Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bailes un nezināšana, manuprāt, ir galvenie iemesli, kas jautājumu par iespējamo bēgļu uzņemšanu Latvijā šobrīd pacēluši tik emocionāli sakāpinātā līmenī. Sākusies kā pamatota un vajadzīga diskusija par to, cik bēgļu Latvija spētu uzņemt un integrēt, patlaban diskusija publiskajā telpā kļuvusi par emocionālu ‘kliegšanu’, kurā dominē strupceļā vedošs, kategorisks sauklis „Nekādu bēgļu!”. Ņemot vērā, ka tajā iesaistās aizvien vairāk kristiešu, vēlos piedāvāt pārdomām piecus īsus argumentus, kāpēc Latvijai būtu jāuzņem šie 250 bēgļi.

1. Pats Kristus mums prasa ar žēlsirdību izturēties pret grūtībās nonākušu svešinieku, aicina to uzņemt, paēdināt, pabarot. Jēzus Kristus Mateja Evaņģēlija 25. nodaļā saka: „Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši.” Ko mēs – kristieši – varēsim atbildēt uz Pestītāja jautājumu, kā esam izturējušies pret Sīrijas un Irākas pilsoņkaru bēgļiem, kuriem bija vajadzīga palīdzība?

Pāvests Francisks savā vēstījumā 2014. gada Pasaules migrantu un bēgļu dienai uzsver, ka ikviens cilvēks, arī bēglis, ir Dieva bērns, kurā iespiests Kristus attēls. „Esam aicināti ieraudzīt un palīdzēt arī citiem saskatīt imigrantos un bēgļos ne tikai problēmu, ko jāatrisina, bet arī brāli un māsu, kurus jāpieņem, jāciena un jāmīl. Dievs noliek viņus mūsu ceļā, lai mēs sniegtu savu ieguldījumu taisnīgākas sabiedrības un atvērtākas kristiešu kopienas veidošanā, dzīvojot saskaņā ar Evaņģēliju,” uzsvēra pāvests.

2. Eiropas Savienības (ES) dienvidu valstis ir skārusi ļoti nopietna bēgļu krīze, kurai risinājumu var sniegt tikai visas ES līmeņa rīcība. Ne Itālija, ne vēl jo vairāk ekonomiskās krīzes nomocītā Grieķija vienas pašas vairs nespēj uzņemt desmitiem tūkstošiem imigrantu un patvēruma meklētāju, kuri tajās ierodas no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Nepieciešama tūlītēja visas ES palīdzība. Vairāk nekā desmit gadus strādājot ar ES jautājumiem, esmu praksē pārliecinājies, ka solidaritāte ir ES darbības pamatā.

Mēs šodien par pašsaprotamu uzskatām ES dāsno finansējumu Latvijas ekonomikas un infrastruktūras attīstībai un pilnībā paļaujamies uz ES politisko un NATO militāro atbalstu. Tāpēc laikā, kad Itālijas kara lidmašīnas solidaritātes vārdā sargā Latvijas gaisa telpu, pateikt, ka mēs negribam solidarizēties ar itāļiem šajā viņiem būtiskajā jautājumā, būtu, maigi sakot, vismaz nekorekti. Vairāk vai mazāk bēgļus uzņemt ir gatavas pilnīgi visas ES dalībvalstis, izņemot Ungāriju, kuru pašu pēdējā gada laikā pārpludinājuši 80 tūkstoši bēgļu.

3. Runa ir tikai par 250 iespējamiem bēgļiem, kuri Latvijā tiktu uzņemti divu gadu laikā ES pārvietošanas programmas ietvaros no Itālijas un Grieķijas, kā arī no bēgļu nometnēm t.s. trešajās valstīs ārpus ES. Runa ir tikai par 250 cilvēkiem, nevis par 2500 vai 250 tūkstošiem bēgļu. Turklāt šī ir vienreizēja bēgļu sadales programma, nevis kādas vispārējas, ilgstošas politikas sākums. Jau kopš Eiropas Komisijas sākotnējā piedāvājuma publiskošanas Latvija kopā ar citām Austrumeiropas dalībvalstīm ES līmenī ir sekmīgi iebildusi pret jebkādas ilgstošas, obligātas bēgļu sadales politikas izveidi, un tāda politika ir jāturpina.

Protams, šāda bēgļu pārvešana uz citām valstīm ir tikai īstermiņa risinājums, un ilgtermiņā nepieciešama gan cīņa ar cilvēku kontrabandu bēgļu izcelsmes valstīs, gan to iemeslu novēršana, kas liek cilvēkiem doties uz Eiropu. Pat, ja, piemēram, pēc diviem gadiem Eiropas Komisija atkal nāktu klajā ar citu bēgļu sadales priekšlikumu, tam atkal no jauna būtu jāsaņem ES dalībvalstu, tostarp arī Latvijas piekrišana. Iespējams, ka arī es tad teiktu, ka diemžēl Latvija nevar uzņemt vairāk par 250 patvēruma meklētājiem, ja šos cilvēkus nebūs izdevies iekļaut mūsu sabiedrībā. Tomēr vismaz patlaban arguments, ka Latvija ES programmas ietvaros nu nekādi nespētu uzņemt pat 250 cilvēku, jo tie, redz, sagraušot latviešu nāciju, neiztur nekādu kritiku.

4. Bēgļu uzņemšana ir vienkāršas, elementāras cilvēcības jautājums, ņemot vērā, ka liela to daļa bija spiesti pamest savas dzimtās mājas, lai glābtos no kara. Jā, Itālijā un Grieķijā iebraukušo vidū ir visai daudz ieceļotāju no Āfrikas, kuri uz Eiropu dodas, lai meklētu labāku iespēju nopelnīt. Tomēr ļoti liela daļa no patvēruma meklētājiem ir cilvēki, kuri glābjas no prātam neaptveramās vardarbības Sīrijas un Irākas pilsoņkaros, cilvēki, kuri šajos karos zaudējuši mājas un ģimenes locekļus.

5. Visbeidzot, pēdējais arguments, kas vismaz man ir viens no būtiskākajiem, lai izšķirtos par atbalstu šo 250 bēgļu uzņemšanai – tā varētu būt iespēja Latvijai kaut nedaudz palīdzēt Sīrijas un Irākas kristiešiem. Jo diemžēl Latvija līdz šim, pretēji Francija, Beļģijai, Polijai un Lietuvai, nav brīvprātīgi izlēmusi uzņemt šajās valstīs vajātos kristiešus. Tomēr, ņemot vērā, ka daļu no bēgļiem mūsu valsts amatpersonām būs iespēja personīgi intervēt un izvēlēties bēgļu nometnēs, man ir cerība, ka šo atlasīto cilvēku vidū būs vismaz daži asīrieši kristieši no Sīrijas un Irākas un tā arī Latvija būs sniegusi savu mazo artavu šo mūsu ticības brāļu glābšanā.

Jo tieši asīriešu kristieši ir visvairāk cietusī reliģiskā grupa Sīrijas un Irākas sunnītu un šiītu  musulmaņu pretstāvē, un tieši kristieši, kuri tur dzīvojuši tūkstošiem gadu, tiek nogalināti un izdzīti no mājām tikai un vienīgi viņu ticības dēļ. Lai iegūtu priekšstatu par Sīrijas un Irākas kristiešu šā brīža likteni, iesaku noskatīties internetā īsu dokumentālo filmu latviski „Apskaujot Krustu”:

http://www.netforgod.tv/s/permn.php?dt=14_12&lg=LV

Pārpublicēts no katolis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi