Kad tiks sodīts Hugo Pāvuls par neizpaužamas informācijas izmantošanu?
Lokālbankas darbinieks21.04.2024.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Aprīļa sākumā publiskajā telpā izskanēja ziņas, ka Latvijas Banka sodījusi Baltic International Bank bijušās amatpersonas par bankas iekšējās kontroles sistēmas prasību pārkāpumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.
Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot maksātnespējīgās Baltic International Bank bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā.
Savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un NILLTPF novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu. Viktors Bolbats deguma smaku sajuta jau pirms kāda laika un savlaicīgi pārcēlās uz Šveici, lai tagad no turienes mānītu savus bijušos klientus, aicinot naudu noguldīt pie Bolbata bankā, pretim „pēc tam” solot bezprocentu kredītus. Gan jau kāds lētticīgais arī atradīsies.
Tomēr ir kāds neatrisināts jautājums Baltic International Bank sakarā. Neskatoties uz trauksmes cēlāja ziņojumiem, kuri tika nodoti pašreizējai Latvijas Bankas padomes loceklei (iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes loceklei) Kristīnei Černajai-Mežmalei par to, ka FKTK un Baltic International Bank amatpersonas jau labu laiku pirms bankas slēgšanas brīdināja atsevišķus Baltic International Bank klientus par bankas slēgšanu un mudināja tos izņemt naudas līdzekļus no bankas kontiem, šī situācija joprojām nav izmeklēta un iesaistītās personas nav sodītas. Kristīne Černaja-Mežmale šos ziņojumus paslaucīja zem paklāja, jo, tos izmeklējot, atklātos pašas un viņas pakļauto darbinieku pārkāpumi.
Uzskatu, ka viens no šādiem uzņēmējiem, kas tika brīdināts par Baltic International Bank likvidāciju un pats par šo savu veiksmes stāstu Vecrīgā bravūrīgi lielījās, ir vairāku Latvijā reģistrētu uzņēmumu patiesais labuma guvējs Hugo Pāvuls.
Patiesu labumu viņš guvis ne tikai no šo uzņēmumu peļņas, bet arī no saviem kontaktiem FKTK un Baltic International Bank, jo šo kontaktu labvēlības rezultātā Hugo Pāvuls varēja izņemt naudu no savu kompāniju kontiem tur un pārskaitīt citur tieši, pirms policija izgāza Baltic International Bank durvis.
Šādi cilvēki kā Hugo Pāvuls, kuri izmantoja iespējami koruptīvi iegūtās ziņas no FKTK vai Baltic International Bank amatpersonām, faktiski iztukšoja Baltic International Bank kontus, un būtībā aizliegtā veidā (izmantojot iekšējo informāciju) naudas līdzekļi aizplūda no bankas tā aizskarot citu kreditoru intereses.
Jocīgi, ka Olavs Cers, kurš iecelts par Baltic International Bank likvidatoru un kurš ir aktīvs tviterists (vai X-ists?), nav publiski atzīmējis savus panākumus, izgaismojot šādus neliešus kā Hugo Pāvuls. Te Cers atšķiras no citiem likvidatoriem, kuri centīgi cēluši prasības tiesā līdzekļu atgūšanai vai vērsušies policijā. Olavam Ceram taču lieliski redzams no bankas konta izraksta, kas bija tās personas, kas pēdējās dienās pirms bankas slēgšanas pārvietoja lielus naudas līdzekļus prom no Baltic International Bank.
Papētot Hugo Pāvulu, var secināt, ka viņš ar saviem padomiem, iespējams, ir novedis citus uzņēmumus līdz maksātnespējai. Proti, 2009. gada septembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja SIA DNB/Nord līzings maksātnespējas procesu. 2009. gada pirmo pusgadu SIA DNB/Nord līzings bija noslēdzis ar 52,8 miljonu latu zaudējumiem. Interesanti, ka tieši tā paša gada maijā SIA DNB/Nord līzings valdes locekļa amatā atkārtoti tika ievēlēts Hugo Pāvuls. Arī likvidētās akciju komercbanka Doma banka un akciju sabiedrība Ako banka tālajos deviņdesmitajos bijušas Hugo Pāvula paspārnē.
Minētais liek domāt, ka Hugo Pāvuls acīmredzami saistīts ar banku uzraudzības dienestiem, kuriem izdevās gan viņu laikus informēt, gan pasargāt no tādiem sodiem, kādi nule piemēroti bijušajām Baltic International Bank amatpersonām. Skaidrs, ka Bolbats, Voļskis un Saukāne nav gluži no jauno kristiešu organizācijas un sodu bija pelnījuši, bet kā tad ar pārējiem?
Ar šo es tikai vēlos vērst sabiedrības uzmanību, ka tādus cilvēkus kā Hugo Pāvuls nevajadzētu laist banku sektora tuvumā, jo, kas zina, sagribēs vēl ārpus izsoles kārtībā tikt pie zelta stieņiem vai kļūt par likvidatoru kādai vēl atlikušajai vietējai bankai, kura nepieder zviedriem vai amerikāņiem.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
