Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut ko mērījām un kā mēs vispār varējām ko atļauties secināt. Televīzijas darbu uzraugošā iestāde NEPLP tagad vērtēs, esam vai neesam pārkāpuši likumu un vai ar savu rīcību gadījumā mēs neesot radījuši draudus sabiedrības veselībai. Veselības ministrs Daniels Pavļuts par to jau ir aplaudējis, savukārt viņam tuvu stāvošs cilvēks nepakautrējās piezvanīt pat raidījuma žurnālistei un bilst, ka mēs, lūk, tagad būšot atbildīgi par daudzu cilvēku nāvi Latvijā, jo ne tā, lūk, izskatījusies “AstraZenecas” vakcīna. 

Un, atbildot uz šo visu, vairākas replikas.

Pirmkārt. Politiķiem un ierēdņiem, un arī citiem tas var patikt vai nepatikt, bet žurnālistu tiesības ir meklēt atbildes uz aktuāliem jautājumiem dažādos ceļos, tostarp eksperimentēt un, jā, arī veikt tādus pašus antivielu testus, kādi ir pavisam legāli pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Lai arī valsts iestāžu mājaslapās par tiem plašu informāciju neatrast, tos jau kopš pagājušā gada piedāvā Latvijas lielākās laboratorijās, turklāt ne šādas tādas, bet kurām valsts ir uzticējusi un maksā lielu naudu par Covid-19 testu veikšanu.

Cilvēkiem par šiem testiem ir liela interese, daudz jautājumu, un mēs meklējām atbildes. Bet, ja kādam šķiet, ka tie ir absolūti neuzticami, tad šie testi ir steidzami jāaizliedz un par cilvēku masveida apkrāpšanu jāpiesaista Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Otrkārt. Var apšaubīt raidījuma iegūtos rezultātus, sakot, ka tie nav zinātniski, proti, nav testēti ne simti, ne arī tūkstoši, un, jā, tie nav zinātniski, un, ja mēra šādi, tad ikvienam žurnālistam turpmāk, pirms intervēt ikvienu cilvēku, vajadzētu veikt socioloģisku un zinātnē balstītu atlasi, bet... bet mēs drīkstam fiksēt tendences, mēs drīkstētu jautāt, pat ja mums būtu tikai viens tests.

Turklāt šajā gadījumā mūsu veikto testu uzrādītie dati lielā mērā sakrita ar pētījuma rezultātiem, kas publicēts specializētajā izdevumā “Doctus” Latvijas ārstiem un farmaceitiem. Pētījuma nosaukums - “Sars–CoV–2 specifiskās antivielas. Dinamikas un rezultātu analīze ambulatorajiem pacientiem Latvijā”.

Var arī, protams, apšaubīt, vai visas šīs antivielas maz ko vispār nozīmē, jo ir arī cita veida organisma aizsardzības mehānismi, bet, lūk, pētnieki tās pēta un secinājumus publicē, un ne jau Latvijā vien. Un varbūt Veselības ministrija to nezina, bet antivielas nosaka, piemēram, arī Valsts asinsdonoru centrs, pieņemot donoru asinis, un uz šo testu pamata ziņo cilvēkiem, ir vai nav viņi slimojuši ar Covid-19.

Un, treškārt. Par galveno, par “AstraZeneca” (AZ) vakcinētājiem un rezultātiem, kas, jā, koeficientu līmenī uzrādīja zemākus rezultātus. Labi vai slikti, to mēs neinterpretējām, norādot arī raidījumā, ka to spēs atbildēt tikai nākotne. Jautājums arī, kāpēc AZ mērījām pēc pirmās, nevis pēc otrās devas, kā tas bija ar “Pfizer/Biontech” vakcīnām? Un te būtiski atgādināt Imunizācijas padomes vadītājas Daces Zavadskas citātus par šo vakcīnu atšķirību, kas izskanēja raidījumā.

Par “Pfizer/Biontech”:

“Mēs zinām, ka, piemēram, mesindžera vakcīnām ar vienu devu ir tikai 50% aizsardzība, vidēji, jā – tā tas arī ir un pēc otrās devas saņemšanas izveidojās. “Pfizer” tātad laba aizsardzība ir septiņas dienas pēc otrās devas.”           

Par “Astra Zeneca”:

“Vīrusa vektora vakcīnām, ko pierāda gan “Jansenss”, gan “Astra Zeneca”. Apmēram divas trīs nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas ir laba antivielu atbilde un noturība. (..) “AstraZeneca” tie cilvēki mierīgi var sagaidīt savu otro devu.”

Lūk, “antivielu atbilde” – minēts Zavadskas citātā, un “Pfizer/Biontech” gadījumā antivielas uzrādījās visos paraugos, bet AZ gadījumā divos paraugos senioriem (13. testa diena) to nebija, bet vēl divos – bija tuvu robežai (19. testa diena). Var tagad teikt, ka mēs Zavadsku pārpratām, var teikt, ka tās ir kādas citas antivielas, var arī teikt, ka, jā, 13 dienas nav precīzi divas nedēļas, var teikt, ka tā visa ir abstrakcija. Bet vai tas atceļ jautājumu par senioru aizsardzību?

Un šajās dienās klāt nācis viens fakts, šoreiz no dzīves, proti, 33 saslimušie pēc vakcinācijas sociālās aprūpes centrā “Rūja”, un tas fiksēts nevis divas vai trīs nedēļas pēc pirmās devas, bet pēc vairāk nekā mēneša (vakcinēti bija 20. februārī). Labā ziņa, ka viņu slimības gaita esot bez nopietniem simptomiem, un speciālisti to saista tieši ar vakcinēšanos.

Bet, lūk, testi pozitīvi un turklāt masveidā, un tas liek uzdot jau nākamos jautājumus, piemēram, ko darīt tālāk ar valsts statistiku, uz kuras skaitļiem šobrīd turas ierobežojumi. Varbūt vairs nevajag testēt vakcinētos seniorus, ja jau viss labi?!        

Un arī šādus jautājumus mēs drīkstam uzdot! Tiesa, jāatzīmē, ka raidījuma veidošanas laikā valsts galvenais infektologs Uga Dumpis no sarunas atteicās. No līdzdalības studijā atteicās arī Veselības ministrija un arī ministrs, deleģējot uz šiem “mazsvarīgajiem” jautājumiem Valsts zāļu aģentūras speciālisti, kura, jautāta par senioru aizsardzību, spēja vien atbildēt, ka šī aizsardzība ir pietiekama.  

Un visbeidzot... ja veselības ministrs tagad tik kaislīgi ir meties cīņā ar “Aizliegto paņēmienu”, kas visu sagroza, un grib, lai mēs ierēdņu vietā veidojam “vakcinācijas avīzi”, tad tomēr, tomēr man ļoti gribas zināt, kad ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs, kuri bija it kā tik gudri un zinoši visos vakcīnu jautājumos, un, kā saka, turēja roku uz pulsa, kādi kur pētījumi, bet tajā pašā laikā ar vieglu roku atteicās no “Pfizer/Biontech” vakcīnām, kādēļ Latvijas vakcinācijas tempi šobrīd ir apkaunojoši zemi. Un kā te ar tiem radītajiem draudiem sabiedrības veselībai?

Novērtē šo rakstu:

114
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...