Iesaki rakstu: 
Gluži kā nepaklausīgs un nikns vācu aitu suns bijušais Vācijas kanceles Gerhards Šrēders, kurš no Putina par labu kalpošanu līdz šim ik gadu ir saņēmis miljonus, beidzot liekas ir iekodis saimnieka rokā, publiski paziņojot, ka Krima tomēr ir Ukrainas teritorija. Vēl jo vairāk, divkosīgais vācietis norādīja, ka Kremļa veiktā Krimas aneksija ir uzskatāma par rupju starptautisko tiesību pārkāpumu.
Acīmredzot vācietis sajutis gruzduma smaku un, negribēdams piedzīvot hitleriešu likteni, dažas dienas pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas tik ļoti gaidītā sprieduma, saskaņā ar kuru Krievija pārkāpj un uzspļauj cilvēktiesībām okupētajā Krimā, ir mainījis savas domas. No otras puses pastāv ļoti maza iespēja, ka Šrēderam ir uzticēta Kremļa āksta loma, liekot sākt kuluāros runas par to, ka Kremlis patiesībā varētu arī pamest Krimu.
Gerhards Šrēders bija izcils Kremļa saimnieka vasalis ar spēcīgu prokremlisku orientāciju un ietekmi uz vecās Eiropas enerģētikas jomu. Kā teikt, augstākā kaluma Eiropas politiķis, pat labāks par franču vaukšķiem Makronu un Sarkozī. Izskatās, ka Gerhards negrib stāties tiesas priekšā, kā tagad nākas Sarkozī, jo bija „mazliet” aizrāvies ar korupciju.
Bet, turpinot par Šrēderu, gribu tikai atgādināt, ka viņš ir Kremļa ROSNEFTJ direktoru padomes priekšsēdētājs un GAZPROM starptautisko projektu kurators. Gandrīz tas pats, kas pie mums Aigars Kalvītis, tikai daudz „varenāks”, bet ne mazāk Kremļa ikrus aprijies. Tāpēc nav brīnums, ka Vācija tik ļoti grib pabeigt krievu Nord Stream II gāzes cauruli.
Visu šo laiku Šrēders ir palīdzējis Kremlim vairot politisko un finansiālo ietekmi Eiropā, bonusā vēl palīdzot vairot Kremļa bagātības, tirgojot Krievijas energoresursus Eiropā. Pateicībā par Šrēdera uzticību Putins neskopojās ar naudu, kad runa bija par izkalpīgā vācieša atalgošanu. Vēl jo vairāk tās Putinam nebija žēl, jo Gerhards piedevām izplatīja Kremļa propagandu Eiropas Savienībā.
Nezinu, kas licis vecajam vācietim mainīt domas, jo vēl 2019. gadā viņš paziņoja, ka „Krima kopš seniem laikiem pieder krieviem, tāpēc tās pievienošana Krievijas Federācijai ir likumīga, skatoties no juridiskā skatupunkta”. Savukārt 2020. gadā bijušais Vācijas kanclers publiski norādīja, ka „neviens Krievijas prezidents neatdos Krimu Ukrainai”. Uz viņa izteikumiem Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks piedāvāja 76 gadus vecajam Putina „kalpam” saderēt, ka Ukraina atgūs kontroli pār Krimu ātrāk, nekā Šrēders nolikšot karoti.
2020. gadā Šrēdera viedokli mainīja Kremļa katastrofālā sakāve naftas tirgū, ko izcili paveica Saūda Arābijas naftas produktu tirgoņi, izspiežot krievu gāzi no Eiropas Savienības tirgus, - tās vietā nāca amerikāņu sašķidrinātā dabas gāze. Visticamāk tāpēc Kremlis apsolīja Šrēderam maksāt 600 000 euro gadā cerībā, ka vācietim izdosies kaut kā sakārtot situāciju par labu Kremlim, bet izskatās, ka nekas īsti nesanāks.
Pagāja vēl kāds laiciņš, un 2021. gada 16. janvārī vecais vācietis jau visiem paziņoja, ka Krimas aneksija ir Krievijas rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, norādot, ka „Putins ir pārkāpis to robežu, kuru nevajadzēja”. Respektīvi, Šrēders diplomātiski paskaidroja, ka Kremlis ir bezcerīgi zaudējis šajā cīniņā.
Ņemot vērā to, ka Šrēders salīdzinājumā ar mūsdienu Krievijas politisko eliti ir ar vismazāk izskalotām smadzenēm, viņš varētu būt vienīgais no Putina pietuvinātajiem, kurš varētu vislabāk novērtēt, cik lielos s... šoreiz ir nonākusi Krievija, un pavēstīt pārējai pasaulei, ko tālāk varētu darīt Kremlis.
Vācijas izbijušā kanclera paziņojums ir signāls Eiropas politiķiem, ka Kremlis varētu būt gatavs sākt sarunas par Krimas atdošanu Ukrainai. Šrēders: „Putins ir svarīga figūra Krievijā, bet mēs īsti nezinām vai viņš vienīgais ir atbildīgs par visu, kas notiek ar Krieviju.”
Diplomāti teiktu, ka vācietis pateica, ka krievu elite ir gatava konsultēties ar Rietumiem par to „publisko grēkāžu” noteikšanu Krievijā, kas būtu jāsoda par Krievijas agresīvo politiku laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam.
Turklāt Gerhards kā jau Putina kalps izmantoja izdevību paust Kremļa vēstījumu. Proti, viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jākļūst spēcīgākai, lai spētu stāties pretī ASV un Ķīnai. Saprotot, ka Krievijai šo „ekonomisko milžu” klubiņā nav īsti vietas, Gerhards jau samērā laicīgi pirms šogad gaidāmajām vēlēšanām ir sācis izplatīt Kremļa vēstījums.
Un liktos, ka Šrēdera teiktais, ka neviens Krievijas prezidents neatdos Krimu, nonāk pretrunā ar ietekmīgā vācieša tagad sacīto, bet 2021. gadā tas iegūst pilnīgi jaunu jēgu. Tas vairāk izskatās pēc mājiena, ka pēc Krievijā pastāvošās pārlieku ieilgušās sistēmiskās krīzes tur var arī nebūt vairs tāda „prezidenta”, kā mēs to Eiropā saprotam. Putins sen jau vairs nav prezidents, un vispār Krievijā nekad nav bijis prezidenta!
Turklāt šie Šrēdera kā Putina uzticamības personas Eiropā izteikumi vienkārši ir iznīcinājuši Kremļa propagandas grūti paveikto darbu pēdējo sešu gadu laikā. Šai sakarā Kremļa propagandas mašīna klusē. Piemēram, tikko kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa nāca klajā ar savu spriedumu Krimas lietā par labu Ukrainai, tā Maskavā, Simferopolē un vēl vienā otrā Prigožina troļļu fermā sākās manāma rosība, bet pēc Šrēdera izteikumiem ir tikai kapa klusums, jo okupantiem nav vairs, ko teikt!
P.S. Крим – це Україна
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
