Kad prokuratūra sarīkojusi paraugprāvu par lietām, no kurām neko nejēdz, bet "Pfizer" vakcīnām izšķiestos desmitus miljonu eiro "neredz"
Ilze Viņķele14.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kārtējā tiesas sēde, kurā skatīja manu lietu par it kā bezdarbību Covid 19 vakcīnu iepirkumā. Klausoties bijušo kolēģu liecības, vienā brīdī gribējās raudāt par notiekošā bezjēdzību. Apsūdzībai interesē tikai viens iepirkums, vispār neskatot kontekstu, un tas, kādēļ vakcīnu loģistikai nepiesaistīja armiju.
Kolēģu liecības atmiņā atsvaidzina 2020. gada notikumus, kas nu jau padzisuši. Neziņa, informācijas trūkums, krīzes centralizēta nevadīšana, kurā Veselības ministrija pirmo Covid gadu airēja par visiem, liecības par nenormālo pārslodzi, stresu un izdegšanu, par politiķu kaprīzēm… Bet jautājums paliek – a kāpēc nepiesaistījāt armiju…
Un kolēģu pacietība liecībās apsūdzību izglītot par epidemioloģijas pamata konceptiem. Par to, kas ir “vakcinācijas aptvere” – a kā jūs tā izdomājāt, cik jāvakcinē?, “pūļa imunitāte”, ka vakcinējamo prioritārās grupas pēc riska (ne politiskās konjunktūras, kur daži krita gar zemi, jo vajadzēja valdību vakcinēt pirms pensionāriem) nav Viņķeles izdomājums, bet imunizācijas kā tādas koncepts. Un vēl un vēl…
Šoks un totālais apjukums pēc raganu medību pirmā cēliena 2021. gada sākumā par vakcīnām ir atkāpies, politiski un citu interešu dēļ uzkultās putas noplakušas, un paliek liecības no cilvēkiem, kas savu zināšanu, kompetences un godaprāta ietvaros totālā informācijas trūkuma apstākļos ik dienu, ik stundu pieņēma lēmumus, cenšoties izdarīt labāko.
Liecības tiesā arī iezīmē, cik būtiski katrs mēnesis un pat nedēļas nesa klāt jaunu informāciju, kas īsā laikā mainīja pieņēmumus, lēmumus un rīcības. Bet apsūdzības jautājums - a kāpēc tomēr nepiesaistījāt armiju? Un liecinieku dažādos toņos un intonācijās vaicātais pretī – jūs tiešām neko nesaprotat?
Kad prokurors vienā no manis pratināšanām izmeta frāzi – klausījos parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes un tā arī nesapratu, ko vispār Veselības ministrija 2020. gadā darīja. Mana sejas izteiksme pēc tā lika advokātei iegrūst dunku sānos un nošņākt – lūdzu, nē, lūdzu neko nesaki.
Mana iztiesāšana vilksies pāris gadus. Un, jā, tā ir paraugprāva. Un, jā, es tur stāvu arī par saviem kolēģiem, par to, lai mēs varam no krīzēm mācīties, bet ar paraugprāvām neparalizējam politiskās un valsts pārvaldes spēju reaģēt un lemt citās krīzēs, kurās būs līdzīga neprognozējamība, informācijas trūkums un neskaidrība.
Tomēr paliek viens jautājums – kā ar tām Pfizer vakcīnām, ko pēc ļaunuma saknes izravēšanas vieglu roku par nodokļu maksātāju naudu desmitiem miljonu vērtībā sapirka bez sāta, lai gan jau bija zināms, ka tās nevarēs izlietot.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
