Kad “godīgais, drosmīgais, gudrais” Jurašs izrādās gļēvs blēdītis
Pietiek lasītājs24.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen Pietiek publicēja attēlu, no kura nepārprotami izrietēja, ka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, dodoties, visticamākais, ciemos pie Rūdolfa Meroni izsūtāmā zēna Aivara Gobiņa, ar savu auto izbraukājis kādu Baltezera zālāju. Domājams, lasītājiem būs interesanti iepazīties ar to nožēlojamo un gļēvo izlocīšanos, kādu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē aizvadītajā nedēļā demonstrēja „godīgais, drosmīgais, gudrais” politiķis.
Atklāta sēde, 19. jūnijs, sākas plkst. 9.00, beidzas plkst. 10.35
Piedalās:
komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule
Komisijas priekšsēdētājas biedrs Vitālijs Orlovs
Komisijas sekretārs Aldis Adamovičs
Komisijas locekļi: IVETA BENHENA-BĒKENA, ILMĀRS DŪRĪTIS, JANĪNA JALINSKA, AINARS LATKOVSKIS, LINDA OZOLA, ARTŪRS RUBIKS, ANDRIS SKRIDE, JĀNIS VUCĀNS, ATIS ZAKATISTOVS, NORMUNDS ŽUNNA.
Uzaicinātās personas:
13. Saeimas deputāts Aldis Gobzems
13. Saeimas deputāts Juris Jurašs
Darba kārtībā:
1.13. Saeimas deputāta Jura Juraša Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšana. (..)
1. Komisijas priekšsēdētāja pārliecinās par komisijas deputātu klātbūtni.
J. Kursīte-Pakule aicina izskatīt 13. Saeimas deputāta Jura Juraša Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu, sadalot iesniegumā minēto divās daļās: pirmā daļa – par deputāta J.Juraša auto novietošanu zaļajā zonā, otrā daļa – J.Juraša intervijā sniegtā atbilde par saistību ar azartspēlēm. Komisijas priekšsēdētāja dod vārdu 13. Saeimas deputātam A.Gobzemam.
A.Gobzems sniedz savu argumentāciju iesnieguma tapšanai un informē komisiju par viņa rīcībā esošo informāciju, aicinot deputātu J.Jurašu atzīt abas iesniegumā minētās lietas un atvainoties sabiedrībai.
J.Jurašs runā par ētikas definīciju, Mandātu, ētikas komisijas uzdevumiem un atgādina komisijas locekļiem Saeimas Kārtības ruļļa normas.
J.Kursīte-Pakule uzsver to, ka komisija šodien skata A.Gobzema ieniegumu un aicina atbildēt uz jautājumiem pēc būtības par konkrētajiem iespējamajiem pārkāpumiem.
J.Jurašs norāda, ka komisijai vajadzētu pārliecināties par informācija patiesumu.
J.Kursīte-Pakule norāda, ka komisija šobrīd tieši vēlas noskaidrot informācijas patiesumu un aicina atbildēt uz diviem jautājumiem: vai A.Gobzema iesniegumā minētais bija J.Juraša auto, vai tas stāvēja neatļautā vietā, kā arī sniegt atbildi par raidījumā “Krustpunktā” paustās informācijas par azartspēlēm patiesumu. Raidījuma ieraksts tika nosūtīts arī komisijas deputātiem.
J.Jurašs norāda, ka par viņu regulāri publiskajā telpā tiek izplatīti melīgi pārmetumi, uz ko arī, viņaprāt, ir balstīts A.Gobzema iesniegums. Komisijai lietā jābalstās uz pārbaudītu un patiesu informāciju.
J.Kursīte-Pakule vēreiz aicina atbildēt, vai tā bija J.Juraša automašīna, vai tur bija aizlieguma zīme, vai tā bija kāda cita automašīna, un par otro jautājumu.
J.Jurašs vēlreiz uzsver, ka lieta jāvērtē kopsakarā ar pierādījumiem, atsaucas uz juridiskām normām, uzsverot, ka par pierādījumu kalpo administratīvā pārkāpuma protokols, kurā fiksēts laiks un vieta, kā arī citi fakti. Deputāts norāda, ka pret viņu vai viņa ģimenes locekļiem nav ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta. Viņš norāda, ka nezina, kurā vietā foto ir uzņemts un, vai to novietojis kāds cits viņa ģimenes loceklis, kurš izmanto viņa auto. Viņš nav bijis Baltezera pludmalē. Uzskata, ka iesniedzējam bija jāpievieno pierādijumi, nevis no melu portāliem jāiegūst info un jāiesniedz komisijai. Administratīvie pārkāpumi ir jāizmeklē policijai. Deputāts uzskata, ka komisija pati mēģina rast pierādījumus.
Attiecībā uz otro jautājumju, kurā tiek pārmesta melīgas informācijas sniegšana par azartspēlēm, J.Jurašs piebilda: “Ceru ka komisijas deputāti noklausījušies konkrēto ierakstu, kur runāts par spēļu automātiem. Šī ir izteikti negodīga informācijas interpretācija ar mērķi radīt man nelabvēlīgas sekas.”
J.Kursīte-Pakule norāda, ka komisija nemēģina rast pierādījumus, bet gan skata šo jautājumu tikai no ētiskā viedokļa, reaģējot uz deputāta A.Gobzema iesniegumu.
A.Gobzems lūdz komisijai nodalīt administratīvo pārkāpumu no ētikas pārkāpuma, uzsverot tieši ētisko aspektu, kas sabiedrībai rada iespaidu par deputātu visatļautību un vārdu neatbilstību darbiem. Deputāts aicina J.Jurašu atzīt iesniegumā minētos faktus.
Deputāts jautā, ja šie fakti neatbilst patiesībai, kāpēc J.Jurašs nav vērsies tiesā.
L.Ozola runā par procedūru, norādot uz pierādījumu trūkumu.
J.Kursīte-Pakule norāda uz to, ka komisija neveic izmeklēšanas funkcijas, bet runā par iespējamu deputāta J.Juraša ētiskas dabas pārkāpumu.
V.Orlovs atgādina, ka iesniegums sastāv no divām daļām. Par pirmo daļu nevaram iegūt pilnīgu informāciju. Par otro daļu V.Orlovs uzdod atsevišķu jautājumu, vai deputāts J.Jurašs ir melojis saistībā ar azartspēlēm.
J.Jurašs uzskata, ka ir savādi, ja Orlova kungs savu pozīciju balsta uz citu deputātu izteikumiem un atbildēm, uzsverot, ka viņa sarunas/intervijas konteksts bija tikai un vienīgi par azartspēļu zāļu ierobežošanu un azartspēļu automātiem.
V.Orlovs norāda, ka noklausījās ierakstu un izdarīja savus secinājumus.
I.Benhema – Bēkena norāda, ka, viņai izkristalizējušies 3 jautājumi: vai portālā Jauns.lv publicētajā foto ir J.Juraša automašīna, vai automašīna bija novietota zaļajā zonā un vai ir labi bojāt cita koptu īpašumu. Šeit, kā viņa uzsver, arī parādās visa ētika.
J.Jurašs uzsver, ka savā rīcībā cenšas ievērot normatīvos aktus un ceļu satiksmes noteikumus, lūdzot arī atļauju privātīpašniekiem novietot auto, ja ir tāda nepieciešamība.
N.Žunna uzskata, ka komisijai nevajadzētu balstīties uz dzeltenās preses publikācijām (žurnāls “Kas jauns”). Par otro daļu runājot, no konteksta saprotams, ka žurnālista jautājums bija par spēļu zālēm un automātiem.
L.Ozola uzskata, ka jautājums ir skatāms kontekstā ar pierādījumiem. Viņasprāt, nav nepārprotamu pierādījumu pirmajā daļā, kā arī otrajā lietas daļā, skatoties kontekstu, nav saskatāms ētikas kodeksa pārkāpums.
I.Dūrītis piekrīt tam, ka trūkst fakta fiksācijas un nepārprotamu pierādījumu, deputāts nosauc dažādas interpretācijas iespējas. Par otru daļu komentāru deputātam nav. Uzsver, ka viņa viedoklis attiecībā uz iespējamo pārkāpumu ir noraidošs.
A.Zakatistovs uzskata, ka pirmajā sadaļā pamatlieta ir augstprātība, un otrajā daļā - sīka samelošanās.
J.Jurašs norāda, ka ir jau pietiekami plaši skaidrojis situāciju par abiem jautājumiem. Uzskata, ka šeit ir novērojama sīka, politiska atriebšanās. Portālos publicētā informācija nav patiesa. Viņš norāda, ka melu portālos teju katru otro dienu par sevi lasa, tāpēc nepievērš uzmanību un tiesā nevēršas. Deputātam nav saprotams, kādus ētikas dabas pārkāpumus viņam mēģina inkriminēt. Viņš norāda, ka savā amatpersonas deklarācijā ir norādījis, ka ir saņēmis laimestu un nav melojis. Norāda, ka žurnālistam sniedza atbildi attiecībā uz spēļu automātiem. Lūdz komisijas locekļus būt objektīviem.
J.Kursīte-Pakules replika.
A.Gobzems norāda, ka nevēlas politiski izrēķināties, bet runa ir par to, ka sabiedrība vēlas vīrišķīgu atvainošanos. Deputāts norāda, ka I.Dūrīša komentārs ir tīra demagoģija. Aicina J.Jurašu atvainoties sabiedrībai, jo pirmavots nav mediji, bet gan Baltezera iedzīvotāji. Deputāts norāda, ka, ja atvainošanās notiks, tad kā iesniedzējs neuzturēs šo lietu.
L.Ozola vēršas pie iesniedzēja, norādot uz pierādījumu trūkumu attiecībā uz J.Jurašu un uz paša A.Gobzema neētisko rīcību, aizskarot Saeimas priekšsēdētāju no Saeimas tribīnes.
J.Kursīte-Pakule norāda, ka izskatīs iesniegumu par Gobzema rīcību, bet tāda iesnieguma nav.
J.Jurašs uzsver, ka būtu atvainojies sabiedrībai, ja būtu izdarījis ētikas pārkāpumu.
N.Žunna lūdz vārdu.
J.Kursīte-Pakule vēlas atbildēt J.Juraša komentāram par sēdes formātu. Norāda, ka svarīgākais no paša deputāta iegūt skaidrību par iesniegumā minētajiem faktiem.
J.Jurašs vēlreiz norāda, ka svarīgi balstīties uz pierādījumiem un faktiem.
N.Žunna piekrīt L.Ozolas replikai attiecībā uz paša iesniedzēja A.Gobzema neētisku rīcību. Uzsver, ka komisijai jābalstās uz pierādījumiem. Ierosina kādā no nākamajām sēdēm pārrunāt Saeimas deputātu ētikas kodeksu ierosināšanas procedūru.
A.Latkovskis norāda, ka, ja uz automašīnas tiek uzlikts partijas logo, tad jārēķinās ar sabiedrības reakciju. Kamēr J.Jurašs nav atzinis, ka pats ir novietojis automašīnu zaļajā zonā, neesam guvuši pārliecību par šī pārkāpuma esamību.
J.Kursīte-Pakule norāda, ka tā kā J.Jurašs neatzīst A.Gobzema iesniegumā minēto, tad iespējamais pārkāpums paliek uz paša J.Juraša sirdsapziņas.
V.Orlovs piekrīt komisijas priekšsēdētājai, tomēr uzskata, ka iesnieguma otrā daļā ir pierādīta un ierosina izteikt mutvārdu brīdinājumu par iesnieguma otro daļu.
J.Kursīte-Pakule aicina balsot par V.Orlova priekšlikumu.
Par – 2 (V.Orlovs, A.Rubiks), pret – 4 (A.Adamovičs, L.Ozola, N.Žunna), atturas – 5 (J.Kursīte-Pakule, I.Dūrītis, A.Latkovskis, I.Benhema-Bēkena, A.Zakatistovs). Nebalso – 2 (J.Jalinska, J.Vucāns).
Komisijas deputāti neatbalsta V.Orlova priekšlikumu. Līdz ar to ētikas pārkāpums netiek ierosināts un 13. Saeimas deputāta J.Juraša Saeimas deputātu ētikas kodeksa lieta ir izbeigta.
V.Orlovs aicina atspoguļot J.Juraša atbildes komisijas sēdes protokolā pilnā apjomā.
L.Ozola norāda, ka tādā gadījumā nepieciešama komisijas sēdes stenogramma.
Deputātiem nav iebildumu.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
