Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biznesa žurnāls Kapitāls publiskojis vienas no ik gadu visgaidītākajām "naudīgo listēm" - vienkopus gan simt pagājušā gada pašmāju pelnošāko uzņēmēju, gan lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, gan arī simt lielāko dividenžu saņēmēju sarakstus.

Varam būt droši, ka, sekojot publiskotajiem sarakstiem, jau tradicionāli skanēs noteiktu ļaužu grupu tradicionāli skaļās balsis, un arī brēks viņi par savām tradicionālajām tēmām - gan par dažādu nāciju pārstāvjiem, kuri valda ja ne pasauli, tad Latviju jau nu noteikti, gan par to, cik briesmīgi ir rakņāties citu naudas makos.

Protams, tikpat tradicionāli viņi neapgrūtinās sevi ar, piemēram, kaut elementāru "latvisko", "krievisko" un "vēl citādo" uzvārdu saskaitīšanu jaunajā žurnāla numurā, lai uz tā pamata izdarītu pietiekami skaidrus secinājumus

Pat, ja viņiem saskaitīt priekšā un pateikt, ka, piemēram, lielāko dividenžu saņēmēju (tas ir, to cilvēku, kuri no sava uzņēmuma izņēmuši simtus tūkstošu vai pat miljonus latu peļņas, lai to izmaksātu sev, jaukajiem) jaunajā simtniekā vismaz 54 ir acīmredzami latvisku vārdu un uzvārdu īpašnieki, viņu brēcieni par "Latvijas valdītājiem" nekļūs klusāki, - kuru gan interesē skaitļi, ja ir vēlme izkliegties.

Un, protams, tieši tāpat viņi skandēs savu veco dziesmu par to, cik augstākā mērā neētiski vispār ir šāda te ieskatīšanās svešu cilvēku makos, - un kāda viņiem daļa ne tikai par to, ka šie visi ir tikai un vienīgi publiski Lursoft un Uzņēmumu reģistra dati, bet arī par to, ka tieši šādi saraksti nevis pieņēmumos, bet reālos skaitļos parāda, kas īsti notiek ar mūsu valstij it kā tik svarīgo nacionālo uzņēmējdarbību.

Tajā pašā laikā līdz ar kāpumiem un kritumiem, pelnošajām un zaudējošajām nozarēm, sarakstu veterāniem, jaunpienācējiem un izkritējiem visi trīs simtnieki uzskatāmi parāda kaut ko, kas patiešām būtu ja ne brēkāšanas, tad vismaz dzīvīgas intereses vērts.

Nav, protams, īsti jauki man kā šo sarakstu līdzveidotājam to teikt, bet neviens no tiem nav pilnīgs - tie pietiekami precīzi rāda kopējo ainu, bet ir gan milzu pelnītāji un dividenžu iekasētāji, gan megazaudētāji, kuru vārdu šajos sarakstos.

Un atbildīgi par to ir nevis kaut kādi kriminālās pasaules moriartiji, kas lien vai no ādas ārā, lai tikai noslēptu patiesās īpašumdaļas, peļņas un dividendes, bet gan pie varas esošie politiķi un to diezgan viegli nojaušamie motivētāji.

Vai zināt, kas ir kopējs Ventspils "oligarhu perēklim", caurcaurēm ofšorizētajam Ventbunkeram, bezgala pozitīvajam Latvijas eksporta flagmanim Latvijas finieris un savā cīņā par atklātību (kamēr tas attiecas uz citiem) jau vienkārši žilbinošajam žurnāla Ir izdevējam - uzņēmumam Cits medijs?

Tie visi trīs savā būtībā ir viens un tas pats - ofšoruzņēmumi pēc šādu uzņēmumu, domājams, pirmās un galvenās pazīmes: neviens no malas nezina, kam precīzi šie uzņēmumi un kādās daļās patiesībā pieder un līdz ar to, izsakoties prokuratūras vārdiem, kas ir šo uzņēmumu patiesais labuma (un ietekmes, un visa pārējā) guvējs.

Katrs no šiem uzņēmumiem, protams, ir atšķirīgs detaļās - Ventbunkerā ir ofšors ofšora galā, Latvijas finieris vienmēr ir vienkārši kategoriski atteicies atklāt savu akcionāru sarakstu, tā vietā bubinot kaut ko par nacionālo uzņēmējdarbību, bet atklātību un caurspīdīgumu no citiem prasošā Ir izdevēja patiesie saimnieki paslēpušies aiz reālo ietekmi uzņēmumā nodrošinošajām "A kategorijas akcijām".

Taču kopējs ir viens - nevienam ārpus šo uzņēmumu spices nav reālu iespēju droši uzzināt, kam īsti šie uzņēmumi pieder. Nevienam. Ne mūsu valstsvīriem un ierēdņiem, ne mūsu komiskajiem puskriminālajiem specdienestiem.

Un ne jau šie vien - ikvienas akciju sabiedrības statuss Latvijā automātiski nodrošina to, ka tā, ja vien nav biržas uzņēmums, var savu akcionāru sarakstu glabāt pati pie sevis un... nu, protams, ja gadās kādas nepatikšanas, arī veikt šajā sarakstā, tā sacīt, nepieciešamās izmaiņas. Un to jau neskaitāmus gadus atļauj un pieļauj Latvijas likumi.

Tas, ka rezultātā pelnītāju un zaudētāju sarakstos iztrūkst kādi vārdi un uzvārdi, protams, ir tīrais sīkums, - saraksti tāpat ir interesanti un pamācoši, iespējams, daudziem pat viegli šokējoši (uh, kādas naudas!!!). Taču Latvijā ir gandrīz tūkstoš akciju sabiedrību, kas tradicionāli nav tie mazākie uzņēmumi, - un Latvijas valsts pieļauj, ka tai nav ne mazākās jēgas, kam tās patiesībā pieder.

2012. gada 20. janvāris, LETA ziņa: "Tuvāko mēnešu laikā notiks izšķiršanās par to, vai un kur tiks veidots centralizēts visu akciju sabiedrību akcionāru reģistrs, raksta laikraksts Dienas Bizness. Jau sākusies cīņa par to, kas būs šī reģistra turētājs - valsts vai privātuzņēmums. (..)

Pēc SIA Lursoft datiem, Latvijā ir 916 AS, no kurām biržā kotētās AS ir tikai 33, kuru akcionāru reģistru ved Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD) un to akcionāri ir zināmi, bet par pārējām 879 AS akcionāriem nekādas informācijas nav, kaut arī to kopējais apmaksātais pamatkapitāls ir 4,23 miljardi latu, vidējais apmaksātais pamatkaptāls ir 4,8 miljoni latu un aktīvu kopsumma vidēji uz vienu AS ir desmit miljoni latu, informē LCD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks..."

Vai esat kaut ko dzirdējuši par "tuvāko mēnešu laikā notikušu izšķiršanos"? Nē, protams, un arī nedzirdēsiet, - kā gan citādi, ja, tā sacīt, Lemberga intereses šajā jautājumā pilnībā sakrīt ar Raudsepa-Ozoliņa tikpat "škurnajām" interesēm.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi