Kad Hosama ministrijai nospļauties par 2500 cilvēku ar smagu slimību
Pietiek lasītājs08.04.2025.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Vienotības Hosama Abu Meri vadītajai Veselības ministrijai pilnīgi nerūp 2500 Latvijā ar retu, nedziedināmu un grūti panesamu slimību - multiplo sklerozi - slimojošu pacientu dzīvības un dzīves kvalitāte. Lai gan pašas ministrijas apstiprinātais šīs autoimūnās slimības ārstēšanas protokols paredz veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu reizi divos gados, lai palīdzētu ārstiem izvēlēties piemērotāko imūnmodulējošo medikamentu, kurš var palēnināt slimības attīstību, tomēr tieši šie paši ierēdņi lēmuši trīskārt (!!!) samazināt multiplās sklerozes pacientiem atvēlēto magnētiskās rezonanses izmeklējumu skaitu, kas nepieciešams atbilstošāko zāļu izvēlei.
Diagnoze - multiplā skleroze - Latvijā uzstādīta 2500 pacientiem. Šai slimībai ir vismaz četri dažādi paveidi, turklāt katram pacientam tā izpaužas citādāk atkarībā no tā, kuras galvas un muguras smadzeņu daļas skāruši neizdzēšami un neārstējami bojājumi. Tādēļ arī ir tik svarīgi atrast piemērotāko medikamentu, kurš būs konkrētajam pacientam atbilstošākais, vissaudzējošākais pret citām ķermeņa daļām utt.
Lai izvērtētu slimības attīstības gaitu un lietotāmedikamenta efektivitāti multiplās sklerozes ārstēšanas protokolā, vai kā nu tur to dokumentu sauc, ierakstīts, ka magnētiskās rezonanses izmeklējums jāveic reizi divos gados. Ir pacienti, kuri jau pāris gadus pēc diagnozes uzstādīšanas nespēj kontrolēt savu ķermeni un saskaras ar iešanas, koordinācijas, redzes, līdzsvara, roku kustību u.c. problēmām tik lielā apjomā, ka ir piesaistīti ratiņkrēslam vai pat gultai.
Tomēr lielākajai daļai, izmantojot imūnmodulējošos bioloģiskos medikamentus, izdodas saglabāt kustības u.c. dzīvībai nepieciešamās prasmes vēl daudzus gadus, it īpaši, ja ārstiem izdevies piemeklēt konkrētajam pacientam piemērotākās zāles, kā arī pacients ir gana līdzestīgs, lai šo medikamentu tiešām lietotu tieši tā, kā norādīts zāļu lietošanas instrukcijā,neskatoties uz dažādām visnotaļ nepatīkamām blaknēm.
Jo kvalitatīvāka izdodas ārstējošā ārsta un pacienta sadarbība, jo ilgāk šis slimības skartais cilvēks ir spējīgs līdzdarboties mūsu valsts labklājības celšanā, attīstībā un nepalielināt sociālo pakalpojumu saņēmēju rindas.
Tomēr pašreizējam veselības ministram un viņa vadītajai ministrijai uz to nospļauties – kvotas magnētiskās rezonanses izmeklējumiem samazinām trīskārtīgi! Lai taču tie ārsti “uz aklo” nosaka – vai ir jauni smadzeņu bojājumi, vai tie ir aktīvi un krāj kontrastvielu, kur tie lokalizēti, uz kuriem neironu savienojumiem attiecas?
Starp citu, Hosam, multiplās sklerozes medikamenti maksā drusku vairāk nekā aktivētā ogle, to cena mērāma tūkstošos. Tā ka ir iespēja atņemt ne tikai izmeklējumus, bet arī zāles, un tad budžets sakonsolidēsies vēl vairāk. Un paliks vairāk naudas gan pāļiem Daugavā, gan sociālajai palīdzībai neGausim, gan izklaides braucieniem uz Holivudu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem u.c.eksotiskām valstīm.
Skaidrs, ka aizsardzība ir prioritāte un tai ir jāatvēl vairāk. Tomēr - ko tad mēs īsti tā sargāsim ar tiem pieciem procentiem aizsardzībai, ja jau tāpat visi būs nomiruši no tā, ka netiek ne pie izmeklējumiem, ne zālēm.
P.S. Par vairākiem desmitiem tūkstošu onkoloģijas pacientu, kas arī kvotu zaļā koridora ietvaros netiek ne pie izmeklējumiem, ne zālēm, šoreiz pat nepieminēšu. Par to domājot, var ar sirdstrieku aiziet. Bet varbūt tieši tāds ir arī šīs valsts mērķis?
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
