Kad runa par „OIK miljardu”, Ašeradens pēkšņi atceras „valsts saistības”
Dzintars Zaļūksnis04.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es no visas sirds vēlos, lai Arvils Ašeradens paliek ekonomikas ministra amatā, nevis aiziet pa smilšu taku kopā ar pussprāgušu partiju. Nudien, Arvil, paliec! Tu spēj pārsteigt. Jau sen no politiķiem neko nebiju dzirdējis par to, ka “valsts uzņēmusies saistības”. Šķita, ka valdošās koalīcijas partijām kaut kas tāds ir tāls un svešs. Izrādās, nē! Vismaz ne Ašeradenam.
Žēl vienīgi, ka Arvils ir nolēmis līdz galam piesegt gan savus, gan savu priekšgājēju uzticamos susuriņus, kuri pēdējos desmit gadus gādāja, lai labi cilvēki no visa sociuma saņemtu miljonus par savu biznesu. Runa, protams ir par to 1031 (!) uzņēmumu, kam Ekonomikas ministrija ir devusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Nu, vārdu sakot, par “OIK biznesu”.
Redz, tagad izrādās, ka “valsts rīcībā nav tādu resursu, lai izbeigtu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu (OIK)”, sūrojas aplam taisnīgais vīrs Ašeradens, vaicāts par iespējām izbeigt OIK sistēmu. Krāpnieku varza taču paļaujoties uz “tiesiskās paļāvības principu un valsts finansiālajām iespējām”. “Valsts ir uzņēmusies saistības, noteiktā kārtībā dodot komersantiem tiesības izveidot objektus un saņemt atbalstu. Tiesiskā paļāvība uzņēmējiem paredz valsts atbalstu,” teju ar asarām acīs stāsta ministrs.
Gadījumā, ja valsts lemtu par obligātā iepirkuma sistēmas pārtraukšanu, valdībai būtu jāatrod finanšu resursi, lai šīs saistības atpirktu, bet “patlaban valdības rīcībā nav tik lielu resursu, lai atpirktu šīs saistības”. Runā, ka “atpirkties” no “OIK biznesmeņiem” esot iespējams par 500 000 000 eiro. Apaļa summa, vai ne? Tikai, cienītais Arvil, nevis “valdība”, bet gan “nodokļu maksātāji” būs tie, kas maksās par “tiesisko paļāvību”.
Runā, ka viens otrs politikai ļoti tuvu stāvošs subjekts sava “biznesa” kulmināciju – hiperpeļņu – plāno astoņus gadus uz priekšu. Tā, lai liela nauda nāk nemanot un glupie nodokļu maksātāji nespēj to nojaust. Arī OIK sākumā neviens neuztvēra īpaši nopietni.
Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā paredzēti OIK maksājumi, tika pieņemts 2005. gada maijā, stājās spēkā tā paša gada 8. jūnijā. Atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū, un grozījumu Direktīvā 92/42/EEK varam neņemt galvā: citās Eiropas Savienības (ES) valstīs šie dokumenti nezin kāpēc nav izraisījuši tik graujošas sekas.
Turpretim Latvijā ieinteresēto personu lobijs panāca, ka uz šo direktīvu pamata ETL tika iekļauts 28. un 29. pants, kas paredz, ka ražotājs, kurš elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.
Elektroenerģiju ražojošās stacijas atbalstu saņem desmit gadu no brīža, kad tās jaudas tiek nodotas ekspluatācijā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt to sistēmai. “OIK” biznesmeņi” daļu “kompensācijas” saņem no valsts budžeta, daļu – no elektroenerģijas patērētājiem: komponente ir iestrādāta tarifos.
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem 2016. gadā vien elektroenerģijas ražotājiem izmaksātā atbalsta summa bija 237 miljoni eiro. 2015. gadā – 314 miljoni, 2014. gadā – 308,9 miljoni (šeit). Pieskaitot šogad izmaksātās summas, četru gadu laikā “koģenerācija” no patērētāju makiem ir “’izpumpējusi” vairāk nekā miljardu eiro. Vai Latvijā maz ir vēl kāds bizness, kas var lepoties ar šādiem skaitļiem?
Šobrīd pat grūti pateikt, cik īsti “tiesiski paļāvīgie” OIK saņēmēji kopš 2005. gada jau ir “nokāsuši” vienam statistiski vidējam nodokļu maksātājam. Taču skaidrs laikam tas, ka ārkārtīgi godīgais Ašeradens un viņa ne mazāk kristālskaidrie politiskie kolēģi tagad virinās savas vizbulīšu ačeles un stāstīs, ka viņi, redz, nekādi nespēj neko grozīt.
Pārpublicēts no http://www.infotop.lv/
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
