Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

12. Saeima nešaubīgi ieies Latvijas valsts vēsturē, jo aizvadītajā nedēļā tika pieņemts Veselības aprūpes finansējuma likums, kas pēc likuma definīcijas ir likumdevēja vai citas valsta varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks, un likumdevējs ar likumu izsaka tautas gribu. Grūti ir pateikt, kam tieši atbilst jaunais likums un vai tas tika pieņemts sabiedrības interesēs, jo pat veselības ministre Anda Čakša atzīst, ka "pēc kāda laika radīsies nepieciešamība to pielāgot reālajai dzīvei", kas principā vērtējama kā nozares atbildīgā ministra fenomenāla atklāsme.

To, ka šis likums ir brāķis, zina ikviens, kas to ir lasījis vai nedaudz saskāries, labojumi no Saeimas puses ir veikti visos pantos, turklāt to vajadzēs darīt vēl, un tas tiek uzticēts pie premjera Māra Kučinska izveidotai darba grupai, - jau nākamā gada aprīlī tiek gaidīts pirmais ziņojums. Kā galvenais arguments likuma pieņemšanai ir tā sasaite ar mediķu algām, kaut citām valsts finansētām nozarēm tāda likuma nav, bet finansējumu un algas tās saņem. Tā ka īstenais iemesls noteikti ir cits.

Latvija pretēji vispārējiem Pasaules Veselības organizācijas un citu ekspertu atzinumiem nevis iet uz universālo veselības aprūpes sistēmu, lai uzlabotu tā jau vissliktākos sabiedrības veselības rādītājus ES, bet pretēji un mediķus grib piesaistīt nodokļu inspektoru lomai. Arī tad, ja mediķi redzēs, ka cilvēkam nepieciešama ārstēšana slimnīcā vai kādi dārgi izmeklējumi, tad nebūs iespējas palīdzēt, ja pacients būs iedzīvotāju nemaksātāju skaitā un ar neregulāriem zemiem ienākumiem, kas traucē atbilst bezdarbnieku statusam, vai arī bezdarbnieku skaits augs tik strauji, ka graus premjera ekonomiskos izaugsmes rādītājus.

Maz ticams, ka likums atrisinās pastāvošo kvotu sistēmu, tieši pretēji – var sākties nebeidzami tiesu darbi, iedzīvotāji pieprasīs kompensācijas par valsts solījumu nepildīšanu vai kompensēt privātos maksājumus, kam būtu jābūt garantētiem no valsts puses. Valdošā koalīcija neslēpj, ka naudas trūkst un no kaut kā ir jāpaņem. Kas ir visvieglāk - paņemt no pelnošiem cilvēkiem, paaugstinot sociālo nodokli un nemainīgi augstus saglabājot līdzmaksājumus, uz ko ir aizrādījis OECD, un pacientu iemaksas. Ja kādam ir ko maksāt, lai maksā, jo par izlietojumu un sistēmas efektivitāti likumā nav ne vārda.

Kaut arī naudas apjoms pieaug no iedzīvotāju nodokļiem un budžeta deficīta atkāpes, par to sadalīšanu tiek runāts tikai tagad. Skepse mediķos par algu pielikumu ir pamatota, jo šobrīd jau mediķi saņem Veselības ministrijas (VM) "lielās" algas, ko veido pamatalga ar dažādām piemaksām pēc veselības iestāžu vadības ieskatiem. Tad šobrīd, nosakot pamatalgu, var tikt saglabātas tikai Darba likumā noteiktās obligātās piemaksas par darbu naktīs, svētku dienās, virsstundas, kuras gan atšķirībā no citu profesiju darbiniekiem vēl joprojām netiek apmaksātas dubultā.

Līdz ar to ir lielas ļoti variāciju iespējas. Arī ambulatorajā sektorā, kur gan faktiski neviens speciālists nestrādā pilnu slodzi vienā darba vietā. Kas un kā notiks šajā sistēmas daļā, kas pārsvarā pieder privātajai medicīnai, ir grūti paredzēt. Arī privātas laboratorijas jau šobrīd veiksmīgi ir izveidojušas samaksas sistēmu, ik gadu gūstot miljonu peļņu, - arī šeit ir ierēķināts algu pielikums, kas tiek iekļauts katrā izmeklējuma parametrā tieši tāpat kā radioloģijas izmeklējumu sadaļā.

Vai papildu nauda aizies algās, peļņa vai infrastruktūrā, rādīs tikai nākamā gada finanšu rādītāji un katras iestādes grāmatveža veiklība.

Veselības ministrei A.Čakšai neveicas arī ar budžeta deficīta atkāpi 113 miljonu eiro apmērā, kura Briselē tika izcīnīta jau pagājušā gada rudenī. Publiski tiek pausts, ka tā ir strukturālām reformām, taču faktiski tās ir A.Čakšas vienpersonīgi virzītas aktivitātes, palielinot finansējumu vienai vai otrai veselības jomai bez konkrēta pamatojuma un izvērtējuma sabiedriskā apspriešanā.

Kaut arī par naudu zināms jau vairāk nekā gadu, VM līdzīgi kā ar ES struktūrfondu projektiem visu ir atstājusi uz gada pēdējo nedēļu, lai piedāvāto plānu nevienam nebūtu laika vai iespēju apstrīdēt, jo daudzas no aktivitātēm ir iekļautas MK 1529 noteikumu projektā par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, uz kā pamata tiek slēgti līgumu par valsts pakalpojumu sniegšanu no 2018. gada 1. janvāra, tai skaitā ģimenes ārsta kapitācijas naudas pieaugums, sasolītie jaunie kompensējamie medikamenti, aknu transplantācija, onkoloģijas "zaļais koridors" un inovatīvie medikamenti u.c.

Uz šo brīdi tie ir tukši A.Čakšas solījumi, jo vairāk nekā gada laikā nav iesniegts pamatojums, ieguvums un detalizēts izlietojums, kas apstiprināts Finanšu ministrijā. Turklāt nevienā aktivitātē tā arī nav nekādas reformas, jo iedzīvotāju mūža ilgums pieaug neatkarīgi no A.Čakšas aktivitātēm, bet tāpat ir īsākais ES.

Grūti pat atbilstoši raksturot šādu A.Čakšas vieglprātību un bezatbildīgu spēlēšanos ar cilvēku dzīvībām, jo dokumenti vēl ir jāapstiprina Saeimā un Ministru kabinetā. Jau vienu reizi A.Čakša piekrāpa mirstošus aknu transplantācijas slimniekus, atsakot naudu operācijām, tagad tā jau būs otrā reize. Un tas nav bezjēdzīgs likums, kas uz šo brīdi nevienu dzīvību neietekmē, - aiz katra solījuma ir slimības skarts pacients ar savu ģimeni un tuviniekiem, kuri jau atkal cer. Laikam jau A.Čakšai Baibas Barones vārds vairs neko neizsaka...

Nezinu vai kādā pasaules valstī ir šāds veselības ministrs un vai vēl kaut kur valdības vadītājs tik mierīgi attiecas pret veselības nozares ministrijas un ministra bezdarbību, taču ZZS premjera M.Kučinska darba stils rāda, ka viņam tā ir ikdiena. Nudien, pārsteidz nekaunība, ar kādu uz slimu cilvēku rēķina tiek virzītas merkantilas intereses, kur pacients ir tikai aizsegs, lai piekļūtu naudas resursam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...