Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds ievērojams filozofs esot teicis ko līdzīgu frāzei: “Es nepiekrītu jūsu viedoklim, taču esmu gatavs atdot dzīvību, lai jūs to varētu paust!” Vārda brīvības princips caurstrāvo gan demokrātiskas valsts vērtības, gan veido pilsoniskas un patiesi brīvas civilizācijas pamatus, taču mūsu valstī ir daži, kuri vēlas šo kārtību pilnībā demontēt un sagraut.

Vārda brīvību ir paredzēts būtiski ierobežot, jo ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, apdraudot vienu no fundamentālajām cilvēktiesībām: tiesībām uz vārda un izteikšanās brīvību. Par šiem grozījumiem sinhroni klusē visas tā saucamās Latvijā esošās cilvēktiesību organizācijas un institūcijas. Tās ar savu klusēšanu faktiski atbalsta notiekošo varas patvaļu, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama!

Pretēji konstitūcijā noteiktajām tiesībām uz vārda brīvību priekšvēlēšanu gadā, neskaidru un apšaubāmu motīvu vadīti, tiek virzīti absolūti diskriminējoši Krimināllikuma grozījumi, kuri paredzētu kriminālatbildību par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu. Priekšlikuma autori ļoti vienpusēji un virspusēji mēģina risināt pret Satversmes 100. pantu vērstus likuma grozījumus ar krimināltiesiskām sekām, jo ierosinātā redakcija atbilst ļoti daudzu un dažādu sadzīvisku situāciju gadījumiem.

Kas būs tā “patiesības ministrija”, kura novērtēs, vai izteiktais vārds ir “ziņa” vai “viedoklis”? Tiesu praksē atzīts, ka pastāv atšķirīga pieeja šiem diviem līdzīgajiem, bet tomēr atšķirīgajiem jēdzieniem. Kas tieši novērtēs kādas iestādes vai cilvēku miera traucējumus? Vai tas attieksies arī uz varas pārstāvjiem, kuras bezatbildīgie lēmumi jau ilgstoši traucē cilvēku un uzņēmumu darbu? Ja kāds aktīvists savā vēstījumā iestarpinās vārdu “iespējams”, vai tas pasargās viņu no kriminālprocesa? Jautājumu par šīs “novitātes” praktiskajiem aspektiem ir pārāk daudz.

Likuma bīdītāji kautrīgi neatklāj, ka patiesībā grib visiem saviem oponentiem, opozīcijas pārstāvjiem un citiem kritiķiem “aizbāzt mutes” ar draudiem par kriminālprocesu ierosināšanu un saukšanu pie kriminālatbildības, ieskaitot cietumsodu uz vairākiem gadiem. Ja šādi grozījumi tiks pieņemti, tad Latvija kļūs par totalitāru valsti, kas nav pieļaujams.

Viens no iniciatīvas autoru publiski paustajiem argumentiem bija attiecināms uz esošā huligānisma regulējuma pārāk plašo jēdzienu. Jaunais regulējums esot nepieciešams tiesām, lai tās skaidrāk saprastu, kā pareizi sodīt vārda brīvības entuziastus.

Saeimas komisijā viens no argumentiem bija arī kāda mana klienta tiesvedības rezultāts, kad tiesa viņu nesen pilnībā attaisnoja par it kā viltus ziņu izplatīšanu. Tas, ka lietas materiālos nebija nekādu pierādījumu par šādu viltus ziņu izplatīšanu, visticamāk, komisijas sēdē neizskanēja, jo tas nebūtu piemērots arguments šī antikonstitucionālā likumprojekta virzībai. Ja attaisnojošs rezultāts krimināllietā ir pamats likuma grozījumiem, tad šāds likumdevējs nodarbojas ar patvaļu!

Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tas nozīmē, ka vārda brīvības princips ir viens no fundamentālākajiem mūsu demokrātiskās sabiedrības principiem, kura ierobežošanai ir jābūt īpaši pamatotai.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka tiesības brīvi paust savus uzskatus ir viens no būtiskiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgiem nosacījumiem sabiedrības un katra indivīda pilnvērtīgai attīstībai. Vārda brīvība attiecināma arī uz tādu informāciju, kas apvaino, aizskar valsti vai kādu sabiedrības daļu. Turklāt politisko debašu brīvība ir demokrātiskas sabiedrības jēdziena pamatā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir atzīts, ka personām, kas piedalās publiskās debatēs par vispārsvarīgu jautājumu, ir atļauts izmantot zināmu pārspīlējumu vai pat provokāciju.

Pret vārda brīvību vērsta likuma pieņemšanai nav leģitīma mērķa, turklāt tas neatbilst sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Tādēļ ir pēdējais brīdis apturēt šī antikonstitucionālā likumprojekta virzību un aizmest to nebūtībā uz visiem laikiem!

Novērtē šo rakstu:

207
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...