Kad policija sāk interesēties par grāmatām: koruptā tiesnese Dina Valdmane (Suipe), Lato Lapsas grāmatas un kratīšanas
Pietiek lasītājs07.03.2025.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesībsargājošās iestādes turpina demonstrēt savu "neatkarību" un "objektivitāti", vienlaikus pārkāpjot robežas, kas arvien vairāk atgādina politiski motivētu izrēķināšanos. Šā gada 30. janvārī tika veikta kratīšana žurnālista un rakstnieka Lato Lapsas dzīvesvietā, bet nepilnu mēnesi vēlāk – 20. februārī – identiska operācija atkārtojās kādas citas personas mājoklī.
Abos gadījumos uzkrītošas ir ne tikai tiesībsargājošo iestāžu metodes un izrādītā degsme, bet arī kāda būtiska sakritība: kratīšanas akceptējusi viena un tā pati Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Dina Valdmane. Un tas jau vairs neizskatās pēc nejaušības.
Kad par "pierādījumiem" kļūst grāmatas
Ja janvāra kratīšanas laikā tika izņemti dokumenti, ierīces un citi personiski priekšmeti, tad februāra operācija parādīja, ka policija ir spērusi vēl vienu soli tālāk. Šoreiz amatpersonas ne tikai konfiscēja dažādus priekšmetus, bet pat rūpīgi fotografēja Lato Lapsas grāmatas.
Jā, Jūs nepārklausījāties – tiesībsargājošās iestādes Latvijā ir sākušas dokumentēt, kāda literatūra atrodas pilsoņu mājokļos. Rodas jautājums – kas būs nākamais solis? Vai kāds vēl atceras vēsturi un laikus, kad "nepareizas" grāmatas tika ne tikai konfiscētas, bet arī dedzinātas?
Tiesnese Valdmane – īpaši izvēlēta izpildītāja?
Ne mazāk būtiska ir cita "sakritība": abas kratīšanas apstiprinājusi viena un tā pati tiesnese – Dina Valdmane (agrāk pazīstama ar uzvārdu Suipe). Latvijas tiesu sistēmā netrūkst tiesnešu, tomēr, kad runa ir par īpaši sensitīviem gadījumiem, izvēle, šķiet, vienmēr krīt uz konkrētiem cilvēkiem, kuriem nepiemīt nekādas iekšējas dilemmas par apšaubāmu sankciju parakstīšanu.
Tiesneses D. Valdmanes vārds jau ir parādījies vairākos līdzīgos gadījumos, un tas liek domāt, ka viņa ir nevis nejaušs elements šajā spēlē, bet gan rūpīgi izvēlēta izpildītāja. Vai viņa apzinās, kādu lomu spēlē? Un, ja apzinās – kāpēc to turpina?
Kurp mēs ejam?
Šie notikumi skaidri iezīmē ceļu, kas ved prom no tiesiskas valsts principiem un tuvina autoritāras varas metodēm. Kad valsts iestādes sāk interesēties par to, kādas grāmatas pilsoņi lasa, mēs vairs nerunājam tikai par izmeklēšanu – mēs runājam par bīstamu precedentu.
Un, kā jau ierasts, par to neviens neatbildēs. Vai arī šoreiz viss būs citādi?
Zīmīgi, ka 27. februārī Eiropas Cilvektiesību tiesa pasludināja spriedumu lietā "Krieviņa pret Latviju", kurā tiesa nepārprotami Latvijai norādīja, ka pierādījumu nozīme konkrētajā kriminālprocesā bija tikai datiem, kas atradās izņemtajā ierīcēs, bet ne ierīcēm kā tādām.
Līdz ar to tiesa uzskatīja, ka būtu bijis pietiekami izdarīt attiecīgo datu kopijas nevis ilgstoši paturēt pašas ierīces. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir saistošs Latvijai arī citos kriminālprocesos.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
