Kad notiks katastrofa arī pie mums, būs bezjēdzīgi un par vēlu vainot krievus, jo viņi šobrīd ir satrakojušies un ir gatavi uz visu
Alvis Hermanis25.02.2022.
Komentāri (125)
Iesaki rakstu: 
Lai arī grūti, centīšos bez emocijām un patosa. Kad 2014. gadā, pēc Krimas notikumiem atteicos strādāt Maskavas Lielajā teātrī, manam individuālajam boikotam sekoja tikai daži JRT aktieri. Visi pārējie Eiropas mākslinieki mūs apcēla, mūsu pašu Nacionālais teātris, piemēram, uzreiz devās viesizrādēs uz Maskavu, un Kirils Serebreņņikovs mani publiski nosauca par džihādistu, kurš pieteicis karu krievu kultūrai.
Kopš šodienas jebkādas sankcijas ir nokavētas, - par vēlu. Toreiz to vajadzēja darīt visiem, bet tagad - viss, par vēlu. Jo skaidrs, ka Krievijas pusei tas tagad būs vienalga, tā viņiem nu ir apzināta izvēle.
Otra liela kļūda ir uzskatīt, ka pie vainas ir tikai viens cilvēks - Putins. Tiem, kas saprot krieviski un seko, ir skaidrs, ka notiekošo aktīvi atbalsta vairāk nekā puse krievu un otra puse to atbalsta ar savu klusēšanu vai nekā nedarīšanu. Mēs ar jums viņus nesaprotam, bet viņiem ir gan sava loģika, gan savs patoss. Vainot notiekošajā vienu cilvēku ir ļoti vienkāršota un infantila pieeja, kura nepalīdz saprast traģēdijas iemeslus.
Šekspīra lugu finālos parasti autors iedod kādu teikumu, kas nupat aprakstītās cilvēku kaislības ļauj apskatīt no objektīva redzespunkta, no, tā saucamā "Dieva acs" leņķa. Tad, lūk, mēģinot saprast notiekošā kopbildi, - kāda tā izskatītos no citplanētiešu viedokļa?
Piemēram, - uz planētas Zeme iestājušies haotiski pārejas laiki, dažādas valstu grupas mēģina piedāvāt savus nākotnes eksistences modeļus. Savās vērtībās balstīts civilizācijas projekts/koncepts ir gan ķīniešiem, gan amerikāņiem, gan musulmaņiem, gan krieviem. Eiropiešiem it kā īsti vairs nav, bet viņi dara pakaļ amerikāņiem, pieņemsim.
Tad nu krievi kopā ar viltīgajiem ķīniešiem ir nolēmuši bloķēties un izveidot savu Eirāzijas civilizāciju. Iespējams, pat norobežojoties no pārējās pasaules un kļūstot pašpietiekami. Apzināts lēmums, lai pasargātu sevi no ārpasaules "vīrusiem", kas, viņuprāt, tos apdraud. Tāda varētu būt viņu ilgtermiņa stratēģija. Pirms jaunā "dzelzs priekškara" pašrocīgas uzcelšanas paņemot līdzi vēl "savējos", no Ukrainas. Taivāna jau gatavojas.
Un visbeidzot. Šai mums kritiskajā brīdī vislielākā atbildība ir uz Rietumu politiķiem un diplomātiem. Jo īpaši Latvijas. Turpmākais tagad atkarīgs tieši no viņiem. Kad notiks katastrofa arī pie mums, būs bezjēdzīgi un par vēlu vainot krievus, jo viņi šobrīd ir satrakojušies un ir gatavi uz visu.
Putina mājieni šī rīta kara pieteikumā par atomieroču pielietošanu jāuztver pilnīgi nopietni, atcerēsimies arī militārās kodolieroču mācības pirms pāris dienām, kuras Putins vadīja personīgi. Cilvēku seju skenēšana ir daļa no manas profesijas un, ticiet man, viņš vispār nejokoja.
Tas, ka šorīt mūsu pasaule sabruka, nozīmē ne tikai to, ka otrpus Krievijas un Baltkrievijas robežas ir šobrīd mums naidīgs spēks, bet arī to, ka Rietumu diplomātija smagi izgāzās, jo pieļāva visu šo situāciju. Tāpēc vaina jādala uz pusēm. Tik tālu tas nedrīkstēja nonākt.
Tāpat kā NATO valstis parādīja savu nespēju saprast Afganistānu, tāpat visus šos gadus mēs esam liecinieki tam, kā Rietumu politiķi Krieviju mēra tikai pēc saviem kritērijiem un dzen kaktā. Tā ir liela kļūda. Jebkurš psihologs to jums pateiks. Ja agresīvi noskaņotam cilvēkam rokā granāta, tad strostēšana varētu nepalīdzēt.
Krievi tikai ārēji izskatās pēc eiropiešiem. Patiesībā tā ir pilnīgi cita civilizācija, ar citām vērtībām, citu reliģiju, citu mentalitāti. Cilvēki uz šīs Zemes ir dažādi. Pat, ja mums tas nepatīk.
Tieši to es gribēju pateikt, - šobrīd notiekošais nav viena cilvēka problēma. Tā ir divu atšķirīgu civilizāciju sadursme par izdzīvošanu nākotnē. Cilvēks joprojām ir bioloģiska būtne un daba mēdz būt nežēlīga. Ja tomēr esam racionālas būtnes, tad jāmeklē izeja.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
