Iesaki rakstu: 
Meliem īsas kājas jeb melot arī ir jāmāk. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis nu dikti aktīvi rosās sociālajos tīklos, skandinot un stāstot, cik zaļā enerģija ir labi un ka visiem nu tik jāskrien zaļajām tendencēm pakaļ. Šis uzskatāmi rāda priekšzīmi, kā tas darāms! Brauc ar tramvaju. Brauc ar “zaļo” auto - ministrijas elektro-Audi. Bet tas jau tikai bildītēs un video, lai ir ko pagozēties kameras priekšā.
Tas “zaļais” Audi - labāk pat neskatīties, cik tāds maksā, jo parastajai tautai tāds pat nav pa kabatai. Bet tas nav vienīgais, kas mums, parastajai tautai, nav pa kabatai. Arī viņa īstais auto (viens no…) nemaz nav tik zaļš - lai neteiktu skarbāk. Tas - VW Amarok, kas vidēji kā 2020.gada modelis Latvijā maksā ap 30 tūkst EUR, skaisti tiek noparkots pie ministrijas sāniem, lai aši pārlēktu uz savas pašreklāmas automobīli Audi e-tron, kas salonā jauns maksā 30-50 tūkst EUR. Arī privātās automašīnas numurzīme izvēlēta visai glauna - KM-1989. Tie ir ministra iniciāļi un dzimšanas gads.
Lūk, ikdienā “zaļais” ministrs, sauksim viņu par KM-1989, īpaši aktīvi rāda piemēru, kā, dodoties reģionālajās vizītēs, lādē Audi elektroauto. Smalki nostājies pie lādētāja, pieturot roku pie uzlādes, ar platu smaidu rāda tautai piemēru. Skat, kā es daru, dariet tā arī Jūs! Protams, jo tad, kad nav naudas, tad vajag nopirkt dzīvokli un nodot to īrē. Arī šāda pērle ir izskanējusi no cita politiķa mutes, bet par to citreiz. Tikmēr vēstījums tas pats - brauciet ar elektroauto - tas ir ērti, izdevīgi un man patīk, jo plati smaidu.
Bet kā tad nu bez “bet”. Ir tāda nianse, kas padara šo stāstu gaužām neērtu. Un ne jau tas, ka lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nevar atļauties tādu automašīnu, nē. Arī parlamentārā sekretāra teiktais Domburšovā - kā nu tur bija - ka tiem, kuriem nav naudas, vienkārši vajag palielināt ienākumus. Stāsts ir pavisam vienkāršs - ja ministrs brauc ar auto un lādē to pusceļā pats, svinīgi liekot bildes sociālajos tīklos, tad varētu šķist, ka viņš kā godīgs un atklāts pilsonis pie stūres brauc pats, vai ne?
Bet nē… Ministrs visur dodas ar šoferi. Jā, jā, tieši tā, Jūs sapratāt pareizi. Viņš brauc aizmugurējā sēdeklī un tad, kad ir laiks uzlādēt auto, tad svinīgi izkāpj ārā un tā kārtīgi, ar platu smaidu, skatoties kameras objektīvā, iesprauž lādētāju ligzdā.
Tas nekas, ka pašam autiņš pavisam citādāks. Ja salīdzina to, cik šis VW Amarok ēd degvielu... Vai tad nu ministram, zaļajam ministram, kas kultivē elektroauto ar platu smaidu, tā pienākas darīt? Kāpēc gan ne, neviens jau nekad neuzzinās. Laikam. Bet - nē. Ministrijas putniņi acīgi čivina. Vai zināt, cik daudz izmešu rada šāds VW? Piemēram, salīdzinot ar vidusmēra dīzeļauto, šis VW Amarok rada pat par 100–160% vairāk CO2. 160% vairāk, Karl! Nu ļooooti videi draudzīgi. Rādām vienu, bet patiesībā… Šoferis azotē, plats smaids, lādēšanas pistole rokā, tad aši to visu iemainām pret savu dīzeļmonstru un vizināmies uz Latgali, radot izmešus par līdz pat 117% vairāk nekā citi vidusmēra autoīpašnieki.
Bet pērciet, tauta, pērciet. Klimata ministrija taču dod jums atbalstu, nekavējieties, grābiet ciet, kamēr ir, pazudīs kā karstas maizītes. Vai arī nē. Nepazuda nedz toreiz, kad šo atbalstu aizsāka vēl toreizējais vides ministrs Pleša kungs, nedz arī šoreiz. Turklāt elektroauto varēs iegādāties pat tādu, kas piemērots daudzbērnu ģimenēm - ar septiņām (?) sēdvietām. Paskat, cik izdevīgi!
Tik viena tāda neliela detaļa, ko atkal nabagu tauta nesaprot. Cik tādi maksā, jūs jautāsiet? Māte gūgle saka, ka, sākot no nieka 56 tūkstošiem eiro, var iegādāties Tesla. Var arī ko mazliet glaunāku iepirkt, par 65 tūkstošiem eiro - Mercedes Benz vai VW. Tā vien liekas, ka neprotam strādāt, neprotam palielināt sev ienākumus, kā to naski prot ministrijas galva un parlamentārais sekretārs. Varbūt viņi pratīs arī izstāstīt, kā palielināt algu līdz vismaz 5 tūkst. EUR/mēn.? Jo viņiem tāda jau ir, var jau pajautāt padomu, vai ne?
Tie būtu laikam galvenie jautājumi īpaši zaļajam ministram - cik pareizi ir rādīt to, ko pats nemaz nepraktizē. Kā tur bija ar godu un cieņu? Nemaz nerunājot par dūšu veidot atbalstu automašīnām virs 55 tūkst. eiro valstī, kur aptuveni 23% iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa. Valdības lozungs tiek turpināts arī šajā ministrijā - “Ja tauta neēd kūkas, ēdiet maizi”.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
