Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz to, ka Dienvidu tilta celtniecības plānošana tika uzsākta jau tālajā 1981. gadā, tā komplekss vēl nav pabeigts, jo savu izbūvi gaida tilta 4. kārta, kas šobrīd kādos reālos un dzīvotspējīgos Rīgas domes attīstības plānos nav pat iekļauta. Brauc autovadītājs pa Dienvidu tiltu un atduras pret T veida krustojumu ar Ziepniekkalna ielu (Bauskas šoseju), un ar to arī mūsdienīgā braukšana beidzas.
Var, protams, doties uz Bausku vai atpakaļ uz centru, tomēr, ja jābrauc uz Ziepniekkalnu, Vienības gatvi, Jelgavas šosejas apkārtni vai citu tuvumā esošu vietu, tad jāizmanto vienīgais asfaltētais ceļš - Graudu iela - un jāstāv megasastrēgumos vai jālavās pa mazām un izdangātām ieliņām privātmāju rajonos, jābojā savs auto, jāpiesārņo gaiss un jāapdraud satiksmes drošība. Situācija jālabo, un 4. kārtas sagatavošanas un izbūves darbi ir jāsāk pēc iespējas ātrāk.
Lai kāda sākotnēji klusa iela pārvērstos par aktīvu satiksmes artēriju, nav nepieciešams to rekonstruēt, uzlabot ceļa segumu. Ir jāmaina satiksmes plūsma apkārtnē, jāveido dažādi satiksmes sastrēgumi, "pudeles kakli", nepabeigta ceļu infrastruktūra, un kādu rītu gar Jūsu logu sāks aktīvi "žvidzināt" spēkrati, no rīta vienā virzienā, pēc darba dienas pretējā, cenšoties apbraukt pilsētas superplānotāju neizdarību dēļ radītos korķus.
Putnu ielu vecajā Ziepniekkalnā greideri, kādu smilšu, grants vai asfalta lāpstu nav redzējusi gadu desmitiem. Turklāt, neskatoties uz sabrukušo segumu, tā šobrīd ir pārvērtusies gluži vai par svarīgas maģistrāles posmu virzienā uz un no Bauskas šosejas. Ja kādreiz dažam autovadītājam bija bažas, vai, braucot pa mazajām apbraucamajām ieliņām, auto kādā bedrē neatstās nolauztu riteni, tad mūsdienu autiņi vico ar 70km/h, par ritošo daļu daudz nebēdājot.
Šī nekontrolētā un neierobežotā satiksmes plūsma apdraud vietējos iedzīvotājus, jo tam nepiemērotās ielās traucas liels automašīnu apjoms, turpina bojāt sabrukušo ceļa segumu, piesārņo gaisu, vasarā sausā laikā izraisa putekļu mākoņus, kuri iedzīvotājiem ir jāelpo, un galu galā apdraud satiksmes drošību. Ja kādreiz bērnu ratiņus varēja izlikt sētā, lai mazais elpo svaigu gaisu, tad tagad, vismaz vasarā, bērnam jāatrodas istabā, turklāt ar aizvērtiem logiem.
Arī braukšanas ātrumu neviens nekontrolē. Pēdējos laikā policija redzēta tikai reiz, kad kāds braucējs traukdamies nesavaldīja džipu un ietriecās privātmājas sētā. Kad iedzīvotāji lūdza, lai ielas sākumā izvieto ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", lai atļautais ātrums būtu 20 km/h kā jau privātmāju rajonā, tad saņēma strupu atbildi no RD Satiksmes departamenta - lai izvietotu šo ceļa zīmi, nepieciešams veikt ielas pārbūvi, apgaismojuma sakārtošanu. Tā kā šādi darbi tuvākajā laikā netikšot veikti, tad ceļa zīme, kas ierobežotu ātrumu dzīvojamā zonā, netiks uzlikta. Klaja ņirgāšanās par cilvēkiem.
Tomēr, ko gan autovadītājam lai pārmet, pa ielu taču braukt drīkst, nav nekādas privātās vietējo iedzīvotāju ielas, uz darbu ir jāpaspēj, degvielu nav vēlme "nokurināt" divtik, cik nepieciešams, tātad taisnākie ceļi tiek meklēti un atrasti. Satiksmes departaments atrunājas ar rozā nākotnes stāstiem par Dienvidu tilta 4. kārtu, kura laikā Ziepniekkalna iela tikšot savienota ar Vienības gatvi. Tomēr 4. kārta vairāk ir tāds skaitāmpantiņš pašvaldības ierēdņiem, nevis reāls solījums.
Vairāki rīdzinieki, saprotot, ka jāmeklē kādi operatīvi risinājumi, lai kaut uz šo brīdi atvieglotu satiksmi, piedāvā sakārtot Ozolciema ielu posmā no Ziepniekkalna masīva, lai autovadītāji varētu izmantot šo ceļu, braucot no Ziepniekkalna uz Dienvidu tiltu. Jau šobrīd autovadītāji to izmanto, tomēr bedres ir tik dziļas, ka draud pilnīga auto salaušana.
Rīdzinieki aicina Satiksmes departamentu vismaz organizēt bedru aizbēršanu, Ozolciema ielas nolīdzināšanu, lai to varētu izmantot braukšanai. Tomēr nekā - tā vietā, lai ieklausītos ierosinājumos un palīdzētu galvaspilsētas iedzīvotājiem, Satiksmes departamenta pārstāve augstprātīgi iesmejas, ka Rīgas teritoriju apbūves noteikumi neparedz tādu apbūves veidu kā nošķūrēta pļava.
Kopš kura laika Ozolciema iela ir nošķūrēta pļava? Varbūt atsevišķas amatpersonas pašvaldībā nezina, ar ko atšķiras iela no pļavas un ko nozīmē saliktenis „pašvaldība”? Tā ir pašu, tātad iedzīvotāju, nevis ierēdņu valdība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
