Kad prokuratūra sarīkojusi paraugprāvu par lietām, no kurām neko nejēdz, bet "Pfizer" vakcīnām izšķiestos desmitus miljonu eiro "neredz"
Ilze Viņķele14.01.2023.
Komentāri (88)
Iesaki rakstu: 
Kārtējā tiesas sēde, kurā skatīja manu lietu par it kā bezdarbību Covid 19 vakcīnu iepirkumā. Klausoties bijušo kolēģu liecības, vienā brīdī gribējās raudāt par notiekošā bezjēdzību. Apsūdzībai interesē tikai viens iepirkums, vispār neskatot kontekstu, un tas, kādēļ vakcīnu loģistikai nepiesaistīja armiju.
Kolēģu liecības atmiņā atsvaidzina 2020. gada notikumus, kas nu jau padzisuši. Neziņa, informācijas trūkums, krīzes centralizēta nevadīšana, kurā Veselības ministrija pirmo Covid gadu airēja par visiem, liecības par nenormālo pārslodzi, stresu un izdegšanu, par politiķu kaprīzēm… Bet jautājums paliek – a kāpēc nepiesaistījāt armiju…
Un kolēģu pacietība liecībās apsūdzību izglītot par epidemioloģijas pamata konceptiem. Par to, kas ir “vakcinācijas aptvere” – a kā jūs tā izdomājāt, cik jāvakcinē?, “pūļa imunitāte”, ka vakcinējamo prioritārās grupas pēc riska (ne politiskās konjunktūras, kur daži krita gar zemi, jo vajadzēja valdību vakcinēt pirms pensionāriem) nav Viņķeles izdomājums, bet imunizācijas kā tādas koncepts. Un vēl un vēl…
Šoks un totālais apjukums pēc raganu medību pirmā cēliena 2021. gada sākumā par vakcīnām ir atkāpies, politiski un citu interešu dēļ uzkultās putas noplakušas, un paliek liecības no cilvēkiem, kas savu zināšanu, kompetences un godaprāta ietvaros totālā informācijas trūkuma apstākļos ik dienu, ik stundu pieņēma lēmumus, cenšoties izdarīt labāko.
Liecības tiesā arī iezīmē, cik būtiski katrs mēnesis un pat nedēļas nesa klāt jaunu informāciju, kas īsā laikā mainīja pieņēmumus, lēmumus un rīcības. Bet apsūdzības jautājums - a kāpēc tomēr nepiesaistījāt armiju? Un liecinieku dažādos toņos un intonācijās vaicātais pretī – jūs tiešām neko nesaprotat?
Kad prokurors vienā no manis pratināšanām izmeta frāzi – klausījos parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes un tā arī nesapratu, ko vispār Veselības ministrija 2020. gadā darīja. Mana sejas izteiksme pēc tā lika advokātei iegrūst dunku sānos un nošņākt – lūdzu, nē, lūdzu neko nesaki.
Mana iztiesāšana vilksies pāris gadus. Un, jā, tā ir paraugprāva. Un, jā, es tur stāvu arī par saviem kolēģiem, par to, lai mēs varam no krīzēm mācīties, bet ar paraugprāvām neparalizējam politiskās un valsts pārvaldes spēju reaģēt un lemt citās krīzēs, kurās būs līdzīga neprognozējamība, informācijas trūkums un neskaidrība.
Tomēr paliek viens jautājums – kā ar tām Pfizer vakcīnām, ko pēc ļaunuma saknes izravēšanas vieglu roku par nodokļu maksātāju naudu desmitiem miljonu vērtībā sapirka bez sāta, lai gan jau bija zināms, ka tās nevarēs izlietot.
Seko mums 
Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
