Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kad bezgoži ir celti godā

Jānis Miezītis
10.01.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc pie mums Latvijā deputātu kandidāti ļoti labi spēj saprast visas tautas vajadzības un māk saskatīt risinājumus daudziem sasāpējušiem jautājumiem, bet, tikko viņi kļūst par deputātiem, tā vairs neko nespēj ne saprast, ne saskatīt? Kāpēc mūsu valstsvīri apzināti melo tautai un vēl dusmojas, ja tauta viņiem netic? Vai tad godīgums un atklātība nav tie principi, pēc kuriem viņi ir solījušies vadīties savā darbībā?

Lai atbildētu uz šiem un līdzīgiem jautājumiem, mums vispirms ir jāparunā par tādiem jēdzieniem kā “gods” un “godīgums”. Tie, kuri vēl mūsdienās lasa grāmatas, zina, ka senajos laikos cilvēki ļoti augsti vērtēja godu. Un ne tikai savu godu, bet arī to aprindu vai kārtas godu, kam viņi piederēja. Katrs amatnieks ļoti rūpējās, lai neapkaunotu savas ģildes, korporācijas vai cunftes godu. Un tas arī ir saprotams, jo cilvēku auglīgai sadarbībai nepieciešama savstarpēja uzticēšanās, bet negodīgiem cilvēkiem uzticēties nevar. Tādēļ tā laika sabiedrība negodīgus cilvēkus nicināja, izstūma no sava vidus un bargi sodīja par izdarītajiem noziegumiem. Savukārt godīgie cilvēki iemantoja sabiedrības cieņu un par saviem nopelniem saņēma dažādus pagodinājumus, uzslavas un apbalvojumus. Viņiem uzticēja pildīt sabiedrībai nozīmīgus amatus, jo zināja, ka tie ir goda vīri, kas turēs doto vārdu un apzinīgi pildīs savus pienākumus.

Gods, goda jūtas ir kaut kas tāds, kas ne tikai cilvēku padara labāku, tikumiskāku, uzticamāku un lielā mērā neitralizē cilvēkā tādas viņa sliktās īpašības kā alkatība, skaudība, nenovīdība. Godīgums, cieņa, patiesīgums uztur kārtību sabiedrībā un stiprina tās kopību. Goda jūtas savieno cilvēku ar pārējo sabiedrību, un viņš vairs nav vientuļnieks, kas viens šai pasaulē cīnās par savu izdzīvošanu. Viņš ir daļa no tādu pašu godīgu un godājamu cilvēku kopas, kurus saista savstarpējā uzticēšanās, savstarpēja cieņa un kopēja sadarbība.

Un cilvēks ir lepns par piederību šādai kopai un to vērtē augstāk par savu personīgo labklājību vai pat dzīvību. Ne velti vairāk nekā simt gadu atpakaļ latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists Rūdolfs Blaumanis savas poēmas “Tālavas taurētājs” varonim lika teikt šādus vārdus: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods”. Padomājiet, kāda būtu izveidojusies Latvijas valsts pa šiem trīsdesmit formālās neatkarības gadiem, ja mūsu valstsvīri un politiķi savā darbībā vadītos no šāda principa.

Diemžēl, pieaugot sabiedrības materiālajai labklājībai, arvien vairāk cilvēku savu godu iemācījās visai izdevīgi pārdot par naudu vai iemainīt pret citiem materiāliem labumiem. Un tā, pavisam nemanāmi sabiedrības vienotību arvien mazāk nodrošināja kopēji ideāli, gods kalpot šiem ideāliem un gods piederēt šādai sabiedrībai, bet tā vietā stājās kopēja kalpība naudas varai. Taču, zaudējot godu, sabiedrības kopība zaudē savu garīgumu, un kā vienīgais vienojošais faktors tad pāri paliek tikai mehāniskie sabiedrības uzbūves principi, kas balstās uz varas hierarhiju, likumiem, sodiem un bailēm no soda.

Ja godīgs cilvēks nekad nepiesavināsies kaut ko tādu, kas viņam nepieder, pat ja rodas tāda iespēja, tad negodīgs cilvēks, tieši otrādi, meklē iespēju, lai pievāktu to, kas viņam nepieder, ko viņš nav nopelnījis ar savu darbu un uz ko viņam nav tiesību. Ja godīgs cilvēks savtīgu mērķu un pašlabuma dēļ nekad nemelos, tad negodīgam cilvēkam meli un krāpšanās ir galvenais līdzeklis savu egoistisko mērķu piepildīšanai. Un tikai likuma vara un bailes no soda ierobežo bezgožu neremdināmo tieksmi apmierināt savu alkatību.

Un nav jau tā, ka cilvēks, kas zaudējis savu godu apmaiņai pret naudu vai citiem materiālajiem labumiem, justos pa īstam laimīgs. Goda jūtas ir cilvēka personības un gara spēka apliecinājums ne tikai sabiedrības priekšā, bet arī viņa paša acīs. Cilvēks var to neapzināties, bet zemapziņā viņš sava goda zaudēšanu nenovēršami izjūt kā pazemojumu, apkaunojumu un savas gara nabadzības apliecinājumu. Lai kaut kā apslāpētu šīs negatīvās izjūtas, cilvēks pazaudēto godu cenšas kompensēt ar lepnību, augstprātību un lielību.

Bezgoži lielās ar savu negodīgi iegūto bagātību, greznību, sabiedrisko stāvokli… Un tomēr viņi izjūt iekšēju nepatiku, tādu kā greizsirdību vai pat naidu pret godīgiem cilvēkiem. Tāpēc vadošos amatos iekļuvušie bezgoži bieži cenšas izmantot savu dienesta stāvokli, lai pazemotu, apkaunotu un paņirgātos par tiem cilvēkiem, kas nonākuši viņu varā. Tā viņi cenšas kompensēt savu iekšējo nepilnvērtību. Labi viņi jūtas tikai sev līdzīgo vidū. Tādēļ godu pazaudējušie, cenšas panākt, lai arī citi “sasmērējas” un zaudē savu godu.

To vislabāk var panākt, bezgožiem sagrābjot varu un visā valstī iedibinot savu, uz meliem un krāpšanu balstītu sistēmu. Iekļaujoties šādā negodīgā sistēmā, neviens nevar palikt godīgs. Godīgs cilvēks var palikt, tikai distancējoties no šādas uz meliem un krāpšanu balstītas sistēmas. Ja ne fiziski, tad vismaz garīgi. Taču, lai spētu garīgi distancēties, vispirms ir jāiemācās aiz cildinošajām runām un rakstiem saskatīt tos melus, divkosību un liekulību, kas patiesībā valda šādā sistēmā.

Sāksim ar pašiem pamatiem. Satversmē ir rakstīts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Bet kā var būt neatkarīga valsts, kura atteikusies no savas nacionālās valūtas un iestājusies Eiropas Savienībā, kur savienības likumiem un direktīvām ir prioritāte jeb pārākums pār vietējo likumdošanu un šo saistību nepildīšanas gadījumā pret valsti tiek vērstas soda sankcijas? Atliek secināt – pastāvošās valsts atbilstība Satversmē deklarētajai neatkarībai ir klaji meli.

Tālāk – par demokrātiju. Tiesības izvirzīt deputātu kandidātus uz mūsu valsts augstāko lēmējinstitūciju Saeimu ir tikai partijām. Pēc pēdējiem presē publicētajiem datiem, partijās ir tikai 1,1% Latvijas iedzīvotāju. Tātad, pat ja pieņemam, ka partiju iekšienē valda demokrātija, deputātu kandidātu izvirzīšanā dalību no katriem simt Latvijas cilvēkiem ir ņēmis tikai viens.

Un tagad par pašām vēlēšanām. Pēdējās Saeimas vēlēšanās gandrīz puse (45,44%) no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem nav piedalījušies. Savukārt 12,9% no nodotajām balsīm vispār nav tikušas ņemtas vērā, jo partijas, par kurām šīs balsis nodotas, nepārvarēja noteikto 5% barjeru, bet divas partijas, par kurām savas balsis nodevuši gandrīz 30% vēlētāju, ir atstumtas no varas un atrodas opozīcijā. Rezultātā mēs esam saņēmuši valdību, kuru vada partija, kas vēlēšanās saņēmusi tikai 6,69% no nodotajām balsīm. Skaidrs, ka arī šādas pastāvošās valsts varas atbilstība Satversmē deklarētajai demokrātijai un tautas pārstāvniecībai ir klaji meli.

Kādēļ tad tik daudzi cilvēki neņem dalību partijās un neiet uz vēlēšanām? Katrai īstai politiskajai partijai vispirms jau ir nepieciešama ideoloģija, no kā vadīties savā darbībā. Un partijai būtu stingri jāseko un jākontrolē, lai par deputātiem kļuvušie partijas biedri strikti ievērotu šīs ideoloģiskās nostādnes un ar savu darbību neapkaunotu savu partiju un tās pārstāvēto ideoloģiju. Tad arī valsts pilsoņi, balsojot par jauno Saeimas sastāvu, varētu skaidri izvēlēties nevis šaubīgas personālijas, bet to politisko spēku (nacionālistisku, komunistisku, sociāldemokrātisku, liberālu…), kam viņi grib uzticēt varu savā valstī, kā arī ar savu dalību attiecīgajā politiskajā partijā šo politisko spēku atbalstīt.

Palasiet Politisko partiju likumu, un jūs tur neatradīsiet neviena vārda par ideoloģiju. Tur ir noteikts, ka, lai izveidotu partiju, jānorāda vien darbības mērķis un jāsaorganizē ne mazāk kā 200 dibinātāju. Saprotams, ka partijas nenes nekādu reālu atbildību ne par saviem izvirzītajiem mērķiem, ne priekšvēlēšanu solījumiem, ne par savu Saeimā iekļuvušo biedru tālāku darbību. Tāpēc jau arī šādas partijas var uz nebēdu sludināt viscēlākos mērķus un bārstīt viskrāšņākos priekšvēlēšanu solījumus, kurus pat nedomā pildīt. Savukārt visi ideoloģiskie saukļi tām ir tikai māneklis vēlētāju pievilināšanai. Ja kāds deputāta kandidāts pirms vēlēšanām stāsta, ka viņš vai viņa partija, iekļuvuši Saeimā, tautas labā visu uzlabos, pilnveidos, sakārotos vai attīstīs - tie ir salti meli, jo kaut ko būtiski mainīt iespējams tikai, attiecīgajai partijai Saeimā iegūstot vairāk kā 50 vietas, bet pastāvošās vēlēšanu kārtības apstākļos to panākt nav iespējams. Un to labi apzinās un saprot ne tikai visu partiju spices vīri, bet arī katrs domājošs cilvēks.

Īstenībā pēc šādiem principiem radīti veidojumi nemaz nav īstas politiskas partijas, bet gan mafiozi ekonomiskie grupējumi, kurus vieno kopēja vēlme nokļūt pie varas, lai realizētu savas vai savu “saimnieku” savtīgās intereses. Tas, ka šādas “partijas” rūpējas par tautu vai pārstāv savu vēlētāju intereses, ir klaji meli. Tāpat meli ir tie, ka par šīm partijām vēlētāji ir nodevuši savas balsis. Vēlētāji savas balsis nodeva par partiju melīgajiem solījumiem, nevis par partijām un viņu savtīgajām interesēm ko tās vēlāk realizē nokļuvušas pie varas. Tauta to redz un saprot, tādēļ godīgi cilvēki atsakās no dalības šādās partijās un daudzi pilsoņi neiet uz vēlēšanām, jo negrib sevi apkaunot, nododot balsis par šādu “partiju” izvirzītajiem kandidātiem.

Saprotams, ka uz meliem veidota valsts varas sistēma ne tikai veicina negodīgu cilvēku izvirzīšanos vadošos amatos, bet tieši pēc tādiem rada pieprasījumu. Lai pildītu noziedzīgus vai dumjus, valstij un tautai kaitējošus likumus, pavēles un norādījumus, ir vajadzīgi cilvēki, kas par naudu, karjeru un privilēģijām gatavi zaudēt savu godu. Valsts birokrātiskajā aparātā un politikā izvirzās nevis gudrākie, godīgākie un spējīgākie, bet paklausīgākie, pakalpīgākie – tādi, kurus tautā nicīgi dēvē par noderīgajiem kretīniem. Arvien vairāk bezgožu sevi dēvē par sabiedrības eliti, rīko greznus pasākumus, kur lepojas ar savu negodīgā ceļā iegūto bagātību. Bet pērkamie žurnālisti to visu cildina un apjūsmo savos rakstos. Tā negods tiek godā celts un bagātīgi atalgots par nodokļu maksātāju naudu.

Protams, godīga sabiedrība nepieļautu, ka to pārvalda bezgoži. Tādēļ varas krēslos sēdošie dara visu, lai arī katrs sabiedrības loceklis lielākā vai mazākā mērā būtu spiests rīkoties negodīgi. Pavisam nemanāmi valstī ir radīta situācija, kad cilvēks ar godīgu darbu un godīgu visu likumā noteikto prasību pildīšanu labi, ja spēj nodrošināt sev iztiku, bet par turību var nesapņot. Lielais nodokļu slogs, pārspīlētās birokrātiskās prasības, ierobežojumi un sodi spiež cilvēkus melot, mānīties, ar dažādām viltībām apiet likumā noteiktās prasības, maksāt un saņemt algas aploksnēs, meklēt pazīšanos kādā no valsts iestādēm vai ar kukuļošanu iegūt tur strādājošo amatpersonu labvēlību. Ne velti tauta mēdz ironizēt, ka taisnība Latvijas tiesā ir maksas pakalpojums.

Liekulība, lišķība, melīgums, divkosība sabiedriskajā dzīvē kļūst arvien nozīmīgāki. Cilvēki, kas aizmuguriski savā virtuvē, vai tuvāko draugu lokā nikni lamā valdības vīrus, šos pašus valdības vīrus ieraugot, ir gatavi bučot viņiem roku. Kalpība naudai un negodīgai varai atsvešina cilvēkus. Godprātību, biedriskumu un savstarpēju uzticēšanos cilvēku attiecībās nomaina piesardzība, aizdomīgums, slēpta neuzticība. Bet pērkamie žurnālisti skandina “kāda tauta, tāda valdība” un runā par ”mūsu visu vainu” pie valstī valdošajām nejēdzībām. Savukārt valstsvīri savā iedomībā un uzpūtībā kļūst arvien nekaunīgāki.

Ko es šajā rakstā gribēju pateikt? Kļūdās tie, kuri uzskata, ka melīgi, negodīgi vai dumji ir vienīgi atsevišķi valstsvīri un atliek tikai viņus nomainīt vai vēlēšanās nobalsot par “pareizo partiju” un viss būs kārtībā. Jāmaina ir pati šī uz meliem uzbūvētā varas sistēma, kas bezgožus ceļ godā, bet par godīgajiem ņirgājas, viņus apzog un pazemo! Pretējā gadījumā šai sistēmai nekad nepietrūks bezgožu, ko likt atbildīgos valsts amatos.

Ar ko aizvietot šo, sevi par partijām nodēvējušo ekonomisko grupējumu diktatūru? Nav jāizdomā nekas jauns. Vienkārši Satversmē noteiktais bez viltīgām atrunām un izvairīšanās ir godīgi jāīsteno dzīvē. Un mēs atkal kļūsim par latviešu nāciju, kam ir sava nacionāla valsts. Un katram latvietim būs gods piederēt un kalpot šai valstij un savai tautai.

Novērtē šo rakstu:

103
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...