Kad shēmotāju un valsts naudas izpļekarētāju Dūrīti sauks pie kriminālatbildības?
Pietiek lasītājs18.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada februārī medijus pāršalca ziņa par Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes profesora un vienlaicīgi Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša („Attīstībai/Par”) lobēto “kaķu pētījumu”. Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 tika atklāta arī… vienam kaķim, turklāt tas pats jau bija aizvests uz Igauniju.
Vai tiešām vajadzēja 6 mēnešus un 500 000 eiro projektu, lai paņemtu Covid-19 testus 200 kaķiem no patversmes? Vai daudz ko šaubīties!? Ikvienam no malas bija skaidrs, ka notiek darbības imitācija, nevis zinātnisks pētījums. Lauksaimniecības akadēmija slavena ar šādu darbību imitāciju. Arī pētījums par “biešu un gurķu salātiem” nodokļu maksātājiem izmaksāja “nieka” 500 000 eiro.
Paraugoties atpakaļ uz tā laika notikumiem, ir apbrīnojami, ar kādu nekaunību tika izpļekarēti un izshēmoti valsts finanšu līdzekļi. Piemēram, VM parlamentārā sekretāra I. Dūrīša iniciētie sižeti par kaķu izmeklējumiem noklusēja būtisku informāciju: nebija saprotams, kāpēc izmeklēti tika 200 kaķi, kas minta dzīvnieku patversmēs. Šādi pat teorētiski nebija iespējams konstatēt cilvēku dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka uz dzīvnieku un otrādi. Jo kaķīši taču dzīvo patversmē...
No pētnieku izklāstiem medijos tā arī nebija iegūstami arī dati par ģimenēm, kurās kāds saslimis ar Covid-19 infekciju tieši mājdzīvnieku dēļ. Galu galā, ja reiz pētījumu veica tik lieli gudrinieki, kur iegūstami dati par citiem mājlopiem, piemēram, fermas dzīvniekiem – cūkām, govīm? Vai sešu mēnešu laikā par pusmiljonu eiro tika testēti tikai minētie patversmes kaķi? Acīmredzot šādu datu nemaz nav, un viss, kas saistīts ar pusmiljona eiro „apgūšanu”, ir noslēpts iespējami dziļāk.
Domāju, reti kuram zinātājam ir šaubas par to, ka I. Dūrītis ir veikls lietu bīdītājs savējiem, it sevišķi, ja kāds labums atlec arī pašam. Viņš ir darījis visu, lai Covid nauda tiktu piešķirta viņa otrai darba vietai – LLU
Veterinārmedicīnas fakultātei. LLU mājaslapa liecina, ka I. Dūrītis tur joprojām ieņem dažādus siltus amatus:
http://www.vmf.llu.lv/lv/darbinieks/Ilmars_Duritis_351b72.
Tas vedina domāt par kārtējo Ilmāra Dūrīša interešu konfliktu un naudas lobēšanu savējiem. Deputātam I. Dūrītim interešu konflikti nav sveši. KNAB 2020. gada septembrī jau vienreiz sodīja Ilmāru Dūrīti par interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu, savienojot Saeimas deputāta amatu ar LLU Profesoru padomes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
I. Dūrīti tas nepārmācīja. Tas nemazināja arī viņa alkatību un varaskāri. Pērn viņš kopā ar domu biedru grupu rosināja mainīt likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai ļautu deputātiem un ministriju uzraugošajiem ierēdņiem strādāt augstskolās, kuras tie pārrauga un kurās saņem algu.
Profesor Ilmār Dūrīti, vai tā ir Jūsu kārtējā āža kāja, kas lien laukā no LLU diletantiskajiem pētījumiem un darbības imitācijas par kaķiem? Dūrīša kungs, kāds tad ir pētījuma sausais atlikums? Kāda ir šo pētījumu zinātniskā novitāte? Kāda ir šo pētījumu praktiskā vērtība? Vai tiešām sausais atlikums ir viens slims kaķis par pusmiljonu eiro?
Red.piez. Pats I. Dūrītis sociālajā tīklā Twitter ir izplatījis šādu komentāru (saglabāta oriģinālrakstība):
"Aicinu neizplatīt pilnīgas muļķības un tīšus apmelojumus, ko šī melu lapa publicē aizsedzoties aiz “pietiekcom lasītājs”. Ar projektu man nav nekāda sakara, nēsmu saņēmis par to nevienu centu, un cik man zināms tā finansējums bija mazāks par 10 k eiro nevis minētais pus miljons."
Tikmēr LLU pagaidām klusē uz pieprasījumu nodot atklātībai pētījumu un tā saistībā saņemtos atalgojumus.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
