Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jebkurām sabiedriskām struktūrām, arī partijām var gadīties neapzinātā kārtā piesavināties rakstura īpašības no savas priekšniecības. Tikai partiju gadījumā ir amizanti, ka iezīmes uz tām pārceļo pat no tādiem “lieldraugiem”, ko partiju biedri nemaz satikuši nav un saiknes ar kuriem rūpīgi noliedz.

Jau iepriekš pieminēts — uz Krieviju orientēti politprojekti dažādās valstīs ar laiku sāk pārņemt īpatnības, kas raksturīgas Krievijai: ne tikai retorika un argumentācija, bet pat attiecības biedru starpā sāk atgādināt putinismu, kur ir stingra “varas vertikāle” starp ierindas biedriem un partijas eliti.

Par mazāko brīvdomību tiek izslēgti gan ierindas biedri, gan domē ievēlētie deputāti (sk. bijušos “ušakoviešus” iepriekšējā Rīgas domes sastāva agonijas beigās), gan pat Saeimā tikušie — nesen no partijas izslēdza ne vien Vjačeslavu Dombrovski un Eviju Papuli, bet pat Ļubovu Švecovu. (Kas, neaizmirsīsim, ir atvaļināta Finanšu policijas pulkvede, nevis kāda Riebiņu novada pārdevēja, kas uz partijas popularitātes viļņa iekļuvusi Saeimā.)

Taču varam redzēt, ka šī psiholoģiskā atkarība no bara vadoņiem izpaužas arī citās partijās, kur partijas “lieldraugu” rīcības un uzvedības modelis ar laiku sāk ietekmēt partijas vadību, bet no turienes pamazām — vairāku gadu laikā — nonāk arī līdz ierindas biedriem, kas sāk pārņemt attiecīgās uzvedības īpatnības.

Ja partijas vadītājs ir kopumā loģisks, spējīgs un darbīgs (pat, ja ne īpaši mīlēts sabiedrības vairākumā), tad arī partijas biedri ar laiku iegūst līdzīgu reputāciju. Viens no piemēriem varētu būt Aināra Šlesera daudzie politprojekti, ko viņš savulaik mainīja biežāk nekā Džilindžers — sievas: Šlesers no politikas varbūt ir pagājis nost, taču politikā palikušie viņa agrākie partiju biedri (tādi kā Juris Radzēvičs, Oļegs Burovs, Eiženija Aldermane u.c.) tiek, pirmkārt, uzskatīti par pieredzējušiem profesionāļiem reālā darba veikšanā, ko respektē pat viņu politiskie sāncenši. Un tikai tad viņus uzskata par politiķiem.

Cita veida piemērs — pēc Andra Šķēles aiziešanas no politikas viena vēlēšanu cikla laikā sabruka agrāk valdošā Tautas partija, jo tās biedri vairs nebarojās no tās ambiciozitātes, ko izstaroja partijas faktiskais līderis. Pazūdot līdera vilkmei, vietā neradās cits līderis ar kaut vai pusi no Šķēles vilkmes, un iepriekš neapturamā politiskā mašīna izčākstēja.

Tāpat kā partiju naudas devēju labās īpašības var celt savu politprojektu veiktspēju, tikpat nopietna ir pretējā iespēja: psiholoģiskā ietekme no naudasmaisiem var nogremdēt labi gribošus cilvēkus, kuri partijā sastājušies aiz tiešām labiem un apsveicamiem motīviem. Mūsu visu acu priekšā norisinās KPV LV drāma: naudas paņemšana no Rūdolfa Meroni grupējuma bija beigu sākums partijai, kas spēja piesaistīt t.s. protesta vēlētājus kā vēl neviena cita partija pirms tam un pat ieguva nomināciju Ministru kabineta veidošanai.

Taču jau pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām bija zināms, ka Meroni grupējums caur savu “veļas mazgātavu” SIA Media Support maksājis Artusa Kaimiņa firmai Suņu Būda pa 5000 eiro mēnesī, par ko KNAB tagad prasa Saeimai izdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai. Savukārt A. Kaimiņa tuvākajam līdzgaitniekam Atim Zakatistovam maksājumi nākuši no atkritumu nozares uzņēmēja Viestura Tamuža biznesa, par ko Zakatistovs pat pirms Kaimiņa tika pie krimināllietas, kas jau tiek skatīta tiesā.

Ja deputāts ņēmis naudu no Meroni caur starpniekfirmām, tad ir tikai loģiski, ka beigās ir krimināllieta — tā vajadzētu notikt jebkurā līdzīgā gadījumā un ar jebkuru korumpantu, ne tikai Meroni kabatā esošajiem. Taču KPV LV biedri — arī tie, kas nav ne Kaimiņa, ne Zakatistova tiešie sabiedrotie un nav ne pie kāda veida “siles” — nodarbojas ar partijas dalīšanu, paralēliem kongresiem, to apstrīdēšanu UR un tiesās, valdes iecelšanām, atcelšanām un izmešanām no amatiem (tajā skaitā tādiem, kuros ķildnieki vēl nav lāgā ievēlēti), un šie procesi iet tikai plašumā. Vieni otrus apsaukā par “melno reiderismu”, tātad lieto tipisku postpadomju biznesa atņemšanas raksturojuma leksiku.

Jau vismaz 15 gadus Ventspils tranzītbizness ir bijis tādā stāvoklī, kādā tagad ir KPV LV partija. Vispirms uzņēmumus, kas tolaik bija sekmīgi ne tikai Latvijas mērogā, sāka pārdalīt Oļega Stepanova un Rūdolfa Meroni grupējums ar veselu baru dažādiem “līdzgaitniekiem”, “tankistiem” un “biorobotiem” (apzīmējumi atšķirās atkarībā no tā, kas šos vārdus viņiem veltīja). Bizness sāka aiztecēt starp pirkstiem. Vēlāk Stepanovam ambīcijas sakāpa galvā vēl vairāk nekā pirms tam, viņš sagāja naidā ar Meroni grupējumu — un zaudēja paša savulaik izraisīto tranzītkaru līdz ar visu vēl atlikušo biznesu.

Aizritēja pāris gadi, un Olafs Berķis, tolaik viens no A/S Ventbunkers akcionāriem, mēģināja no turienes izdzīt Meroni — uz pāris gadiem viņam tas pat izdevās, un Ventbunkeram atsāka iet uz augšu kravu apjoms. Taču Meroni ar savējiem viņu no turienes izspieda, sākot izpārdot aktīvus, un tagad kravu apjoma ziņā no Ventspils atlikusi vien vāja atblāzma no iepriekšējās vilkmes. Notiekošo raksturoja paralēlas akcionāru sapulces, strīdi ar UR par to reģistrēšanu, nepārskatāmas tiesvedības visās iespējamās instancēs utt. Labākā ilustrācija šiem absurdiem — bija laiks, kad vairāk nekā gada garumā akcionāru sapulces Kālija Parkā notika katru darbadienu!

Nepilnu pusgadu pēc KPV LV iekļūšanas Saeimā no partijas un frakcijas izslēdza Aldi Gobzemu, kurš mēnesi iepriekš centās sastādīt Ministru kabinetu, un viņa izslēdzējus vadīja Artuss Kaimiņš — vēl nesen viens no Gobzema tuvākajiem draugiem. Pagāja pusgads, un no partijas līdz ar frakciju tika izslēgts pats Artuss — viņa izslēdzējus vadīja Atis Zakatistovs, vēl nesen viens no Kaimiņa tuvākajiem draugiem.

Pirms mēneša, 12. decembrī bija pienākusi kārta pašam Zakatistovam. Zinot iepriekšējo pieredzi, viņš pamanījās vienlaikus sasaukt konkurējošu biedru pilnsapulci, kurā viņa sabiedrotajiem bija paredzams vairākums — taču viņu no partijas nolēma izslēgt abi vienlaikus notiekošie un konkurējošie partijas kongresi, ieskaitot paša draugu kontrolēto! Zakatistovam nekas cits neatlika kā pacelt rokas un izstāties no Saeimas frakcijas, kuru viņš pats vēl tajā rītā vadīja.

Ar to, protams, nekas nav beidzies: izrādās, ka nedēļu iepriekš jau bijis vēl viens kongress, kurā par KPV LV priekšsēdētāju ievēlēts Rolands Millers. Uzņēmumu reģistrs vakar negaidītā kārtā tomēr apstiprināja 6. decembra kongresa rezultātus, kas nozīmē, ka divas paralēlās atkārtotās pilnsapulces 12. decembrī varēja arī nesanākt. Līdz ar to var teikt, ka partijas ierindas biedri devuši savu novērtējumu Saeimas frakcijas un ministru darbam, jo pašreiz spēkā esošajā valdē nav neviens pats KPV LV Saeimas deputāts vai ministrs — valdē ievēlēti Toms Andersons, Elita Lazda, Artūrs Vējš, Agnese Zaļakmentiņa, Miks Vizbulis, Raimonds Nipers un Rolands Millers.

Beidzot miers mājās? Kur nu: Rolands Millers, lai arī tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju pēdējā mirklī un jau sāka sniegt lielas intervijas, beigās esot... atteicies uzņemties šo amatu, neparakstot piekrišanu. Savukārt Ralfs Nemiro — ekonomikas ministrs, Saeimas deputāts, Rīgas mēra amata kandidāts — arī izslēgts no partijas, tāpēc rīkojas, lai UR piereģistrētu 12. decembra atkārtotās pilnsapulces rezultātus, jo (cik var saprast) tajos viņš neskaitās izslēgts. (UR tagad būs jāizlemj dilemma: vai atkārtotā sapulce, ja pirmā no sapulcēm tomēr spējusi pieņemt lēmumus, kas tagad reģistrēti, maz bijusi vajadzīga.) Nav skaidrs, vai spēkā paliks KPV LV lēmums mainīt nosaukumu.

Nepārtrauktas ķildas kā eksistences forma ir raksturīgas ne tikai tur, kur parādās Meroni grupējuma ēnas. Zakatistova naudas devējs Tamužs tāpat ir iesaistīts rūgtās tiesvedībās ar savu biznesa partneri Simanoviču, kas caur tiesām, akcionāru ķīviņiem un izmeklēšanas iestādēm, tāpat arī neizbēgamo smakas celšanu medijos cenšas pārdalīt atkritumu biznesu.

Vārdu sakot, drīz varēsim teikt: “Ļauj man pavērot partijas uzvedību, un es pateikšu, kas tai dod naudu un rīkojumus!”

Novērtē šo rakstu:

56
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...