Kad trakais ir pie stūres, jeb – lai visi labie stāv klāt baltkrievu tautai
Kasīklis27.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik viens no aktuālākajiem jautājumiem ilgtermiņā ir notiekošie procesi Baltkrievijā. To atrisinājums skars ne tikai Baltkrieviju, bet bez šaubām arī Krieviju, līdz ar to pat varētu teikt, ka pašlaik Baltkrievijā notiek procesi, kuri ietekmēs ģeopolitiku visā pasaulē. Skaļi, bet fakts.
Protams, ka Baltkrievija pati par sevi nav uzskatāma par nozīmīgu spēlētāju ģeopolitiskajā arēnā, bet tās saites ar Krieviju ir tik ciešas, ka tās varētu salīdzināt ar automašīnas vilkšanu cietajā sakabē. Kā viena sāk stūrēt uz grāvja pusi, tā otrai nav pārāk daudz izvēļu – vai nu censties salauzt sakabi un tālāk braukt pašai, vai abām automašīnām iestūrēt grāvī.
Ja vienu brīdi sāka šķist, ka Putins darīs visu, lai izglābtu Lukašenko režīmu, tad pašlaik šajā jautājumā izteiktas aktivitātes no Putina puses ir mazinājušās. Pirmšķietami sāk izskatīties, ka Putins ir izvēlējies labāk “draudzīgi” pastāvēt malā, vismaz tieši un atklāti un vismaz pagaidām neiesaistoties.
Vērojot šī brīža procesus Baltkrievijā, jāpiekrīt politologa Valērija Karbaļeviča paustajam: "Starp divām konfliktējošām pusēm ir radusies vienlīdzības situācija. Spēka vienlīdzības. Neviena no pusēm nevar uzvarēt, turklāt ir jāņem vērā arī fakts, ka Aleksandrs Lukašenko kategoriski atsakās iet uz pārrunām ar protestētājiem. Tas nozīmē, ka Baltkrievijas konfliktu var atrisināt tikai vienas no pušu absolūtas uzvaras gadījumā.”1
To, ka A.Lukašenko ir izvēlējies bezkompromisa spēka ceļu, apliecina vairāki fakti.
Pirmkārt, video rullītis, kurā bija redzams A.Lukašenko ar triecienšauteni rokās. Pats fakts, ka valsts prezidents skraida ar ieroci rokās, kur barikāžu otrā pusē ir viņa tauta – ir visnotaļ izteiksmīgs žests. Turklāt nepietiek, ka viņam ir ierocis. Tas ir arī viņa nepilngadīgā dēla rokās. Te jāatzīmē, ka Kremlis šādu A.Lukašenko izrādīšanos pat atteicies komentēt.2 Tiesa, Kremlis neslēpj, ka viņu interesēs ir atbalstīt tādus politiskos spēkus, kuri būs labvēlīgi noskaņoti tālākai sadarbībai ar Kremli.3
Faktiski no tā izriet, ka Putinam ir vienalga, vai pie varas ir Lukašenko vai kāds cits – galvenais, lai lojāls Kremlim. Kā būtisks moments jāmin tas, ka Kremlis, runājot par 23.augusta protesta akcijām, norādījis, ka nesaskata nekādas provokācijas no protestētāju puses un ka arī tiesībsargājošās iestādes korekti ir pildījušas savus pienākumus.4 Diezgan netipiski lasīt Kremļa paziņojumus, kuri ir visnotaļ lojāli pret protestētājiem.
Tomēr no Kremļa puses tiek piemērota retorika, ka nemieru izraisītāji atrodas ārpus Baltkrievijas robežām.5 Šāds paziņojums vairāk iezīmē iespējamo scenāriju, ka Kremlis palīdzēs Baltkrievijai, ja tai radīsies ārējs apdraudējums. Tiesa, tiek noklusēts, vai iesaistīšanās būs pie reāla apdraudējuma, kas, vispār nav iespējams, vai – pie inscenēta.
Tam, ka A.Lukašenko varētu gatavot “augsni” kādai provokācijai vai inscenējumam, lai uz to uzreiz atbildētu, pazīmju pietiek. Piemēram, jau iepriekš esmu minējis par desantnieku pārdislokāciju6. Pamatojoties uz pārbaudi, tiek ziņots, ka vairākās armijas vienībās tiek ieviesta augstākā kaujas gatavība un netiek izslēgta rezerves karavīru iesaukšana.7
Standarta situācijās informācija par šāda veida mācībām tiek izplatīta savlaicīgi, vienlaikus atsedzot mācību mērķi. Konkrētajā gadījumā kā “mācību” mērķis tiek norādīts uz A.Lukašenko paziņojumiem par it kā radušos ārējo apdraudējumu. Ja atskatāmies vēsturē, tad vairākkārtīgi šāda veida mācības ir bijušas kā sākuma punkts militārām ofensīvām. Skaidrs, ka Baltkrievija neveiks bruņotu iebrukumu kaimiņvalstīs, līdz ar to rodas jautājums – pret ko A.Lukašenko grasās izmantot armiju?
Iepriekšējie notikumi nedaudz varētu jau atsegt A.Lukašenko nodomus. Proti, Baltkrievijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka no 23.augusta armijas vienības apsargās memoriālus un pieminekļus, pasakot:kKategoriski brīdinām – gadījumā, ja tikts traucēts miers un kārtība šajās vietās, jums būs darīšana nevis ar miliciju, bet gan ar armiju.8 Nebūsim naivi, bez A.Lukašenko ziņas un atļaujas ministrs šādus tekstus neteiktu. Faktiski sāk veidoties situācija, ka A.Lukašenko ielās ir izvedis armiju, lai tā stāvētu pretī savai tautai.
Lukašenko vēlmi situāciju risināt ar paņēmienu “skaldi un valdi” raksturo arī tas, ka viņš ir uzdevis slēgt visas rūpnīcas, kuru strādnieki ir uzsākuši streiku9, kā arī, ka viņš uzdevis atlaist pilnībā visus skolotājus, kuri nostājušies protestētāju pusē.10
Te vietā jautājums – kāds tad kopsavilkums, ko tagad darīs Lukašenko? Diemžēl visas pazīmes liecina, ka viņa rīcība, līdzībās runājot, būs kā izsalkušam vilkam, kurš iedzīts stūrī. Lukašenko jau apliecinājis, ka nebaidās izmantot spēka struktūras, tagad jau arī armiju, lai apspiestu protestētājus, tā arī – ar represīvām metodēm vēršas pret protestētājiem.
Faktiski, izanalizējot pēdējā laika notikumus, diemžēl jāpiekrīt V.Karbaļeviča paustajam, ka vai nu Lukašenko ar brutālu spēku un represijām apspiedīs protestētājus, vai arī protestētāji panāks Lukašenko gāšanu. Diemžēl pastāv maza iespējamība, ka tas varēs notikt mierīgā ceļā. Protams, ka situācija var kardināli pamainīties, ja kādas no spēka struktūrām pārietu protestētāju pusē.
1 https://www.apollo.lv/7046473/lukasenko-nemaz-nezina-citas-metodes-ka-speku-baltkrievu-politologi-skaitlo-diktatora-nakamos-solus
2 https://regnum.ru/news/polit/3044195.html
3 https://radiosputnik.ria.ru/20200824/belorussiya-1576240329.html
4 https://www.vedomosti.ru/politics/news/2020/08/24/837540-v-kremle-zayavili-ob-otsutstvii-provokatsii-na-mitingah-v-belorussii
5 https://russian.rt.com/ussr/news/776828-vneshnee-vmeshatelstvo-belorussiya-kreml
6 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-noriko-parsviest-desantniekus-uz-grodnu.d?id=52381969
7 https://ria.ru/20200824/belorussiya-1576262642.html
8 https://radiosputnik.ria.ru/20200823/1576201316.html
9 https://www.segodnya.ua/world/wnews/ne-hotyat-rabotat-ne-nado-lukashenko-prikazal-zakryt-bastuyushchie-predpriyatiya-1472039.html
10 https://www.gazeta.ru/social/news/2020/08/24/n_14840485.shtml
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
