Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laboratorija, aptieka un fizioterapija ienāk primārajā aprūpē. Moderna primārā veselības aprūpe ir komandas darbs – nevis vientuļš ārsts ar fonendoskopu kā vienīgo diagnostikas instrumentu. 

Šis raksts tapa divu ieganstu dēļ. Pirmais bija veselības ministra Daniela Pavļuta nesakarīgais, bet pārliecinošais skatījums uz primāro veselības aprūpi, kur ministrs ģimenes ārstu saskata kā zemstes ārstu ar fonendoskopu, tonometru, e-recepti un superdatoru ministrijas iegribu pildīšanai. Priekšvēlēšanu kampaņā ministrs katru dienu nāk ar jauniem paziņojumiem, kas ir pilnīgi kontraversāli un nekādi neatbilst modernai sabiedrības veselībai. 

Un vēl – pagājušās nedēļas nogalē man bija saruna ar ļoti augstu ierēdni. Viņa kritizēja privātās laboratorijas, jo tās strādājot tikai peļņas dēļ, bet galvenais – šīs laboratorijas esot saistītas ar ģimenes ārstiem un speciālistiem. Iemesls uzbraucienam bija faktā, ka šogad ievērojami pieaudzis laboratorisko izmeklējumu apjoms un budžetā izmeklējumiem nepietiek naudas. Taisnība – ieskatoties skaitļos, redzam ka Latvijā ārsti pacientus uz laboratoriskiem testiem nosūta vairāk nekā iepriekšējos gadus. To šobrīd varam mēģināt skaidrot ar diviem aspektiem:

• Covid–19 pandēmija ievērojami samazināja veselības aprūpes pieejamību citu slimību ārstēšanai, tagad šīs slimības ir ielaistas, prasa nopietnāku izmeklēšanu, dārgāku monitoringu un ārstēšanu;

• SARS-CoV-2 vīruss pēc Covid–19 pārslimošanas atstāj paliekošas izmaiņas dažādās orgānu sistēmās, pacientiem ir dažāda veida atlieku parādības un simptomi, kas ir nespecifiski – tātad prasa plašāku laboratorisko izmeklējumu klāstu. 

Nav skaidrs, kāpēc, Veselības ministrijasprāt, laboratorija ir atbildīga par pārstrādi, ja tā pilda tikai ārstu konkrēti nozīmētus laboratorijas testus. Laboratoriju padarīšana par politisku grēkāzi valsts veselības budžeta deficītam ir vismaz nekorekti, ja ne ļauni.

Savukārt ierēdnes sapnis, ka katras poliklīnikas 1. stāvā strādās trīs dažādas laboratorijas un četras aptiekas (tad pacientiem būtu izvēles iespēja), neiztur kritiku, jo šo iestāžu uzturēšana būtu pārlieku dārga, kas savukārt palielinātu gan zāļu, gan laboratorijas izmeklējumu cenas.

Visaptveroša veselības aprūpe (Universal health coverage) nenozīmē vislētāko iespējamo primāro aprūpi, kā labpatīk saprast mūsu Veselības ministrijas burta kalpiem

Visaptveroša veselības aprūpe atšķiras dažādās valstīs. Ugandā vairumam valsts iedzīvotāju vispārējo aprūpi nodrošina medicīnas māsa vai māsas palīgs ar gada izglītību. Tas nenozīmē, ka šāds līmenis nosaka primāro aprūpi arī citviet pasaulē. Šobrīd Eiropā par primāro aprūpi tiek uzskatīts ne tikai ģimenes ārsts, kam palīdz vismaz viens ārsta palīgs un divas medicīnas māsas, bet arī pediatrs, ginekologs, acu ārsts, psihiatrs, psihoterapeits, fizioterapeits, ergoterapeits, kā arī – laboratorija un aptieka. Šķiet, ka Latvijā šobrīd svarīgākais uzdevums ir primārajā aprūpē iekļaut fizioterapeitus (40% Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars vai pat aptaukošanās), jo tikai fizioterapeits var iemācīt kustības mazkustīgajiem.

Modernā veselības sistēmā ģimenes ārsts ir lielas primārās aprūpes komandas loceklis, viņš ne tikai pazīst pārējos dalībniekus, bet arī ar tiem konsultējas, apspriež diagnostikas un ārstniecības iespējas, plāno darbus. 

Manuprāt, murgaini ir Veselības ministrijas uzstādījumi, ka ģimenes ārsts tikai ierakstīs e-veselībā nosūtījumu pie ginekologa vai acu ārsta, bet dators nozīmēs – pie kura. Pierādījumi liecina, ka konsultanta pienesums ir par 30–50% lielāks, ja ārsti sazinās un konsultējas savā starpā par konkrēta pacienta veselību. Tātad – ģimenes ārstam nav jāpazīst kardioķirurgs, alergologs vai gastroduodenoskopists (arī pie šiem speciālistiem viņš mēdz nosūtīt savus pacientus, bet tad nosūtījums tomēr būs, piemēram, uz P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas konsultatīvo nodaļu), bet jāpazīst un jāstrādā kopā ar tiem ārstiem, kas ir vai kam būtu jābūt primārajā aprūpē. 

Latvijā līdz šim primārā aprūpe allaž bijusi pabērna lomā – ministri atraduši un dalījuši naudu celtniecībai, remontiem, smalkai aparatūrai, datoriem un e-veselībai (Pavļutam atradās nauda Vakcinācijas birojam ar milzu algām), vēl cik necik – terciārai aprūpei, bet nekad –primārajai aprūpei. Ja Eiropā no daudz bagātākā valstu veselībai atvēlētā budžeta primārai aprūpei vidēji tiek novirzīti 11–12%, tad Latvijā – 6–7% (nedaudz atšķiras uzskaites metodika).

Šobrīd pasaule virzās uz modeli, kur primārajā aprūpē cieši tiek sasaistīts arī ģimenes ārsts un aptiekārs. Daudzviet Latvijas mazpilsētās un ciemos aptieka un ģimenes ārsta kabinets atrodas vienā ēkā, un jāteic, ka šī sasaite itin labi strādā. Laukos un dažkārt pilsētas poliklīnikā ārstam ir aptiekāra, bet aptiekāram – ārsta telefona numurs (to lielā mērā ieviesa Andas Čakšas vārdā nosauktā, mūžam nestrādājošā e-veselība, jo pacients nevar stundām gaidīt, kamēr e-veselība atmodīsies no vairākstundu dīkstāves, - tad ārsts un aptiekārs uzticas viens otra balsij telefonā). 

Ārsta un aptiekāra sasaiste nav tādēļ, lai izrakstītu dārgākus medikamentus, bet gan – lai nodrošinātu farmaceitisko aprūpi. Katru gadu budžeta pieņemšana laikā parādās kāds pasūtījuma raksts, kura vadmotīvs ir – farmācijas industrija korumpē ārstus, lai tie izraksta konkrētus medikamentus. Pašā labākajā gadījumā farmācijas industrija ģimenes ārstam ir uzdāvinājusi pildspalvu vai bloku ar glītām lapiņām. Toties Veselības ministrija ik pa trim mēnešiem nosauc citus medikamentus, kurus nu tagad visiem vajadzētu izrakstīt, un 90% no nesapratnes zāļu izrakstīšanā un lietošanā ir ar vietējās birokrātijas izcelsmi. 

Lai cik tas neliktos dīvaini – pasaule atgriežas modelī vai sistēmā, kur ārsta prakse, laboratorija, vizuālās diagnostikas centrs un aptieka strādā cieši kopā, ja iespējams – vienā uzņēmējdarbības sistēmā. Šoreiz vairāk par sasaisti: ārsts – laboratorija. 

Primārā veselības aprūpe 21. gadsimtā nozīmē laboratoriskos izmeklējumus.

Laboratorija ir modernākais primārās veselības aprūpes resurss. Laboratorijas rezultāti ir 70% medicīnisko pieprasījumu sastāvdaļa, tas nozīmē, ka laboratorijas izmeklējumi ir pamatā 70% medicīnisko lēmumu un aizpilda 70% medicīnisko ierakstu.

Laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir katra medicīniskā lēmuma neatņemama sastāvdaļa.

Jebkurš laboratorijas tests ir iejaukšanās, un jebkura veida diagnostiska vai ārstnieciska iejaukšanās ir attaisnota tikai tad, ja ar lielāko iespēju tā pacientam dod labumu, nevis kaitē, pie kam – ja to var veikt par saprātīgām izmaksām un ar saprātīgu risku.

Klīniskās medicīnas nozares nereti laboratoriju izmanto līdzīgi, kā ražotāji izmanto derīgo izrakteņu krātuvi, un gluži tāpat kā rūpniecībā to atstāj nedaudz novārtā. Tiesa, Covid–19 pandēmija parādīja laboratoriju nozīmi, laboratoriju spēju pielāgoties, veikt neiedomājami lielu testu skaitu, meklēt jaunus risinājumus, patiesībā – testēt visu valsti vai pat visu pasauli. Tiklīdz pandēmija beidzās, Finanšu un Veselības ministrija, NVD un citi izlēma nesamaksāt laboratorijām par padarīto darbu, sak’, tāpat jau šajos divos gados daudz nopelnījāt.   

Ja nu Latvija tiecas izveidot modernāku, efektīvāku un uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, tad mums jāpieņem, ka laboratoriskā medicīna ir šīs veselības aprūpes sastāvdaļa, un – ka tā ir šobrīd atstāta novārtā. Lai veselības aprūpes ekosistēma veiksmīgi attīstītos, laboratorijas speciālistiem nepieciešams tāds pats statuss kā citiem ekspertiem savās medicīnas disciplīnās.

Man nav pietiekamu pierādījumu (Latvijā nav pietiekami reprezentatīvu pētījumu) par veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu komunikāciju starp ģimenes ārstiem, ārstiem speciālistiem un laboratorijas speciālistiem. Toties pasaules literatūrā atrodams milzums pētījumu, kas norāda, ka šai komunikācijai būtu jābūt labākai – laboratoriju eksperti netiek pietiekami izmantoti kā medicīnas konsultanti. Jaunu un pareizu testu atkārtošana, kā arī patofizioloģiskās interpretācijas prasmes laboratorijas ekspertus nostāda ideālā pozīcijā, lai konsultētu savus kolēģus ārstus par to, kā pareizi pasūtīt un interpretēt laboratorisko testu rezultātus.

Savukārt Veselības ministrija un NVD mūsdienu attīstībā saskata tikai un vienīgi laboratorisko izmeklējumu skaita pieaugumu, papildus izdevumus. Ministrija vēlas tikai lētus izmeklējumus, kas lielākoties ir nespecifiski un maz-informatīvi.  

Palūkosimies – kāpēc laboratorija būtu iekļaujama primārajā veselības aprūpes sistēmā?

Galvenie mērķi būtu:

• uzlabot informācijas pieejamību ārstam un pacientam, sniedzot informāciju, kas palīdz ārstam nodrošināt labāku un efektīvāku pacientu aprūpi;

• paātrināt jaunu, uz pierādījumiem balstītu diagnostikas tehnoloģiju ieviešanu;

• pārveidot diagnostikas ceļus, lai atvieglotu integrētu pakalpojumu sniegšanu.

Šo mērķu sasniegšanu virza un traucē divi nozīmīgi faktori:

• nozīmīgi tehnoloģiskie sasniegumi (pilnīga laboratorijas automatizācija, molekulārās diagnostikas tehnika, biočipi, jaunās paaudzes sekvencēšana, genoma pētījumu paplašināšana utt.) ļauj diagnosticēt ātrāk, precīzāk, mērķtiecīgāk utt., bet sadārdzina pakalpojumu;

• ekonomiskais spiediens ierobežo laboratoriju budžetu. Liela daļa no laboratorijas budžeta ir loģistikas izdevumi, enerģētikas izdevumi, testu sagāde, kas visi pieaug konkrētajos inflācijas apstākļos. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī laboratorijas pakalpojumi kļūs dārgāki, pretējā gadījumā ar laboratorijas stobriņu uz Rīgu būs jābrauc katram pacientam pašam. Tiesa, Latvijā laboratorisko izmeklējumu izmaksas ir lētākas nekā Lietuvā, Igaunijā, nerunājot par Ziemeļvalstīm, un lielā mērā to nodrošinājusi laboratoriju pakalpojumu konsolidācija un reģionalizācija.

Laboratorisko izmeklējumu kļūdas bija, ir un būs, taču pēdējās desmitgades laikā ir daudzkārt samazinājies to skaits.

No pacienta viedokļa jebkura kļūda tiek uztverta vienādi, neatkarīgi no tā – vai tā ir pieļauta pirmsanalītiskajā, analītiskajā vai pēcanalītiskajā posmā. Lielākā daļa kļūdu rodas ārpus laboratorijas – dažādu pirmsanalītisku faktoru dēļ, piemēram, materiāla paņemšanā, transportēšanā, uzglabāšanā. Liela daļa kļūdu rodas arī pēcanalītiskajā posmā. Gan Latvijas, gan Eiropas pieredze liecina, ka visveiksmīgākais kļūdas novēršanas veids nozīmē testa materiālu iegūt laboratorijā. Ja E. Gulbja laboratorija vai Centrālā laboratorija atrodas konkrētajā medicīnas iestādē, tad mērķtiecīgi būtu šajā laboratorijā iegūt visus materiālus izmeklējumiem (cik nu iespējams, jo, piemēram, operācijas materiālu ņem operācijas zālē). 

Lai cik tas neliktos dīvaini, laboratorijas speciālistu piesaiste organizatoriskiem procesiem, valsts izdevumus samazinātu, nevis palielinātu, kā labpatīk skaidrot Veselības ministrijai. 

Un otrādi – laboratorijas ekspertiem vajadzētu uzticēt kontroli par tiem procesiem, kuros viņiem ir labāka izpratne. Piemēram, laboratorijas ekspertiem būtu jākontrolē testēšanas periodi – pieturos pie viedokļa, ka biežāk nekā 48 stundās C-reaktīvo olbaltumu (CRO) noteikt nav jēgas, bet arī vienreizējai kontrolei pie augstiem CRO skaitļiem nav informatīvas nozīmes. Laboratoriskiem izmeklējumiem vispār raksturīgs zināms cikliskums vai biežums, piemēram, ģenētiskais tests iedzimtām slimībām jāveic reizi mūžā, nieru funkcija cukura diabēta pacientiem būtu jākontrolē reizi gadā, glikozētais hemoglobīns cukura diabēta slimniekiem optimāli būtu kontrolējams vismaz reizi trijos mēnešos utt. Lielāka uzticēšanās laboratorijai, arī nozīmējot analīzes, ļautu sasniegt labākus sabiedrības veselības rādītājus. 

Lai arī cik līdzīgas ir laboratoriju sniegtās atbildes pēc noformējuma, apraksta kvalitātes, informācijas plašuma, tomēr dažādām laboratorijām atšķiras. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka atsevišķas informācijas trūkuma, sliktas salasāmības vai nepareizu references intervālu dēļ neveiksmīgi strukturēts laboratorisko testu ziņojums var negatīvi ietekmēt laboratorisko testu interpretāciju. Un – te ieteikums, kas ir pilnīgi pretējs mūsu Veselības ministrijas ieteiktajam algoritmam – PVO iestādei iesaka slimnīcai, poliklīnikai vai citai medicīnas iestādei strādāt ar iespējami mazu laboratoriju skaitu (ja iespējams – ar vienu konkrētu laboratoriju). PVO uzskata, ka poliklīnikas un laboratorijas institucionālā savietojamība ir laba. 

Un vēl – PVO Eiropas reģionālā institūcija uzskata, ka satraucoša problēma esot laboratorisko izmeklējumu terminoloģijas nesaskaņotība, pie kam references intervāliem būtu jāatrodas uz ārsta galda zem stikla, nevis uz rezultātu lapas. Latvijā visi, kas saņēmuši atbildi no E. Gulbja vai Centrālās laboratorijas, jūtas glaimoti, ka aiz rezultātiem redz references intervālus, un var satraukties tikai tad, ja atbildes cipari atrodas ārpus iekavās drukātajiem (normas) skaitļiem. 

Laboratorijas nav un nekad arī nebūs pilnīgi vienādas, nekad pilnībā neizmantos ne to pašu aparatūru, ne tos pašus testus. Standartizācijai ir ietekme uz rezultātiem un references intervāliem, un pasaulē ir pat izdomāti speciāli rīki mobilajos telefonos, kas ļauj sinhronizēt dažādu laboratoriju sniegtos rezultātus, jo katrai laboratorijai ir atšķirīga darba politika.

Secinājums – laboratorijām jābūt integrētām primārajā veselības aprūpē.

Laboratoriju ekspertiem mūsdienu veselības aprūpē ir nozīmīga loma klīniskās efektivitātes uzlabošanā. Neviena medicīnas specialitāte nevar atbildēt uz visiem jautājumiem, tādēļ veselības aprūpes sistēma globāli lēnām virzās uz viedām multidisciplinārām komandām. 

Katrā no šīm komandām ir vajadzīgi laboratorijas speciālisti. 

Laboratoriju speciālisti, spriežot pēc pēdējo divu gadu pandēmijas pieredzes, ieņems arvien nozīmīgāku vietu veselības aprūpes sistēmā.

Eiropas veselības aprūpe kā nākotnes primārās aprūpes struktūrelementu saskata nelielu poliklīniku (koppraksi) ar vairākiem ģimenes ārstiem, ginekologu, okulistu, kardiologu, psihoterapeitu, psihiatru, pediatru un citus ārstus, kas pieņem dažas reizes nedēļā, fizioterapeitu, ergoterapeitu, uztura konsultantu, kā arī laboratoriju un aptieku.

Novērtē šo rakstu:

42
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...