Kad notiks katastrofa arī pie mums, būs bezjēdzīgi un par vēlu vainot krievus, jo viņi šobrīd ir satrakojušies un ir gatavi uz visu
Alvis Hermanis25.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī grūti, centīšos bez emocijām un patosa. Kad 2014. gadā, pēc Krimas notikumiem atteicos strādāt Maskavas Lielajā teātrī, manam individuālajam boikotam sekoja tikai daži JRT aktieri. Visi pārējie Eiropas mākslinieki mūs apcēla, mūsu pašu Nacionālais teātris, piemēram, uzreiz devās viesizrādēs uz Maskavu, un Kirils Serebreņņikovs mani publiski nosauca par džihādistu, kurš pieteicis karu krievu kultūrai.
Kopš šodienas jebkādas sankcijas ir nokavētas, - par vēlu. Toreiz to vajadzēja darīt visiem, bet tagad - viss, par vēlu. Jo skaidrs, ka Krievijas pusei tas tagad būs vienalga, tā viņiem nu ir apzināta izvēle.
Otra liela kļūda ir uzskatīt, ka pie vainas ir tikai viens cilvēks - Putins. Tiem, kas saprot krieviski un seko, ir skaidrs, ka notiekošo aktīvi atbalsta vairāk nekā puse krievu un otra puse to atbalsta ar savu klusēšanu vai nekā nedarīšanu. Mēs ar jums viņus nesaprotam, bet viņiem ir gan sava loģika, gan savs patoss. Vainot notiekošajā vienu cilvēku ir ļoti vienkāršota un infantila pieeja, kura nepalīdz saprast traģēdijas iemeslus.
Šekspīra lugu finālos parasti autors iedod kādu teikumu, kas nupat aprakstītās cilvēku kaislības ļauj apskatīt no objektīva redzespunkta, no, tā saucamā "Dieva acs" leņķa. Tad, lūk, mēģinot saprast notiekošā kopbildi, - kāda tā izskatītos no citplanētiešu viedokļa?
Piemēram, - uz planētas Zeme iestājušies haotiski pārejas laiki, dažādas valstu grupas mēģina piedāvāt savus nākotnes eksistences modeļus. Savās vērtībās balstīts civilizācijas projekts/koncepts ir gan ķīniešiem, gan amerikāņiem, gan musulmaņiem, gan krieviem. Eiropiešiem it kā īsti vairs nav, bet viņi dara pakaļ amerikāņiem, pieņemsim.
Tad nu krievi kopā ar viltīgajiem ķīniešiem ir nolēmuši bloķēties un izveidot savu Eirāzijas civilizāciju. Iespējams, pat norobežojoties no pārējās pasaules un kļūstot pašpietiekami. Apzināts lēmums, lai pasargātu sevi no ārpasaules "vīrusiem", kas, viņuprāt, tos apdraud. Tāda varētu būt viņu ilgtermiņa stratēģija. Pirms jaunā "dzelzs priekškara" pašrocīgas uzcelšanas paņemot līdzi vēl "savējos", no Ukrainas. Taivāna jau gatavojas.
Un visbeidzot. Šai mums kritiskajā brīdī vislielākā atbildība ir uz Rietumu politiķiem un diplomātiem. Jo īpaši Latvijas. Turpmākais tagad atkarīgs tieši no viņiem. Kad notiks katastrofa arī pie mums, būs bezjēdzīgi un par vēlu vainot krievus, jo viņi šobrīd ir satrakojušies un ir gatavi uz visu.
Putina mājieni šī rīta kara pieteikumā par atomieroču pielietošanu jāuztver pilnīgi nopietni, atcerēsimies arī militārās kodolieroču mācības pirms pāris dienām, kuras Putins vadīja personīgi. Cilvēku seju skenēšana ir daļa no manas profesijas un, ticiet man, viņš vispār nejokoja.
Tas, ka šorīt mūsu pasaule sabruka, nozīmē ne tikai to, ka otrpus Krievijas un Baltkrievijas robežas ir šobrīd mums naidīgs spēks, bet arī to, ka Rietumu diplomātija smagi izgāzās, jo pieļāva visu šo situāciju. Tāpēc vaina jādala uz pusēm. Tik tālu tas nedrīkstēja nonākt.
Tāpat kā NATO valstis parādīja savu nespēju saprast Afganistānu, tāpat visus šos gadus mēs esam liecinieki tam, kā Rietumu politiķi Krieviju mēra tikai pēc saviem kritērijiem un dzen kaktā. Tā ir liela kļūda. Jebkurš psihologs to jums pateiks. Ja agresīvi noskaņotam cilvēkam rokā granāta, tad strostēšana varētu nepalīdzēt.
Krievi tikai ārēji izskatās pēc eiropiešiem. Patiesībā tā ir pilnīgi cita civilizācija, ar citām vērtībām, citu reliģiju, citu mentalitāti. Cilvēki uz šīs Zemes ir dažādi. Pat, ja mums tas nepatīk.
Tieši to es gribēju pateikt, - šobrīd notiekošais nav viena cilvēka problēma. Tā ir divu atšķirīgu civilizāciju sadursme par izdzīvošanu nākotnē. Cilvēks joprojām ir bioloģiska būtne un daba mēdz būt nežēlīga. Ja tomēr esam racionālas būtnes, tad jāmeklē izeja.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
