Kad jums reiz beigsies atvaļinājums: jautājumi Saeimai, valdībai, VDD
Indra Vaļeniece08.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir pagājis pusgads, kopš Ukrainā sācies karš. Šajā sakarā man ir daži jautājumi Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam, Valsts drošības dienestam.
1. Cik tālu ir žoga būvniecība uz Baltkrievijas un Latvijas robežas? Kad tiek plānota žoga būvniecība uz Krievijas robežas?
2. Cik Latvijai nelojāliem dubultpilsoņiem ir atņemta Latvijas pilsonība? Vai pilsonība ir atņemta Putinam pietuvinātajam Avenam?
3. Cik termiņuzturēšanās atļaujas vai nomadu vīzas izsniegtas pēdējo 6 mēnešu laikā? Cik ir anulētas?
4. Vai ir pārtraukts eksports no Krievijas caur Latviju?
5. Kad Latvija Krievijas pilsoņiem, tai skaitā Ukrainā aizliegtu mediju darbiniekiem, pārtrauks izsniegt Šengenas vīzas?
6. Cik un par kādu summu arestēti Krievijas līdzekļi, tai skaitā privātpersonām, komercsabiedrībām, valstij piederoši?
7. Kādā veidā valsts drošībai stratēģiskā Inčukalna gāzes krātuve ir nonākusi Krievijas īpašumā? Kurš vai kuri personīgi par to ir atbildīgi? Kā šī krātuve tiks atgūta? Vai notiks izmeklēšana šajā sakarā?
8. Kā valdība ir paredzējusi risināt energoresursu krīzi un tās sekas šajā rudenī (patiesībā jau tagad)?
9. Cik Krievijas pilsoņi ir izraidīti no Latvijas?
10. Cik cilvēku un kā ir sodīti par naida uzbrukumiem un naida runu pret latviešiem?
11. Cik okupāciju slavinoši pieminekļi ir nojaukti Latvijā, tai skaitā jo īpaši Rīgā?
12. Cik Kremlim lojālas personas strādā Latvijas sabiedriskajos medijos?
13. Kā tas nākas, ka šajās vēlēšanās var piedalīties partijas, kas vēršas pret Latvijas Republikas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izsaka un izplata priekšlikumus par Latvijas Republikas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicina nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludina vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandē karu, veic darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavē vai aicina izdarīt noziedzīgus nodarījumus?
14. Kad jums beigsies atvaļinājums?
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
