Kad krievu nauda nesmird: Rungainis nolād krievu agresorus, bet turpina gūt peļņu no krievu šņabja tirgošanas
PIETIEK27.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nauda nesmird, pat krievu nauda un pat šobrīd ne, - to apliecina zināmais uzņēmējs Ģirts Rungainis, kurš spēj publiskus kvēlus izteikumus pret Krievijas agresoriem Ukrainā savienot ar Krievijas šņabja tirgošanu savos veikalos Depo un peļņas gūšanu no šīs tirdzniecības.
Faktiski visi lielākie pārtikas mazumtirdzniecības tīkli jau ir paziņojuši par solidarizēšanos ar Ukrainu un visas Krievijā ražotās produkcijas izņemšanu no apgrozības. Pašlaik nevienā no tiem Krievijā ražota produkcija nav nopērkama.
Tikmēr veikalos Depo vēl šodien bija plašā izvēlē iegādājami, piemēram, Krievijā ražoti degvīni, - Pietiek rīcībā ir virkne fotogrāfiju ar Depo plauktiem, kuros izvietoti degvīni, uz kuru etiķetēm skaidri norādīti dažādi ražotāji agresorvalstī Krievijā.
Veikaliem Depo ir sazarota īpašnieku struktūra, un to vidū, kā rāda Lursoft dati, caur SIA DMT Pluss, SIA Ausekļa ielas nams un SIA Paradox holdings ir arī Ģirts Rungainis un Inga Rungaine. Turklāt Ģ. Rungainis ir SIA Depo DIY padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Šo situāciju piedauzīgu padara tas, ka peļņas gūšanu no Krievijas degvīna tirgošanas Ģ. Rungainis spēj savienot ar skaļiem un šķietami principiāliem izteikumiem pret krievu agresoriem.
„Čekistiskajiem kara noziedzniekiem, kuri sēj nāvi un uzspiež nebrīvību, jāatbild” un „Slepkavo un izvaro, kā parasti. Ļeņina-Staļina boļševiku-čekistu režīms, nožēlojamā reinkarnācijā dzīvo un nogalina, nesot sāpes un šausmas. Ļaunuma impērija, izlikusies un apkrāpusi, pār līķiem sargā savu kleptokrātiju. Atkal, brīvā pasaule pret nebrīvo, pret tumšo pusi” – šie ir tikai pāris no Ģ. Rungaiņa izteikumiem sociālajā tīklā Twitter.
Turklāt „principiālajam” uzņēmējam nav iespējams arī izlikties par nezinīti, - cita starpā viņš ir arī retvītojis tvītu, kurā precīzi aprakstīta Krievijas preču izcelsmes valsts noteikšana: „It kā forši, bet arī smieklīgi - ja tev ir laiks noskenēt preces svītrkodu, tad tik pat labi vari nepūlēties un vnk uzmest aci - pirmie trīs cipari no 460 līdz 469 norāda, ka prece ražota Krievijā. Savukārt 482 ļauj izvēlēties Ukrainas preces. Lūdzu, nav par ko.”
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
