
Kad policija sāk interesēties par grāmatām: koruptā tiesnese Dina Valdmane (Suipe), Lato Lapsas grāmatas un kratīšanas
Pietiek lasītājs07.03.2025.
Komentāri (62)
Latvijas tiesībsargājošās iestādes turpina demonstrēt savu "neatkarību" un "objektivitāti", vienlaikus pārkāpjot robežas, kas arvien vairāk atgādina politiski motivētu izrēķināšanos. Šā gada 30. janvārī tika veikta kratīšana žurnālista un rakstnieka Lato Lapsas dzīvesvietā, bet nepilnu mēnesi vēlāk – 20. februārī – identiska operācija atkārtojās kādas citas personas mājoklī.
Abos gadījumos uzkrītošas ir ne tikai tiesībsargājošo iestāžu metodes un izrādītā degsme, bet arī kāda būtiska sakritība: kratīšanas akceptējusi viena un tā pati Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Dina Valdmane. Un tas jau vairs neizskatās pēc nejaušības.
Kad par "pierādījumiem" kļūst grāmatas
Ja janvāra kratīšanas laikā tika izņemti dokumenti, ierīces un citi personiski priekšmeti, tad februāra operācija parādīja, ka policija ir spērusi vēl vienu soli tālāk. Šoreiz amatpersonas ne tikai konfiscēja dažādus priekšmetus, bet pat rūpīgi fotografēja Lato Lapsas grāmatas.
Jā, Jūs nepārklausījāties – tiesībsargājošās iestādes Latvijā ir sākušas dokumentēt, kāda literatūra atrodas pilsoņu mājokļos. Rodas jautājums – kas būs nākamais solis? Vai kāds vēl atceras vēsturi un laikus, kad "nepareizas" grāmatas tika ne tikai konfiscētas, bet arī dedzinātas?
Tiesnese Valdmane – īpaši izvēlēta izpildītāja?
Ne mazāk būtiska ir cita "sakritība": abas kratīšanas apstiprinājusi viena un tā pati tiesnese – Dina Valdmane (agrāk pazīstama ar uzvārdu Suipe). Latvijas tiesu sistēmā netrūkst tiesnešu, tomēr, kad runa ir par īpaši sensitīviem gadījumiem, izvēle, šķiet, vienmēr krīt uz konkrētiem cilvēkiem, kuriem nepiemīt nekādas iekšējas dilemmas par apšaubāmu sankciju parakstīšanu.
Tiesneses D. Valdmanes vārds jau ir parādījies vairākos līdzīgos gadījumos, un tas liek domāt, ka viņa ir nevis nejaušs elements šajā spēlē, bet gan rūpīgi izvēlēta izpildītāja. Vai viņa apzinās, kādu lomu spēlē? Un, ja apzinās – kāpēc to turpina?
Kurp mēs ejam?
Šie notikumi skaidri iezīmē ceļu, kas ved prom no tiesiskas valsts principiem un tuvina autoritāras varas metodēm. Kad valsts iestādes sāk interesēties par to, kādas grāmatas pilsoņi lasa, mēs vairs nerunājam tikai par izmeklēšanu – mēs runājam par bīstamu precedentu.
Un, kā jau ierasts, par to neviens neatbildēs. Vai arī šoreiz viss būs citādi?
Zīmīgi, ka 27. februārī Eiropas Cilvektiesību tiesa pasludināja spriedumu lietā "Krieviņa pret Latviju", kurā tiesa nepārprotami Latvijai norādīja, ka pierādījumu nozīme konkrētajā kriminālprocesā bija tikai datiem, kas atradās izņemtajā ierīcēs, bet ne ierīcēm kā tādām.
Līdz ar to tiesa uzskatīja, ka būtu bijis pietiekami izdarīt attiecīgo datu kopijas nevis ilgstoši paturēt pašas ierīces. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir saistošs Latvijai arī citos kriminālprocesos.