Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav nekāds retums redzēt krieviski rakstošajos medijos selektīvus “datus” no Krievijas “oficiālajiem” (faktiski — propagandas) kanāliem, taču Ukrainas sabiedrības nomelnošanas tendencei dažreiz gadās pieslēgties arī tādiem cilvēkiem, no kuriem to it kā nevarētu gaidīt.

Piektdienas Dienā Andis Sedlenieks publicējis ārzemju notikumu apskata sleju ar nosaukumu “Socioloģija neatkarības gadskārtas priekšvakarā”, kas atsaucas uz Ukrainas socioloģijas firmas Reiting aptauju. Reaģējot uz nesen Kremļa publicēto, Vladimiram Putinam piedēvēto eseju, ka “ukraiņi un krievi esot vēsturiski viena tauta,” cita starpā Ukrainas iedzīvotājiem bija uzdots jautājums, vai viņi uzskata par pareizu izteikumu “українці і росіяни – один народ, який належить до одного історичного тa духовного простору” (jautājums speciāli atstāts oriģinālrakstībā).

Uz šo jautājumu 55% no respondentiem atbildējuši, ka pilnīgi noteikti ukraiņi un krievi nav viena tauta, kam būtu viena vēsturiskā un garīgā piederība. Tēzei piekrituši tikai 41% aptaujāto.

Toties Andis Sedlenieks no šiem acīmredzamajiem rezultātiem izdara pretēja rakstura secinājumus, ka “daudzi Ukrainas pilsoņi turpina simpatizēt Krievijai, turklāt viņu skaits ne tikai nesamazinās, bet pat sāk pieaugt. […] Iepriekš minētais ne tikai slikti saskan ar oficiālās Kijevas ģeopolitisko kursu uz Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi, bet arī liecina par to, ka Ukrainā tā arī nav izdevies izveidot vienotu politisko nāciju”.

Kā tad ir patiesībā? Tajā pašā Ukrainā visiem zināms, ka socioloģijas jēga ir parādīt ne tikai skaitļus, bet galvenokārt to dinamiku — kādā virzienā tie virzās. Jau pirms gada Razumkova centra (vēl pazīstamāks socioloģijas kantoris nekā Reiting) aptauja uzrādīja šādus “šokējošus” datus: ja nekavējoties tiktu izziņots referendums par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā, tad PAR balsotu 57,9%, kamēr PRET — tikai 26,9% pilsoņu. Ievērosim: tas ir situācijā, kad Ukraina pat vēl nav sākusi formālo iestāšanās sarunu procedūru, kas ilgs aptuveni desmit gadus, tāpat kā mums!

Savukārt par vēsturisko mantojumu tās pašas Reiting aptaujas laikā, kuras rezultāti tika publicēti vienā reizē ar Anda Sedlenieka citētajiem, Ukrainas iedzīvotāji saka tā: senās Kijivas Rusas slāvu tautu konfederācijas (oriģinālā — Київська Русь, ko latviski nav nekāds pamats atveidot ar padomju laiku mākslīgo konstruktu “Krievzeme”) mantiniece esot Ukraina (75%), Krievija (8%) vai neviena no viņām (9%). 2008. gadā šie cipari attiecīgi bija 54%, 25% un 3%. Tāda, lūk, reālā dinamika Ukrainas iedzīvotāju vērtējumam par savu vēsturisko mantojumu.

Ukrainas iedzīvotāju faktisko attieksmi pret visu, kas nāk no Krievijas, ilustrē arī, piemēram, tāds sīkums: 63% ukraiņu pilnībā vai daļēji neatbalsta Sputņik—V vakcīnas apstiprināšanu vai lietošanu, un tikai 23% ir daļēji vai pilnībā par šīs vakcīnas legalizāciju laikā, kad vakcīnu joprojām pietrūkst.

Ļoti labu analīzi vienu dienu pirms tam, kad Andis Sedlenieks sacerēja savu tekstu, publicējis Petro Šuklinovs, viens no mediju grupas ЛIГА БiзнесIнформ redaktoriem, parādot “vidusmēra ukraiņa politisko portretu tagad un pirms 20 gadiem”. Tā 2001. gadā 32% iedzīvotāju Ukrainā uzskatīja — valstij jāapvienojas ar Krieviju, jādod krievu valodai otras valsts valodas statuss (44% plus vēl 37%, kas to pašu gribēja vismaz atsevišķos apgabalos). Turpretī uzlikt par pienākumu valsts amatpersonām runāt ukrainiski — tādu domu atbalstīja tikai 15% respondentu par spīti faktam, ka visa rakstveida dokumentācija Ukrainā vienmēr bijusi tikai ukrainiski un ierēdņiem valoda jāzina jebkurā gadījumā, lai rakstītu papīrus.

Gadu vēlāk 43% gribēja Krievijas un Ukrainas savienības izveidi, kamēr virzīties uz ES un NATO — tikai 16%. Bet 2003. gadā šie cipari bija attiecīgi jau 76% pret 7,5%. Ja būtu vēlreiz referendumā jābalso par Ukrainas neatkarību tā kā 1991. gadā, tad to darītu vairs tikai knapi puse no vēlētājiem.

Pārlecot uz 2021. gadu, Ukrainas un Krievijas apvienošanos jelkādā formā gribētu vairs tikai 6% iedzīvotāju, savukārt 89% vēlreiz balsotu par valsts neatkarību, ja tāda nepieciešamība būtu. 51% respondentu atbalsta eiroatlantisko integrāciju, tikai 12% — virzību atpakaļ uz Krieviju. 66% ir par valsts valodas pilnīgu nostiprināšanu un lietošanu visās sfērās (arī privātajā biznesā, klientu apkalpošanā, medijos, kino un teātrī utt.), pret — tikai 11%. Tēzei, ka Otro pasaules karu izraisīja kopīgi Hitlers ar Staļinu, iebrūkot Polijā pēc abpusējā Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas, par pareizu atzīst 48% Ukrainas respondentu, kam pretī ir 29%. Kaimiņvalsts līdera Putina politikai uzticas tikai 10% respondentu, neuzticas — 82%, utt.

Ukrainas tautas rietumniecisko nostāju (tieši tautas, ne politiķu nostāju) parāda pēdējās prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Prezidentu vēlot 2019. gadā, trīs populārākie kandidāti bija Volodimirs Zelenskis, Petro Porošenko, Jūlija Timošenko — trīs rietumnieciski orientējušies kandidāti, un tikai nepilnus 12% spēja savākt pretēju ģeopolitisku orientāciju pārstāvošais Jurijs Boiko. Uz Krieviju orientētie kandidāti pa visiem kopā spēja savākt ap 24% un nebija tuvumā otrajai kārtai, kurā cīnījās divi tautas vairākuma viedokli paudoši kandidāti — Porošenko un Zelenskis. Līdzīgs iznākums bija pēdējās Augstākās Radas vēlēšanās: no vismaz sešām partijām ievēlētie deputāti ir eiroatlantiski savā ārpolitikā, kamēr tikai divas prokremliskas partijas (Oppobloks un OPZŽ, ieskaitot Rabinoviču no Odesas) var atskaitīties Kremlim par astoņreiz mazāku mandātu skaitu un nulles ietekmi.

Ja Moldovā, Baltkrievijā, Armēnijā un pat Gruzijā prezidentu un parlamenta vēlēšanās vienmēr sacenšas prokremliskie un rietumnieciskie kandidāti, pie kam rezultātu ne vienmēr var prognozēt, tad Ukrainā jau ir citādi — te visi kaut cik jaudīgie politiskie spēki ir orientējušies uz ES un NATO, kamēr “vatainais” elektorāts ir sarūkošs un to pārdala arvien lielāks skaits ar sīkpartijām, kas vairāk ienīst nevis “pindosus un gejropiešus”, bet gan viena otru.

Kāpēc to visu ignorē Andis Sedlenieks? Cerēsim, ka viņam nebūs raksturīgi pagrābt pirmo, kas iekrīt acīs, un “pamatot” savu viedokli ar to. Tā dienu iepriekš savu sleju par ASV iekšpolitikas tendencēm viņš pamatojis ar socioloģijas datiem no “Bright Line Watch, kas ASV tiek uzskatīta par nopietnu kompāniju…”. Patiesībā tā nav pat kompānija, bet gan pirms gadiem pieciem dibināta privāta biedrība, kas cenšas nodarboties ar “smadzeņu tanka” funkcijām un nestāv ne tuvu īstajām socioloģijas un tirgus pētniecības firmām Nielsen, Gallup, Harris Poll un pat ne Pew Research.

Ne ASV, ne Ukrainas gadījumā skaļu secinājumu balstīšana uz vienas aptaujas cipariem, vienlaikus neaplūkojot to dinamiku no iepriekšējiem gadiem, nedos saprotamu ainavu. Savukārt attiecībā uz vienotas politiskās nācijas dzimšanu Ukrainā kādreiz izskanēja humoristisks teiciens (un tam autori nebija pat odesieši): “Ukrainas valstiskums ir mēģinājums sakausēt vienā valstī Kalugas guberņu ar Lietuvas Republiku.”

Lai cik savdabīgs nebūtu šāds uzdevums, ar katru gadu tas izdodas arvien labāk.

Vēl par šo tēmu: Kā Ukrainas prezidents ar vienu palīgteikumu atsēdināja Putinu, un kā Kremlim pēc tam nācās murgus sacerēt par “ukraiņu un krievu vienotību”  https://pietiek.com/raksti/ka_ukrainas_prezidents_ar_vienu_paligteikumu_atsedinaja_putinu,_un_ka_kremlim_pec_tam_nacas_murgus_saceret_par_ukrainu_un_krievu_vienotibu/

Avoti:

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/dienaskomentars/sociologija-neatkaribas-gadskartas-prieksvakara-14265787

https://news.liga.net/ua/society/news/ukraina-i-rossiya-ne-odin-narod-bolshinstvo-ukraintsev-ne-soglasny-s-utverjdeniem-putina

https://news.liga.net/politics/news/ukraintsy-na-referendume-podderjat-vstuplenie-v-evrosoyuz-i-nato---opros-razumkova

https://news.liga.net/politics/news/naslednitsey-kivskoy-rusi-yavlyaetsya-ukraina-a-ne-rossiya-uvereny-75-ukraintsev-reyting

https://news.liga.net/politics/news/otkaz-kabmina-ot-rossiyskoy-vaktsiny-protiv-covid-19-ne-podderjali-23-ukraintsev-opros

https://www.liga.net/politics/opinion/politicheskiy-portret-ukraintsa-kak-bylo-v-nachale-2000-h-i-kak-stalo-k-2021-mu-godu

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/dienaskomentars/amerikanu-secesijas-regs-14265703

Novērtē šo rakstu:

16
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...