Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viņdien saules gaismai atrādīja kādu pētījumu kultūras nozares vārdā. Tur viens no secinājumiem ir tāds: dati liecinot, ka 43,1% Latvijas iedzīvotāju atzīst – kultūras un mākslas pieredze ļauj tiem justies piederīgiem citiem cilvēkiem Latvijā. Tieši šādu ķīseli bez problēmām tiražē, apmaksā, velta tiem domnīcas vai baznīcas, izliekoties, ka darbs dara darītāju jeb pētījums izpētījis pētītāju. Bet jocīgais Latvijai sāk piestāvēt… Tas iedzīvojas!

Premjere Siliņa, meklējot atbildi uz jautājumu, kā varētu finansēt TET un LMT daļas, ko zviedru puse ir piekritusi pārdot, pasaka strikti – pensiju fondu naudai mēs klāt neķersimies. Tajā pašā stundā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ko laikam taču pārvēlēja tāpēc, ka viņš ir profesionālis savā vietā, par šo pašu tematu saka, ka vislabāk būtu minētās akcijas nopirkt… izmantojot pensiju fondu naudu. Kazāks tā kā nav no ielas, viņu var saukt par ekspertu, kas pēc likuma var brīvi sēdēt pie valdības galda.

Beigu galā – kas tad Latvijas Bankai vispār vēl atlicis no pienākumiem, ja ne padomu došana valdībai un ekspertīze par tautsaimniecības procesiem.

Vai to ir tik grūti politiķiem pieņemt? Kāpēc viņi savā starpā nesarunājas, vai arī – kāpēc šī diskusija par 500 miljonu tēriņiem atgādina čalotavu? Vai pie zviedru galda šī vārda tiešajā nozīmē mūsējie arī sēdēja ar tādu pašu nenoteiktību un katrs sauca savu ciparu, ko uzskatīja par labu esam? Tā tas varēja būt.

Vēl viens lēmums, kas nekādi neiet kopā ar vienotu izpratni par valsts interesēm, ir Martina Gausa padzīšana no “Air Baltic”. Nesaku, ka viņš nebija jātriec ratā vai rumbā, taču aizveram uz mirkli acis un mēģinām atcerēties, kas ar šo kompāniju pēdējā gada laikā tika darīts. Jā, pareizi – “Air Baltic” tika gatavots biržai jeb privatizācijai. Visi soļi, lēmumi, iemaksas un dotācijas, izmestās obligācijas – tas viss bija par biržu. Pasākums ievilkās, taču biržas jautājums no dienas kārtības nav noņemts. Gauss gan ir noņemts…

Ja burtiski: vēl silts ir līgums ar stratēģiskā investora piesaisti no “Lufthansa” un teju, teju jau būtu pašūti kotēšanas svārki. Kā Gausa izmešana tam visam tagad var palīdzēt? Respektīvi: tā vietā, lai viņu izlidinātu uz ielas pirms gada vai diviem, Latvijas valdības ministrs to izdara tieši tādā brīdī, kas, būsim jau nu godīgi, kompāniju vēl vairāk attālina no zilā sapnīša par tautās iešanu. Tas nozīmē, ka nekāda birža nesekos.

Tas ir signāls, ka līdzšinējais “Air Baltic” vadītājs ir aizshēmojies.

Taču jau atkal – ko mēs dzirdam no cilvēkiem, kam par šo jāatbild: uzņēmuma padomes vadītājs knapi dveš pie mikrofoniem, neslēpti daudzinot Gausa atstāto mantojumu un paveikto, savukārt Evika Siliņa no valdības tribīnes saka, ka gaida no “Air Baltic” vīziju par tālāko attīstību.

Pag, attīstībā taču ieprogrammēta iešana uz biržas pusi – vai to kāds jau ir atcēlis? Ja tas ir noņemts no dienas kārtības, tad acīmredzot nodokļu maksātāji ir ieberzušies – jo “Air Baltic” jau tagad vajag naudu. Un, ja Gauss ir visus apjājis, tad kāpēc viņu patrieca, bet tie ēzeļi, uz kuriem viņš jāja, joprojām atrodas savās darba vietās? Te atkal tas Siliņas/Kazāka rēgs parādās: pēkšņi mēs vairs nezinām, ko darīt ar nacionālo aviokompāniju, vai katrs rādām pretējus virzienus.

Palasīju Valsts kontroles pēdējos ziņojumus – par Ādažu militāro mākslu, par Ostu attīstības fondu. Revidenti mums čakli, pateikuši, kā tas ir: tanks uz pjedestāla ir izšķērdība, un tāds pats nesaimnieciskums ir ostu fondā. Taču ir kāda interesanta parādība, kas šajos kontroles ziņojumos nepāriet.

S...dus vāra nevis konkrēts cilvēks, amatpersona, bet – amats. Mēs varam izlasīt, kam no Valsts kontroles puses bija uzticēts auditēt vai caurskatīt šos gadījumus, viņu paraksti ir zem dokumentiem, ar vārdiem un uzvārdiem. Tad kāpēc ir tik milzīga pietāte pret tiem, kas ir pārkāpuši noteikumus, vai tos slēpti mēģinājuši ignorēt?

Tanka godināšanas projekts esot sadārdzinājies dažos gados par 66 procentiem. Bet kurš konkrēti šo izmaksu pieaugumu apstiprināja? Sauciet vārdus un uzvārdus, kas sēž šajos amatos un štata vietās.

Arī par Ostu attīstības fondu kontroles ziņojumā ir izrakstīts krustām šķērsām, līdz pat atziņām, ka teju visas šīs organizācijas funkcijas dublējas ar kādiem citiem amatiem Satiksmes ministrijā. Pat atrasti ir tēriņi ar fonda kredītkarti, kur ir dīvaini pirkumi. Taču – tas viss ezotēriski, klātneesot ne kāda cilvēka miesai, ne dvēselei. Tikai kaut kādi amati, kas kaut ko pārkāpj. Ko tad īsti Valsts kontrole grib ar šiem ziņojumiem pateikt? Konkrēti vārdi un uzvārdi saskarsmē ar nodokļu maksātāju, ar publisko naudu ir nevis vēlami, bet – obligāti. Kur šī īpatnējā tolerance mūs visus novedīs? Atbildu – nekur.

Kad te pirms pāris nedēļām notika viļņošanās Jēkabpils dambja izbūves procesā, kur Eiropas prokuratūra it kā bija saskatījusi kaut kādas aizdomīgas kustības, uz paklāja pie Rīgas izmeklētājiem taču izsauca visus atbildīgos strīpiņā un jau pret vakaru mums “Panorāma”, TV24 un citi ekrāni nolasīja uzvārdus, ko tagad apmētāt ar dubļiem. Ielāgojiet – nekādas apsūdzības nevienam nav uzrādītas, bet vārdi un uzvārdi jau danco.

Kad dažas dienas vēlāk publiski parādījās cits stāsts, kur pie kriminālatbildības jau saukti vairāki VID darbinieki, jo viņi piesavinājušies naudas līdzekļus operatīvās darbības pasākumu veikšanai, kā arī paši sev noformējuši dokumentus par nostrādātām virsstundām, ko paši arī no kroņa naudas apmaksājuši, šos nebēdņus nezin kāpēc vārdā un uzvārdā nedrīkstēja atklāt. Jo tas esot valsts noslēpums… Kaut kas līdzīgs būšot arī slavenās marihuānas kravas gadījumā, kur šobrīd notiek dienesta izmeklēšana. Aizplīvuroti tiek pateikts, ka izmeklēšanā rezultāti būs, bet nez vai varēs uzzināt vainīgos, jo viņus sargā… valsts noslēpums.

Bet laikam jau nav nekāda šķirba – nosauc kādu vai nenosauc. Paskat – tas pats kuplo matu ērkulis Samoilovs no Izglītības un zinātnes ministrijas. Nu, ir taču saprotams un ir skaidrs, ka apvienot darbu valsts pārvaldē ar riepu reklāmu ir mazākā mērā nesmuki, nerunājot par ētiku, kārtību vai regulējumiem. Bet Saška – neko, smaida un reklamē. Un varbūt drīz piedāvās kādu no saviem bijušajiem reklāmas līgumiem arī premjerei – piemēram, Evika Siliņa pie totalizatora likmēm vai ar saules brillēm. Kā reizi – vasarai tuvojoties…

Neviens nevar valsts pārvaldē pasaukt Samoilovu malā vai ievest vīriešu tualetē un pateikt – tu pats neredzi, ka tā nedara?

Bet tad skatos un klausos bijušā premjera Kučinska atziņas par bijušā KNAB darbinieka Juraša laiku, kur izrādās – viss bijis ļoti nesmuki, aizdomīgi, ārprāts… Nu, un? Ko jūs izdarījāt, lai tas nesmukums nebūtu, bet pats korupcijas montieris tiktu saukts pie nopelnītas atbildības? Neko. Neko. Neko. Tāpat kā ar ierēdņa Samoilova reklāmām, tāpat kā ar tankiem, ostām, mangānu rūdām… Neko.

Gluži kā nekas nenotika ar to VID bijušo darbinieku, kas atvaļinājās no dienesta ar dažiem tūkstošiem kontā, bet pēc pāris gadiem legalizēja sevi kā multimiljonārs. Drīz arī pūtīsim vismaz divas svecītes jubilejas tortei par godu cita premjera – Kariņa lidojumiem, kas neesot bijuši pareizi, bet kas vēl izmeklējas, liecinās un apaļojas.

Jocīgi dzīvojam.

Novērtē šo rakstu:

110
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi