Kad pašvaldībai „savējā” iekārtošanai un dumpja nomierināšanai savajagas ģimenes ārsta vietu un kabinetu
Pietiek lasītājs11.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažam stundām Inčukalnā no dienesta dzīvokļa izlika ģimenes dakteri Jāni Šati – ieradās pie viņa darboņi un pavēlēja izvākties tieši šodien un uzreiz.
Dakteris Jānis Šate ir ģimenes ārsts apmēram 1800 vangažniekiem jau no neatminamiem laikiem. Pēc manas personīgās pieredzes, neizsakāmi uzcītīgs un atsaucīgs. Viņš jau vismaz 10 gadus nav bijis atvaļinājumos. Pieņemšanu viņš regulāri uzsāk vismaz pusstundu pirms oficiālā grafika un pieņem līdz pēdējam apmeklētajam, kaut vai aizkavējoties stundu un vairāk pēc darba.
Pat brīvdienās vienmēr sazvanāms vai uzreiz atzvana, pārjautājot, kas noticis, ja uzreiz nebija pacēlis klausuli. Tā kā esmu retās slimības invalīds, tad ar viņu satikos vismaz pāris reizes mēnesī jau daudzus gadus.
Šā gada aprīlī notika ķibele. Dakteris bija nokavējis kārtējo sertifikāciju, un viņam apturēja kaut kādus tur līgumus. Viņa sertificēšanai tagad jānotiek augusta sākumā, Es ļoti labi varu iedomāties, kāpēc viņam varēja nebūt laika savu sertifikātu sakārtošanai – tāpēc, ka, piemēram, priekš manis viņam vienmēr ir bijis tik daudz laika, cik es esmu vēlējies.
Sertifikācijai viņš tagad cītīgi gatavojas, bet paralēli līdz pat jūnija pēdējiem datumiem cītīgi pieņēma pacientus. Visas oficiālas lietas, ko viņam bija liegts darīt, vīzēja un parakstīja doktorāta vadītāja – no pacientu viedokļa viss notika bez jel mazākām problēmām. Tātad dakterim bez sertifikāta bija jāpavada 4 mēneši, no kuriem 3 mēnešus viss darbs ar pacientiem ritēja normāli.
Un vēl ir stāsts par apvērsuma mēģinājumu Inčukalna Domē. Maija sākumā vai pat agrāk viens no jaunajiem Domes pozīcijas deputātiem no Saskaņas – starp citu, tas, kas nāca „izbanotā” Purmaļa vietā – bija sācis izteikties, ka vairs nevarot paciest nelietības, kas apkārt notiekot, tāpēc, ja būšot balsošana par mēra Naļivaiko nomešanu, tad viņš arī balsošot par nomešanu.
Opozīcija, sapriecājoties par šo pavērsienu, ierosināja neuzticības balsojumu. Tas notika maija beigās. Neuzticības balsojuma sēdē, pēc aculiecinieku atstāsta, dumpīgajam deputātam vienā pusē nosēdās pats mērs (no ZZS) un otrā pusē vietniece, Saskaņas vadone. Balsojuma momentā abi sargātāji esot fiziski pieturējuši dumpinieka rokas, un balsojums, protams, izgāzās. Šis balsojums izgāzās, bet nevarēja jau nu atstāt situāciju, ka dumpinieks vēlētos dumpoties arī tālāk.
Un tagad - kā abas sižeta līnijas savienojas. Dumpīgajam deputātam pašam esot iedots trekns amats pašvaldības uzņēmumā, bet deputāta sieva ir ārste, kura pēc mēneša, augustā nāk no bērnu kopšanas atvaļinājumā un kurai līdz šā gada jūnija beigām nebija zināma darbavieta.
Jūnija pēdējās dienās Inčukalna izpilddirektors Ojārs Kalniņs, pēkšņi un iepriekš nebrīdinot, ieradās pie daktera Šates un pavēlēja 3 dienu laikā izvākties no doktorāta un dienesta dzīvokļa. Fiziskā izmešana no dzīvokļa notika šodien. Attēlā redzams foto no paziņojuma uz tukšā kabineta durvīm.
Vismaz vienu mēnesi 1800 daktera Šates prakses pacientiem vispār nav ģimenes ārsta. Ilggadīgā un visu mīlētā māsiņa Sarmīte ir atlaista un piereģistrējusies bezdarbniekos.
Ļoti lūdzu, palīdziet kaut kā šo skandalozo situāciju piekārt pie liela zvana! Nu nevar būt, ka tā nesodīti var sabradāt cilvēkus!
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
