Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbrīvoties no impērijas ir smagi, bet vēl grūtāk ir atbrīvoties no tās mantojuma. Tomēr tas ir svarīgi ģeopolitiskās higiēnas dēļ, jo kukaiņu apsēstā impērijas gultasveļa ir dzīvībai bīstama.

Ukraiņiem nekad nav bijis ne mazāko ilūziju par Maskavas patriarhāta pareizticīgās baznīcas politisko dabu kopš 1685. gada, kad krievu imperiālo karu rezultātā sākās Konstantinopoles patriarhātā esošo baznīcu aneksija un varmācīga pievienošana Maskavas patriarhātam.

Ukrainas pareizticīgo pasaule ir tikpat traģiska kā Ukrainas vēsture. Tas attiecas gan uz pagātni, gan tagadni. 2018. gadā no Maskavas varas aizgājusī Ukrainas pareizticīgo baznīca (Kijevas patriarhāts), daļa (jāsaka, relatīvi neliela) Ukrainas pareizticīgo baznīcas (Maskavas patriarhāts) un 1990. gadā savu darbību atjaunojusī, bet mazskaitlīgā Ukrainas Autokefālā pareizticīgo baznīca apvienojās Ukrainas pareizticīgo baznīcā (starptautiski apzīstama angliskajā abreviatūrā OCU – Orthodox church of Ukraine).

Šis solim bija nozīme no simboliski vēsturiskā viedokļa - ukraiņu pareizticīgie atguva 17.-18. gadsimta Krievijas impēriskās okupācijas laikā zaudēto baznīcas neatkarību no Maskavas varas. Taču vislielākajā mērā apvienošanās bija nepieciešama, jo tas bija Konstantinopoles patriarha izvirzītais nosacījums, lai tiktu saņemts tomoss, proti, simboliskais dokuments par baznīcas neatkarību – autokefāliju.

Jāteic, ka Konstantinopoles patriarhs Ukrainas gadījumā bija netipiski pretimnākošs, jo apvienošanās notika 2018.gada decembrī, bet tomoss tika piešķirts jau 2019.gada janvārī. Jāsaka gan, šis ir visai lielās līnijās attēlots ļoti sarežģīts balets, kurā vēl ietilpa dažādi savstarpēji konflikti un nesaprašanās ticīgo pasaules sarežģītajā un senajā organismā.

Kijevas starptautiskā socioloģijas institūta skaitļi rāda, ka šogad Ukrainas pareizticīgo baznīcai sevi par piederīgiem nosauc 54% Ukrainas iedzīvotāju (2000.gadā – 34%), Ukrainas pareizticīgo baznīcai (Maskavas patriarhāts) 4% (2000.gadā – 15%), bet bez konkretizācijas par pareizticīgiem sevi uzskata 14% (2000.gadā – 22%). Šāda ticīgo migrācija prom no Maskavas baznīcas pastāv kopš 2014.gada, šobrīd pārvēršot OCU par visstraujāk augošo kristīgo baznīcu, iespējams, visas pasaules kontekstā.

Ukrainas pareizticīgā baznīcas 2022.gada beigās svinētie Ziemassvētki neliekuļoti pierādīja Ukrainas vēlmi pārgriezt jebkuras, arī reliģiska rakstura saites ar agresorvalsti Krieviju. Taču tas pierādīja arī to, ka nekādas no ārpuses, politiskas varas uzspiestas izmaiņas nav reāli dzīvotspējīgas, ja vien to nevēlas paši šo baznīcu apmeklējoši ļaudis.

Faktiski Ukrainas pareizticīgo baznīca Kijevas patriarhāta piederīgie, nerunājot nemaz par laicīgiem ļaudīm, augošā skaitā svinēja Ziemassvētkus 25. decembrī vismaz no 2014.gada. Daudzi svinēja gan Gregora kalendāra Ziemassvētkus, gan Juliāna kalendāra Ziemassvētkus un jo īpaši - Ukrainā visai populāro “veco Jauno gadu”, proti, pēc Juliāna kalendāra - janvārī.

Tas arī ir iemesls kādēļ Kijevas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīca nav pilnībā pārgājusi uz Gregora kalendāru, bet ierindojusies to pasaules pareizticīgo baznīcu pulkā, kas izmanto abus kalendārus – antīko Juliāna, ar 13 dienu starpību, un ar šo gadu - nosacīti moderno – Gregora. Jaukto kalendāru prakses pastāv, piemēram, Bulgārijas un Rumānijas pareizticīgo draudzēs.

Par OCU sēdekli kļuvis PSRS okupācijas laikā fiziski un garīgi brutāli nīcinātais Sv. Erceņģeļa Mihaila klosteris un katedrāle. To no drupu un graustu stāvokļa strauji sāka atjaunot 1997.-1998. gadā, un tas nekavējoši kļuva par revolucionārās ukraiņu pareizticības centru. Maidana laikā tas kalpoja pat patvērumu un lazareti.

Faktiski dumpīgie garīgie tēvi bija atšķēlušies no Ukrainas pareizticīgo baznīcas (Maskavas patriarhāta) jau 1992. gadā, bet strauji uzaudzēja jaudu Maidana briedināšanas laikā. Baznīcās bija strauji augošs, patriotisks jaunu cilvēku pieplūdums. Tas attiecās gan uz draudžu locekļiem, gan garīdzniecību. Ukrainas pareizticīgo aiziešana no okupantu baznīcas uz savu baznīcu bija tautas gribas akts. Visi brutālie tālākie notikumi šo gribu tikai stiprināja.

Nekas no tā, kas notiek valstī, nekādi nevar aizplūst garām procesiem baznīcā. Jo baznīcu nekādi nevar atdalīt no tiem, kas to apmeklē. Bet samērā viegli - no laicīgām varām.

Un tagad par Latviju:

1934. gada oktobrī zvēriski tika nogalināts Latvijas pareizticīgo galva Jānis Pommers, kas bija iesācis, procesu, kuram ir līdzības ar aprakstīto – Latvijas baznīca bija vērsusies pie Konstantinopoles patriarha, lai saņemtu tomosu. Pommera slepkavība nekad netika atklāta. Bet ienaidnieku viņam pietika. Latvijas varas iestādes Pommeru aizstāvēja gan no naidīgajiem kreiso partiju publiskajiem uzbrukumiem 20. gados, gan no Maskavas aģentu pārmērīgās uzmanības. Pommers no apsardzes atteicās, kas padarīja viņu par vieglu laupījumu slepkavām.

Latvijas pareizticīgā baznīca jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības iegūšanas ar Maskavas patriarha lēmumu tika atzīta par neatkarīgu. Pommera iesākto pabeidza arhibīskaps Augustīns Pētersons. Latvijas brīvvalsts laikā Latvijas autokefālā pareizticīgā baznīca 1936. gadā pilnībā pārgāja Konstantinopoles patriarhāta pakļautībā. Ziemassvētkus Latvijā pareizticīgie svinēja reizē ar katoļiem un luterāņiem pēc jaunā stila – Gregora kalendāra – 24. – 26. decembrī.

1940. gadā Latvijas autokefālā baznīca tika iznīcināta gan juridiski, gan fiziski visbrutālākajā veidā. Latvijas pareizticīgie nokļuva Maskavas patriarhāta pakļautībā. Tas skaidri iezīmēja divas skarbas patiesības. Pirmkārt, Latvija de facto atkal ir iekļauta Krievijas impērijā, kas tagad saucas PSRS. Otrkārt, Maskavas patriarhija tieši tāpat kā cara laikā ir šīs impērijas sastāvdaļa. Latvijas pareizticīgā baznīca atšķirībā no Igaunijas neatjaunoja savu Pirmās Republikas laika autokefālijā paredzēto piederību Konstantinopoles patriarhātam. Atšķirībā no lielas pasaules pareizticīgo daļas tā svin Ziemassvētkus pēc vecā – Juliāna – kalendāra, kā to svin Maskavā.

Latvijas valsts ļoti nekritiskā un netaisnīgā veidā 90. gados juridiski nostiprināja to, ka Maskavas patriarhijas ortodoksu baznīca palika par 1940. gadā okupācijas rezultātā iznīcinātās Latvijas ortodoksu baznīcas tiesību pārmantotāju. Šai baznīcai ar Latvijas pareizticību neatkarības laikā nav nekāda sakara.

Ar Latvijas valdības, Tieslietu ministrijas un Reliģisko lietu pārvaldes palīdzību tika leģitimizēta netaisnīga vēsturiska situācija, apstiprinot, ka neatkarīgajā Latvijā okupācijas sekas nav likvidētas. Maskavas patriarhijas īpašuma tiesības tika nostiprinātas vērtīgiem zemes īpašumiem, reliģiskām un nereliģiskām būvēm. Tika izdarīts tieši tas pats, kas laicīgajā pasaulē PSRS laikā – saimnieki nošauti, izdzīti vai izsūtīti, bet dzīvoklis atdots formāli likumīgajai, bet de facto okupācijas rezultātā ienākušai personai.

2022.gada septembrī tieslietu ministrs Bordāns sagatavoja likumprojektu par Latvijas Pareizticīgo baznīcas neatkarību nodrošināšanu ar nodomu, ka neviena vara ārpus valsts nevarēs ietekmēt Latvijas pareizticīgos administratīvajā, tiesiskajā un garīgajā jomā. Saprotu gan labo gribu ietekmēt Maskavas garīgo filiāli Latvijā, gan kopējo asiņainā kara kontekstu. Taču man ir jautājums – vai šajā, pēc būtības Maskavas baznīcā kāds ir pajautājis tiem, kas to apmeklē, vai viņi vēlas pagriezt muguru Maskavai.

Un vēl. Latviešu inteliģence sirgst ar īpašu pazemīgu atkarību no lielnācijām. 90. gados un jo īpaši 2000. gadu sākumā vesela virkne ar mākslu, kultūru un valsts pārvaldi saistītu personu, pārsvarā sievieškārtas, piepeši atrada pareizticības valdzinājumu. Tās bieži bija kundzes augstos amatos vai sabiedrībā zināmas, lai nu iet ar mieru, uzvārdus nesaukšu. Vai kāda no šīm personām, sauksim tās nosacīti par jeļizavetām, ir, piemēram, pamēģinājusi pārliecināt cilvēkus draudzēs, kuras viņas gadiem ir apmeklējušas, ka aiziešana no Maskavas patriarhāta ir morāls solis?

Mēs pārāk ilgi esam dzīvojuši vēlmju domāšanā. Mums gadus divdesmit stāstīja, cik ļoti izdevusies ir “mazākumtautību”, resp. segregētas izglītības sistēma. Mums joprojām nav adresēts policijas uzticamības jautājums, turklāt gan valsts, gan pašvaldības. Mums joprojām tieši Krievijas virzienā ir neizskaidrojami devīga migrācijas politika.

Un šeit runa ir ne tikai par vīzām, bet arī par ārprātīgu termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju sistēmu, kas radījusi un stiprinājusi krievu etnisko anklāvus un iecementējusi šeit pagarināto virtuālo Krieviju. Mēs dzīvojam pasaku pasaulē, kur valda iedoma, ka formāli pieņemts likums radīs reālu pārmaiņu. Atcerēsimies – Ukrainā no Maskavas patriarhāta aiziet vēlējās gan parastais ticīgais, gan garīdznieki. Man nav laimējies dzirdēt šādas vēlmes ne no vieniem, ne otriem Latvijā. Dzirdu kaut ko pavisam citu. Maniem paziņām ukraiņu bēgļiem nav vēlmes apmeklēt Latvijas pareizticīgo tempļus, kur pret viņiem Latvijas pareizticīgo baznīcās naidīgi vēršas to vietējie apmeklētāji.

Ja mēs atbrīvojamies no šīs vēlmju domāšanas un nonākam realitātē, tad Latvijā ģeogrāfiski esošajai Maskavas pareizticīgo baznīcai, izņemot 90.gados uzdāvinātos pirmās Latvijas Republikas laika pareizticīgo īpašumus, ar Latvijas pareizticīgo baznīcu 1940.gadā nav nekā kopīga. Kas arī godīgi un drosmīgi būtu jāatzīst kā liela politiska kļūda, ko nelabo ar dekoratīviem juridiskiem vingrojumiem Saeimas vēlēšanu gadā, kas tikai nostiprina šo netaisnību. Tas, kas izbeigtu šo liekulības tirgu - šo tiesību likumiska anulēšana.

Novērtē šo rakstu:

84
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...