraksta pie sevis jaunā cilvēka vārdu: Ersens Kalviņš. 

G.: Nu, lūk, Ersens Kalviņš. Viņš tad formāli būs pie Intas Kadaliņas. Mēs manā birojā par visu ar viņu vienojāmies. Bet kad tu varēsi parunāt ar Aināru? 

S.: Pat šodien, es domāju. Viņš tagad kaut kur aizgāja... Redzēju, kā lika galvā cepuri. Bet šodien mēs, es domāju, tiksimies. 

G.: Tā ka mēs varam kaut kā rīt satikties? 

S.: Jā, ja man šodien jau izdosies, es tev piezvanīšu. Bet rīt tu man tik un tā varēsi noķert kaut kad pēc divpadsmitiem. 

G.: Labi. 

S.: Kā tev iet? 

G.: Nu nekas! Strādāju, cīnos! 

S.: Nu kā visi! Kā visi. Ka tu smējies par mūsējiem... kā saka, dižajiem vadoņiem? 

G.: Nu ko tu?... es tā domāju, ka ir jāatbrīvojas un jāpāriet opozīcijā. (Smejas.) Ko padarīsi, ja es mēģinu visu dzīvē! 

S.: Labi, tad sarunāts. Pagaidām! 

Nākamie sarunu ieraksti jau atklāj kā Kalniņš ātri un enerģētiski sāk pildīt savus jaunos pienākumus pie Grūtupa. Pienākumi ir ļoti interesanti, jo ir jāiesaistās “lietu kārtošanā” un “jautājumu virzīšanā”. To spilgti atklāj nākamie sarunu atšifrējumi: 

Ienākošais. Jānis Mute - Gutupam. (Mute – Motte ir bijušais Valsts nekustam īpašumu aģentūras 

ģenerāldirektors) 

M.: Paklau! Mēs no tās Škutānes saņēmām jaunu vēstuli, ka viņi tur uzdod konkrētus jautājumus. 

G.: Nu viņa atkal jautā, lai viņai atbild pēc būtības, ja? 

M.: Bet tev ir tas teksts? 

G.: Man nav. 

M.: Nav! Tur ir kādi 5-6 konkrēti jautājumi. 

G.: Jā? 

M.: Jā, jā! Tur ir arī pēc būtības, jā. 

G.: Tā ir tev priekšā? 

M.: Es tev aizsūtīšu viņu pa faksu. 

G.: Redzi, mans viedoklis ir tāds, ka vajag viņiem atbildēt, ka „mēs uzskatām, ka lieta nepiekrīt”... Ja? 

M.: Nu redz... viņa tieši šo jautājumu arī uzdod! Nu tu redzēsi, kad es tev atsūtīšu! Vajag, lai Ersens paskatītos un ļoti pamatoti uzrakstītu to visu. 

G.: Labi. 

M.: Un tad par visiem šiem dzīvokļiem, par kuriem viņi jautā! To visu mēs paši uzrakstīsim un tad varbūt... Tāpēc, ka tur termiņš ir līdz rītdienai! Tur vajag diezgan steidzami. 

G.: Labi, labi! Nu tad sūti šurp! 

M.: Un vēl zini, ko mēs izdarījām? Mēs nosūtījām uz Valsts kanceleju un Tieslietu ministriju, lai viņi paskaidro, vai mēs skaitāmies valsts institūcija, kas ir viņiem pakļauta?... 

G.: Jā, jā. Tas ir pareizi. Tikai tu jau vari prognozēt... Vienmēr ir jāprognozē, kā viņi atbildēs. 

M.: Nē! Tur par visu jau vienojāmies! 

G.: Ā! Nu ļoti labi. 

M.: Nu es to izziņu pievienošu savai atbildei! Es ceru rīt to saņemt. 

G.: Bet man arī vajag šīs izziņas kopiju. 

M.: Jā, jā! Es tev noteikti iedošu! Es tev pašlaik vienkārši stāstu taktiku. 

G.: Labi, labi. 

M.: Tāpēc, ka tā būs ideāli! Mums būs Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas... Un Andis tagad brauks vienoties arī ar Kusiņu no Saeimas. Un tad vispār! Nu ko vēl vairāk?! 

G.: Nu pareizi. 

M.: Tad es tev nosūtīšu un vakarā sazvanīsimies! 

G.: Davai! 

M.: Paldies. 

Komentārs: Kusiņš ir tagadējais Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš. Pirms kļuva par tiesnesi, bija ilggadējs Saeimas Juridiskā biroja vadītājs un juristu aprindās plaši zināms kā “Tautas partijas” cilvēks. 

19.05.1999. Ienākošais. Jānis Mute - Gutupam. 

M.: Paklau! Tajā šodienas sakarā - kā mēs tad darām? 

G.: Nu Ersenam ir gatavs papīrs. Viņš tagad var to atfaksēt Zalpēterei. Mēs tomēr prasām laiku - divas nedēļas, lai sniegtu atbildi. Tāpēc, ka tur ir tādi jautājumi, zini, tiek uzdoti, kas vispār neattiecas uz izskatāmo lietu. 

M.: Jā, jā! 

G.: „Personāla sastāvs, kuram atdoti dzīvokļi...” Kā tas var ietekmēt lietas izskatīšanu? (Smejas.) Kalniņš tur vai Bērziņš! Es domāju, ka Ersens tūlīt nosūtīs, un tad mēs palūgsim... Tāda prakse jau ir un reglaments paredz, ka... Nu ko mēs tagad?... Rūpīgi ir jāizsver šīs atbildes! Es tad arī gribēšu palasīt un izteikties. Ja? 

M.: Bet kas un kad to ienesīs? Mums nosūtīt vai sarunāt ar tevi tikšanos? 

G.: Es domāju, ka arī atsūtiet! 

M.: Ar kurjeru, ja? 

G.: Jā. Atsūtiet ar kurjeru un... Man nedēļas beigās jau būs tikšanās, kurā es gribētu diezgan kārtīgi tur parunāt. Man arī kaut kāda informācija te nonāk. Bet par to izstāstīšu, kad tiksimies. Ja? 

M.: Jā, jā. Labi. 

G.: Davai! 

M.: Paldies. 

Nākamais sarunu ieraksts atklāj kādu ļoti zīmīgu Kalniņa dzīves gājuma notikumu – Kalniņš kļūst par toreizējā ministru prezidenta Andra Šķēles ārštata juridisko padomnieku. Interesanti kāpēc Kalniņš savā oficiālajā CV ir noslēpis šo informāciju un nav vēlējies, lai citi par to uzzina.  

15.07.1999. Ienākošais. Gutups - Kastiņam. (advokāts Zigurds Krastiņš) 

G.: Paklau! Sestdien tad tu tiksies ar Edmundu? 

K.: Jā, tikšos. 

G.: Zini, tagad ne manā vārdā. To, kas ir manā vārdā, mēs jau pārrunājām. Vakar man zvanīja vārda brālis. Un tagad tu runā savā vārdā, neatsaucoties ne uz ko. Nu no kā viņš baidās? Viņš jau paspēja, vel nebūdams iecelts, ar Muciņu saiet... Tu vari ar viņu... Tu taču zini tēmu un raksturu un tā tālāk? 

K.: Jā, jā. 

G.: Tu varētu ar viņu tā parunāt, ka, redz, vīri šaubās... Dzirdēts, ka Edmunda raksturs var spēcīgi kaitēt. Un vispār tā mierīgi ar viņu parunā. Nu lai viņš mazliet savalda raksturu. Bet tā viņš uzreiz ārā... Muciņš jau atnāca žēloties Gundaram un teica: „Nu, kā tad tā?...” Nu, tu labāk izdomā, kā to izdarīt. Nu tu to ideju saprati, ko es tev te... ? 

K.: Jā, es sapratu ideju. 

G.: Nu pamēģini. Tas ir Andra (Šķēles) lūgums. 

K.: Bet ko viņš ar Muciņu? Kādā viņi jomā? Politiskajā? Vai arī kā viņš to?... 

G.: Ne! Svarīgs nav saturs! Viņš, redzi... Es reizēm mierīgi uzklausu un... Varbūt es arī nepiekrītu, bet tas nenozīmē, ka uzreiz ir jārunā pretim. Mierīgi uzklausu, pieņemu zināšanā... Ar trakajiem ir jārēķinās! Tur Muciņš kaut kādu tur priekšlikumu izsaka, bet viņš atbild: „Nu, tev sieva notāre, tāpēc arī tu to virzi... ” Nu, to taču var arī neteikt! Mierīgi uzklausi un runā savu. Saturs nav svarīgs! Svarīga... 

K.: Forma, jā. 

G.: Nu jā! Ja viņš tā kritiski nepārvērtēs savu diskutēšanas manieri, tad, zini, kā... Andris viņam jau piedraudēja: „Tu būsi pirmais, ko izmetīs!” (Smejas.) Nu tāds tas lūgums! 

K.: Jā, parunāt par raksturu. Skaidrs. 

G.: Kaut kā tu ar viņu tiksi galā... Viņam ir divas vājās vietas: nervu sistēma - uzsprāgst - un administratīvais moments, kurš arī viņam... 

K.: Jā, tā dēļ man arī bail. Ņemot vēra viņa iepriekšējo ministrēšanu... Tur diezgan slikti gāja. 

G.: Nu es nezinu! Varbūt viņš tevi pat galvā neņems! 

K.: Nu cik... Kaut kādas pārdomas tas viņā radīs. 

G.: Nu jā. Tā ka tu pats atrodi tādus vārdus, kuri... 

K.: Jā, jā... 

G.: Nu taču Andris izdomāja! Viņš teica: „Parunā ar Zigi...” 

K.: Varbūt tas pat labāk, jā. 

G.: Jā! Nu tu parunā un tad man atzvani. Paklausies, bet kur ir Ersens?... Nu vispār viņš atvaļinājumā! 

K.: Grūti teikt. Vel nav. 

G.: Lai viņš man piezvana. 

K.: Jā. Es viņam piezvanīšu un pateikšu. 

G.: Tāpēc, ka Ersenam būs jāiet... padomnieku pie Šķēles. Mēs te tā izdomājām. 

K.: Nu tas ir vērtīgi, jā. 

G.: Jā, jā. Varbūt sazinies ar viņu kaut kā! 

K.: Es atradīšu, jā. Labi. 

G.: Davai! 

Vēl viens sarunu izvilkums atklāj kā Grūtupa kungs taisa Kalniņam karjeru 

Izejošais. Gutups - Viesturam Sedānam. (bijušais „Latvijas Avīzes” īpašnieks Viesturs Serdāns) 

Gūtups runā par Ersenu Kalviņu. Saka Sedānam, ka Ersens - jauns un spējīgs viņa palīgs. Turklāt Ersens - arī Šķēles ārštata padomnieks juridiskos jautājumos. Gūtupam parādījusies tāda ideja - kaut kādā veidā iesaistīt Ersenu publicistikā. Jautā, vai Sedāns viņam šajā jautājumā var palīdzēt. 

Sedāns gribētu tikties ar Ersenu un apspriest šo iespēju. 

Sarunā, ka rīt desmitos Ersens aizies pie Sedāna 

Visiem interesentiem iesaku pārlasīt vēl citus sarunu ierakstus, kuros atklājas, kā Kalniņš regulāri piestaigā pie tiesnešiem un “sakārto” jautājumus. Vai kādam ir šaubas, ka pēc šī skandalozā materiāla publicēšanas ierastā prakse starp atsevišķiem advokātiem un atsevišķiem tiesnešiem ir beigusies?  

Un kāds pārsteigums, ka Augstākās tiesas Civillietu departaments lielā vienprātībā nolēma atbalstīt Kalniņa kandidatūru Augstākās tiesas tiesneša amatam, jo Kalniņš ir vairāk nekā divdesmit gadus staigājis un “sakārtojis” jautājumus pie AT tiesnešiem. 

Viss šis augstāk minētais liek uzdot ļoti nopietnus jautājumus par to, kādi cilvēki kļūst par LR Augstākās tiesas tiesnešiem. Es uzskatu, ka šim cilvēkiem ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, tā lai nevienam nerastos ne vismazākās aizdomas par viņu godīgumu.  

Izskatās, ka “Tiesāšanās kā ķēķis” nav tikai nepatīkama pagātne, bet joprojām eksistējoša realitāte.  

Novērtē šo rakstu:

170
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi