Kad baņķierim veicas sastapt atsaucīgu tiesnesi, bijušajai sievai nav izredžu
Pietiek lasītājs17.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās pāris nedēļās esmu aprakstījis gan to, kā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs spēj ietaupīt, pat paķerot līdzi uz Abū Dabī kūrortu šampanieti ar tēvzemes akcīzes marku, gan to, ka ir cilvēku suga, kuriem nevar uzticēties pat tad, ja kabatā ir viņu parakstīts līgums. Šodien vēl viens mazs apraksts – par to, kā baņķierim, pateicoties atsaucīgai tiesnesei, izdevies apķīlāt faktiski pilnīgi visu bijušās sievas mantu, ieskaitot pat bankas kontu un skaidro naudu.
Kā jau iepriekš daudzkārt aprakstīts, bijušais baņķieris un viņa sieva šķiras, un šķiršanās gaitā Oļegs Fiļs ir vērsies tiesā, pieprasot nu jau bijušajai dzīvesbiedrei atņemt virkni dāvanu, kas baņķierim izrādījušās emocionāli īpaši nozīmīgas.
Caur tiesu pieprasīto dāvanu klāstā ir divas Porsche markas automašīnas, viens skūteris, pāris dārgi pulksteņi, dažas rotaslietas un prāva naudas summa, - visu šo bijušajai sievai atņemamo kopā Fiļa kungs ir novērtējis par aptuveni 1,11 miljoniem eiro.
Par daļu no šim mantām Fiļa kungs ir līgumus pašrocīgi apliecinājis, ka neatkarīgi no tā vai dzīvesbiedre viņam būs vai nebūs pateicīga, dāvinātā manta vienalga ir viņas un tikai viņas īpašums, - tomēr tas nav traucējis tagad tās no viņas atprasīt ar tiesas palīdzību.
Taču, kā izrādās, tas vēl nav viss. Bijušais baņķieris ir ne tikai vērsies tiesā ar pieteikumu un spējis nokārtot bijušajai dzīvesbiedrei kriminālprocesu ar pamatojumu, ka viņa tālā nākotnē varētu neatdot viņam aizņēmumus, bet arī parūpējies, lai padarītu viņai nepatīkamu arī laiku līdz tiesai.
Izrādās, jau pagājušās vasaras beigās Oļegs Fiļs ir vērsies pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošinājumu. Uzskatot, ka labāk nodrošināties jau laikus, bijušais baņķieris ir lūdzis tiesnesei Sandrai Meliņai piemērot iespaidīgus un visaptverošus prasības nodrošināšanas līdzekļus:
- apķīlāt tos maksājumus, kuri bijušajai dzīvesbiedrei pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, apķīlājumu piemērojot 100 000 eiro apmērā;
- apķīlāt viņai piederošos nekustamos īpašumus, apķīlājumu piemērojot 611 522 eiro apmērā;
- apķīlāt bijušajai dzīvesbiedrei piederošo kustamo mantu, īpaši uzskaitot divu uzņēmumu kapitāldaļas, divas automašīnas un motorolleru, kā arī divus pulksteņus un rotaļlietas.
Interesanti, ka bijušais baņķieris īpaši pieprasījis apķīlāt arī bijušajai dzīvesbiedrei piederošos vīna un šampanieša krājumus, uzrādot precīzu noliktavas adresi, kur šie krājumi atrodas, un apķīlājumu piemērojot 400 eiro EUR apmērā.
Izskatot šo lūgumu, tiesnese Meliņa to ir arī gandrīz pilnībā (izņemot vienu automašīnu) apmierinājusi, cita starpā bez ilgām pārdomām atstājot eksbaņķiera bijušo dzīvesbiedri gandrīz bez iztikas līdzekļiem.
Tiesnese ar nepārsūdzamu lēmumu nolēmusi par labu Fiļam apķīlāt visus tos maksājumus, kuri bijušajai sievai „pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nosakot, ka apķīlājums piemērojams 100 000 EUR apmērā”.
Medijos ir jau aprakstīts, ka šī pati tiesnese Meliņa plašāku atpazīstamību bija guvusi, 2014. gadā goda un cieņas aizskaršanās lietā apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā.
Sprūds bija lūdzis tiesu apķīlāt žurnāla Ir izdevēja naudu un mantu nepilnu 23 tūkstošu eiro apmērā, jo tieši šādu summu viņš bija vēlējies no izdevēja saņemt par sava goda un cieņas aizskaršanu kādā publikācijā. Tiesnese Meliņa šo prasību uzskatīja par pamatotu un nolēma apķīlāt žurnāla izdevēja naudu un mantu.
Vēlāk tiesa maksātnespējas administratora prasības šajā lietā pilnībā noraidīja, bet tagad, kā redzams, tiesnese Meliņa ir izrādījusi pretimnākšanu citam turīgam cilvēkam. Turklāt lēmums par mantas apķīlāšanu nav pirmā nozīmīgā tiesneses pretimnākšana eksbaņķierim, - 2018. gada 5. decembrī viņa jau pieprasījusi bankai izsniegt Fiļa bijušās sievas bankas konta izdruku, lai to nodotu vīram. Tas arī ticis izdarīts.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
