Iesaki rakstu: 
Š.g. 17. augustā plkst. 15:00 iepazinos ar ziņām Latvijas masu medijos (lsm.lv un Facebook Jēkabpils Radio1 lapā) par policijas amatpersonām piemērotajiem disciplinārsodiem Rusiņa lietā. Rakstā bija minēts, ka sodītas piecas Valsts policijas amatpersonas par savu dienesta pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu pienākumu pildīšanu, kā rezultātā ir iestājušās smagas sekas, t.i. sievietes nāve.
Šajā gadījumā viena Valsts policijas amatpersona sodīta ar pazemināšanu amatā, bet pārējām Valsts policijas amatpersonām izteikti brīdinājumi, rājieni un aizrādījumi. Manā ieskatā šie sodi pēc policijas darbinieku pārbaudēm ir neadekvāti mazi, un uzskatu, ka par amatpersonas dienesta pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu darbu, kā rezultātā iestājas smagas sekas, ir piemērojams bargāks sods vai kriminālatbildība.
Apkopojot savus uzskatus, uzrakstīju Facebook Jēkabpils Radio1 lapā komentāru zem raksta “Sievietes slepkavība Jēkabpilī” ar aicinājumu cilvēkiem neklusēt un doties protestēt, izvēloties sev pieņemamu protesta veidu (diskutējot, informējot citus sabiedrības locekļus, utt.), ievērojot vispār pieņemtās sabiedrības normas un Latvijas republikas likumdošanu.
Plkst. 16:00 ierados pie Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa Jēkabpilī, Brīvības ielā 122 un novietoju izgatavotos plakātus, netraucējot nevienam. Nekavējoties pie manis no policijas iecirkņa izskrēja četri policijas darbinieki, nestādoties priekšā, aicināja mani pārtraukt manas nelikumīgās darbības (Valsts policijas darbinieku subjektīvā ieskatā) un doties līdzi uz policijas iecirkni.
Paralēli notikumiem ieinteresēta sieviete (man nezināma persona) pienāca man klāt un jautāja par notiekošo, un es viņai sniedzu objektīvu informāciju un iepazīstināju ar plakāta saturu, kā arī atbildēju uz viņas jautājumu. Pēc mirkļa policijas darbinieki mani nogāza uz zemes, pielietojot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un saslēdzot roku dzelžos.
Tiku nogādāts policijas iecirknī paskaidrojumu sniegšanai un aizturēts uz četrām stundām policijas izolatorā. Pie paskaidrojumu sniegšanas policijas amatpersona L. Austriņš negribīgi man ļāva sazināties ar advokāti Annu Nori, ar kuras palīdzību pēc sniegtās konsultācijas atguvu savas optiskās brilles, kas man ir nepieciešamas, jo esmu redzes invalīds.
Policijas darbinieki ļoti labi apzinājās par manu invaliditāti, jo bija pie mantu izņemšanas atraduši manā naudas makā invalīda apliecību un optiskās brilles, kuru izņemšanu arī bija fiksējuši attiecīgajā protokolā, bet pēc vairākiem maniem lūgumiem atteica man izsniegt brilles, lai varētu sevi aizstāvēt (iepazīties ar lietas materiāliem) pie paskaidrojumu sniegšanas.
Paskaidrojumu sniegšanā notikumu vietā un policijas telpās vairākkārtīgi uzsvēru un informēju policijas darbiniekus, ka notikušais nav protesta akcija, bet gan manis viena paša objektīvi publiski pausts viedoklis.
Valsts policijas uzskatā tiesiskais pamats manai saukšanai pie administratīvās atbildības – Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 1. panta ceturtā daļa: pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem, transparentiem vai citiem atribūtiem pauž kādas idejas un viedokļus (piemēram, par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem politiska, ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem), bet kuru gaitā netiek teiktas runas vai uzrunas.
Uzskatu, ka minētā LR Administratīvā likuma pārkāpumā neesmu sodāms, jo neteicu ne runas, ne aicinājumus man pievienoties, bet biju informējis apkārtējo sabiedrību (arī garām ejošo sievieti) par publiski pieejamu informāciju. Un paudis savu brīvu viedokli.
Protesta akcija nav notikusi plkst. 17;00, kas bija lasāms manā komentārā Facebook. Minētajā laikā pēc Valsts policijas amatpersonas teiktā nebija ieradusies neviena persona. De facto tiku aizturēts plkst. 16;10, un atbrīvots no administratīvā apcietinājuma plkst. 19;47, rezultātā fiziski nevarēju piedalīties minētajā protesta akcijā, bet gan biju vienatnē plkst. 16;00 paudis savu viedokli, atsaucoties uz LR Satversmes 100. pantu, kas dod man iespēju sev pieņemamā veidā paust brīvu viedokli, nevienu neaizskarot, ievērojot visas sabiedriskās kārtības pieņemamās normas un LR likumdošanu.
Rezultātā esmu sodīts par neatļautu protesta akciju rīkošanu ar izteiktu BRĪDINĀJUMU un nepakļaušanos policijas darbiniekiem ar piemērotu naudas sodu 100 eiro. Minētie sodi ir apstrīdēšanas stadijā. Uzticos Valsts policijas augstākstāvošām amatpersonām un administratīvajai tiesai uz viņu objektivitāti, izvērtējot visus notikušā apstākļus.
Kas ir vārda brīvība, ja ne, paužot savu viedokli un neklusējot par sabiedrībai nozīmīgiem procesiem? Mans nodoms nav aicināt apkārtējo sabiedrību uz masu protestiem vai nekārtībām. Mans nodoms ir aicināt sabiedrību neklusēt un izteikt savu viedokli sev pieņemamā veidā – ievērojot vispār pieņemtās sabiedrības normas, lai ierēdņi mūsos ieklausās un sāk rīkoties vai pamet darbu valsts pārvaldē. Mana viedokļa paušanas mērķis ir dzīvot labākā valstī.
Prieks, ka Jēkabpils Valsts policijas darbinieki ir kibernoziegumu speciālisti, veicot apzinīgi savus pienākumus, pētot Facebook ierakstus par objektīvi vērstu kritiku pret sevi un tērējot valsts resursus. Lai gan tajā pašā laikā varētu cīnīties ar naida runu interneta vidē. Vai arī ietu uz mežu un meklētu Rusiņu, lai sabiedrībai būtu drošāka apkārtējā vide.
P.S. Video materiālu no Valsts policijas darbinieku Body kameras nevaru pievienot, jo esmu ar savu parakstu apstiprinājis ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanu.
Seko mums 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.
