Kad Jūrmalas deputāta sievai nākas šķirties no viena pašvaldības uzņēmuma amata, viņu ātri iekārto citā
Pietiek lasītājs19.04.2021.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Ja valsts kapitālsabiedrībās un pašvaldību kapitālsabiedrībās valdes locekļa iecelšanai atklāts konkurss ir ar likumu (plašākā nozīmē) noteikta obligāta prasība, tad Jūrmalas pilsētas pašvaldībā tā ir izvēle. Un galvenais izvēles kritērijs ir nevis neatliekama nepieciešamība - pēkšņi atteicies no amata pienākumu pildīšanas vienīgais valdes loceklis, bet gan laulātā attiecības ar Jūrmalas pilsētas domē pārstāvētā politiskā spēka ZZS deputātu Jāni Lediņu.
Īpaši ietekmīgā ZZS deputāta Jāņa Lediņa, ietekmes izrādīšana, realizējot varas pozīcijas, ir iespaidīga.
11.10.2017 Jāņa Lediņa dzīvesbiedrene, sieva Ligita Maziņa tiek iecelta Jūrmalas pilsētas domes kapitālsabiedrībā SIA "Jūrmalas ūdens" par valdes locekli.
Tomēr, lai ieceltu dzīvesbiedreni Ligitu par valdes locekli, J. Lediņam bija jāveic mājas darbs: jāpierunā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis grozīt Jūrmalas ūdens statūtus un izveidot JAUNU, trešā valdes locekļa amata vietu.
Tā arī notiek. Ārkārtas dalībnieku sapulcē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis vienpersoniski nolemj grozīt SIA "Jūrmalas ūdens" statūtus, izveidot trešā valdes locekļa amata vietu un iecelt L. Maziņu bez konkursa un jebkādiem citiem lietderības apsvērumiem par trešo valdes locekli. Viss tas norisinās vienā dienā.
Tā kā Gata Trukšņa lēmumam nav argumentācijas, tad novērtēt tā pamatojumu un atbilstību likumam nav iespējams. Atliek tikai secināt, ka tā ir koruptīva rīcība. Kamdēļ, lai neizpalīdz čomam, ar kuru katru dienu Gatis spēlē golfu, ceļo uz Turciju un citām brīnišķīgām pasaules malām, kur golfs ir atbalstīts sporta veids, kā arī kā tad lai nepasaka paldies Jānim par Gata pozīcijas saglabāšanu ZZS rindās pēc visiem psihotropo vielu lietošanas nedarbiem.
Viss jau būtu labi, ja ne tas SIA "Jūrmalas ūdens" kolektīvs un tā modrā acs! Kura tomēr pamana, ka deputāta sieva sāk slēgt fiktīvus darījumus, pieņem darbā sava vīra labākā drauga bijušo sievu bez kompetences attiecīgā amata pienākumu veikšanai, aicina savu vīru, Jūrmalas pilsētas domes deputātu piedalīties iknedēļas darbinieku sanāksmēs ar neskaidru un likumā nenorādītu kompetenci.
Grūti iedomāties, kurā likumā ir ierakstīts, ka pašvaldības deputāts ir tiesīgs dot tiešus norādījumus kapitālsabiedrības darbiniekam, ko darbinieks drīkst teikt, ko darīt, kā pildīt savus darba un amata pienākumus, lai neiestātos negatīvas sekas.
Varas demonstrācijas norieta brīdis sākas, kad kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības uz likuma pamata tiek izņemtas no Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumiem un pārceltas domes izpilddirektora pienākumos.
J. Lediņam nepaveicas. Izpilddirektors nespēlē golfu, iet katru dienu uz darbu un tāpat kā visas pārējās Latvijā esošās pašvaldības amatpersonas uzskata, ka valdes locekļi ir jāieceļ atklātā konkursā.
Pienāk liktenīgais 2020.gads: tiek izziņots SIA "Jūrmalas ūdens" valdes konkurss uz vakantiem 3 valdes locekļu amatiem, kur viens ir valdes priekšsēdētāja amats.
Protams, deputāta sieva piesakās, bet vienā brīdī pēkšņi izstājas no turpmākas dalības konkursā. Jo, kā izrādās, konkurss ir īsts un pavisam nopietns. Ir jāgatavojas, jāprezentē savas zināšanas un atbilstība. Ar to, ka tu esi deputāta sieva, izrādās, NEPIETIEK!
KO NU? Jāvelk konkursa norise, varbūt paveicas un līdz vēlēšanām varēs saņemt valdes locekles amata algu kā abonenta maksu. Alga kā abonenta maksa tiek saņemta faktiski līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, proti, 2021.gada 9.martam, neraugoties uz faktu, ka kopš pieteikšanās dalībai valdes konkursā L. Maziņa faktiski vairs neveica valdes locekles amata pienākumu izpildi.
2021.gada 11.marts: ieraksts Komercreģistrā, ka Ligita Maziņa atcelta no SIA "Jūrmalas ūdens" valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas.
Bet uztraukumam nav pamata. Deputāta sieva 2021.gada 9.martā tiek iecelta par valdes locekli Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka".
Iecelšanas nodrošināšanai tiek izmantota iepriekš rezultātu guvusī shēma. Proti, 2021.gada 9.martā tiek grozīti „Veselības un sociālās aprūpes centra – Sloka” statūti, palielinot valdes locekļu skaitu no viena uz diviem. Vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Komercreģistrā reģistrēto informāciju kapitālsabiedrībai kopš tās ierakstīšanas komercreģistrā (2004.gada) ir bijusi tikai viena valdes locekļa amata vieta, proti, 17 gadus varēja veiksmīgi vadīt centru viens valdes loceklis.
Jaunizveidotajā valdes locekļa amata vietā tajā pašā dienā ieceļ bez konkursa deputāta sievu L. Maziņu. Kāda neatliekama nepieciešamība to ir spiedusi darīt vienas dienas laikā - gan veikt grozījumus statūtos, gan iecelt jaunizveidotā valdes locekļa amata vietā deputāta sievu –, protams, ka nav minēts. Ja tā padomā, kāda tā varētu būt? Ja nu vienīgais valdes loceklis pēkšņi ir miris...
Bet šeit nav tas gadījums. Un konkursam bija jābūt.
Neraugoties uz faktu, ka Ligita Maziņa ir iecelta par valdes locekli Jūrmalas pilsētas pašvaldības SIA "Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka" valdes locekles amatā 2021.gada 9.martā, ieraksts Komercreģistrā tiek veikts tikai 2021.gada 31.martā, tādējādi pieļaujot gandrīz mēnesi ilgu periodu, kad ir sniegtas nepatiesas ziņas trešajām personām par aprūpes centra pārstāvjiem jeb paraksttiesīgajām personām. Visu pirms valdes loceklim Prolim Guntaram mainīts pārstāvības apjoms - no valdes loceklis uz priekšsēdētājs, no tiesības pārstāvēt atsevišķi uz kopā ar visiem.
Iespējams, tas ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanu sarakstu iesniegšanu. Jo ieraksts Komercreģistrā parādījās ar brīdi, kad ZZS iesniedz deputātu kandidātu sarakstu 2021.gada pašvaldību vēlēšanām. Kurā deputāta sieva nav norādīta kā bezdarbniece, bet gan kā aprūpes centra valdes locekle.
Seko mums 
Sakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
No aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Mēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
