Kad jums reiz beigsies atvaļinājums: jautājumi Saeimai, valdībai, VDD
Indra Vaļeniece08.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir pagājis pusgads, kopš Ukrainā sācies karš. Šajā sakarā man ir daži jautājumi Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam, Valsts drošības dienestam.
1. Cik tālu ir žoga būvniecība uz Baltkrievijas un Latvijas robežas? Kad tiek plānota žoga būvniecība uz Krievijas robežas?
2. Cik Latvijai nelojāliem dubultpilsoņiem ir atņemta Latvijas pilsonība? Vai pilsonība ir atņemta Putinam pietuvinātajam Avenam?
3. Cik termiņuzturēšanās atļaujas vai nomadu vīzas izsniegtas pēdējo 6 mēnešu laikā? Cik ir anulētas?
4. Vai ir pārtraukts eksports no Krievijas caur Latviju?
5. Kad Latvija Krievijas pilsoņiem, tai skaitā Ukrainā aizliegtu mediju darbiniekiem, pārtrauks izsniegt Šengenas vīzas?
6. Cik un par kādu summu arestēti Krievijas līdzekļi, tai skaitā privātpersonām, komercsabiedrībām, valstij piederoši?
7. Kādā veidā valsts drošībai stratēģiskā Inčukalna gāzes krātuve ir nonākusi Krievijas īpašumā? Kurš vai kuri personīgi par to ir atbildīgi? Kā šī krātuve tiks atgūta? Vai notiks izmeklēšana šajā sakarā?
8. Kā valdība ir paredzējusi risināt energoresursu krīzi un tās sekas šajā rudenī (patiesībā jau tagad)?
9. Cik Krievijas pilsoņi ir izraidīti no Latvijas?
10. Cik cilvēku un kā ir sodīti par naida uzbrukumiem un naida runu pret latviešiem?
11. Cik okupāciju slavinoši pieminekļi ir nojaukti Latvijā, tai skaitā jo īpaši Rīgā?
12. Cik Kremlim lojālas personas strādā Latvijas sabiedriskajos medijos?
13. Kā tas nākas, ka šajās vēlēšanās var piedalīties partijas, kas vēršas pret Latvijas Republikas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izsaka un izplata priekšlikumus par Latvijas Republikas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicina nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludina vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandē karu, veic darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavē vai aicina izdarīt noziedzīgus nodarījumus?
14. Kad jums beigsies atvaļinājums?
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
